Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_03-seq26> ?p ?o. }

• 2008_07_03-seq26 type Speech.
• 2008_07_03-seq26 number "26".
• 2008_07_03-seq26 date "2008-07-03".
• 2008_07_03-seq26 isPartOf 2008_07_03.
• 2008_07_03-seq26 spokenAs 40.
• 2008_07_03-seq26 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Godātie klausītāji! Jāteic, es biju ļoti pārsteigts, kad izlasīju šā likumprojekta saturu. Vērojot televīzijas raidījumā „Panorāma” un citās ziņās rādītās garās to cilvēku rindas, kuri stāvēja, lai parakstītos par šo likumprojektu, man tiešām radās interese: kas tad šajā likumprojektā tāds ir rakstīts. Es piezvanīju uz Centrālo vēlēšanu komisiju un lūdzu atsūtīt šo tekstu, kuru laikam neviens no tiem, kas avīzēs un televīzijā komentējuši šo likumu, nekad nebija lasījis vai, ja bija parakstījušies, tad nekad nebija izlasījuši, zem kā viņi ir parakstījušies. Es tiešām biju šokēts par to, kādā veidā šis likumprojekts ir formulēts. Tajā nav neviena vārda par iztikas minimumu, neviena vārda par to, ka valsts garantēs pensionāriem minimumu tālākā nākotnē. Es uzsveru - neviena vārda! Tātad šeit ir tikai trīs lietas, kuras būtu vērts komentēt. „Izteikt pārejas noteikumu 34. punktu šādā redakcijā…” Ko tas nozīmē? Katrā likumā ir pamatteksts un ir pārejas noteikumi. Viss, kas ir rakstīts līdz pārejas noteikumiem, ir spēkā visu laiku. Tas, kas ir pārejas noteikumos (un 34. punkts ir pārejas noteikumos), ir spēkā ierobežotu laiku - vai nu no kāda laika uz priekšu, vai līdz kādam laikam. Tātad - ko piedāvā likumprojekta iesniedzēji un ko Saeima nemaz nevar grozīt? Viņi raksta šādi: „34. punkts. Līdz 2009. gada 31. decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks…” - un tālāk seko tātad šie skaitļi. Citiem vārdiem sakot, tiek samērā devīgi piedāvāts minimālās pensijas, vecuma pensijas, lielums uz apmēram vienu gadu un četriem mēnešiem, ja šis likums stātos spēkā tuvāko pāris mēnešu laikā. Jautājums: kas notiks 2010. gada 1. janvārī? Acīmredzot šī norma vairs spēkā nebūs. Jo, ja tā būtu spēkā visu laiku, tad, pirmkārt, tā būtu likuma pamattekstā. Otrkārt, droši vien mērķtiecīgāk būtu bijis noteikt pārejas noteikumos šādu minimālo pensiju uz 10 gadiem vai vismaz uz 5 gadiem; tas motivētu ilgākā periodā visus valsts iedzīvotājus ar kaut ko rēķināties. Protams, iespējams, ka likumprojekta autori ir vadījušies no tā, ka arī pašlaik šajā punktā ir minēts „līdz 2009. gada 31. decembrim”, viņi šo tekstu vienkārši ir dublējuši. Kādā veidā tad šis datums, 2009. gada 31. decembris, ir te radies? Tas ir radies, ja nekļūdos, 1999. gada sākumā, kad vesela virkne aprēķināto pensiju bija ārkārtīgi mazas un valdība ierosināja noteikt koeficientus, kuri būtu spēkā 10 gadus. Saeimai vai valdībai tā kā tā būtu tuvākā gada laikā jālemj, ko ar šo normu darīt - pagarināt to, palielināt to vai aizstāt to ar kaut ko citu. Taču tas nav mērķtiecīgi - vienu gadu un dažus mēnešus pirms šā normatīva darbības beigām noteikt, ka šādi koeficienti būs spēkā tikai īsu laiku. Tas nav pārāk sapratīgi. Es neapskatu tos jautājumus, ko pieminēja citi runātāji - Barčas kundze un pārējie -, ka tas galīgi neskar minimālo pensiju par apgādnieka zaudējumu, kura noteikta likuma pamattekstā, un tas neskar arī invalīdu pensijas, kuru trīs minimālie lielumi arī ir noteikti likuma pamattekstā. Tālāk. Koeficienti, kādi tiek piedāvāti. Vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemēroti šādi koeficienti: stāžs līdz 20 gadiem (tātad ne mazāks par 10, bet ne ilgāks par 20 gadiem) - 3,0; no 21 gada līdz 30 gadiem - 3,5; no 31 gada līdz 40 gadiem - 4,0; no 41 gada un ilgāks - 4,5. Ja valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 45 lati, tad minimālās pensijas ir robežās no 135 latiem līdz 202,5 latiem; ja tas ir 60 latu, kā tas ir solīts no nākamā gada 1. janvāra, tad minimālās pensijas būs šādas: mazākā - 180 latu, lielākā - 270 latu. Kā vakar mūs informēja Labklājības ministrija, skaitļi ir tādi: ja šī norma stājas spēkā šogad, tad minimālās pensijas saņems 93 procenti vecuma pensionāru; ja nākamajā gadā - tad minimālās pensijas saņems 98 procenti vecuma pensionāru. Tikai 2 procentiem šo pensionāru būs lielākas pensijas. Manuprāt, tas tomēr nav motivējoši ilgtermiņā un pat ne vidējā termiņā, jo minimālo pensiju jēga ir paaugstināt pensijas tiem pensionāriem, kas ietilpst ļoti mazo pensiju grupā. Šajā gadījumā tiek paredzēts, ka ar nākamā gada 1. janvāri minimālās pensijas saņems gan tie, kuriem šobrīd ir ļoti mazas pensijas (tas droši vien ir labi, ka viņi saņems), gan tie, kuriem ir mazas pensijas, gan tie, kuriem ir vidējas pensijas, gan arī tie, kuriem ir lielas pensijas. Tikai tie, kam ir ļoti lielas - virs 270 latiem un lielākas - pensijas (tās būtu personas, kuras ir uz pensionēšanās brīdi saņēmušas algu, kas bijusi 550 latu, 600 latu mēnesī vai lielāka), saņems mazliet vairāk par minimālo pensiju. Tātad šāda sistēma noteikti nemotivē veikt sociālos maksājumus, maksāt sociālo nodokli. Zemākā minimāla pensija, kāda tiek piedāvāta, ir 180 latu, tas ir, mazliet lielāka nekā šobrīd esošā vidējā pensija. Šī 180 latu pensija, ja nekļūdos, ir par apmēram 10 latiem augstāka nekā šobrīd Igaunijā esošā vidējā pensija, kas mums bieži vien tiek minēta kā piemērs. Bet, ja Latvija saka, ka mēs ar minimālo pensiju varam „pārsist” igauņu vidējās pensijas apmēru, tad es ļoti šaubos par to. Gluži tāpat kā cilvēks īsu brīdi var skriet ātrāk par automašīnu, bet viņš nevar skriet ātrāk par automašīnu visu laiku. Un tas mums noteikti neizdosies. Līdz ar to es redzu, ka šāda norma varbūt vienu gadu var arī darboties, bet pēc viena gada tā noteikti vairs nedarbosies. Un tad jautājums ir tikai viens: „Kura valsts amatpersona 2010. gada 1. janvāra rītā paskaidros, ka šī norma vairs nav spēkā? Kura tā būs, kas runās televīzijā? Kura to paskaidros?” (Aplausi.)".
• 2008_07_03-seq26 language "lv".
• 2008_07_03-seq26 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 2008_07_03-seq26 mentions Q822919.
• 2008_07_03-seq26 mentions Q211.
• 2008_07_03-seq26 mentions Q191.
• 2008_07_03-seq26 mentions Q2747600.