Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_03-seq102> ?p ?o. }

Showing items 1 to 20 of 20 with 100 items per page.

2008_07_03-seq102 type Speech.
2008_07_03-seq102 number "102".
2008_07_03-seq102 date "2008-07-03".
2008_07_03-seq102 isPartOf 2008_07_03.
2008_07_03-seq102 spokenAs 50.
2008_07_03-seq102 spokenText "Godātie kolēģi! Šis, manuprāt, ir pats būtiskākais no priekšlikumiem. Tas paredz, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai kārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai, kas nav mazāks par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums augstākajai izglītībai sasniedz vismaz 2 procentus no iekšzemes kopprodukta. Kolēģi! Pats efektīvākais veids, kā cīnīties ar tumsu, ir iedegt gaismu. Eiropa to ir sapratusi, un kopš 2006. gada 10. maija Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi - dalībvalstīm 2010. gadā augstākās izglītības studijām sniegt finansējumu 2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Kā Latvija šobrīd izskatās Eiropas un pasaules valstu kontekstā? Septiņas reizes mazākā Īslande jau 2003. gadā tērēja 1,5 procentus līdzekļu no IKP studijām un 3 procentus - pētniecības darbam. Vislielākais augstākās izglītības valsts budžeta finansējuma īpatsvars Latvijā bija tālajā 1995. gadā, kad tas sasniedza 0,9 procentus. Jūs redzat, kolēģi, šo līkni! Līdz 2003. gadam Latvijā nemitīgi samazinājās šīs budžeta daļas finansējuma īpatsvars, sasniedzot minimumu 2003. gadā, kad tas bija 0,52 procenti. Pēc tam sākās zināms kāpums. Šobrīd valsts finansējums studijām nav lielāks par 0,75-0,8 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Godātie kolēģi! Šī pozitīvā tendence ir jāsaglabā. Ir grūti iedomāties, ka, tērējot augstākajai izglītībai daudz mazāk līdzekļu nekā mūsu Eiropas partneri, mēs spēsim ar viņiem konkurēt attīstības tempu ziņā. Jau 2003. gadā Lietuvas valsts augstākajā izglītībā ieguldīja aptuveni 1,6 procentus, Grieķija - 1,33 procentus, bet Somija - 2,07 procentus. Tad kļūst redzama vēl kāda interesanta parādība: ne tikai Eiropas valstis, bet, piemēram, arī Čīle investē augstākajā izglītībā 2,2 procentus no IKP, bet savukārt Amerikas Savienotās Valstis no sava ārkārtīgi lielā iekšzemes kopprodukta augstākajai izglītībai investē pat 3,1 procentu. Godātie kolēģi! Latvija uz šī fona izskatās ļoti pieticīgi, un tā ir ļoti tālu no 2 procentiem, tāpēc šie 0,5 procenti būtu absolūti nepieciešams pieaugums, lai Latvija izpildītu savas starptautiskās saistības. Godātie kolēģi! Vēl satraucošāki ir skaitļi, ja mēs rēķinām procentus nevis no iekšzemes kopprodukta, bet rēķinām šos procentus no iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju un uz vienu studējošo. Pēc šiem skaitļiem Latvija vēl daudz vairāk atpaliek gan no Lietuvas, gan no Igaunijas, gan no lielākās daļas Eiropas valstu. Kolēģi, investīcijas izglītībā, darba ražīgumā un inovācijās ir vienīgais veids, kā mēs varam konkurēt ar Eiropu. Ja mēs šajās jomās investējam mazāk nekā mūsu konkurenti, tad mums, kolēģi, nav neviena argumenta, kas ļautu teikt, ka mēs cenšamies viņus panākt, nevis atpaliekam. Vēl satraucošāks ir tāds fakts, ka šābrīža taupības apstākļos Izglītības un zinātnes ministrija ir rakstījusi vēstuli visām augstskolām ar prasību samazināt budžeta finansējumu par 2,9 procentiem. Kolēģi, ja mēs vēl vairāk samazināsim jau tā pieticīgo finansējumu, tad šī līkne neies uz augšu! Šobrīd, protams, valsts ir ekonomiski grūtā stāvoklī. Tiek runāts par krīzi un tās pārvarēšanas scenārijiem. Kolēģi, investīcijas augstākajā izglītībā - šis ir mans piedāvātais krīzes pārvarēšanas plāns! Tikai investējot savu pilsoņu izglītībā, mēs spēsim nopietni runāt par darba produktivitātes jautājumiem un radīt nopietnu pievienoto vērtību. Neizglītota sabiedrība - un tas nevienam nav jaunums - neattīstās. Tā nīkuļo! Un, lai man piedod lielo kultūras būvju aizstāvji, es tomēr uzskatu, ka tautas izglītība ir tūkstoškārt svarīgāka par Gaismas pils ēku, tā ir tūkstoškārt svarīgāka par koncertzāles būvniecību, jo kas gan priecāsies par skaistajiem arhitektūras šedevriem un apmeklēs plašās lasītavas, ja zemais izglītības līmenis neradīs sabiedrībā prasību pēc šīm kultūras vērtībām. (No zāles dep. K. Leiškalns: „Patiesi! Patiesi!”) Aicinu atbalstīt!".
2008_07_03-seq102 language "lv".
2008_07_03-seq102 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
2008_07_03-seq102 mentions Q822919.
2008_07_03-seq102 mentions Q211.
2008_07_03-seq102 mentions Q957126.
2008_07_03-seq102 mentions Q37.
2008_07_03-seq102 mentions Q191.
2008_07_03-seq102 mentions Q193089.
2008_07_03-seq102 mentions Q458.
2008_07_03-seq102 mentions Q33.
2008_07_03-seq102 mentions Q41.
2008_07_03-seq102 mentions Q30.
2008_07_03-seq102 mentions Q6454285.
2008_07_03-seq102 mentions Q298.