Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_15_a-seq146> ?p ?o. }

• 2008_07_15_a-seq146 type Speech.
• 2008_07_15_a-seq146 number "146".
• 2008_07_15_a-seq146 date "2008-07-15".
• 2008_07_15_a-seq146 isPartOf 2008_07_15_a.
• 2008_07_15_a-seq146 spokenAs 66.
• 2008_07_15_a-seq146 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie ministri un deputāti! Izglītības un zinātnes ministre Koķes kundze atrodas komandējumā, tāpēc es atļaušos vienreiz par šo tēmu uzstāties šeit. Par šo sāpīgo jautājumu. Nav jau noslēpums, ka jebkuri zinātnes finansējuma un augstākās izglītības finansējuma samazinājumi ir ļoti sāpīgi. Par to mums faktiski valdībā nav diskusiju. Tas, ko parlamentārais sekretārs pateica, – pēc būtības viņš nosauca tos palielinājumus pēc 2007. gada bāzes. Attiecībā uz šiem un arī tālākajiem priekšlikumiem par izglītību un zinātni pirmā lieta, ko es gribētu pateikt, ir tā, ka visās šajās programmās, kas ir saistītas ar izglītību, tas samazinājums ir kādas 2,7 vai trīs reizes mazāks nekā kopējais. Mēs kopā ar to procentu esam likuši 5,91… Ir atsevišķi resori, kas ir par 10 procentiem samazinājuši… Tas ir tādā jomā kā reģionālā attīstība. Savukārt izglītībai un zinātnei šie finansējuma samazinājumi ir apmēram 2 vai 2,2 vai 2,4 procentu ietvaros. Tas tomēr parāda valdības attieksmi. Mēs atzīstam, ka samazinām. Taču cenšamies samazināt daudz mazāk nekā citiem. Ņemot vērā, protams, arī to, ko šeit teica cienījamie deputāti. Viena lieta man tiešām ir jāatzīst: aizvakar es nebiju precīzs. Te viens precīzs deputāts teica, ka viņš te atradis to, ka centrālajam aparātam ir finansējuma palielinājums. Tagad jūs redzat – labojumos precīzi ir rakstīts, kāpēc ir šis palielinājums. Tas nebija saistīts ar centrālo aparātu. Starp citu, ir atsevišķa Eiropas Savienības struktūrfondu apguves programma, kuru tagad jūs varat atrast grozījumos un kura pirms tam nebija atzīmēta. Un es lūdzu jūs atbalstīt to, ko jūs sakāt, – ka Eiropas fondu apguvi tomēr nevajadzētu samazināt. Par konkrētām lietām. Es gribētu nedaudz par programmām pateikt. Jā, visi šie samazinājumi nav patīkami. Te nav ko slēpties! Profesionālā izglītība – 2,52 procentu samazinājums no vispārējiem ieņēmumiem. Tie faktiski sadalās divās daļās… 1,344 miljoni latu – apakšprogrammā 02. 04. 00, kā to redzat jums izdalītajos materiālos… Tur ir samazināti izdevumi atlīdzībai… Diemžēl, jā, tur ir jautājums arī par nodrošināšanu – par precēm, materiāliem, kurus mēs nevaram tādā daudzumā iegādāties šai sistēmai. Es ceru, ka tad, kad mēs skatīsim nākamā gada budžetu, mēs varēsim kaut kādā veidā pārstrukturēt… Taču tas ir tas postenis, kura samazināšanu pati ministrija uzskata par iespējamu. Un 10 000 latu – no apakšprogrammas „Profesionālās izglītības administrācija”… Vienu grāmatu mēs nevarēsim izdot,… tur bija paredzēts izdot grāmatu par profesionālo izglītību Latvijā… Tas, protams, nav pozitīvi, bet tāda ir realitāte. Par augstāko izglītību. Faktiski tur ir trīs posteņi, kuros ir samazinājums – 2,51 procents. Programma 03. 00. 00 „Augstākā izglītība” – 1,7 miljoni… Ir samazināti izdevumi pasākumiem… Jā, ir samazināti izdevumi atlīdzībai, izdevumi precēm, pakalpojumiem, pamatkapitāla veidošanai – 2,51 procents. Tālāk seko šādi cipari: 28 000 latu – faktiski šāds samazinājums ir apakšprogrammai „Dotācija Rīgas Ekonomikas augstskolai”. Taču tas ir nevis tādā nozīmē, ka mēs nemaksājam, bet gan tāpēc, ka finansējums samazinās valūtas kursa svārstību dēļ. Tas nav finansējuma samazinājums pēc būtības, bet gan valūtas kursa svārstību izraisīts samazinājums. To naudu mēs varam nemaksāt. Un tad, protams, jāpiemin 257 000 latu samazinājums, kas nav patīkams, apakšprogrammā 03. 11. 00 „Koledžas”. Arī tur ir izdevumi atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Uzsvars tur ir uz preču un pakalpojumu faktisko iepirkumu… Tie, protams, ir vajadzīgi, bet mēs nevaram to atļauties pie pašreizējiem ieņēmumiem. Un, lai man nevajadzētu nākt šeit tribīnē vairākas reizes, es gribētu pie reizes parunāt arī par šo sāpīgo jautājumu, par ko šeit vēl būs diskusijas, – par valsts valodu. Noklausījos debates, kad pirmajā lasījumā deputāti izteicās, un varu pateikt sekojošo. Atsevišķus samazinātus posteņus jūs tur atradīsiet. Saistībā ar valodu ir vienai apakšprogrammai arī palielinājums, kas gan nav liels. Taču tie samazinājumi ir faktiski šādi: 33 tūkstoši. Ja jūs paskatīsieties, kāda ir tā proporcionālā attiecība, tad redzēsiet, ka kopumā tie visi nebūs lielāki par 2 procentiem. Pat mazāki tie būs. Ja jūs parēķināsiet matemātiski. Tātad apakšprogrammā 04. 01. 00 „Valsts valodas attīstība” – 33 146 latu liels samazinājums. Samazināti izdevumi Valsts valodas aģentūras sociolingvistiskajam pētījumam „Valodas politikas ietekme uz valodas apguvi izglītībā”, bukletam „Situācijas apzināšana vārdnīcu izstrādes un publicēšanas jomā Latvijā”, semināram „Valodas speciālistu sagatavošana augstskolās”, kā arī latviešu valodas lektorātiem Gēteborgas Universitātē un Prāgas Kārļa universitātē. Tie ir tie posteņi, kas praktiski veido šo samazinājumu. Faktiski tie ir mācību materiāli. Mēs nevarēsim tos izdot šajā gadā. Tie gan ir nevis mācību metodiskie materiāli, bet informatīvie materiāli. Par 21 557 latiem mēs samazinām finansējumu apakšprogrammā 04. 02. 00 „Atbalsts latviešu valodas apguvei”. Smagi, bet tāda ir realitāte. Mēs samazinām izdevumus Latviešu valodas apguves valsts aģentūras elektroniskā mācību līdzekļa „Latviešu valoda kā svešvaloda pieaugušajiem” izdošanai DVD formātā. Mēs šo DVD nevarēsim šogad izdot. Tas, protams, nenozīmē, ka mēs arī turpmāk taupīsim uz tā rēķina. Taču šoreiz tas ir tas viens mācību līdzeklis, kura izdošanu DVD formātā mēs nevaram nodrošināt. Jāpiemin arī vēl tas, ka ir 29 392 latu liels samazinājums (procentuālā ziņā tas ir stipri mazāks nekā vidējais samazinājums) Tulkošanas un terminoloģijas centram. Tas mazinājums ir faktiski uz atalgojuma fonda rēķina – tiek samazināts attiecīgo štata vienību skaits (nodaļas vadītāja, saimniecības nodaļas vadītāja, terminologa amats un tā tālāk). Par zinātni jāteic, ka zinātnei tas finansējuma samazinājums, kā to šeit jau deputāti teica, ir 2,84 procenti. Šis samazinājums ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā tas, kādu mēs prasām attiecībā uz pārējām jomām. Šeit viena programma ir ļoti problemātiska – tie ir uz tirgu orientētie pētījumi. 340 130 latu samazinājums arī ir būtisks, jo Valsts kontrole, pētot, kādas ir bijušas atskaites par šāda tipa pētījumiem iepriekšējā gadā, ļoti nopietni un pamatoti ir izteikusi savus pārmetumus. Es esmu to teicis arī augstskolu vadītājiem – jo tās ir augstskolas, kas piedalās šajos projektos! –, lai viņi tomēr sakārto savus atskaites dokumentus, kā viņi šo programmu pēta un kā galu galā par to atskaitās, tajā skaitā arī par saņemto atalgojumu, un tā tālāk. Un tad, protams, parādās nepatīkama lieta: 189 000 mēs samazinām programmai 05. 09. 00 – „Dalība Eiropas Savienības pētniecības tehnoloģiju attīstības programmās”. Tur ir samazināts nākamo projektu skaits. Bet tur ir vēl viena cita problēma – mēs samērā neaktīvi strādājam pie tiem starptautiskajiem projektiem zinātnē, kas mums ir pieejami Briselē, un neviens nevar īpaši lielīties ar šo projektu apguvi. Tur tas atbildīgais cilvēks, Kapenieka kungs, kādreiz bija mans kolēģis. Es viņam prasīju: „Kāda ir situācija?” – „Nu, tā ir jāuzlabo!” Un tādi rīkojumi faktiski jau ir doti. Tad vēl ir pavisam nelieli – nelieli! – samazinājumi nozares vadībai 2,22 procentu apmērā programmai 06. 00. 00 – „Izglītības valsts inspekcija”. Jā, ir samazināts finansējums ārvalstu komandējumiem, iestādes uzturēšanai. Tas pats attiecas arī uz citām ministrijām. Lūk! Un tagad ir Eiropas Universitātes institūts. Mēs nevaram tik daudz tam iemaksāt, samazinot 60 000 latu. Ja mēs runājam par sportu, tad arī tur ir samazinājums, bet tas nav liels – 2,42 procenti. Protams, arī tur ir paredzētas sāpīgas lietas – amata vietu likvidācija – 6000 latu. Bet ir vēl arī citas lietas, kas, protams, ir nepatīkamas, jo nacionālajām sporta bāzēm mēs nevaram nosegt visus maksājumus, kas ir paredzēti attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem, tāpēc tām nāksies palielināt maksas pakalpojumu klāstu. Tas arī ir viss, ko es varētu teikt par šiem samazinājumiem. Protams, es varu atzīt, ka tas tik tiešām nav pats labākais veids, bet tas, ko es kategoriski nevaru pieņemt no Šadurska kunga teiktā… Ja viņš zina matemātiku – un viņš to zina!… Saprotiet, ja mēs apšaubām, ka mūsu piedāvātā korekcija, kuru mēs tagad liekam jums priekšā, novedīs pie sabalansēta budžeta, tad piedāvājums palielināt ieņēmumu prognozi, kuru mēs jums esam pietiekami konservatīvu uzzīmējuši, par ko es teicu jau pirmajā lasījumā, ir tikai vēl plašāks solis tajā virzienā, lai īstenotos tas, ko jūs vēlaties. Es atšķirībā no jums nevēlos to! Es vēlos, lai mums izdotos, pirmkārt, pierādīt, ka šie grozījumi ir reāli, otrkārt, lai mēs gada beigās, 31. decembrī, nodemonstrētu, ka mēs varam sasniegt nulli konsolidētajā budžetā. Varbūt šajā ziņā mūsu vēlmes atšķiras. Acīmredzot tāda ir pozīcijas un opozīcijas loģika. Paldies.".
• 2008_07_15_a-seq146 language "lv".
• 2008_07_15_a-seq146 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_07_15_a-seq146 mentions Q211.
• 2008_07_15_a-seq146 mentions Q2660080.
• 2008_07_15_a-seq146 mentions Q193089.
• 2008_07_15_a-seq146 mentions Q458.
• 2008_07_15_a-seq146 mentions Q9005.
• 2008_07_15_a-seq146 mentions Q1085.
• 2008_07_15_a-seq146 mentions Q3931927.