Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_29_a-seq47> ?p ?o. }

• 2008_06_29_a-seq47 type Speech.
• 2008_06_29_a-seq47 number "47".
• 2008_06_29_a-seq47 date "2008-06-29".
• 2008_06_29_a-seq47 isPartOf 2008_06_29_a.
• 2008_06_29_a-seq47 spokenAs 5.
• 2008_06_29_a-seq47 spokenText "Kolēģi! Rozes kungs! Jāpiekrīt tiem, kuri saka, ka dīvaina zeme ir tā Latvija. Iznāk tāda kā greizo spoguļu karaļvalsts – jo sliktāk kādai nozarei mūsu valstī klājas, jo stabilāk ministrs jūtas savā krēslā. Sak’ tikai viņš viens var izstrebt to, ko pats savārījis! Tas vienmēr ir arguments, kas dzirdēts koalīcijas valdošo politiķu mutēs. Pat tad, ja viņa koalīcijas biedri atzīst, ka Roze ir vājš ministrs, viņi saka: „Nu, bet lai jau Roze pats tiek galā!” Man gan liekas, ka tas ir mīts. Drīzāk vietā būtu teiciens: jo dziļāk mežā – jo vairāk koku. Kāda tad ir Mārtiņa Rozes darba bilance šo sešu gadu laikā? Cukurrūpniecības iznīcināšana, piena nozares gremdēšana, kokrūpniecības graušana, zvejniecības degradācija un zivrūpniecības ignorance! Tāda ir šābrīža zemkopības ministra Mārtiņa Rozes darba bilance. Mēs gan varam lepoties ar to, ka jau sešus gadus tieši viņš ir tas, kurš vada šo nozari, un, neskatoties uz šo bēdīgo bilanci, joprojām turpina graut, nevis celt. Seši gadi ministra krēslā ir pietiekami ilgs laika posms, lai ministrs spētu apliecināt sevi darbos un pierādīt sabiedrībai, ka viņš ir spējīgs vadītājs, kurš par savā atbildībā esošo nozari krīt un ceļas. Diemžēl daiļrunīgā ministra Rozes darbība nepavisam par to neliecina. Atcerēsimies vien to, cik izmanīgi un paklausīgi, it kā pildot Eiropas Savienības prasības, tika likvidēta cukura ražošanas nozare Latvijā. Tik paklausīgi, ka tā rezultātā tikai Latvija un Slovēnija ir valstis, kas ir likvidējušas cukura ražošanas nozari savās valstīs. Tagad mēs katru rītu, berot pie kafijas lietuviešu cukuru… Protams, no 1. novembra mēs lietuviešu cukuru redzēsim Jelgavas cukurfabrikas maisiņos, jo dāņi ir nopirkuši, kā saka, šo etiķeti, un tad mēs varēsim stāstīt saviem bērniem un mazbērniem par to, ka Latvijā reiz bijušas cukurfabrikas. Arī solījumi par to, ka cukurs paliks lētāks, – vai tie ir piepildījušies? Pašlaik Latvijā cukurs ir viens no dārgākajiem visā Eiropas Savienībā. Lēmums par cukura nozares likvidēšanu Latvijā, par kuru atbildīgs ir arī Mārtiņš Roze, vistiešāk skāra gandrīz 500 saimniecības, kā arī tos vairāk nekā 600 cilvēkus, kuri bija nodarbināti abās cukurfabrikās. Aiz katras saimniecības, kas audzēja cukurbietes, un aiz katra cukurfabrikā strādājošā stāv ģimene, kurai darbs šajā nozarē bija arī iztikas avots. Ne mazāk dīvaina aina paveras, ielūkojoties Zemkopības ministrijas darbībās un bezdarbībās, kas saistītas ar zvejniecības nozares degradāciju. Jūlijā savu pēdējo kuģi lūžņos grasās sagriezt līdz šim fanātisks zvejas nozares aizstāvis, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits. Tas ir cilvēks, kurš pārstāv visu zivsaimniecības nozari Latvijā. Un šobrīd man ļoti gribētos, lai manī ieklausās arī Tautas partijas biedri, kas, visticamāk, balsos „pret” Rozes demisiju. Inārijs Voits ir Tautas partijas biedrs! Intervijā „Neatkarīgajā Rīta Avīzē” viņš atzina, ka vairs neredz nekādu perspektīvu tālākai darbībai šajā sfērā, tāpēc izstājas no spēles. Kas notiks tālāk? Nu, tālākais ir apmēram zināms, jo tā politika, ko atbalsta Mārtiņš Roze, paredz, ka kuģu sagriešanai ir nodrošināts simtprocentīgs finansiāls atbalsts. Starp citu, Ministru kabineta noteikumi par kuģu sagriešanu tapa pirmie, tagad Ministru kabinetā ir noteikumi par kuģu modernizāciju, kas atsevišķos gadījumos paredz atbalstu tikai 20–60 procentu apmērā – tātad kuģus sagriezt ir izdevīgāk nekā modernizēt. Latvijas zvejas flote pamazām tiek iznīcināta, un drīz vien Latvijas ūdeņos, visticamāk, saimniekos dāņi, zviedri, holandieši vai īslandieši, bet tas nozīmē tikai to, ka atkal neskaitāmas ģimenes paliks bez iztikas līdzekļiem. Savukārt zemkopības ministra Rozes un Zemkopības ministrijas atbildīgo ierēdņu bezdarbība, nespēja vai nevēlēšanās aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā atstāj tiešas sekas uz zivrūpniecību – pašu eksportspējīgāko pārtikas nozari Latvijā. Zivrūpniecības ignorance un sistemātiska Latvijas interešu neaizstāvēšana Eiropas Komisijā, kā arī nozares pārstāvju neinformēšana par Komisijā diskutēto, šķiet, draud ar vēl vienas Zemkopības ministrijas atbildībā esošas nozares pamatīgu paputināšanu un tās eksportspējas samazināšanu. Paši uzņēmumu vadītāji savā starpā jau ir izkalkulējuši, cik viņiem izmaksātu savas ražotnes pārcelšana uz Baltkrieviju vai uz Ukrainu. Ir konkrēti aprēķini un ir zināms, ka, pavasarī kārtīgi ražojot un uzkrājot preci noliktavās, trīs vasaras mēnešu laikā var visu ražotni pārvietot uz Baltkrieviju vai uz Ukrainu un ražot tur, jo aprēķini rāda, ka tur valsts eksportspējīgu nozari atbalsta daudz vairāk, nekā to Latvijā dara mūsu valdība. Un atbildība par to ir jāuzņemas ne tik daudz valdībai, bet gan atbildīgajam ministram – Rozes kungam. Visnotaļ dīvaina šķiet Zemkopības ministrijas bezdarbība vēl vienā ļoti eksportspējīgā nozarē – kokrūpniecībā. Arvien vairāk mazo un vidējo uzņēmumu šajā nozarē pārtrauc savu darbību vai to sašaurina. Šīs nozares eksportapjomi krītas, savukārt monopolists – “Latvijas valsts meži” – audzē muskuļus un var lepoties pat ar gandrīz simts miljonu latu lielu peļņu. Neesam dzirdējuši nevienu ierosinājumu ne no ministra, ne no ministrijas puses par to, kā atbalstīt šīs eksportspējīgās nozares tālāko attīstību. To gan nekā citādi nevar nodēvēt kā vien par apzinātu kokrūpniecības nozares gremdēšanu, tikai paliek jautājums: kam tas ir izdevīgi šajā gadījumā? Un visbeidzot es vēlos vērst jūsu uzmanību uz jau vairākus mēnešus ilgušo krīzi piena ražošanā, kas var novest pie šīs nozares izputināšanas. Tajā pašā laikā, kad, samazinoties piena iepirkuma cenai, zemnieku saimniecības vairs nav spējīgas nomaksāt kredītprocentus un nodrošināt saimniecības darbību ar nepieciešamajiem resursiem, mēs redzam, ka piena cenas un piena produktu cenas veikalos nekādā veidā nesamazinās, bet ministrs ir noteicis vai ieteicis, ka būtu laiks pievērsties aitkopībai un augļkopībai. Nu tas ir diezgan dīvains ierosinājums par augļkopību, jo mēs taču zinām, ka arī viņa atbildības sfērā esošajā augļkopībā pagājušajā gadā un šogad izplatās bakteriālā iedega un ka tā vēl nav apstādināta. Vēl dīvaināks izklausās ministra aicinājums piensaimniekiem pievērsties aitkopībai. Nez kā Roze ir iedomājies to zemnieku pievēršanos aitkopībai, kuri par kredītlīdzekļiem ir jau iegādājušies govju slaukšanas iekārtas un piena dzesētājus? Kādā veidā viņi to varēs izmantot aitkopībā? Un vai Roze ir padomājis par to, kas notiks pēc tam, kad arī šīs nozares paputēs Zemkopības ministrijas bezdarbības dēļ? Tik vien atliks, kā kārtējo reizi atstāt slīcēju glābšanu viņu pašu rokās… Taču, atstājot slīcēju glābšanu viņu pašu rokās, taisnība būs tam zemniekam, kas „piena dumpja” laikā Doma laukumā stāvēja ar plakātu rokā, uz kura bija rakstīts: „Iznīdēšu latviskos laukus, un latvieši iznīks paši, tad es ieiešu vēsturē. ” Zem tā paraksts: „Mārtiņš Roze – ministrs likvidators. ” Un tā jau ir realitāte! To redzam pēc zemnieku saimniecību iesūtītajiem datiem. Piemēra labad salīdzināšu cenas. Laika periods – pagājušā gada (2007. gada) maijs un šā gada (2008. gada) maijs. Lopkopjiem nepieciešamo graudaugu cenas pirms gada bija 93 lati par tonnu, pašlaik – 229 lati par tonnu. Atšķirību jūt jebkurš. Šogad, 2008. gadā, minerālmēsli, kas arī ir nepieciešami lopkopjiem, maksā jau 260 latu, bet gadu iepriekš tie maksāja tikai 160 latu. Tātad ir 100 latu liels cenas pieaugums. Jebkurš zina (nav jābūt lopkopim, lai to zinātu!), ka dīzeļdegvielas cena ir strauji pieaugusi. Arī pats darbaspēks maksā dārgāk tiem lopkopjiem, kas tiešām nodarbojas ar reālu ražošanu, nevis ar piemājas saimniecību. Straujais pieaugums dažādās izdevumu pozīcijās, ar kurām jāsaskaras zemnieku saimniecībām, notiek laikā, kad piena iepirkuma cenas krītas. Pagājušajā gadā tās bija no 160 līdz 187 latiem par tonnu, bet šogad maija beigās tās nokritās līdz 110–185 latiem par tonnu. Tātad tās ir vai nu vēl zemākas, vai tādas pašas kā gadu iepriekš. Savukārt izmaksas ir dubultojušās daudzās pozīcijās! Var jau teikt, ka tās ir kaut kādas globālā tirgus tendences un ka tas viss ietekmē to, kas notiek Latvijā. Protams, neapšaubāmi. Bet atbildīgā ministra, šajā gadījumā – Mārtiņa Rozes, spēkos ir atbalstīt krīzē esošo nozari un piedāvāt risinājumus, nevis ar skaļiem paziņojumiem pielikt treknu punktu tās pastāvēšanai. Šobrīd, pēc Doma laukumā rīkotās piensaimnieku akcijas un mistiskās nakts sarunas ar premjeru, Roze ir iesaistījies vismaz diskusijā ar zemniekiem un risinājuma meklēšanā. Taču tas nenotiek tik kaismīgi, cik kaismīgi ministrs ir gatavs atbalstīt Meža attīstības fonda līdzekļu nonākšanu ar savas partijas biedru tēla spodrināšanu saistītu firmu rokās, un arī ne tik kaismīgi, cik kaismīgi ministrs nododas savam hobijam – fotografēšanai. Bet tas jau nekas, jo dzīvojam mēs Greizo spoguļu karaļvalstī, kur ministrs nevis rūpējas par savā atbildībā esošo nozaru attīstību, bet gan svētlaimīgā bezrūpībā dziļāk iesēžas savā krēslā un plāno, kurai nozarei pievērsties, kad arī šī būs izputināta. Kolēģi! Partija „Jaunais laiks” uzskata, ka Rozem ir jāuzņemas atbildība par Zemkopības ministrijas sešu gadu bilanci. Par cukura nozares iznīcināšanu, par kokrūpniecības nozares gremdēšanu, par zvejniecības nozares degradāciju un par piena nozares izputināšanu. Ir pienācis laiks apturēt Rozes uzvaras gājienu zemkopības nozaru iznīcināšanā! Aicinu jūs atbalstīt Mārtiņa Rozes demisijas pieprasījumu! Atbalstot Rozes palikšanu amatā, jūs uzņematies atbildību par visu to, kas noticis un īstenībā vēl arī notiks viņa pakļautībā esošajās nozarēs. Kaut gan daudz jau nekas nav palicis pēc tiem sešiem gadiem, kad Mārtiņš Roze ir bijis šajā ministra krēslā. Tā ka es aicinu tiešām tam pielikt punktu un ļaut kādam spējīgam cilvēkam no tās pašas Zemnieku savienības uzņemties atbildību par šīm visnotaļ svarīgajām nozarēm un ļaut tām attīstīties, nevis ļaut ministram Rozem tās nogremdēt! (Aplausi.)".
• 2008_06_29_a-seq47 language "lv".
• 2008_06_29_a-seq47 speaker Ainars_Latkovskis-1967.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q211.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q193089.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q458.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q8436.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q1807079.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q8880.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q212.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q1357342.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q184.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q179830.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q215.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q1250133.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q8413552.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q2625193.
• 2008_06_29_a-seq47 mentions Q20562149.