Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_10-seq56> ?p ?o. }

Showing items 1 to 45 of 45 with 100 items per page.

2008_07_10-seq56 type Speech.
2008_07_10-seq56 number "56".
2008_07_10-seq56 date "2008-07-10".
2008_07_10-seq56 isPartOf 2008_07_10.
2008_07_10-seq56 spokenAs 66.
2008_07_10-seq56 spokenText "Viens no būtiskākajiem valdības uzdevumiem ir nodrošināt stabilitāti un pēctecību nacionālās drošības jomā. Tas ir viens no galvenajiem garantiem valsts un sabiedrības ilgtermiņa attīstībai. Tāpēc pievērsīšos tiem iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem pasākumiem, kas vērsti uz to, lai apzinātu, samazinātu un novērstu apdraudējumus un potenciālos riskus, kā arī veicinātu starptautisko sadarbību un stiprinātu solidaritāti ar Latvijas sabiedrotajiem. Starptautiskās drošības vide. Es vēlētos sākt ar starptautiskās un reģionālās drošības vides izvērtējumu. Šobrīd viens no starptautiskās drošības vidi ietekmējošiem faktoriem ir globālie draudi, kas arvien biežāk rada lokālas un neparedzamas sekas. Ir apzināti galvenie globālie draudi, proti, terorisms, nekontrolēta masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, klimata izmaiņas un ar tām saistītie vides riski. Turklāt parādījies arī tāds pilnīgi jauns faktors kā straujš cenu kāpums enerģētikā un pārtikas jomā, un tas var izsaukt samērā nopietnas lavīnveida sekas virknē valstu - un ne tikai valstīs, bet arī reģionos. Vienlaikus parādās arī jauni tehnoloģiska tipa draudi, tādi kā, piemēram, kiberterorisms, kas var radīt papildu izaicinājumu drošības politikā. Izvērtējot drošības vidi, līdzās globālā tipa draudiem jāņem vērā iespējamās spēku līdzsvara izmaiņas starptautiskajā politikā, kas pirmām kārtām saistītas ar atsevišķu valstu strauju ekonomisko attīstību, ar arvien pieaugošu cīņu par dabas resursiem. Diemžēl tās saistītas arī ar pieaugošām bruņošanās tendencēm, kā arī centieniem virknē valstu atgūt ietekmi pasaules politikā. Tas var negatīvi ietekmēt Latvijas un tās sabiedroto drošību. Līdz ar dalību NATO un Eiropas Savienībā Latvija ir būtiski pastiprinājusi savu drošību, kuras pamatu veido Latvijas militāro spēju nostiprināšana un NATO kolektīvās aizsardzības princips. Varu apgalvot, ka šobrīd Latvijas valstij nepastāv tieši militāri draudi. Un kopumā Baltijas un Ziemeļvalstu reģions var tikt uzskatīts par vienu no drošākajiem un stabilākajiem reģioniem pasaulē. Runājot par stratēģiskajiem sadarbības partneriem, jāteic, ka, ņemot vērā, ka mūsu drošība nav atdalāma no pārējā Baltijas jūras reģiona, Eiropas Savienības un NATO valstu drošības, Latvija iesaistās ciešā sadarbībā ar šā reģiona valstīm. Svarīga loma Latvijas un visa reģiona drošības veicināšanā ir politiski militārajai sadarbībai ar pārējām Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, kā arī sadarbībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas bija un arī turpmāk būs nozīmīgs Latvijas stratēģiskais partneris. Par starptautiskajām organizācijām runājot, jāteic, ka Latvijas politika attiecībā uz dalību starptautiskajās organizācijās ir nemainīga. Līdzdalība starptautisko organizāciju ārējo attiecību veidošanā daudzkārt palielina Latvijas iespējas ietekmēt starptautiskos procesus labvēlīgā to attīstības virzienā, kā arī palielina iespējas pretoties starptautiskajiem apdraudējumiem. Piemēram, dalība NATO un Eiropas Savienībā sniedz iespēju pozitīvi ietekmēt iekšējos reformu procesus NATO, kā arī Eiropas Savienības kaimiņvalstīs, un tas it īpaši attiecas uz tādām valstīm kā Ukraina, Moldova un Gruzija. Šīs politikas mērķis ir panākt konfliktu atrisināšanu un nodrošināt stabilitāti gan Latvijai ģeogrāfiski tuvos reģionos, gan arī attālākos, tādā veidā uzlabojot Latvijas drošības vidi kopumā. Latvija atbalsta un turpinās atbalstīt ANO, EDSO, Eiropas Savienības, NATO un dažādu nevalstisku organizāciju, un arī privātā sektora sadarbības mehānismu attīstību dažādu drošības situāciju noregulējumā. Tādējādi tiek veicināta efektīvāka resursu izmantošana gan nacionālajā, gan arī starptautiskajā līmenī. Atsevišķs jautājums ir par Krievijas kā mūsu kaimiņvalsts vietu un lomu, ja runājam par Latvijas drošību. Vērtējot Latvijas nacionālās drošības situāciju, protams, tā jāskata kontekstā ar Krievijas pieaugošo ģeopolitisko lomu pasaulē. Ir prognozes, ka nākamo četru gadu laikā Krievijas potenciāls ārējās tirdzniecības, īpaši enerģētikas, kā arī militārās izlūkošanas sfērā būtiski palielināsies. Ir vērojami Krievijas centieni atjaunot savu ietekmi ne tikai postpadomju telpā, bet arī globālā līmenī, it īpaši energoresursu tirgū. To pierāda Krievijas mēģinājumi kontrolēt un, iespējams, arī ierobežot vai pat bloķēt energoresursu tranzītu no Kaspijas jūras baseina valstīm uz Rietumiem, kā arī saglabāt kontroli pār Austrumu-Rietumu enerģētikas koridoru. Būtībā situācija ir vēl daudz sarežģītāka, jo jāņem vērā, ka Eiropas Savienības valstīm tas ir ļoti izšķirošs aspekts - diversificēt riskus energoresursu piegādēs tieši no Austrumu reģioniem. Un jautājums ir par infrastruktūru, kas atļautu to darīt. Pagaidām nekādas alternatīvas infrastruktūras, atskaitot naftas vadu, kas iet no Azerbaidžānas līdz Turcijai, reāli nav. Attiecībā uz Krieviju ir jāņem vērā vēl viens aspekts: ir vērojama zināma uzticības mazināšanās Krievijas un Rietumvalstu starpā. Faktiski tas ir saistīts ar aizsardzības jautājumiem, to skaitā arī aizsardzību pret terorismu, aizsardzību pret iespējamiem uzbrukumiem, to skaitā arī no trešās pasaules. Un šādā kontekstā ir vērtējams arī Krievijas vienpusējais lēmums apturēt dalību līgumā par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā. Šis Krievijas lēmums, protams, apdraud visu bruņojuma kontroles sistēmas pastāvēšanu Eiropā. Faktiski šīs sistēmas sabrukums varētu novest pie bruņošanās sacensības un nestabilas drošības telpas veidošanās Eiropā, un tātad tas tiešā veidā ietekmētu arī Latvijas drošības vidi. Tāpēc ir skaidrs, ka arī līguma ietvaros Eiropas Savienībai ar Krieviju ir šie jautājumi jārisina pietiekami atklāti un racionāli, ievērojot drošības intereses - gan Eiropas Savienības, gan arī pašas Krievijas drošības intereses. Protams, viens no izšķirošajiem jautājumiem, ja runājam par attiecībām ar Krieviju ekonomikas jomā, ir jautājums par to, kā Eiropas Savienības partnerības līgums ar Krieviju attīstīsies ekonomiskās sadarbības virzienā. Samērā izšķirošs šajā situācijā ir jautājums, vai Krievija kļūs par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti. Kāda ir šajā jautājumā Latvijas nostāja, kādas ir Latvijas intereses? Mūsu interesēs ir, lai Krievija kļūtu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti tā elementārā iemesla dēļ, ka valsts, kura iestājas šajā organizācijā, uzņemas saistības - veselu virkni civilizētu saistību tirdzniecībā un ekonomiskajās attiecībās -, kas zināmā mērā limitē un neļauj piemērot kādus ārkārtas pasākumus pret pārējām partnervalstīm, kuras ir šajā organizācijā. Mēs patlaban nevaram precīzi pateikt, kāda būs Krievijas nostāja, kāds būs Krievijas lēmums. Mēs esam gan saņēmuši vairākus signālus par to, ka Krievija būtu gatava iestāties šajā organizācijā. Cik mums ir zināms, lēmums varētu tikt pieņemts līdz šā gada beigām. Taču, runājot par nosacījumiem, ar kādiem Krievija iestātos, ir jāteic, ka ir vesela virkne nosacījumu, gan tādi, kuri radušies no jauna, gan arī tādi, kuri eksistējuši jau pirms tam. Valstis, kas iebilst pret to, ka Krievija iestāšanos veiktu, būdama tādā kvalitātē, kādā tā ir, - tās pirmām kārtām ir Ukraina un Gruzija. Man nav patlaban nedz laika, nedz iespējas komentēt šos iebildumus. Man jāteic, ka tie jaunie fakti, kas ir, - tie ir jautājumi par īpašiem eksporta nosacījumiem un eksporta tarifu veidošanu attiecībā uz kokmateriāliem; tas skar arī Latviju, tas skar arī Skandināviju. Tāpat jāpiemin arī jautājums par tranzīta tarifiem, par ko mēs jau ilgstoši runājam attiecībā uz dzelzceļa jomu. Es šeit paudu savas domas. Es uzskatu, ka no ekonomiskās stabilitātes viedokļa būtu svarīgi, lai Krievija pieņemtu šo lēmumu un kļūtu par dalībvalsti. Taču pēdējie paziņojumi, ko mēs esam dzirdējuši… protams, informācija ir duāla… Mūsu starpvaldību komisijas vadītājs, atgriežoties no sarunām Maskavā, informēja mani, ka sarunas ir notikušas konstruktīvā, lietišķā gaisotnē arī attiecībā uz līgumiem, kurus mēs esam sagatavojuši, to skaitā arī līgumu par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem… Tātad arī atsevišķi līgumi ir pozitīvu virzību guvuši. Taču tajā pašā laikā, kā mēs zinām, ir izskanējuši - arī no Krievijas valdības locekļiem! - publiski paziņojumi, kas saistīti ar Krievijas attieksmi pret Baltijas ostām, kas saistīti ar to, ka ir zināmā mērā jāierobežo importa daudzums. Tas viss, protams, ir samērā grūti skatāms kontekstā ar manis jau minēto jautājumu par Krievijas dalību Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Es domāju, ka praktiskais ceļš, praktiskie risinājumi parādīs, kāds būs galu galā šis lēmums. Protams, tas ir atkarīgs arī no intensīva kontakta starp Eiropas Savienību un Krieviju, attīstot šo partnerības līgumu. Noslēgumā es gribētu Krievijas jautājuma sakarā teikt, ka līdztekus šiem problemātiskajiem jautājumiem, kādi ir Krievijas ārpolitikā, ir jāmin arī pozitīvi impulsi. Šeit gan pārsvarā ir jārunā par Latvijas un Krievijas divpusējām attiecībām, kurās būtiska loma noteikti bija robežlīguma parakstīšanai. Nenoliedzami, faktiski tas deva papildu ieguldījumu ārējās robežas nostiprināšanā. Starpvaldību sarunās tika skarts arī jautājums par Krievijas un Latvijas robežas demarkāciju. Faktiski aplūkojām visus tos jautājumus, kurus mēs ar Baltkrieviju esam jau risinājuši, izmantojot arī Eiropas Savienības palīdzību. Un, tā kā šī robeža ir Eiropas Savienības robeža, es domāju, ka šis ir tāds konkrēts pozitīvs solis, ar kuru mēs varētu orientēties uz to, ka var būt iespējamas arī šādas racionālas attiecības. Mūsu nostāja, Latvijas valdības nostāja, šajā jautājumā ir veidot racionālas attiecības, kas balstītas uz tiem principiem, ko ir akceptējusi civilizētā pasaule (vēlreiz atgriežos pie jautājuma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem). Es ceru, ka tas sniegs kaut kādu rezultātu. Protams, tas ir abpusējs process, to nevar vienpusēji iniciēt nedz Latvija, nedz Eiropas Savienība. Tā kā mēs runājam par iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem pasākumiem nacionālās drošības stiprināšanai, atļaujiet man ziņot par to iekšpolitisko un ārpolitisko pasākumu kopumu, kas tiek veikti, lai veicinātu nacionālās drošības apdraudējuma potenciālo risku apzināšanu, samazināšanu un novēršanu. Pirmais apdraudējums - terorisms. Lai gan terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājas relatīvi zems, kā par to regulāri ziņo kompetentās iestādes, starptautiskais terorisms joprojām ir uzskatāms par vienu no galvenajiem apdraudējumiem drošībai. Tieši tāpēc Latvija kā jau pilntiesīga NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts arvien plašāk iesaistās pret terorismu vērstos starptautiskos sadarbības projektos, to skaitā arī tādos, kuri attiecas uz kibernoziegumiem. Latvija piedalās attiecīgas struktūras veidošanā (pēdējā laikā tāda tiek veidota, ar centru Tallinā), kā arī veic virkni pasākumu gan nacionālās, gan kolektīvās drošības labā, lai terorisma draudus mazinātu, iespēju robežās minimizētu tos. Kas tiek darīts, lai terorisma draudi tiktu mazināti vai novērsti? Drošības policija, galvenā par pretterorisma sistēmas izveidi atbildīgā institūcija valstī, strādā pie preventīvo reaģēšanas pasākumu izstrādes, iesaistot tajā veselu virkni valsts institūciju, kā arī sadarbojoties ar ārzemju partnerdienestiem. Šogad ir apstiprināts Drošības policijas sagatavotais nacionālais pretterorisma plāns, kurā apkopoti vairāk nekā 500 iespējamu preventīvu pretterorisma pasākumu un kurš nosaka katras iesaistītās institūcijas kompetenci terorisma draudu novēršanas jomā. Savukārt eventuāliem terora aktu gadījumiem ir sagatavoti rīcības plāni, kas nosaka atbildīgo institūciju veicamos pasākumus. Atbilstoši uzstādījumam Drošības policija ir izstrādājusi un iesniegusi Ministru kabinetā rīcības plānus gadījumiem, ja teroristu darbības ir vērstas pret gaisakuģiem, civilās aviācijas objektiem, kuģiem, ostām. 2008. gadā uzsākts darbs arī pie rīcības plāna sauszemes objektu apdraudējuma gadījumā. Šis plāns noteiks veicamo pasākumu kopumu, ja pret sauszemes objektiem tiek veiktas teroristiska rakstura darbības un tādējādi tiek apdraudēta cilvēku un objektu drošība. Šajā sakarā man gan jāteic, ka mēs esam valdībā skatījuši un turpināsim pastiprināti skatīt to institūciju atbildību, kuras arī pašas ir atbildīgas par attiecīgo drošības režīmu iedibināšanu savās institūcijās un savos objektos, jo Drošības policija nebūs vienīgā, kas nodarbosies ar šo jautājumu. Visi attiecīgie resori faktiski ir atbildīgi arī par to, lai tiktu organizēta iekšējā drošības līmeņa paaugstināšana, it īpaši stratēģiskos objektos. Ja mēs runājam par kritiskās infrastruktūras aizsardzību, tad jāteic, ka Baltijas valstu prioritāte ir valsts transporta, kā arī informācijas un sakaru sistēmas aizsardzība. Valsts pārvalde un ekonomika ir cieši saistīta ar informācijas un komunikācijas sistēmu infrastruktūras netraucētu darbību. 2007. gadā tika pilnveidoti normatīvie akti, kas regulē nacionālajai drošībai svarīgu objektu aizsardzības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību. 2008. gadā ir plānots šos jautājumus risināt jau praktiskā līmenī. Tas ļauj efektīvi plānot kritiskās infrastruktūras aizsardzību, prioritārā līmenī izvērtējot resursu sadali tās aizsardzības pasākumu ieviešanai. Par kiberaizsardzību. Kiberaizsardzības jautājums, kas kļuva ļoti aktuāls pēc nesenajiem notikumiem Igaunijā, ir cieši saistīts ar tautsaimniecības funkcionētspēju. Un šajā sakarā varu minēt veselu virkni pasākumu, ko ir veikusi valdība. Pirmkārt, 2007. gadā Satiksmes ministrijā tika izveidota Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienība, kura sniedz konsultācijas un rekomendācijas valsts un privātām iestādēm gadījumos, ja notiek uzbrukumi serveru sistēmām, publiskiem serveriem vai iestāžu tīkliem, kā arī ja notikusi neautorizēta piekļuve informācijas sistēmām. Kā jau teicu, Latvija deleģēs savu pārstāvi jaunizveidotajā NATO kiberaizsardzības vadības centrā, kas atrodas Igaunijā. Jāteic, ka arī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts ir veicis veselu virkni pasākumu attiecībā uz aizsardzības sistēmas iedibināšanu, uz atbildīgo personu strukturēšanu, kuras ir atbildīgas par cīņu pret kibernoziegumiem. Ir uzsākti arī īpaši apmācības kursi, lai katrā no attiecīgo resoru atbildīgajām iestādēm praktiskā rīcība tiktu nodrošināta ne tikai organizatoriskā ziņā, bet arī, ja mēs runājam tieši no informātikas viedokļa, būtu panākta tās aizsardzība. Sava loma te ir arī Aizsardzības ministrijai. Šobrīd valdība lielu uzmanību pievērš precīzai attiecīgo institūciju atbildības noteikšanai, kuru pienākums ir reaģēt uz ķīmisku, bioloģisku vai radioaktīvu apdraudējumu. Mums ir sagatavota instrukcija par atbildīgo institūciju darbību terora aktu gadījumos, kad tiek izmantotas bioloģiskās, ķīmiskās vai radioaktīvās vielas. Šī instrukcija ļaus institūcijām efektīvāk izmantot to rīcībā esošos resursus un savas kompetences ietvaros piedalīties šāda apdraudējuma novēršanā. Runājot par militāro aizsardzību, jāatzīst, ka Latvijas valstij, kā jau teicu, nepastāv tieši militāri draudi un ka kopumā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu varētu raksturot kā drošu un stabilu reģionu, tomēr Latvijas valsts aizsardzības stratēģijas pamatprincips ir un paliek nemainīgs - Latvija savas drošības aizsardzību balsta uz dalību NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā. Ņemot vērā Latvijas kā dalībvalsts statusu NATO un Eiropas Savienībā, mūsu uzdevumi militāro spēju attīstīšanā, nacionālās aizsardzības uzdevumu veikšanā, kā arī kopējās drošības stiprināšanā ir nostiprināti valsts aizsardzības koncepcijā, kas Saeimā tika pieņemta šā gada jūnijā. Runājot par militāro spēju attīstību, jāteic, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir jābūt profesionāli sagatavotiem, moderni ekipētiem un bruņotiem, kā arī atbilstoši sociāli nodrošinātiem, lai viņi būtu spējīgi efektīvi sadarboties ar NATO militārajām vienībām un Eiropas Savienības valstu kaujas grupām. Valdība visu laiku šos jautājumus ir skatījusi arī budžeta kontekstā, un arī tas jautājums, kuru jūs nākamnedēļ lemsiet un, es ceru, arī atbalstīsiet saistībā ar budžeta grozījumiem, skars arī aizsardzības sistēmu, bet tas diemžēl neskars jautājumus, kas ir saistīti ar mūsu karavīru tehniskā ekipējuma nodrošinātību un viņu iespējamo - tagad jau reālo! - darbību gan ārvalstu misijās, gan arī šeit - iekšzemē. Ja mēs runājam par bruņoto spēku atbalstu sabiedrībai, tad jāteic, ka neviena valsts pasaulē mūsdienās nav pasargāta no dabas izraisītām katastrofām, rūpnieciskām avārijām vai atsevišķu cilvēku neizdarības dēļ notikušām nelaimēm. Turklāt jāteic, ka avārijas, kas var notikt gan Latvijā, gan arī mūsu kaimiņvalstīs, var radīt nopietnas sekas - atstāt ietekmi uz Latvijas vidi. Mēs pēdējos divos gados esam piedzīvojuši pietiekami nopietnas situācijas gan Daugavā, gan arī Baltijas jūrā, un visas šīs mācības, kas tika gūtas, tiek noslīpētas. Mēs esam atjaunojoši un pārstrukturējuši valsts rezerves atbilstoši šīm mūsu vajadzībām un turpinām tās pārstrukturēt, ņemot vērā eventuālos riskus, kas ir saistīti ar dabas katastrofām - gan ar plūdiem, gan ar dažādiem piesārņojumiem jūrā vai upēs, gan ar vētras izraisītajiem postījumiem. Latvijas civilās aizsardzības institūcijas. Mums ir jārēķinās ar šādu katastrofu iespējamiem draudiem, vienmēr aktuāli jāizvērtē esošie riski un jāplāno sava rīcība. Un tas viss tiek arī pārbaudīts. Jāteic, ka tieši šajos jautājumos galvenā atziņa, kas tika gūta, balstoties uz iepriekšējām avārijām un dabas katastrofām, ir tāda, ka šādu avāriju likvidācijai ir nepieciešama visu esošo institūciju kopīga darbība visai ierobežoto resursu apstākļos. Tā ir nepieciešama arī tādēļ, lai, kopīgi darbojoties, mēs apzinātu visus pastāvošo risku draudus un uz šīs informācijas pamata paplašinātu attiecīgo institūciju iespējas, piešķirot tām nepieciešamos resursus. Man jāsaka godīgi, ka sadarbība starp institūcijām, arī starp militārajām, iekšlietu un pašvaldību institūcijām visās šajās situācijās, kādas mums bijušas valstī, ir jāvērtē pozitīvi, jo mums iebildumi praktiski varētu būt tikai par ātrumu, par tempu. Katrā ziņā, arī runājot par sadarbības intensitāti, pēc manām domām, patlaban iebildumi vēl varētu pastāvēt, bet tie nav kritiski. Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku militāro spēju attīstība tiek plānota tādējādi, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību gan Latvijas sabiedrībai, gan arī nodrošinātu Latvijas dalību kolektīvās aizsardzības sistēmā. Līdz ar to šie pasākumi stiprina gan Latvijas drošību, gan NATO darbības efektivitāti. Turklāt vienlaikus tiek domāts arī par to, kā veicināt Nacionālo bruņoto spēku tādu attīstību, kas nodrošinātu arī efektīvu valsts finanšu resursu izmantošanu. Tāpēc patlaban, pirmkārt, tiek pārskatīti jau esošie attīstības plāni un iepirkumi; otrkārt, tiek veicināta divpusējā, kā arī daudzpusējā sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, jo, kopēji attīstot militārās spējas, tiek nodrošināta efektīva un ierobežota finanšu resursu izmantošana. Kā viens no šādas sadarbības redzamākajiem piemēriem būtu jāmin Latvijas sadarbība ar Lietuvu un Igauniju Latvijas gaisa telpas patrulēšanas (pēc 2018. gada) risinājumu meklēšanā. Ja mēs runājam par dalību starptautiskajās operācijās, tad Latvijas ieguldījumu kolektīvās aizsardzības sistēmā vistiešāk raksturo tās dalība starptautiskajās militārajās un civilajās misijās, kam ir nozīmīga loma ne tikai mūsu valsts drošības stiprināšanā, bet arī sadarbības veicināšanā ar mūsu sabiedrotajiem gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Šobrīd Latvijas karavīri dien četrās misijās: Irākā, Afganistānā, Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā. Dalība starptautiskajās misijās ir veids, kā ar ierobežotiem līdzekļiem panākt gan Latvijas lomas palielināšanos starptautiskajā arēnā, gan arī stiprināt Latvijas nacionālo drošību. Latvijai arī turpmāk ir būtiski apliecināt saviem stratēģiskajiem sabiedrotajiem, to skaitā Amerikas Savienotajām Valstīm un citiem mūsu sabiedrotajiem, ka mēs esam gatavi kopīgi pieņemt izaicinājumu - pārvarēt draudus mūsu pašu drošībai. Ar dalību starptautiskajās organizācijās mēs apliecinām savu gatavību turpināt mūsu sadarbību un to, ka mums ir svarīga gan kolektīvā drošība, gan mūsu karavīru profesionālo iemaņu apgūšana. Tas ir attiecināms arī uz spēju profesionālā līmenī veikt kopīgas operācijas ar mūsu sabiedrotajiem. Kā viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem kolektīvās drošības kontekstā būtu jāmin drošības un stabilitātes atjaunošana Afganistānā, kas ir NATO galvenā prioritāte. Mūsu līdzšinējā pieredze un nākotnes plāni starptautiskās drošības stiprināšanā liecina, ka Latvijas misija Afganistānā neaprobežojas tikai ar noteikta karavīru skaita rotāciju misijas rajonā, jo Latvija provinču atjaunošanas vienības ietvaros pirmām kārtām piedalās Afganistānas stabilizācijas procesā, kas nozīmē iesaisti Afganistānas valsts atjaunošanā ilgtermiņā, un arī šī misija prasa atbilstošu civilās ekspertīzes resursu piesaisti. Protams, ir jāsaprot, ka Afganistānas stabilizācija, ņemot vērā tās vēsturi, būs ilgtermiņa process. Tas ir izaicinājums gan NATO, gan visai starptautiskajai sabiedrībai, tāpēc Latvijai, kas apzinās sabiedroto nozīmīgo lomu savā drošībā, savas varēšanas ietvaros ir jāspēj pienācīgi dalīt atbildību ar saviem sabiedrotajiem militāro mērķu sasniegšanai Afganist��nā. Tomēr nav noliedzams tas, ka Latvijas piedalīšanās šajās operācijās netiešā veidā ietekmē arī mūsu nacionālo drošību. Tas ir attiecināms gan uz starptautiskā terorisma radīto mūsu iespējamo apdraudējumu, gan arī uz krimināla rakstura darbībām, kas saistītas ar narkotiku un ieroču kontrabandu. Attiecībā uz civilo ekspertu sagatavošanu. Mēs gatavojam un sūtām civilos ekspertus arī uz citām vietām. Mēs patlaban acīmredzot arī pēc Eiropas Savienības pieprasījuma gatavojam ekspertus, kuri varētu strādāt arī Kosovā. Tātad mēs varētu palielināt viņu skaitu. Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Kā ne mazāk svarīgs nacionālās drošības faktors ir jāmin atsevišķi iekšējie drošību ietekmējoši faktori: ekonomiskā drošība, robežu kontrole, migrācijas process, noziedzība, kā arī jau minētie vides riski, katastrofu radītie draudi un to pārvarēšana. Ja mēs runājam par ekonomisko drošību, tad es neko jaunu jums nepateikšu. Viss ir absolūti skaidrs: ekonomiskā drošība ir saistīta, pirmkārt, ar stabilu ekonomikas pieaugumu, otrkārt, ar līdzsvaru starp izdevumiem un ieņēmumiem, treškārt, ar eksporta sabalansētību un palielinājumu mūsu ekonomikā, ceturtkārt, ar investīciju - gan iekšējo, gan ārvalstu investīciju - pieaugumu un to ieplūšanu mūsu valstī. Šie ir tie galvenie faktori, kas ir mūsu virsuzdevumi, ja runājam par ekonomikas drošības komponentiem. Faktiski, ja mēs runājam vienkāršā valodā, tad, dabiski, viens no aspektiem, protams, ir visādā veidā un ar visādiem spēkiem mazināt inflācijas pieaugumu, iespējami drīzāk un patiesāk darboties tā, lai šis, starp citu, draudīgais faktors Latvijā samazinātos pēc iespējas ātrākā tempā. Viens no inflācijas apkarošanas pasākumiem ir inflācijas gaidas. Es vispār apbrīnoju reakciju uz šo pēdējo inflācijas rādītāju… Es to apbrīnoju! Es te nerunāju par politiķiem, bet es runāju par… Arī es esmu pietiekami paškritisks cilvēks un neesmu absolūts optimists, bet es vienkārši zinu, ko nozīmē inflācijas gaidas. Es to zinu! Bet, ja es nepārtraukti dzirdu apmēram tādus vārdus: sak, tas nekas, ka tagad mums inflācijas kāpums ir nedaudz samazinājies, mums tik un tā draud 40 vai 50 procentu, vai pat vēl lielāka inflācija, un ja to saka nopietni rūpnīcu vadītāji, tad es īsti neredzu pamatu šādām runām. Es īsti neredzu pamatu tām, jo tā vietā, lai piedāvātu varbūt kaut kādus papildu pasākumus, es faktiski lielākoties redzu… es pat nezinu, kā lai to nosaucu… Es faktiski redzu kaut kādu, kā lai es to solīdāk pasaku… gandrīz vai histērisku reakciju. Kaut kā mums varbūt arī izdosies no tās kādreiz atbrīvoties, bet pagaidām es vēl neredzu šo atbrīvošanās procesu. Jā, ja mēs runājam par ekonomisko drošību, tad, neapšaubāmi, izvirzās jautājums par mūsu tirdzniecības bilanci - par to, lai mēs tomēr uzlabotu sava eksporta un pakalpojumu bilanci, lai mēs pēc iespējas ātrāk samazinātu tekošā konta deficītu, kas, protams, ir saistīts ar mūsu lata, nacionālās valūtas stabilitāti. Taču pats būtiskākais ir tas, lai visa mūsu virzība būtu tāda, kas ļautu mums iesaistīties eirozonā. Šis mērķis ir stratēģisks, un no tā mēs netaisāmies atkāpties, lai arī kādi būtu inflācijas vai vēl citi rādītāji. Manā ziņojumā jūs atradīsiet vēl izvērstāku stāstījumu par mūsu ekonomisko drošību. Es gribētu vēl parunāt par tādu jautājumu kā migrācija. Neapšaubāmi, viens no drošības faktoriem Latvijā ir arī ar migrāciju saistītie jautājumi. Patlaban Eiropas Savienība saistībā ar šo jautājumu izskata Eiropas pakta par migrāciju projektu. Šā pakta projekti tiek izskatīti daudzās valstīs, un arī patlaban, burtiski šajās dienās, iekšlietu ministri tiekas Francijā, lai apspriestu šā migrācijas pakta modeli. Šā modeļa būtība ir tāda: ja Eiropas Savienība centīsies izstrādāt kopīgas vadlīnijas vai kopējus rāmjus migrācijai, var rasties problēmas… Tas nav vienkārši, jo Eiropas Savienībā ir darbaspēka trūkums, notiek cilvēku novecošanās… arī demogrāfiskie dati ir izdarījuši pietiekami lielu un ilgstošu spiedienu, lai būtu stimuls aicināt darbaspēku uz Eiropas Savienības iekšieni. Patlaban mēs esam Šengenā - mēs esam kopējā zonā, bet tajā pašā laikā migrācijas politika mums ir visai atšķirīga. Starp citu, Latvijā ir noteikta viena no viskonservatīvākajām un viscietākajām migrācijas politikām, jo mēs esam valsts, kas pieļauj ierašanos šeit tikai pēc ielūguma. Mēs netaisāmies mainīt šo sistēmu, jo tā dod mums iespēju - arī no drošības viedokļa - pārbaudīt tās personas, kuras šeit ierodas vai nu darba, vai tūrisma, vai vēl kādos citos nolūkos. Bet tāda situācija Eiropas Savienībā nav visur, jo ir arī vesela virkne tādu valstu, kur nav šīs sistēmas. Tur ir samērā atšķirīga, pat principiāli atšķirīga, situācija attiecībā uz bēgļu uzņemšanu, tajā skaitā arī mūsu reģionā. Principiāli atšķirīga bēgļu uzņemšanas politika ir Skandināvijas valstīs un vēl citur Ziemeļeiropā, kur arī mēs esam. Tas viss izraisa papildu problēmas, nepieciešamību pēc koordinācijas, pēc integrētas pieejas šai problēmai. Patlaban Eiropas imigrācijas paktā mēs atbalstām šādas lietas. Pirmais. Mēs piekrītam, ka ir nepieciešami kopēji principi, kuru ietvaros tomēr katra valsts vēl varētu pietiekami suverēni pieņemt lēmumu par šo principu iemiesošanu. Taču pats būtiskākais ir tas, ka mēs atbalstām pozīciju, ka nav pieļaujama daudzskaitlīga, nepamatota nelegālu imigrantu legalizācija, kāda pēdējā laikā ir notikusi veselā virknē vecās Eiropas valstu. Es neminēšu šīs valstis. Legalizēt nelegālus imigrantus - tas faktiski nozīmē radīt sūkni, kas nākamos nelegālos imigrantus ievelk iekšā, jo viņi domā, ka arī viņi pēc zināma laika kļūs legāli. Es varētu minēt veselu virkni valstu, kas to ir izdarījušas un tagad plūc laurus (negatīvā nozīmē!) no tā. Tas ir punkts viens. Punkts divi. Attiecībā uz bēgļa statusu un patvēruma meklētājiem ir jāizstrādā arī kopēji kritēriji, jo, ja Eiropas Savienības valstīs šie kritēriji būs atšķirīgi, tad mēs varam Eiropas Savienības telpā piedzīvot nekontrolējamus procesus. Lūk! Nezinu, kā tālāk attīstīsies Eiropas imigrācijas pakts, bet mēs aizstāvam, kā jau es teicu, pietiekami konservatīvu pozīciju šajā jautājumā. Mēs katrā ziņā atbalstām Eiropas Savienības viceprezidenta, drošības komisāra Frantini iniciatīvu, ka tomēr, runājot par darbaspēka imigrāciju Eiropas Savienībā, uzsvars būtu jāliek uz „zilajām apkaklītēm”, uz tiem cilvēkiem, kas ir izglītoti. Ja mēs skatāmies, kā tas bijis praksē iepriekšējos gados, tad redzam, ka vienmēr ir bijusi interesanta situācija, ka šādi cilvēki pārsvarā ir ieceļojuši Amerikas Savienotajās Valstīs, savukārt Eiropas Savienībā ir pilnīgi otrādi - tur diemžēl imigrācija lielākoties notikusi tā, ka ne jau izglītoti cilvēki ir bijuši ieceļotāju vidū tā proporcionāli lielākā daļa. Pavisam īsi man ir jāpastāsta arī par enerģētikas drošību. Šeit es tā pavisam īsi pateikšu, ko mēs darīsim. Pirmkārt, mūsu nacionālajās interesēs mēs darīsim visu, lai diversificētu enerģijas piegādi Latvijā. Darīsim visu, ko vien varēsim izdarīt! Šis jautājums būs primārs. Pārējie jautājumi, kas, iespējams, ir saistīti ar to, ka varbūt mēs ne caur tiem kanāliem, ne ar tiem tranzītiem to organizējam, ir sekundāri. Mūsu absolūts nosacījums: ņemot vērā arī situāciju ar Ignalinas atomelektrostaciju nākotnē, mūsu maksimumuzdevums ir, lai mēs, paturēdami tos energopiegādes kanālus, kas mums ir, tomēr diversificētu un vēlreiz diversificētu elektroenerģijas piegādi. Otra lieta, ko es gribu pateikt šeit, no šīs tribīnes, ir šāda. Man ir nācies iepazīties ar jaunajiem energotarifiem, to projektiem, arī ar tiem, kas ir lielākoties balstīti uz gāzes cenu kāpumu. Pastāvot šādiem projektiem, šādiem skaitļiem, es varu pateikt to, ka maksimāli samazinās iespēja būvēt jaunas gāzes stacijas Latvijā. Mēs atbalstītu šādu staciju būvēšanu, ja to darītu privātie, investori no ārpuses. Mēs drīzāk to atbalstītu ar attiecīgu zemes gabalu atvēlēšanu, un šie privātie varētu uzbūvēt šeit koģenerācijas stacijas, viņi varētu piesaistīt stratēģiskos investorus un tirgū pārdot savus pakalpojumus. Taču Latvijas valsts resursi, pēc manas dziļas pārliecības… par to, protams, vēl ir jādiskutē, bet, pastāvot šādam cenu kāpumam, es domāju, būs jāveic tomēr diversifikācija attiecībā uz citiem energoresursiem, kurināmā resursiem, kas būs pārsvarā ogles… Pamatā būs acīmredzot citi resursi. Loģiski, ka, pastāvot šādam tarifu kāpumam, es nevaru pierādīt, ka papildu jaudas gāzes stacijām būtu attaisnojamas. Mēs atbalstīsim privātās iniciatīvas, mēs vienmēr būsim priecīgi, ja kāds investēs šeit un būvēs koģenerācijas stacijas, siltuma ražošanas stacijas… Stimulēsim to, bet Latvijas valsts resursi būs acīmredzot jāvirza alternatīvā virzienā, pabeidzot to, ko tagad pabeigs, - TEC-2. Viss! Vairāk es neko daudz par šo jautājumu neteikšu. Valdība vēl spriedīs, tas vēl ir konkursa jautājums. Gada beigās konkursa nosacījumos būs redzams, vai mūsu ieceres būs vērstas uz vairāku atsevišķu nelielu koģenerācijas staciju būvi vai uz vienas lielas stacijas būvi. Tas viss ir atkarīgs vēl arī no tā, vai mums izdosies panākt to, ko mēs vēlamies panākt, - savienojumu ar Skandināviju; tur mums nav atbalstošas pozīcijas no otras puses. Un, cienījamie deputāti, nemaldiniet sevi, no masu informācijas līdzekļiem saņemot informāciju, ka tur tik ļoti grib to kabeli atvilkt uz šejieni ar mūsu pašu spēkiem! Tā gluži nav. Bet tā situācija sāk izvērsties ļoti nopietna. Attiecībā uz otru drošības aspektu - degvielas cenām - nupat valdība pieņēma lēmumu, lai kaut cik nobremzētu degvielas cenas augšanu. Tas arī ir drošības aspekts: ja jums nav degvielas, tad jums nestrādā policija pietiekami, nestrādā visas institūcijas, par ko mēs runājām. Valdība šajā nedēļā pieņēma lēmumu, ka mēs diversificējam obligāto rezervju uzglabāšanas vietas Eiropas ekonomiskajā telpā. Tas nozīmē: lai samazinātu izdevumus un izmaksas, degvielas tirgotāji varēs 36 dienu rezervi turēt arī ārpus Latvijas - Norvēģijā, Somijā, Dānijā. Ir uzdots - jau ir uzdots! - atbildīgajām institūcijām noslēgt līgumus. Tā kā mums nav šeit naftas pārstrādes rūpnīcas, mums nav tādas situācijas kā Lietuvā… Lai kaut cik mazinātu šo cenas kāpumu, mēs esam valdībā pieņēmuši lēmumu, ka šo stratēģisko rezervju glabāšana ir diversificējama. Es ceru, ka tas vismaz necels cenu. Otra mūsu nostāja, ko esam pauduši arī ārpusē un paudīsim arī turpmāk, ir tā, ka mēs, pastāvot šādam degvielas cenas pieaugumam, neatbalstīsim akcīzes nodokļa turpmāku palielinājumu. Ja mēs runājam par robežkontroli un migrāciju, varu pateikt tikai vienu. Mēs esam pietiekami efektīvi ieviesuši Šengenas sistēmu „one for all”. Operatīvā informācija, kas mums pienāk no robežsardzes, ir tāda, ka sistēma strādā efektīvi, mēs nenovērojam nelegālās migrācijas tempu palielinājumu. Kaut gan formāli riskiem vajadzētu pieaugt, jo mēs esam citā, lielākā, telpā, tomēr jāteic, ka patlaban mēs neredzam nekādus negatīvus efektus, kas papildus parādītos sakarā ar to, ka mēs esam iestājušies Šengenas zonā. Tas nozīmē, ka mēs Latvijā pietiekami efektīvi esam apguvuši šīs sistēmas darbību. Protams, mums ir jārēķinās ar to, ka šī sistēma ar laiku nomainīsies: mēs pāriesim uz Šengenas informācijas sistēmu numur divi, kura tika nobremzēta pārsvarā veco Eiropas Savienības dalībvalstu negatavības dēļ. Tātad nākamais uzdevums ir efektīvi pāriet uz šo otro - jauno sistēmu. Jā… Paliek vēl tādi aspekti kā individuālā drošība, noziedzības mazināšana - narkotiku, organizētās noziedzības, vardarbības apkarošana, viss, kas saistīts ar profesionālo darbību, kuras veikšana ir policijas, mūsu iekšlietu struktūru uzdevums. Jāteic, ka 2007. gadu mēs beidzām ar būtisku procentuālu uzlabojumu noziegumu atklāšanā policijā, lai gan organizētās noziedzības izpausmes formas atsevišķos sektoros acīmredzot ekonomiskās situācijas dēļ diemžēl pastiprinās. Tā, piemēram, dīzeļdegvielas cenas kāpuma dēļ papildu uzmanību ir uzdots pievērst tieši zagšanai no dīzeļdegvielas vada, jo šī zagšana izraisītu ne tikai zaudējumus, bet arī vides (ekoloģiskās) katastrofas un tā tālāk. Tā ir specifika, kas saistīta ar tiem rajoniem, caur kuriem iet šie vadi. Otrs jautājums ir narkotiku apkarošana. Te mēs esam atbalstījuši un turpināsim atbalstīt Iekšlietu ministriju resursu piešķiršanas ziņā, lai varētu veikt pēc iespējas vairāk pārbaužu un reidu. Jāteic, ka ar jūsu palīdzību ir izmainīti arī likumi, tie dod tiesības piedzīt samaksu no tiem, kuriem ir bijis pozitīvs rādījums tajās pārbaudēs. Lai viņi paši samaksā par to, jo citādi ir lielākoties tā, ka par to maksā policija, bet cilvēks, kas ir noķerts (teiksim, narkotiku lietotājs vai alkohola lietotājs pie stūres, un tā tālāk), bieži vien no šīs samaksas ir izvairījies. Tagad tas jautājums ir likumiski nokārtots, un ir dots uzdevums pastiprināt piedziņu. Jāpiebilst, ka mums ir ļoti nopietna starptautiska sadarbība narkotiku apkarošanā. (Zināmu iemeslu dēļ es īpaši neiedziļināšos un neapgaismošu šajā jautājumā, jo tā ir pietiekami diskrēta lieta). Ir pozitīvas, ļoti labas atsauksmes no starptautiskajām organizācijām, no mūsu stratēģiskajiem partneriem. Tas attiecas uz mūsu Narkotiku apkarošanas biroja darbību. Izskatās, ka viens no uzdevumiem, kam būs nepieciešams īpaši pievērst uzmanību patlaban, šajā grūtajā periodā, kad finanšu resursi ir samērā grūtāk pieejami, ir saistīti ar to, ka sāk pamazām parādīties problēmas ar PVN atmaksas nepamatotu pieprasīšanu no valsts. Mēs nesaudzīgi vērsīsimies pret to, veiksim ļoti rūpīgu analīzi. Tagad tie jautājumi parādās pirmajā plānā tāpēc, ka sistēmā naudas ir kļuvis mazāk. Bankas vairs nav ar mieru kreditēt tādos apjomos. Un, protams, ir visādi veidi, kā mēģināt šo naudu piedzīt no valsts. Mēs patlaban ļoti rūpīgi izmeklējam visos aspektos visas šīs procedūras, gan attiecībā uz vairumtirdzniecību, gan attiecībā uz operācijām ar nekustamajiem īpašumiem, gan attiecībā uz ēku būvniecību un tā tālāk, un tā tālāk. Cik lielā mērā mēs ar to tiksim galā? Iespējams, cienījamie deputāti, ka mēs šeit nāksim ar likuma grozījumiem, jo viens no iemesliem varētu būt tas, ka likumā par PVN ir atstāts diezgan daudz „caurumu”. Bet to mēs jums kvalitatīvi pateiksim burtiski mēneša laikā. Šie jautājumi parādīsies nākamā budžeta veidošanas gaitā absolūti precīzi. Ja kāds te runā, ka mēs neatbalstot tautsaimniecību (starp citu, tā runā arī tie, kas te pārstāv biznesu, un tā tālāk), tad es minēšu dažus skaitļus. Kad es tos pasaku masu informācijas līdzekļiem, es īsti nevaru saprast, kāpēc viņi tos neatspoguļo. Cienījamie deputāti! Ieklausieties šajos skaitļos: 2007. gada pirmajā ceturksnī… pirmajos piecos mēnešos kopprodukta pieaugums bija 11,2 procenti, taču patlaban labākajā gadījumā ir 3 procentu pieaugums. Bet, ja paskatāmies, cik lielu PVN summu esam atmaksājuši atpakaļ 2007. gada pirmajos piecos mēnešos, tad redzam - tie ir 157 miljoni. Savukārt šā gada pirmajos piecos mēnešos m��s esam atmaksājuši jau 230 miljonus. Tātad, lai gan ekonomiskās attīstības temps ir gandrīz četras reizes krities, PVN mēs esam atmaksājuši atpakaļ vairāk nekā 70 procentus. Es, protams, saprotu, ka grūtos laikos var nesamaksāt pietiekami lielu nodokļa apjomu, taču - kā var, pastāvot šādām ekonomiskās attīstības tempa izmaiņām, PVN atmaksa būt lielāka par 70 procentiem? To mēs noskaidrosim. Es nešaubos, ka tam ir likumisks pamatojums. Taču tad ir jautājums, cik efektīvi un iedarbīgi šie likumi ir. Un nobeigumā - par vides riskiem. Es jau šeit pieskāros jautājumam par vides riskiem. Protams, ir doti uzdevumi attiecīgi rīkoties, nevis gaidīt nākamo avāriju Daugavā. Mēs sekojam līdzi tam, kā Vides ministrija kopā ar Iekšlietu ministriju īsteno programmu attiecībā uz NATO resursu sagatavošanu. Tātad ir runa arī par attiecīgas infrastruktūras veidošanu Daugavas augštecē, lai mēs būtu spējīgi rīkoties operatīvāk, būtu gatavi jebkādai eventuālai piesārņojuma problēmai. Tas attiecas arī uz naftas produktu vai citu produktu noplūdi jūrā, ko mēs piedzīvojām pirms pusotra gada. Cienījamie kolēģi! Izvērstākā, sistemātiskākā formā ziņojums ir iesniegts Saeimā. Lūdzu iepazīties ar to! Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)".
2008_07_10-seq56 language "lv".
2008_07_10-seq56 speaker Ivars_Godmanis-1951.
2008_07_10-seq56 mentions Q822919.
2008_07_10-seq56 mentions Q211.
2008_07_10-seq56 mentions Q649.
2008_07_10-seq56 mentions Q4294315.
2008_07_10-seq56 mentions Q37.
2008_07_10-seq56 mentions Q191.
2008_07_10-seq56 mentions Q193089.
2008_07_10-seq56 mentions Q458.
2008_07_10-seq56 mentions Q33.
2008_07_10-seq56 mentions Q47182.
2008_07_10-seq56 mentions Q39731.
2008_07_10-seq56 mentions Q35.
2008_07_10-seq56 mentions Q159.
2008_07_10-seq56 mentions Q4294480.
2008_07_10-seq56 mentions Q142.
2008_07_10-seq56 mentions Q7184.
2008_07_10-seq56 mentions Q796.
2008_07_10-seq56 mentions Q889.
2008_07_10-seq56 mentions Q212.
2008_07_10-seq56 mentions Q20560178.
2008_07_10-seq56 mentions Q81299.
2008_07_10-seq56 mentions Q184.
2008_07_10-seq56 mentions Q230.
2008_07_10-seq56 mentions Q20.
2008_07_10-seq56 mentions Q30.
2008_07_10-seq56 mentions Q12360039.
2008_07_10-seq56 mentions Q43.
2008_07_10-seq56 mentions Q1246.
2008_07_10-seq56 mentions Q217.
2008_07_10-seq56 mentions Q1770.
2008_07_10-seq56 mentions Q7825.
2008_07_10-seq56 mentions Q227.
2008_07_10-seq56 mentions Q16408655.
2008_07_10-seq56 mentions Q225.
2008_07_10-seq56 mentions Q658218.
2008_07_10-seq56 mentions Q847687.
2008_07_10-seq56 mentions Q5484.