Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_03-seq14> ?p ?o. }

• 2008_07_03-seq14 type Speech.
• 2008_07_03-seq14 number "14".
• 2008_07_03-seq14 date "2008-07-03".
• 2008_07_03-seq14 isPartOf 2008_07_03.
• 2008_07_03-seq14 spokenAs 37.
• 2008_07_03-seq14 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Skaidrs, ka mēģinājumi labot pensiju likumu ir vienmēr saskārušies ar pretestību, ar milzīgām grūtībām, ar asām diskusijām parlamentā. Es to varu teikt, tāpēc ka es esmu kaut vai to pašu Štokenberga kunga pieminēto formulu mēģinājis labot kopš 1996. , 1997. , 1998. gada un arī citos gados vairākkārt, lai drusciņ taisnīgāk, pēc iespējas taisnīgāk, atrisinātu to cilvēku problēmas, kuri pensionējās ar 1996. gadu. Tā formula ir netaisnīga. Atsaukšanās uz labajiem padomju laikiem ir gan vietā, gan nevietā. Tas jau ir skaisti, taču mēs labi zinām, ka Padomju Savienībā nebija sociālā nodokļa, bet bija iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10 procentu apjomā, un, manuprāt, 2 procenti bija jāmaksā tiem, kam nebija bērnu. Un nekādus sociālos uzkrājumus jaunā valsts nepārņēma. Tātad bija jāmēģina, kā labāk. Ir izdevies man kopā ar Lagzdiņa kungu, šeit sēdošo, un arī ar Ābiķa kungu (ja nemaldos, arī Seiles kundze atbalstīja), neskatoties uz smagām Makarova kunga iebildēm, ārkārtīgām diskusijām, un neskatoties uz to, ka Valsts prezidents atdeva atpakaļ likumu parlamentam jaunai, otrreizējai, caurskatīšanai, - ir izdevies panākt to, ka pensionāri, kas turpina strādāt, varēja savas pensijas pārrēķināt atbilstoši iemaksām, kas veiktas pēc 1996. gada. Un tas toreiz izmaksāja 12 miljonus latu, tas likumprojekts, ko mēs ar Lagzdiņu un Ābiķi iesniedzām. Un tad bija ārkārtīga diskusija sabiedrībā. Man vien nācās uzrakstīt kādus piecus sešus rakstus. Labklājības ministrija stāstīja par pensiju fonda sabrukšanu, jo toreiz, kā mēs zinām, sociālais budžets aizņēmās naudu no valsts budžeta, nevis otrādi, kā ir šobrīd. Nu, tas vienmēr ir problemātiski, tas vienmēr ir grūti, un tas vienmēr jāizrēķina līdz pēdējam smalkumam. Ko es redzu šajā gadījumā? Kas nav rēķināts? Es nezinu to iemeslu, kura dēļ nav šajā likumprojektā ietvertas invaliditātes pensijas (tas ir, pensijas tiem cilvēkiem, kas ir invalīdi un saņem šīs pensijas) un nav ietvertas arī tās pensijas, kas tiek maksātas cilvēkiem, kuri zaudējuši apgādnieku (patiesībā - bērniem). Un man tas iemesls interesē: kāpēc? Vai tāpēc, ka pensionāru grupa ir daudzskaitlīga un var noderēt kā „lielgabalu gaļa” nākamajās vēlēšanās tās aizstāvjiem, vai vienkārši paviršības pēc? Šīs divas grupas ir minētajos grozījumos aizmirstas! Tāpat grozījumos mani neapmierina arī tā situācija, kurā cilvēks, kas nav strādājis… man ir labs draugs, kas padomju laikos (No zāles dep. J. Dobelis: „Okupācijas laikā!”) nav strādājis… nevis padomju laikos… Padomju laikos viņam bija jāstrādā, citādi viņš kļuva par tuņejaģec. Viņš nav strādājis šajos… kopš 1993. gada viņš vispār valsts darbā nav strādājis, taču viņa pensija pēc minētās formulas būs vienāda, teiksim, ar manu pensiju, jo man arī nevarētu būt liels uzkrājums. Jo laikā, kad tika aprēķinātas deputātu pensijas, es saņēmu apmēram no 150 līdz 200 latiem mēnesī. Mūsu atalgojums bija mazs, tāpēc par krievu laikos nostrādātiem kādiem 25 vai 30 gadiem es saņemšu pensiju tieši pēc tās vecās formulas. Tāda lielāka alga deputātiem ir tikai šobrīd. Tā kā es šādus diskriminējošus (attiecībā pret divām ievērojamām, bet mazskaitlīgām grupām) grozījumus uzskatu par aizvainojošiem un apkaunojošiem, es nevaru balsot par šādu likumprojektu. (No zāles dep. J. Dobelis: „Pareizi! Pareizi Leiškalns teica!”) Paldies par uzmanību.".
• 2008_07_03-seq14 language "lv".
• 2008_07_03-seq14 speaker Karlis_Leiskalns-1951.
• 2008_07_03-seq14 mentions Q15180.
• 2008_07_03-seq14 mentions Q4803907.