Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_29_a-seq2> ?p ?o. }

• 2008_06_29_a-seq2 type Speech.
• 2008_06_29_a-seq2 number "2".
• 2008_06_29_a-seq2 date "2008-06-29".
• 2008_06_29_a-seq2 isPartOf 2008_06_29_a.
• 2008_06_29_a-seq2 spokenAs 50.
• 2008_06_29_a-seq2 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Vineta Veldres karjera bija zibenīga. Pēc septiņiem aizvadītiem gadiem Pārtikas un veterinārajā dienestā 2007. gadā viņš kļuva par veselības ministru, bet dažus mēnešus vēlāk jau sēdēja aizsardzības ministra krēslā. Tik straujš uznāciens uz politiskās skatuves lielākoties draud ar Kesona slimību vai apreibumu no paša panākumiem. Cilvēks zaudē saskarsmi ar realitāti un strauji sasniedz savas kompetences griestus. Tieši tas ir noticis ar Veldres kungu. Ministra dīvainības būtu viņa personīgā lieta, ja vien viņam nebūtu pienākums pārstāvēt Latvijas valsti NATO un Eiropas Savienības aizsardzības ministru sanāksmēs, kā arī citos starptautiskos forumos. Tikai ar pārspīlētu pašpārliecinātību var izskaidrot Veldres kunga paziņoto Viļņā neformālajā NATO aizsardzības ministru sanāksmē un Minhenes prestižajā drošības jautājumu konferencē. Tur, atbildot uz Amerikas Savienoto Valstu, Kanādas, Francijas un Lielbritānijas aicinājumu ikvienai NATO dalībvalstij aktīvāk iesaistīties operācijās Afganistānā, ministrs teica: „Izvērtējis mūsu vienību gatavību, esmu pieņēmis lēmumu, ka neviens nekur nebrauks, kamēr nebūs attiecīgā bruņojuma. ” (No zāles dep. K. Leiškalns: „Pareizi! Tā arī jādara!”) Acīmredzot ministram nav bijis laika iepazīties ar dienesta uzziņu, kādu uz katru sanāksmi un nozīmīgu tikšanos sagatavo ministrijas ierēdņi. Tajā detalizēti tiek izklāstīti Latvijas aizsardzības politikas un starptautisko saistību jautājumi un to priekšvēsture. Ja ministrs ar to būtu iepazinies, tad viņš apzinātos, ka Aizsardzības ministrija nav sākusies ar viņu un ka viņam ir jāpilda tās saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies, kļūdama par NATO dalībvalsti. Tad viņš saprastu, ka viņa izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar priekšgājēja un paša partijas biedra Ata Slaktera nostāju un Latvijas armijas komandiera Maklakova doto solījumu NATO valstu armiju komandieru sanāksmē, ka Latvijas karavīri uzņemsies apmācīt afgāņu bataljonu 2008. gada oktobrī. Tā vietā pēc sava neveiksmīgā paziņojuma Veldres kungs mēģināja atrunāties, ka viņš jau tikai diskutējis. Ja ministrs neatšķir, kad ir laiks diskusijām un kad ir jāpilda solījumi, tad viņš neatbilst tiem politiskās profesionalitātes kritērijiem, kādi tiek izvirzīti NATO dalībvalsts aizsardzības ministram. Kā to parādīja neveiksmīgā izrunāšanās Viļņā un Minhenē, tad varbūt ir arī labi, ka ministrs Veldre tik maz uzmanības velta sadarbībai ar Latvijas sabiedrotajiem NATO un arī Eiropas Savienībā. To viņš atstāj lielākoties Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Edgara Rinkēviča ziņā, kuram ir liela darba pieredze, bet kurš tomēr ir tikai augsts ierēdnis. Ministrs Veldre nav piedalījies NATO aizsardzības ministru sanāksmē un Eiropas Savienības Slovēnijas prezidentūras aizsardzības ministru sanāksmē. Protams, ikreiz viņam ir bijuši attaisnojoši iemesli, tomēr tas ir jautājums par atbildību, prioritātēm un plānošanu, jo šādu sanāksmju grafiks ir zināms vismaz gadu uz priekšu un ministra pienākums ir plānot savu darba kārtību tā, lai netiktu atstātas novārtā valsts drošības intereses. Tāpēc līdzdalība NATO sanāksmēs ir svarīgs pienākums, jo šīs organizācijas dalībvalstis kolektīvi garantē Latvijas drošību. Līdz šim tikai bijušajam Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim pa spēkam bija izteicieni, kas tūdaļ folklorizējās, taču Veldres kungs neko daudz no viņa neatpaliek. Ko vien vērts ir apgalvojums: „Zirgs nav dzīvnieks, nav arī cilvēks, bet ir pa vidu. ” Gluži vai aina no klasiskās grieķu mitoloģijas ar vienu kentauru priekšgalā. Visciešākajā saistībā ar Veldres kunga pausto grieķu mitoloģijas tēlu mīlestību ir aplūkojams viņa lēmums izveidot jātnieku godasardzi. Ekonomikas lejupslīdes apstākļos, kad ir prasība par 5,9 procentiem samazināt katras ministrijas budžetu, Veldres kungs tomēr ir iemanījies atrast iekšējās rezerves, lai turpinātu īstenot savu projektu. Baumo, ka Aizsardzības ministrijas budžetā ir pozīcija, kurā jau ir ieslēpts pusotrs miljons, kas paredzēts staļļu būvniecībai. Tā ka šeit nav runa par dažiem simtiem, tie ir tūkstoši. Viņa ietiepību nav mazinājuši ne Ministru prezidenta sākotnējie iebildumi, ne sabiedrības neizpratne par to, kāpēc parlamentārā republikā 21. gadsimtā ir jāiedibina tradīcijas, kas citās valstīs ir pārmantotas jau no 19. vai vēl agrākiem gadsimtiem, kad šajās valstīs pastāvēja monarhija. Sabiedrības iebildumiem nav nekāda sakara ar patiku vai nepatiku pret zirgiem, bet gan ar nodokļu maksātāju naudas lietderīgu vai nelietderīgu izmantošanu. Mani nepārsteidz arī tas, ka Veldres kungs, pirms vēl komisija, kuru izveidoja, lai izvērtētu KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atbilstību amatam, bija beigusi darbu, atļāvās pateikt, ka lēmums par KNAB vadītāja likteni konceptuāli jau ir pieņemts un ka šīs komisijas izveidošana faktiski ir atstādināšanas procedūras sākums, kam nepieciešams vairs tikai juridisks pamatojums. Šāda attieksme nav nejaušība, bet gan atspoguļo ministra dīvainos priekšstatus par likumu un politiķu visatļautību. Kādā intervijā 2006. gadā, būdams augsts valsts ierēdnis, nākamais veselības un aizsardzības ministrs bija izteicies: „Kukuļus jau var ņemt, bet ir minimālā summa, kad tas jādara, – miljons, un ne mazāk!” Kad nu žurnālists vēl nelikās mierā un pārvaicāja: „Ja jums dotu miljonu, jūs to ņemtu?”, tad ministrs atbildēja: „Ņemtu un aizietu no darba. Bet ne mazāk kā miljonu. ” Tomēr tālāk ir vēl trakāk. Ministrs no brīva prāta atzīstas, ka pats arī ir devis kukuļus ceļu policistiem. Normālā valstī ierēdnis nevarētu atļauties tik neuzmanīgus un likumu nievājošus humoriņus. Tāpat normālā valstī politiķis rūpētos par savu reputāciju un izvairītos tikties ar cilvēkiem, kuru attiecības ar likumu nav skaidras. Vai gan citādi Veldres kungs tiktos ar muitas priekšnieku Vaškeviča kungu, par kuru pastiprināti interesējas tiesībsargājošās iestādes… Ministra Veldres izteikumi saistībā ar KNAB priekšsēdētāja Loskutova atbilstību ieņemamajam amatam diskreditē Latvijas valsti un atklāj Latvijas politikā notiekošo degradēšanos – tiesisko nihilismu un pienākuma un politiskās atbildības trūkumu. Viņa izteikumi plašsaziņas līdzekļos un paziņojumi atklāj krietnus robus tiesiskajā apziņā un augstai politiskai amatpersonai nepieļaujamu izpratnes trūkumu par likuma burtu un garu. Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti uzskata, ka ministrs Veldre netiek galā ar saviem tiešajiem pienākumiem Aizsardzības ministrijā un ka viņu neinteresē kopīgs darbs ar NATO sabiedrotajiem. Mēs uzskatām, ka ministrs Veldre neatbilst tiem politiskās profesionalitātes kritērijiem, kuri nepieciešami NATO dalībvalsts aizsardzības ministra pienākumu veikšanai. Mēs aicinām Saeimas deputātus balsot „par” aizsardzības ministra Veldres atstādināšanu no amata. Paldies par uzmanību.".
• 2008_06_29_a-seq2 language "lv".
• 2008_06_29_a-seq2 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q822919.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q211.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q193089.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q458.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q16.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q3047551.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q4294480.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q142.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q4267253.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q7184.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q889.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q23666.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q1021632.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q2869357.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q30.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q215.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q6454285.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q1726.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q540255.
• 2008_06_29_a-seq2 mentions Q16356053.