Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_15_a-seq2> ?p ?o. }

• 2008_07_15_a-seq2 type Speech.
• 2008_07_15_a-seq2 number "2".
• 2008_07_15_a-seq2 date "2008-07-15".
• 2008_07_15_a-seq2 isPartOf 2008_07_15_a.
• 2008_07_15_a-seq2 spokenAs 5.
• 2008_07_15_a-seq2 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Labdien! Centīšos paskaidrot, kādi ir tie iemesli, kāpēc mēs aicināsim balsot „pret” šiem budžeta grozījumiem. Tātad: jebkurš likumprojekts, kas tiek izstrādāts steigā (No zāles: „Nav steigā!”) un, vēl jo vairāk, slepenībā, visbiežāk ir brāķis. To mums ir pierādījusi gan Kalvīša, gan tagad arī Godmaņa vadītā valdība. (No zāles dep. J. Dobelis: „Beidz muldēt! Ko var muldēt!”) Un šis nav izņēmums. Šo likumprojektu pirms nedēļas vai divām nedēļām sagatavoja Ministru kabinets. Iesāka darbu pie tā slepenā sēdē, bet pagājušajā nedēļā pabeidza atkal slepenā sēdē. Nedz žurnālisti tika klāt, nedz arī sabiedrība tika informēta par to, kāds ir šā likumprojekta – budžeta grozījumu – saturs. Arī Saeimā, starp citu, scenārijs ir līdzīgs – šodien tiek plānots likumu atvērt un jau ceturtdien šo budžeta projektu pieņemt. (No zāles: „Pareizi!”) Kas gan cits tas ir, ja ne tāda nepārdomāta steiga? Paskaidrošu, kāpēc „Jaunais laiks” uzskata, ka šie budžeta grozījumi arī pēc būtības ir brāķis. (No zāles dep. J. Dobelis: „Pats esi brāķis!”) Un te ir jārunā par trim galvenajām lietām. Tā pirmā un pati svarīgākā lieta ir tāda, ka šie budžeta grozījumi bremzē Latvijas ekonomikas attīstību. Tā otrā lieta, kas nebūt nav mazsvarīgāka, ir tāda, ka vēl joprojām, spriežot pēc šiem budžeta grozījumiem, liela daļa ministriju tēriņu tiks bāzēta uz pensijām paredzētās naudas. Un trešā lieta ir tāda, ka prognozes gan saistībā ar nodokļu ieņēmumiem, gan saistībā ar inflācijas apjomu, gan arī saistībā ar iekšzemes kopproduktu ir pārlieku optimistiskas vai, pareizāk sakot, ļoti pretrunīgas. Bet tagad nedaudz par vispārējiem skaitļiem. Valdība ir sapratusi, ka budžeta prognoze nepiepildīsies apmēram 260 miljonu latu apmērā. Ko valdība dara? Valdība par vieniem 100 miljoniem latu samazina pārpalikumu un vienus 160 miljonus latu (es šos skaitļus saucu, tos noapaļojot) atņem Eiropas naudu, ko bija paredzēts piesaistīt Latvijas ekonomikai, Latvijas attīstībai. Starp citu, arī no šīs leģendārās un jau izslavinātās ierēdņu vietu samazināšanas tāds čiks vien ir sanācis, jo, raugi, Latvijā valsts struktūrās ir 30 000 ierēdņu vietu (rēķinot lielos skaitļos), 27,5 tūkstoši ir aizņemtas, tātad 2,5 tūkstoši vakanču kopā ir visās valsts struktūrās. Kā jūs domājat, cik vakances izdevās samazināt? Izdevās samazināt 17 vakances par 130 000 latu. Tātad tikai 17 vakances ir samazinātas! Vēl par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc šis budžets ir brāķis. Ekonomikā šobrīd trūkst naudas – un to mēs visi labi zinām –, ekonomika mums ir „iebuksējusi”. Protams, to radīja arī tas, ka ir piebremzējusies lavīnveida kreditēšana, ka ir samazinājušās nodokļu iemaksas, un tā tālāk, un tā joprojām. Viens no galvenajiem veidiem, kā mūsu ekonomikas piezemēšanos padarīt nevis cietu, bet pieņemamu, lai nebankrotētu daudzi uzņēmēji, protams, ir mēģināt pēc iespējas vairāk Eiropas Savienības naudas iesaistīt mūsu ekonomikā. Tas, ko šobrīd dara valdība, ir 155 miljonu latu no Eiropas Savienības finansējuma nelaišana iekšā Latvijas ekonomikā. Un visvairāk šajā ziņā grēko tieši Satiksmes ministrija. Daudzkārt solītais ceļa posma remonts no Tīnūžiem līdz Koknesei vai no Terehovas līdz Ludzai atkal tiek atlikts un atlikts, un atlikts. Un līdz ar to uzņēmējdarbības attīstība mūsu Latgales reģionā tiks pamatīgi bremzēta. Vēl viena lieta, kas joprojām saglabājas, ir tāda, ka ar sociālā nodokļa uzkrājumu, kas šajā gadā ir 250 miljoni latu, mēs „aizbāžam” ministriju tēriņus. Un faktiski tā situācija ir tāda, ka šī valdība tā arī nav mainījusi savu attieksmi pret pensionāriem. Un trešais iemesls. Šādu pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu, kāda mums ir šajā likumprojektā plānota, var izpildīt tikai tādā gadījumā, ja inflācija būs liela. Pievienotās vērtības nodokļa prognoze piepildīsies tikai tad, ja inflācija būs teju vai 20 procenti. Mēs esam dzirdējuši gan no premjera, gan no ministriem to, ka šā gada nogalē vajadzētu sasniegt inflāciju ar viencipara skaitli. Bet pievienotās vērtības nodokļa iekasēšana to neatspoguļo, vismaz plānotā iekasēšana to neatspoguļo. Tas faktiski nozīmē to, ka mums ir nopietna pretruna starp vārdiem un plānotajiem darbiem. Visbeidzot, kolēģi…".
• 2008_07_15_a-seq2 language "lv".
• 2008_07_15_a-seq2 speaker Dzintars_Zakis-1970.
• 2008_07_15_a-seq2 mentions Q822919.
• 2008_07_15_a-seq2 mentions Q211.
• 2008_07_15_a-seq2 mentions Q193089.
• 2008_07_15_a-seq2 mentions Q458.
• 2008_07_15_a-seq2 mentions Q1357342.
• 2008_07_15_a-seq2 mentions Q1669018.
• 2008_07_15_a-seq2 mentions Q15379125.
• 2008_07_15_a-seq2 mentions Q4803907.