Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_03-seq82> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2008_07_03-seq82 type Speech.
- 2008_07_03-seq82 number "82".
- 2008_07_03-seq82 date "2008-07-03".
- 2008_07_03-seq82 isPartOf 2008_07_03.
- 2008_07_03-seq82 spokenAs 50.
- 2008_07_03-seq82 spokenText "Godātie kolēģi! Komisijas referents, manuprāt, ļoti pareizi norādīja uz nepieciešamību turpmāk vēl diskutēt par šiem priekšlikumiem, taču es ļoti baidos, ka Kraukļa kungs varbūt nemaz nezina šā 4. priekšlikuma būtību. Tāpēc, lai mēs turpmāk kvalificēti debatētu par to, es vienkārši uzskatu par savu pienākumu pastāstīt gan par šo un par dažiem citiem turpmākajiem priekšlikumiem šeit, Saeimas sēdē, lai mēs, godātie kolēģi, zinātu, par ko mēs balsojam. (No zāles dep. V. A. Krauklis: „Mēs mākam lasīt!”) Šis priekšlikums skan: „Valsts dibinātās augstskolās un koledžās studijas finansē no valsts budžeta līdzekļiem. ” Skatot šo priekšlikumu kopā ar ierosinājumu likuma pārejas noteikumos, redzams, ka šīs normas pilnīga spēkā stāšanās paredzēta tikai 2012. gadā. Samazinoties studējošo skaitam, pašreizējā ekonomiskajā situācijā viens no būtiskākajiem valsts ekonomikas stiprināšanas elementiem ir līdzekļu ieguldīšana inovācijās - galvenokārt pētniecībā un augstākajā izglītībā. Pilnīga studiju nodrošināšana par valsts budžeta līdzekļiem valsts augstskolās, piemēram, tad, ja šī norma stātos spēkā šogad, maksātu apmēram 31,2 miljonus latu. Es neprasu, lai šī norma stātos spēkā jau šogad, bet minu šo ilustrāciju tādēļ, lai jūs saprastu, par kāda līmeņa skaitļiem ir runa. Finansējot studijas arī visās privātpersonu dibinātajās augstskolās, valstij tas prasītu vēl apmēram 21 miljonu latu. Tie ir lieli skaitļi, bet tie valsts budžetam tuvākajā nākotnē, manuprāt, ir pa spēkam. Mums ir jāpanāk, lai augstskola nezaudētu nevienu jaunieti, kurš spēj studēt. Mums ir jāpanāk, lai materiālie šķēršļi nevienam nebūtu par iemeslu tam, kāpēc augstākā izglītība netiek iegūta. Turīgi varam kļūt tikai visi kopā. Un tas nav tikai morāls apgalvojums. Nav vērts uzcelt tādu ekonomiku, kur viens izcili izglītots cilvēks strādā, lai ar saviem nodokļiem uzturētu piecus bezdarbniekus. Mums ir jānovērš bezdarba risks, kas varētu būt zemas izglītības dēļ. Daži skaitļi: Latvijai ir jāpanāk, lai 2010. gadā augstskolās studētu vismaz puse iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 30 gadiem, un vismaz trīs ceturtdaļām šajā vecumā vajadzētu studēt ne vēlāk kā 2014. gadā. Tie nav nesasniedzami skaitļi! Tas būtu apmēram 580 līdz 600 studējošo uz 10 000 iedzīvotājiem. No juridiskā viedokļa raugoties, ir tā: 1990. gadā, pievienojoties starptautiskajam paktam „Par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām”, mēs atbilstoši tā 14. pantam uzņēmāmies (citēju): „Ar visiem pieņemamajiem līdzekļiem un it īpaši pakāpeniski ieviešot bezmaksas augstāko izglītību, (..) padarīt to visiem pieejamu. ” Turklāt, ievērojot pašu šo pamatprincipu un sasniegto cilvēktiesību līmeni, to var vienīgi saglabāt vai attīstīt, nevis pazemināt. Maksas par augstāko izglītību nostiprināšana ir pretrunā ar paktā noteikto principu. Tātad tiekšanās uz valsts finansētu augstāko izglītību ir ne tikai stratēģiski ekonomisks uzdevums, bet arī mūsu juridisks pienākums. Es aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī esošo papildu ierosinājumu pārejas noteikumos. Paldies.".
- 2008_07_03-seq82 language "lv".
- 2008_07_03-seq82 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
- 2008_07_03-seq82 mentions Q822919.
- 2008_07_03-seq82 mentions Q211.
- 2008_07_03-seq82 mentions Q4723918.