Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_15_a-seq216> ?p ?o. }

• 2008_07_15_a-seq216 type Speech.
• 2008_07_15_a-seq216 number "216".
• 2008_07_15_a-seq216 date "2008-07-15".
• 2008_07_15_a-seq216 isPartOf 2008_07_15_a.
• 2008_07_15_a-seq216 spokenAs 66.
• 2008_07_15_a-seq216 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir viens no varbūt centrālajiem jautājumiem, par ko acīmredzot ir uzsāktas arī debates, un tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi precīzi definēt valdības pozīciju, tās izdarīto un to, ko mēs vēl darīsim saskaņā ar plānu, kas valdībā ir apstiprināts. Pirmais – par faktiem. Papildu izdevumi, kas ir paredzēti tieši sociālajā sadaļā sakarā ar pensiju indeksāciju, piemaksām pie vecuma pensijas un pabalstu nodrošināšanu, šajā budžetā tiek palielināti par 88 miljoniem 67 tūkstošiem 199 latiem. Tāda ir tā atšķirība, ko Štokenberga kungs neieraudzīja! 88 miljoni! Tas ir viens. Otrais. Ko tas nozīmē praktiski? Kolēģi, ja mēs skatāmies 2008. gadu… ja mēs skatāmies vidējo pensiju, tad redzam, ka vecuma pensiju saņem 465 506 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pirms indeksācijas gada sākumā bija 120 lati 19 santīmi. Es varētu minēt arī skaitļus par vidējām pensijām pa pensionāru grupām, bet es negribu jūs pārlieku nogurdināt ar skaitļiem. Es vienkārši pateikšu, ar ko mēs beigsim šo gadu. Tātad, ja vidējā vecuma pensija mums bija 120 lati 19 santīmi, tad visi tie pasākumi, kurus parlaments ar likuma spēku ir nostiprinājis šajā gadā un kurus valdība arī cenšas pildīt, prasa šos budžeta grozījumus. Mēs esam precīzi skatījušies, kādi indeksācijas apmēri ir jāņem – vienā gadījumā esam analizējuši sešu mēnešu, otrā gadījumā – 12 mēnešu vidējos rādītājus –, un tad realitātē ar visām piemaksām un indeksācijām oktobrī vidējā pensija būs 173 lati 53 santīmi. Protams, ja mēs sadalām šo vidējo pensiju pa grupām, tad mēs varam teikt tā, ka ar visām piemaksām vidējā pensija valstī pieaugs par 28 procentiem pat tad, ja mēs uzskatām, ka vidējā inflācija valstī varētu būt… Es patlaban nevaru prognozēt tās precīzu lielumu gada beigās. Es tikai esmu izteicis savas prognozes. Taču, ja mēs kaut vai paliekam pie šā cipara, kāds tas ir šodien, – 17 procenti, tad redzam, ka starpība starp 28 un 17 procentiem ir 11 procenti, kas tomēr pārsniedz tos rādītājus, ko nosaka dzīves dārdzība. Dabīgi, man jāpasaka uzreiz tas, ka es šeit runāju par vidējiem cipariem. Ja mēs skatāmies tālāk lielāko pensiju virzienā, tad tām šis pieaugums ar visām piemaksām būs mazāks. Viennozīmīgi! Un tāpēc nākamajā gadā parlaments mainīs politiku un pieņems likumu, kas valdībai būs jāpilda. Valdībai nāksies gan piemaksāt, gan indeksēt visas pensijas. Un tas viennozīmīgi prasīs līdzekļus, kurus valdība jau ir ierēķinājusi, veidojot jauno budžetu. Un tie būs 64,3 miljoni piemaksām pie vecuma pensijas – 70 santīmu par katru gadu neatkarīgi no pensijas apmēra, 8,9 miljoni piemaksām pie invaliditātes pensijām, 1 miljons tiks paredzēts tām pensijām, kuras būs jāindeksē un kuras ir virs 225 latiem, 5,7 miljoni – priekšlaicīgās pensionēšanās termiņa pagarināšanai. Vēl nauda ir atvēlēta politiski represētajām personām, dodot tām iespēju pensionēties piecus gadus pirms likumīgā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Ja man jārunā par to, kāds ir galarezultāts… Es jau nosaucu 28 procentu pieaugumu pensijām šogad, kas tomēr ir par 10 procentiem lielākas nekā pašreizējā inflācija. Man jāsaka tā: protams, ja mēs skatāmies citu pensiju saņēmējus, tad redzams, ka pensija apgādnieka zaudējuma gadījumā gada beigās arī būs pieaugusi par 26,8 procentiem. Mēs izpildīsim šo plānu, ko esam jums piedāvājuši. Ja mēs runājam par invaliditātes pensijām, tad invaliditātes pensija šajā gadā pieaugs par 32,6 procentiem. Jā, man ir jāatzīst, ka šie ir absolūtie cipari! Ja mēs skatāmies absolūtos ciparos, tam redzam, ka tie nav pietiekami lieli, lai mēs varētu teikt, ka pēc 2008. gadā veiktajiem pasākumiem mēs spējam panākt, ka lielākā daļa no pensionāriem saņem pensiju, kas ir lielāka nekā iztikas minimums. Te nu man jāatzīst, ka, neraugoties uz visiem šiem pasākumiem, šis ir tikai pirmais tāds solis, jo nākamā gada indeksācijās mēs esam rēķinājuši eventuālās inflācijas lielumu. Arī jaunās piemaksas no pirmā pensijas gada faktiski šo procentu stipri vien uzlabos. To pensionāru skaits, kas reāli saņems pensiju, kura jau ir virs iztikas minimuma… Ja mēs skatāmies vidējo pensijas apmēru pēc indeksāciju piemaksām, kādas esam plānojuši 2009. gadā, tad redzam, ka vidējā pensija būs 225 lati. Es vēlreiz saku: es negribu teikt, ka tas ir kaut kas ļoti daudz un ka tas ir tas, par ko mēs varētu vicināt karogus vai pūst taures. Tā tas, protams, nav! Šis te plāns, kuram vēl ir jāatrod resursi, ko mēs bez diskusijām arī atradīsim, attiecībā uz pensionāru sadaļu ir reāli izpildāms. Tas reāli nodrošinās šo procesu… šo tendenci, lai pēc iespējas vairāk pensionāru, to skaitā arī invalīdi, ne tikai pensionāri, kā arī cilvēki, kas saņem pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā… lai mēs varētu palielināt to pensiju lielumu, kas ir virs iztikas minimuma… lai pamazām, bet konsekventi mēs tās palielinātu. Mūsu mērķis ir viennozīmīgs – lai pensionāru vairākums 2009. gadā saņemtu pensiju, kas ir virs iztikas minimuma, tas ir jau pāri par 55–60 procentiem pensionāru. Es nevaru teikt, ka tādu būs 90 vai 100 procentu, jo, tiklīdz es teikšu, ka būs 90 vai 100 procentu, tad mēs kritīsim otrā galējībā. Un te man ir jāpasaka viena lieta. Mēs te visu laiku operējam ar diviem budžetiem. Cilvēki, kas pārzina finanses, saprot, ka runa ir par konsolidēto valsts budžetu, kurā ir gan speciālais budžets, gan valsts pamatbudžets. Tas, ka mēs valsts pamatbudžetā veicam samazinājumu par 57 miljoniem latu ne saistībā ar Eiropas naudu, bet gan saistībā ar visiem resoriem un sociālajā daļā par 88 miljoniem palielinām izdevumus, tomēr norāda uz to, ka šī tendence ir viennozīmīga, ka tā turpināsies arī 2009. gadā un ka mēs mēģināsim to daļu, ko nosaka deficīts pamatbudžetā, arvien vairāk un vairāk mazināt. Pat pie lejupejošas ekonomikas! Tāpēc es personīgi neizslēdzu… Mēs, protams, sekosim līdzi inflācijas izmaiņām, mēs sekosim līdzi arī tam, ko šeit jau minēja par tarifiem… Mums ir atsevišķs plāns, kuru mēs īstenosim. Vēl tikai neliela ievirze jums… Mēs patlaban šeit runājam par valsts pamatbudžetu kopā ar konsolidēto budžetu. Mēs to, jūsu zināšanai, samazinām. Ja mēs pirmajā pusgadā paskatāmies pašvaldību konsolidētos budžetus – gan pamata, gan speciālo budžetu, tad redzam, ka pie 255 miljonu liela deficīta abos budžetos, tas ir pabeigts ar 76 miljonu lielu proficītu. Paldies Dievam, ka pašvaldību sadaļā ir šie 76 miljoni, kas ir plusā. Tas ir virs plāna, un es ceru, ka tas zināmā mērā radīs divas lietas. Pirmā. Es tiešām no šīs tribīnes aicinu pašvaldības līdzdarboties valdībā divu problēmu risināšanā. Šis te uzkrājums un šis te pārpalikums faktiski būtu novirzāms divām lietām: un tās sadalās laukos un pilsētās. Runājot par pilsētām, pamatā uzsvars ir likts tieši uz pabalstu piešķiršanu apkures tarifu sadārdzinājumiem, un acīmredzot pašvaldībām nāksies pamainīt savas pabalstu struktūras proporcijas. Kas attiecas uz lauku rajoniem, tad tur no pašvaldībām pamatā ir plānots atbalsts pārvadājumiem, it īpaši bērniem un arī pensionāriem, jo pašvaldību budžeti, paldies Dievam, ir tādā situācijā, ka to vajadzībām šeit nav jānāk ar samazinājumu. Protams, man var teikt, ka 76 miljonu pārpalikums ir tāds, ko iztērēs otrajā pusgadā, jo pirmais pusgads jau nav tas tērējošais laiks, un tomēr es domāju, ka valstī vismaz tajā stadijā, kad pašvaldību sadaļa finansiāli ir daudz stabilāka, manuprāt, nodokļu sistēma bija izveidota pareiza… Mēs vienkārši apelēsim… Protams, arī mēs, valdība, līdzdarbosimies šo divu problēmu risināšanā. Un viens no piemēriem ir tas, ko nosaka arī likums, – un tie ir šie 10 miljoni, kas patlaban domāti pārvadājumiem autobusos. Tāpēc es tiešām lūgtu reāli, koriģējot, iespējams, arī situācijas, tomēr rīkoties pēc šā plāna, ko mēs jums piedāvājam. To jums var pierādīt arī speciālisti no Labklājības ministrijas. Jebkuras manipulācijas ar to, ka ir kaut kādi divi atsevišķi budžeti valstī, – tā nav realitāte! Mums ir viena valsts kase! Mums faktiski ir viena nauda. Praktisks piemērs tam, ka mēs sākam taupīt valsts pamatbudžetu un turpināsim to darīt arī 2009. gadā, ir šīsdienas sēde. Paldies.".
• 2008_07_15_a-seq216 language "lv".
• 2008_07_15_a-seq216 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_07_15_a-seq216 mentions Q193089.