Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_29_a-seq75> ?p ?o. }

• 2008_06_29_a-seq75 type Speech.
• 2008_06_29_a-seq75 number "75".
• 2008_06_29_a-seq75 date "2008-06-29".
• 2008_06_29_a-seq75 isPartOf 2008_06_29_a.
• 2008_06_29_a-seq75 spokenAs 6.
• 2008_06_29_a-seq75 spokenText "Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Deputāti! Domubiedri un savādāk domājošie! Šodien mēs tiešām atkal pievēršamies vienai no Latvijas tautsaimniecībai un Latvijas pastāvēšanai nozīmīgām nozarēm. Faktiski – pat vairākām nozarēm, kuras ir Zemkopības ministrijas un manā, kā jau ministra, pārraudzībā. Un tā ir lauksaimniecība, tā ir zivsaimniecība, tā ir mežsaimniecība. Jā, klāt varam pielikt vēl arī lauku attīstību, arīdzan pārtikas ražošanu un pārtikas drošību. Tiešām, laikam kādam ir īpašs naids pret Latvijas lauku iedzīvotājiem, ja tiek noniecināts tas, ko Latvijas lauku iedzīvotāji, Latvijas saimnieki, mežsaimnieki, zivsaimnieki ir panākuši. Šodien izskanēja vairāki apgalvojumi, kurus es vēlētos mazlietiņ komentēt. Sākšu ar iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā. Jā, mēs sākām no ļoti neizdevīgas pozīcijas, jo tanī laikā dažādu iemeslu dēļ Latvijas tautsaimniecības statistiskie rādītāji bija ļoti bēdīgi. Taču, pastāvot ļoti ciešai sadarbībai starp lauksaimnieku organizācijām (jo tieši tanī brīdī izveidojās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome kā vienots lauksaimnieku viedokļa paudējs, viena no spēcīgākajām organizācijām) un arīdzan sadarbībai ar mūsu kolēģiem no pārējām Baltijas valstīm (jo Eiropas Savienība – tas nav kaut kāds atsevišķs veidojums, tā ir valstu savienība), mums izdevās panākt maksājumus, kas bija apmēram 1,4 reizes lielāki nekā tie, kas bija atspoguļoti statistikā. Vēlos pateikt arī to, ka Latvija ir vienmēr bijusi visveiksmīgākā valsts attiecībā uz Eiropas fondu izmantošanu lauksaimniecībā un lauku attīstībā. Jā, protams, tur ir arīdzan manu priekšgājēju, kolēģu, nopelns. Latvija SAPARD līdzekļus izmantoja visveiksmīgāk, simtprocentīgi. Tādu rezultātu nav parādījusi neviena no citām Eiropas Savienības valstīm. Ja paskatāmies uz struktūrfondu izmantošanu un to efektivitātes novērtējumu laika posmā no 2004. gada līdz 2007. gadam, tad redzam arīdzan to, ka Lauksaimniecības fonds ir vienīgais, kurš ir Latvijā izmantots simtprocentīgi. Šī nauda ir nonākusi Latvijas lauku uzņēmējiem. Vēl. Šķestera kungs pieminēja mazāk labvēlīgos apvidus. Eiropas Komisijas nosacījums bija, ka valstī nedrīkst būt vairāk par 30 procentiem šādu apvidu, kuriem varētu pienākties Eiropas papildu maksājumi. Pateicoties Zemkopības ministrijas darbībai un arīdzan tai palīdzībai, ko tanī laikā sniedza Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Ekonomikas ministrija un Ārlietu ministrija, mums izdevās panākt šo skaitli – 75 procentus. Sakiet, vai tā ir liela starpība, ja Eiropas papildu maksājumus saņem nevis 30 procenti teritorijas, bet gan 75 procenti? Manuprāt, tā ir ļoti liela starpība. Attiecībā uz Eiropas Savienību un Zemkopības ministriju jāuzsver arī tas, ka Lauku atbalsta dienests ir Latvijā pirmā institūcija, kurā ir iespējams uz Eiropas maksājumiem pieteikties elektroniski, neizejot no sava biroja, neizejot no savas mājas. Pieteikties var, arī apciemojot visos pagastos esošos konsultantus lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumos. Tiem, kas pieteikušies šajā shēmā, ir iespējams saņemt 18 dažādus maksājumus. Ar vienu pieteikumu, neizejot no savām mājām! Es vēlos arī piebilst, ka šāda situācija ir savā ziņā unikāla visā Eiropas Savienībā: no visām 27 valstīm tikai četrās ir šāda iespēja. Jau šajā gadā apmēram 12 procenti no visām platībām ir deklarētas elektroniskā veidā. Tas vienkārši nozīmē to, ka šajos gados gan mūsu institūcijas, gan – un to es varētu īpaši uzsvērt! – arī mūsu lauksaimnieki, mūsu ražotāji, ir kļuvuši stipri vien izglītotāki un efektīvāki. Tālāk. Par katras nozares attīstību. Šeit vairākkārt izskanēja dažādi viedokļi. Vienā brīdī – piensaimniecība, nākamajā brīdī – graudkopība… Bet jāatceras, ka lauksaimniecība – tas ir kopējais organisms. Jā, pagājušais gads un vēl arīdzan šis gads ar augstajām graudu cenām ir ļoti izdevīgs graudu audzētājiem. Protams, tā nozare ir saistīta ar lopkopību, jo graudi – tas ir kā izejmateriāls. Protams, šeit nevar nepalikt sekas. Par piensaimniecības attīstību. Piens ir vajadzīgs un būs vajadzīgs. Pasaulē pieprasījums pēc piena un piena produktiem tikai pieaug. Diemžēl pagājušajā gadā pašu pārstrādes uzņēmumu (šajā gadījumā es gribētu teikt – lielo pārstrādes uzņēmumu) ārpus Latvijas saceltās ažiotāžas dēļ pieauga, ļoti būtiski pieauga, piena cenas, un šis fakts bija par iemeslu tam, ka saražotie galaprodukti daudzās valstīs – arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā un arīdzan diemžēl pie mums, Latvijā, – kļuva nespējīgi konkurēt pasaules tirgū. Tur nākas maksāt paaugstināto cenu, kāda ir, šeit, Latvijā. Bieži vien man pārmet, saka, ka būtu jādara tieši tas, ko es daru. Īpaši tas attiecas uz šīs “ķēdes” sakārtošanu, kura sākas ar piena ražotāju un beidzas ar mums visiem kā piena patērētājiem. Es domāju, ka Zaķa kungs neļaus man sameloties. Es biju viens no lielākajiem atbalstītājiem tam viedoklim, ka ir jābūt ļoti būtiskiem Konkurences likuma grozījumiem. Un tādi arīdzan tika pieņemti. Es uzskatu, ka, iespējams, mums ir jāiet pat vēl tālāk – vēl striktāk jāregulē šīs attiecības starp pārtikas produktu ražotājiem un tirgotājiem, tā, lai neciestu galapatērētāji un, galvenais, lai ienākums tiktu godīgi sadalīts un nonāktu arīdzan pie sākotnējiem ražotājiem. Es domāju, ka pašreiz ir ļoti aktīvs dialogs ne vien starp ministriju un piena nozari, bet arīdzan piena nozares iekšienē. Nekad agrāk piena ražotāji un pārstrādātāji nav bijuši tik organizēti un viens otru tik uzklausoši. Parasti šīs intereses bija vairāk vai mazāk šķeltnieciskas – katram savs „dārziņš” tuvāks. Tagad arīdzan Latvijas piena ražotāji, es domāju, ir ļoti tuvu sava nopietna pārstrādes uzņēmuma izveidošanai. Tas, protams, ir atkarīgs no tā, cik labs būs dialogs ar piena pārstrādes uzņēmumiem. Šis dialogs varbūt nav tas pats labākais, toties ir nesalīdzināmi labāks, nekā tas bija pirms gadiem pieciem, un daudz, daudz labāks, nekā tas ir mūsu kaimiņvalstī – Lietuvā. Par zivsaimniecību. Es nekad neesmu izteicis nievājošas piezīmes attiecībā uz šo nozari. Taču man ir nepieņemams tas, ka atsevišķi tās pārstāvji klaji melo. Tas, kas ir izdarīts, ir arī atainots dokumentos, kurus var izlasīt arī Zemkopības ministrijas mājaslapā. Tur var izlasīt arī par to, kāda ir bijusi sadarbība ar Zivsaimnieku savienību. Arīdzan uzņēmumi nav apmierināti ar Zivsaimnieku savienības darbu. Šinī laikā, kopš ir radušās problēmas ar mūsu galveno noieta tirgu – ar Krieviju –, man pašam personīgi ir bijušas vairākas tikšanās gan ar Krievijas vēstnieku, gan arīdzan ar atbildīgo dienestu pārstāvjiem. Diemžēl nejutām, ka šādu aktivitāti vēlētos arī konkrētās savienības vadītājs. Par to ļoti neapmierināti ir daudzi no zivju pārstrādes uzņēmumiem, kuri – vēlos arīdzan to pateikt! – tieši šā iemesla dēļ no savienības ir izstājušies. Nu ko lai dara! Tagad šie uzņēmumi cīnās atsevišķi, bez savas „dzimtās” (nosacīti) organizācijas „gādības” (šinī gadījumā es vēlētos pēdiņās likt). Ja paskatāmies arīdzan uz Krievijas veiktajām inspekcijām, tad redzam, ka esam vienīgā valsts, kura panākusi ārkārtas inspekciju attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem. Viens no uzņēmumiem bija ļoti cītīgi gatavojies šai inspekcijai, un tam šo licenci atjaunoja, turpretī otrs uzņēmums absolūti ignorēja jebkādas normas un, protams, nesaņēma šo Krievijas licenci. Mazliet par mežiem. Jā, mums pārmet, ka valsts akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” ir liela peļņa. Bet, ja paskatāmies, kā bija pirms dažiem gadiem, tad redzam, ka šī nozare, no valstiskā viedokļa raugoties, radīja tikai un vienīgi zaudējumus. Tas nozīmē, ka, pārstrukturēdami toreizējo Mežu pārvaldi, sadalīdami uzraudzības funkcijas un saimnieciskās funkcijas, mēs esam ļoti būtiski palielinājuši efektivitāti. Turklāt jāņem vērā, ka „Latvijas valsts meži” nav tipiska akciju sabiedrība, jo lielākais no apsaimniekojamiem īpašumiem – mežs – ir tai nodots tikai apsaimniekošanā, nevis īpašumā. Protams, tas apstāklis ir garants tam, ka šie meži ir valsts īpašums. Bet jāņem vērā, ka, šādā veidā darbodamies, uzņēmums nevar ieguldīt tiešā veidā līdzekļus kaut vai tajos pašos mežu ceļos, lai segtu kādus amortizācijas izdevumus. Tas viss ir jāveido no peļņas. Šī ir arī atbilde tiem deputātiem, kuri vaicāja, kur ir palikusi valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” peļņa. Tā ir ieguldīta jaunajos mežu stādījumos un mežu ceļos. Ja pašreizējā momentā paskatāmies uz to, kāda ir importa un eksporta bilance un kā attīstās kokrūpniecība, nav pamata teikt, ka samazinās eksports. Jā, samazinās apjomu ziņā, taču pieaug vērtības ziņā. Mēs kādreiz eksportējām daudz baļķu, taču tagad baļķu eksportā praktiski vairs nav. Protams, paskatoties uz ailīti „Kokmateriālu eksports” un ieraugot tur, ka baļķu eksports samazinājies vairāk nekā tūkstoš reižu, ir laikam pamats bļaut, ka kaut kas nav kārtībā. Bet ir tieši otrādi! Tas nozīmē, ka šī mūsu nozare kļūst arvien konkurētspējīgāka. Protams, mums ir vēl daudz darāmā, jo Latvijā darbojas ne tikai Latvijas kompānijas, šeit darbojas arī meitas kompānijas daudzām citām lielām, to skaitā arī skandināvu, kompānijām, kuras, iepērkot koku resursus, var atļauties likt lietā daudz lielākus līdzekļus nekā mūsu uzņēmumi. Šis fakts noteikti ir daudz nopietnāk jāņem vērā, jo šie ierobežotie koku resursi, protams, var ietekmēt mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Jebkurā gadījumā esmu vienmēr bijis gatavs diskutēt, nekad neesmu izvairījies no jebkuras diskusijas – nedz no publiskas diskusijas, nedz no diskusijas speciālā komisijā vai darba grupā, nedz arī no tikšanās tieši ar nozares pārstāvjiem, nevis tā saucamajiem „aizstāvjiem”. Esmu gatavs diskutēt par konkrētām lietām. Izvairīšanos neviens līdz šim man nav varējis pārmest un nevarēs pārmest arīdzan turpmāk. Paldies, cienījamie deputāti!".
• 2008_06_29_a-seq75 language "lv".
• 2008_06_29_a-seq75 speaker Martins_Roze-1964.
• 2008_06_29_a-seq75 mentions Q822919.
• 2008_06_29_a-seq75 mentions Q211.
• 2008_06_29_a-seq75 mentions Q37.
• 2008_06_29_a-seq75 mentions Q193089.
• 2008_06_29_a-seq75 mentions Q458.
• 2008_06_29_a-seq75 mentions Q21625222.
• 2008_06_29_a-seq75 mentions Q39731.
• 2008_06_29_a-seq75 mentions Q159.
• 2008_06_29_a-seq75 mentions Q15628977.
• 2008_06_29_a-seq75 mentions Q8880.
• 2008_06_29_a-seq75 mentions Q8413552.