Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_10-seq58> ?p ?o. }

• 2008_07_10-seq58 type Speech.
• 2008_07_10-seq58 number "58".
• 2008_07_10-seq58 date "2008-07-10".
• 2008_07_10-seq58 isPartOf 2008_07_10.
• 2008_07_10-seq58 spokenAs 84.
• 2008_07_10-seq58 spokenText "Labrīt, dāmas un kungi! Vispirms es gribētu pateikt paldies premjera kungam Godmanim par šo ziņojumu. Es domāju, ka šī ir viena no nopietnākajām diskusijām… vismaz tāda, kurai būtu bijis jābūt par vienu no nopietnākajām diskusijām mūsu parlamentā, un tāpēc man ir brīnums, ka pašreiz es esmu vienīgais, kurš ir pieteicies debatēt. Un man īsti nebija arī skaidrs, kāpēc zālē bija tik liels troksnis tajā laikā, kad premjera kungs runāja par nacionālās drošības jautājumiem. Uz to, kas ir rakstīts šajā ziņojumā par nacionālo drošību, mēs varam, protams, skatīties gan detalizēti, gan globāli. Proti, drošības valstī nekad nav par daudz, un arī Latvijai drošības nekad nav bijis par daudz. Ja mēs lūkojamies uz šo ziņojumu, mēs redzam, ka ir virkne lietu, kas ir diezgan formāli parādītas; varbūt būtu gribējies redzēt nedaudz detalizētāku skaidrojumu par šīm lietām. Bet, ja skatāmies konceptuāli, tad, manuprāt, šim ziņojumam vajadzēja vairāk atspoguļot tieši to, ko Latvija tuvākajā laikā varētu darīt gan politiski, starptautiskajā politikā runājot par drošību, gan arī tīri praktiski, tehniski valsts iekšienē - jautājumā par nacionālo drošību. Un es šajā sakarā gribētu izdalīt trīs līmeņus. Trīs līmeņus, kas varbūt ne visai spilgti izskanēja šajā ziņojumā. Taču es ticu, ka tie cilvēki, kas šo ziņojumu ir rakstījuši, vismaz zina un apzinās tās problēmas, kas šajos trijos līmeņos pastāv. Pirmais līmenis, proti, ir tas, ka, lai gan mēs neesam pasaules nedrošības centrā, drošības politika starptautiskajā plāksnē lielā mērā noteiks arī mūsu valsts nacionālo drošību. Pirmais - tas ir politisks jautājums. Ko mēs, Latvija, esam gatavi darīt, lai veicinātu savu drošību, piemēram, NATO tālāko reformu sakarā? Piemēram, Eiropas Savienības kopīgās drošības politikas un ārpolitikas sakarā? Piemēram, sadarbībā ar tādiem mūsu globālajiem partneriem kā, piemēram, Jaunzēlande, kā, piemēram, Japāna, kā, piemēram, citas reģiona valstis, kas ir NATO sadarbības valstis? Un ko mēs esam gatavi darīt šīs organizācijas tālākās paplašināšanās laukā? Nākamais jautājums. Protams, ir šis mūsu devums… Godmaņa kungs pieminēja to, un man ir viņam jāpiekrīt, ka atbalsts, ko mēs varam grūtā dienā saņemt, ir lielā mērā atkarīgs no mūsu ieguldījuma starptautiskajā līdzdalībā. Mans personīgais viedoklis ir, ka mūsu līdzdalība starptautiskajā plāksnē pašreiz ir tomēr samērā maza, neadekvāta un mēs neesam tai pietiekami gatavi. Kāpēc mēs neesam tai pietiekami gatavi? Tāpēc, ka maza valsts apriori pati par sevi nevar nodrošināt sev pietiekamu drošību un līdzdalību, jo tas prasa daudz resursu. Līdz ar to esmu nonācis līdz nākamajam līmenim. Tas līmenis ir reģionālā kooperācija. Man šķiet, ka mēs esam iegājuši tādā kā atplūdu fāzē, lai gan sākotnēji, 90. gados, ar lielu prieku centāmies sadarboties gan ar igauņiem, gan ar lietuviešiem. Tika izveidota virkne Baltijas valstu kopīgo institūciju. Manuprāt, ir jāsper solis tālāk. Pirmām kārtām ir vēl vairāk jāintensificē šī sadarbība starp Baltijas valstīm. Mums nav atbilžu uz daudziem jautājumiem, un es ticu, ka 99 vai 98 parlamentārieši šeit arī nezina pašreiz šīs atbildes. Tāpēc mums vajadzētu šo diskusiju vērst plašumā, runāt par to, kā mēs, piemēram, pēc desmit gadiem nodrošināsim savas gaisa telpas patrulēšanu. Mēs turpināsim prasīt no konkrētām valstīm?… Mēs pirksim paši vai pirksim kopā ar citām valstīm lidmašīnas? Kas notiks ar gaisa telpas patrulēšanu? Tālāk. Kāda būs mūsu kopīgā politika attiecībā uz līgumu par konvencionālajiem ieročiem, no kura Krievija patiesībā ir izstājusies vai iesaldējusi savu darbību? Šeit mums vajag detalizētāku analīzi. Vēl tālāk. Mums nav atbildes, kā mēs konkrēti sadarbosimies ar pārējām reģiona valstīm. Ir pienācis laiks daudz konkrētāk un dziļāk sadarboties ar citām Ziemeļvalstīm NATO un Eiropas Savienības ietvaros. Sevišķi liels uzsvars šajā sakarā ir liekams uz darbību Eiropas Savienības ietvaros. Jo, kā mēs redzam, arī ASV politika šajā sakarā ir mainījusies, jo…".
• 2008_07_10-seq58 language "lv".
• 2008_07_10-seq58 speaker Artis_Pabriks-1966.
• 2008_07_10-seq58 mentions Q211.
• 2008_07_10-seq58 mentions Q193089.
• 2008_07_10-seq58 mentions Q458.
• 2008_07_10-seq58 mentions Q39731.
• 2008_07_10-seq58 mentions Q159.
• 2008_07_10-seq58 mentions Q4459436.
• 2008_07_10-seq58 mentions Q7184.
• 2008_07_10-seq58 mentions Q17.
• 2008_07_10-seq58 mentions Q664.