Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_29_a-seq73> ?p ?o. }

• 2008_06_29_a-seq73 type Speech.
• 2008_06_29_a-seq73 number "73".
• 2008_06_29_a-seq73 date "2008-06-29".
• 2008_06_29_a-seq73 isPartOf 2008_06_29_a.
• 2008_06_29_a-seq73 spokenAs 150.
• 2008_06_29_a-seq73 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Cienījamie ministri! Man šodien ir dots liels un grūts uzdevums – runāt par nozari, kura ir ļoti daudzšķautņaina, ļoti specifiska, smaga… Esmu ilgus gadus nostrādājis lauksaimniecībā, tāpēc teikšu, ka tā ir viena no pašām nozīmīgākajām un grūtākajām nozarēm. Es domāju, ka daudzi kolēģi, kuri šodien te atrodas un kuri paši ir nodarbojušies ar lauksaimniecību, zina, ka faktiski Zemkopības ministrijai ir uzticēts ļoti nozīmīgs sektors, kas laukos aptver visas šīs trīs pamatnozares: tā ir zemkopība, tā ir mežsaimniecība un tā ir zivsaimniecība. Diemžēl šīm nozarēm ir jābūt specifiskai pieejai, jo visas šīs nozares ļoti lielā mērā ir atkarīgas no laika apstākļiem, no dabas. Es teikšu, ka tās ir pat vienīgās nozares, kurās cilvēki strādā bez jumta, jo visām pārējām ir ēkas, būves un tamlīdzīgi. Tagad es domāju, ka mēs, kolēģi, šodien varam runāt par lauksaimniecības attīstību tādā kontekstā, kā tā motivē ne tikai lauksaimniecības produkcijas ražošanu, intensīvu ražošanu, bet arī par to, kā tā motivēs cilvēkus, kuri dzīvo laukos, nodarboties ar šo ražošanu un apsaimniekot šīs platības, kur viņi dzīvo. Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienībai vienmēr bijis šis uzstādījums, ka laukos ir jādzīvo cilvēkiem, jāstrādā gan mazajiem, gan vidējiem, gan lielajiem uzņēmējiem, un atkarībā no tā, kā viņi prot šo darbu veikt, tādi arī rezultāti viņiem būs. Intensīvā lauksaimniecība notiek šodien reģionos, kur tā ir pieļaujama. Graudkopība mums šodien ir Zemgales auglīgajās zemēs, savukārt lopkopība ir pārsvarā tajos reģionos, kur zemes reljefs ir ļoti nelīdzens un zemes auglība nav tik liela kā auglīgākajos reģionos. Šodien zemniekiem ir izvēles brīvība, tomēr valstij un tieši Zemkopības ministrijai ir jārada priekšnosacījumi uzņēmēju veiksmīgai darbībai tieši laukos. Tāpēc Zemkopības ministrija ir tagad izstrādājusi virkni lauku attīstības programmu, lai atbalstītu lauksaimniecības attīstību valstī kopumā un arī reģionos. Zemkopības ministrs ir uzsācis arī zināmu cīņu: attiecīgu darbu viņš veic Eiropas Savienības institūcijās, lai izlīdzinātu to netaisnīgo, nevienlīdzīgo sistēmu – zemnieku atbalsta sistēmu, kura ir varbūt radusies sakarā ar mūsu saistībām, kādas uzņēmāmies, iestājoties Eiropas Savienībā. Ir skaidrs, ka mūsu zemnieks šodien cieš, jo šis tirgus diemžēl ir atvērts Eiropas Savienības iekšienē, un, saņemot divas trīs reizes mazāku tiešo atbalstu, mūsu zemnieks jau automātiski nonāk tādā situācijā, ka šajā tirgū konkurēt ir grūti. Latvijā pamatnozares, ar ko nodarbojas, tomēr ir standarta – piena, gaļas un graudu ražošana. Taču mūsu ministrija un ministra kungs atbalsta arī netradicionālās lauksaimniecības nozares, kuras ir videi draudzīgas, un atbalsts šīm nozarēm tiek sniegts gan ar nacionālām subsīdijām, gan no Eiropas strukturālajiem fondiem. Tātad tie cilvēki, tie zemnieki, kuri strādā laukos šodien, var reāli saņemt šo atbalstu. Dažus vārdus es gribētu teikt par reģionālo politiku mūsu valstī. Ja runā par Zemkopības ministriju, tad jāteic, ka tā jau sen ir veikusi reģionālo reformu. Valstī izveidoti deviņi reģioni, un visi šie reģioni tiek atbalstīti. Šis atbalsta mehānisms ietver izlīdzināšanu un arī struktūrfondu un subsīdijas līdzekļu kvotēšanu. Šie mazāk atbalstāmo apvidu saņemtie maksājumi arī ir veicinājuši to reģionu attīstību, kurus mēdz saukt par nelabvēlīgiem reģioniem. Man pašam bija prieks šajās dienās tikties ar zemniekiem, kuri tiešām ir iegādājušies tehniku, inventāru un citas lietas par tiem līdzekļiem, kas varbūt nāk no tieši šiem tā saucamajiem platību maksājumiem. Citādākā situācijā viņi varbūt nebūtu šādu iespēju raduši. Par piena nozari valstī. Skaidrs, ka zemniekam, lauksaimniekam ienākumi no piena ir viens no reālākajiem ienākumu avotiem, jo samaksa nāk katras 15 dienas mēnesī. Savukārt tad, ja audzē liellopus vai citus mājdzīvniekus, samaksa, protams, nāks pēc pusotra gada. Faktiski zemnieks visu laiku kreditē pats sevi, jo atalgojumu par savu darbu viņš saņems pēc pusotra gada. Atrodiet vēl vienu nozari, kura tik ilgi varētu kreditēt šo iespēju! Tāpēc es domāju, ka tas nav prātīgi – šodien zemnieku vainot pie tā, ka veikalos ir šīs augstās cenas. Ministrs ir uzsācis darbu, lai sakārtotu šo sistēmu. Ne tikai piena ražotāji un pārstrādātāji būtu vainojami pie šīs sistēmas. Es domāju, ka liela daļa vainas jāuzņemas arī pārdevējiem un tirgotājiem. Visu vainu mēs jau varam novelt uz zemkopības ministru… Bet, kā jau te minēja kolēģi, ir šī kopējā lauku politika, kurā primāra ir ne tikai lauksaimnieciskā ražošana, bet arī viss pārējais sektors, kas ir vajadzīgs gan pilsētniekam, gan lauciniekam savā mājā. Es domāju, ka ir jāskatās globāli uz šiem jautājumiem un ka mēs nevaram teikt, ka cenu pieaugums gan degvielai, gan minerālmēsliem par vairāk nekā 30 procentiem un elektroenerģijas sadārdzinājums par vairāk nekā 30 procentiem… ka tas viss ir izraisījis to, ka zemnieks, lauksaimnieks nenopelna tik, cik viņš varētu nopelnīt. Skaidrs, ka kredīta procenti un visas šīs lietas ir saistītas ar to… Ministrs un ministrija strādā, lai rastu kompromisu un atrisinātu jautājumu saistībā ar piena iepirkšanu. Es teikšu to, ka tomēr visgrūtāk ir mazajam un vidējam zemniekam, jo no pārstrādātāju puses bija nevēlēšanās iepirkt pienu, ko šie zemnieki saražo. Un tāpēc ir izstrādāta šī kooperācijas atbalsta shēma, un tuvākajā laikā tā tiks iedarbināta. Lūdzu arī pārējās ministrijas aktīvi atbalstīt lauku problēmu risināšanu, un tādā veidā mēs, kopīgi strādājot, varēsim uzlabot lauku cilvēku dzīves līmeni. Lūdzu ļaut ministram turpināt strādāt un uzlabot savu darbu. Ir skaidrs, ka ir jāizsaka arī kritika un piezīmes. Katram no mums taču ir kļūdas, ja mēs strādājam. Aicinu tomēr balsot pret zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju. Paldies.".
• 2008_06_29_a-seq73 language "lv".
• 2008_06_29_a-seq73 speaker Stanislavs_Skesters-1958.
• 2008_06_29_a-seq73 mentions Q211.
• 2008_06_29_a-seq73 mentions Q193089.
• 2008_06_29_a-seq73 mentions Q458.
• 2008_06_29_a-seq73 mentions Q1807079.
• 2008_06_29_a-seq73 mentions Q2625193.