Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_29-seq58> ?p ?o. }

• 2008_06_29-seq58 type Speech.
• 2008_06_29-seq58 number "58".
• 2008_06_29-seq58 date "2008-06-29".
• 2008_06_29-seq58 isPartOf 2008_06_29.
• 2008_06_29-seq58 spokenAs 5.
• 2008_06_29-seq58 spokenText "Cienījamie kolēģi! Manuprāt, mums visupirms pašiem būtu jāmācās, kā citam pret citu izturēties gadījumos, kad mēs šajā zālē debatējam par ļoti aktuāliem jautājumiem. Es domāju, nevajadzētu nolaisties līdz tādam līmenim, kad vairs jau nevar cilvēkā saskatīt nekādas inteliģences, dvēseles paliekas, kad netiek vairs žēloti ne dzīvie, ne mirušie un kad pats runātājs jau pārvēršas par vienu niknu ākstu. Taču tas jautājums, par ko mēs šodien debatējam, patiešām ir ļoti, ļoti aktuāls jautājums. Un par politiski jutīgu jautājumu tas nav kļuvis tikai šodien. Acīmredzot jautājums ir bijis politiski jutīgs jau krietni iepriekš. Alekseja Loskutova atbrīvošana no amata. Un tieši tāpēc, ka tas ir politiski jutīgs jautājums, tas nav saistīts tikai ar vienu cilvēku - ar Loskutovu vien. Tas jautājums ir daudz plašāks un daudz dziļāks, un tā būtība ir daudz nozīmīgāka. Pirmām kārtām aizdomīga ir tā nepamatotā steiga, ar kādu šo jautājumu mēs šodien skatām, un veids, kādā tas pēdējā laikā tiek skatīts. Nav noskaidroti galvenie nezināmie šajā zagšanas gadījumā KNAB, un nav zināms, kāpēc ir bijusi tik neloģiska šo zadzēju rīcība. Tie ir jautājumi, uz kuriem mēs gaidām atbildi, un būs ļoti interesanti dzirdēt atbildes uz tiem. Ir cenšanās visu atbildību par šodienas lēmumu uzkraut ģenerālprokurora Jāņa Maizīša un viņa vadītās komisijas pleciem. Arī tāpēc šis jautājums ir tik jutīgs. To var redzēt ar neapbruņotu aci!… Un galu galā šeit netiek ņemts vērā šā lēmuma konteksts, paša KNAB veikums Loskutova laikā. Bet tas taču ir īpaši svarīgi - šo jautājumu skatīt kontekstā. Tur ir visa šā jautājuma galvenā būtība. Šodien ir tā, ka sakām - „KNAB”, domājam - „Loskutovs”, sakām - „Loskutovs”, domājam - „KNAB”. Tieši tā tas šodien ir! Kāpēc šie divi vārdi ir tik ļoti saauguši šodien? Acīmredzot tam ir liels pamats. Es nebiju slinka un mēģināju izpētīt to darbu, ko ir veicis KNAB pēdējā laikā, teiksim, tajos pēdējos četros gados. Un es iesaku to darīt ikvienam. Un tas attiecas uz Ministru kabinetā 2003. gada augustā apstiprināto Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģiju un programmu 2004. -2008. gadam par šā dokumenta izpildi. KNAB ir koordinējošā iestāde šā dokumenta izpildē. Dokuments ir pieejams KNAB mājaslapā. Es izpētīju pārskatus un ziņojumus, sākot no 2004. gada un beidzot ar 2007. gadu. Tas ir milzīgs, apjomīgs materiāls. Katru gadu ir aktualizēti vairāk nekā 70 jautājumu… aptuveni 100 aktuālu jautājumu, un katru gadu, kā mēs redzam, tie pa lielākajai daļai - vairāk nekā par 80 procentiem - ir arī paveikti. Tas ir milzīgs darbs, ko ir izdarījis KNAB četru gadu laikā. Pats galvenais, ko var redzēt šajos materiālos, šajos konkrētajos skaitļos, - tas ir darbs, kas liecina, pirmkārt, par to, ka Latvijā ir izveidota korupcijas novēršanas un apkarošanas sistēma, kurā ir iesaistītas visas ministrijas un valsts institūcijas. Tas ir ļoti svarīgi - izveidot sistēmu nav vienkārši. Otrkārt. Regulāri tiek skaidrotas likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nostādnes. Apmācīti darbinieki, valsts iestāžu ierēdņi. Treškārt. Tiek pievērsta uzmanība valsts amatpersonu deklarācijām, ienākumu, īpašumu legalitātei un korupcijas novēršanai publisko pakalpojumu sfērā. Ceturtkārt. Ir izveidota sistēma informēšanai par koruptīviem disciplināriem pārkāpumiem valsts pārvaldē, ministrijās, to institūcijās, kā arī par valsts amatpersonu darbību interešu konflikta situācijās. Piektkārt. Ir veikta tiesiskā regulējuma pilnveidošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, naudas atmazgāšanas novēršanai un apkarošanai. Sestkārt. Korupcijas situāciju izpētei un sabiedrības informēšanai un izglītošanai ir pievērsta ļoti liela uzmanība. Ir konkrēti fakti un dati, kurus var redzēt šajos materiālos. Septītkārt. Tiek veicināta ziņošana par koruptīviem darījumiem, un tas ir ļoti svarīgi, jo tikai visas sabiedrības neiecietība var nodrošināt korupcijas samazināšanos valstī. Līdzdalība ir ļoti svarīga korupcijas apkarošanā, un līdzdalība šajā procesā pieaug. Un arī visam tam var izsekot līdzi, iedziļinoties šajos skaitļos un faktos. Astotkārt. Tiek sekmīgi nodrošināta pārrobežu sadarbība ar radniecīgām korupcijas apkarošanas organizācijām citās valstīs. Tā ir tikai daļa no tiem, kā jau es minēju, 70-100 galvenajiem uzdevumiem, kas ir veikti katru gadu. Bet kāds ir bijis galvenais KNAB darba rezultāts? Atbildi uz šo jautājumu visvieglāk, protams, rast aptaujās un pētījumos. Tāds pētījums 2007. gadā ir bijis - pētīta iedzīvotāju attieksme pret korupciju. Tur ir redzamas arī galvenās tendences. Pozitīvā tendence ir tā, ka kopumā korupcija Latvijā mazinās. Negatīvā tendence - ka sabiedrībā pieaug pārliecība, ka tieši augstākā līmeņa korupcija pieņemas spēkā un ka valdības un citu amatpersonu runas par korupcijas novēršanu nepārtop darbos. Salīdzinājumā ar 2005. gadu strauji samazinājies to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka ar augstākās varas korupcijas apkarošanu pietiek, lai uzlabotu tiesiskumu valstī. Samazinās arī to skaits, kuri uzskata, ka valstī birokrātijas sistēma spiež dot kukuļus, ka korupcija ir negodīgs, taču neizbēgams lietu kārtošanas paņēmiens, ka bez kukuļošanas neko nevar panākt. Šie rezultāti ir milzīgs, tiešām milzīgs KNAB un tā vadītāja panākums, jo iestādes darbs atkarīgs no tā, cik sekmīgs ir tās vadītājs. Šī saikne ir redzama, un to nevar noliegt. Šis milzīgais rezultāts tāds ir tāpēc, ka ir izdevies īstenot politiku, kas ir mainījusi sabiedrības domāšanu un likusi sabiedrībai Latvijā noticēt, ka pārmaiņas ir iespējamas. Tas ir ļoti svarīgi. Tas nav vienkārši izdarāms un nav vienā dienā izdarāms. Paskatīsimies atpakaļ vēsturē! Kad mēs 2000. gadā debatējām par KNAB nepieciešamību un tā veidošanas lietderību, tad sabiedrībā ievērojami cilvēki iestājās pret to un teica, ka tā būšot veltīga valsts naudas izšķērdēšana; ka korupcija pati no sevis izzudīšot tad, kad būs uzlabojies labklājības līmenis un kad sociālie jautājumi būs atrisinājušies. Vai tas ir noticis? Vai mums tas ir sakārtojies? Nav! Ja mēs būtu vilcinājušies, situācija būtu tikai pasliktinājusies. Pirmās nopietnās uz korupcijas apkarošanu vērstās aktivitātes vispār sākās tikai 2002. gadā. Ka tas notiek - pie tā mēs jau esam pieraduši kā pie ikdienas. Un tas nav vienas dienas nopelns! Ja sākam svērt, tad ir jāatzīst, ka KNAB vadītāja Loskutova atbildība par birojā nozagto naudu (zināmi vainīgie, bet aizdomas vieš tā motivācija, kāpēc tas noticis), - ka šī atbildība nav lielāka par viņa personīgo ieguldījumu KNAB nostiprināšanā un korupcijas apkarošanā Latvijā. Nav, ja ieliek šajos svaru kausos! Tāpēc tas nav nedz racionāli, nedz saprotami, nedz arī atbalstāmi - šobrīd mainīt KNAB vadītāju. Vērtējot vadītāju, ir jāvērtē viņa vadītās iestādes darbs kopumā un tā rezultāti, jo tas viss ir atkarīgs tieši no vadītāja spējām, atbildības un KNAB gadījumā arī no neuzpērkamības. Pats bīstamākais ir politiķu vēlme ietekmēt tiesībsargājošo iestāžu darbu. Lēmums atlaist Loskutovu, nerēķinoties ne ar ko, - tas ir tieši šāds ietekmēšanas gadījums. Bīstama sabiedrībai un mūsu valsts attīstībai ir politiķu iesaistīšanās politisku interešu karteļos, kas piedalās valsts sagrābšanā, slepenu varas tīklu veidošanā, kuru pasūtītāji un raustītāji šeit, Saeimas zālē, nesēž. KNAB darbības rezultāts ir tas, ka ir sarucis nesodāmības lauks. Kādi noteikti vēlētos atkal paplašināt šo nesodāmības lauku. Nesodāmības rezultāts ir korupcijas pašatražošanās. Vai mēs vēlamies atgriezties agrākajā situācijā? Tāpat kā 2000. gadā atkal debatēt par to, vai šī problēma - korupcija - atrisināsies pati no sevis tad, kad būs uzlabojusies labklājība un būsim novērsuši sociālās problēmas? Tā ir tuvredzīga reakcija - koalīcijas saglabāšanas vārdā, sava šābrīža labuma vārdā apdraudēt labi uzsāktu korupcijas ierobežošanas un apkarošanas darbu. Par tik tuvredzīgiem lēmumiem nākas ļoti dārgi maksāt. Koruptīvai politikai sekas ir nevis tūlītējs zaudējums sabiedrības naudasmakā, bet gan zaudējums, kas ir daudz nozīmīgāks, - zūd uzticēšanās valsts varai, zūd pārliecība, ka tā strādā sabiedrības interesēs. To vēlas pateikt arī tie cilvēki, kuri šodien pulcējas pie Saeimas nama. Es domāju, visas dienas garumā mēs esam tomēr viņus ievērojuši… ievērojuši, ka viņi tur stāv. Viņiem pieder suverēnā vara. Nevis valsts pārvaldes amatpersonām un ne mums, bet viņiem! Un mēs esam šo cilvēku priekšstāvji. Politiskajai elitei ir jāizrāda atbildīga attieksme pret sabiedrības viedokli, nevis jādemonstrē cinisms un pasūtīta steiga. Mēs tiešām esam daļa no tiem, kas stāv tur ārā, un nekad nedrīkstam aizmirst to, ka esam šo cilvēku priekšstāvji Saeimā. Taču izskatās, ka esam aizmirsuši. Tad nu nav ko brīnīties, ka referendumi mūsu valstī kļūst aktuāli. Mēs vēl nezinām, kādi būs šo referendumu iznākumi. Izrādīsies, ka savādāk nemaz nevar risināt mūsu valstī jautājumus - tikai ar spēku: referendumā. Ierēdņu un politiķu patvaļa atbaida godprātīgus un spējīgus cilvēkus no aktīvas iesaistīšanās savas valsts dzīvē, taču valsts nevar pastāvēt bez aktīviem, godprātīgiem pilsoņiem. Korupcija - tās ir reālas politiskas izmaksas. Tā izpaužas slēptā, ne atklātā varas lietojumā, valsts demokrātijas apdraudējumā, valsts nozagšanā, politiskās sistēmas sakropļošanā. Un mēs redzam, kā tas notiek, mēs esam aculiecinieki šim procesam. Korupcijas kaitējums ir pārāk liels, lai mēs drīkstētu to pieļaut. KNAB vadītāja, kurš nodrošinājis ļoti sekmīgu savas iestādes darbu, atcelšana no amata notiek tādā steigā! To varētu nosaukt par tādu dramatisku atļaušanos, kam varētu būt arī traģiskas sekas. Saeima ir kolektīvu lēmumu pieņemšanas mehānisms, tomēr ikviens cilvēks spēj būt brīvs, izvēloties pareizo lēmumu. Tikai brīvam cilvēkam piemīt apziņa, ka var rīkoties citādāk, nekā būtu spiests to darīt. Ka var rīkoties saskaņā ar savu sirdsapziņu, taisnīguma izjūtu un godaprātu, par ko te šodien jau daudzi atļāvās pat pasmieties. Taču tās latviešu tautai un droši vien arī citām tautām vienmēr ir bijušas svētas lietas, svētas vērtības. Tad nu neatņemsim Latvijas sabiedrībai ticību, ka korupcijas apkarošana, valsts pārvaldes sakārtošana, tiesiskuma nodrošināšana ir iespējama… ka tajā virzienā ir iespējamas pozitīvas pārmaiņas! „Jaunais laiks” aicina neatbalstīt lēmuma projektu „Par Alekseja Loskutova atcelšanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata”, jo mūsu balsojums ir cieši saistīts ar KNAB sekmīga darba turpmāku nodrošinājumu. Nav pilnīgi nekādas pārliecības par to, ka pēc Loskutova atcelšanas sekos lielākas rūpes, vēl lielākas rūpes, par korupcijas apkarošanu Latvijā. Sabiedrība ir ieinteresēta godīgā un atklātā politikā. Es aicinu jūs nostāties sabiedrības interešu pusē, lai nav šodien jāsarkst un jānolaiž acis. Lai nav jāskaita minūtes, gaidot, kad sēde beigsies un varēs iet mājās. Lai nav jālavās uz sēdi stundu agrāk un jābaidās iziet uz ielas, lai netiktos ar cilvēkiem, kas ir tur, ārā. Tas ir patiesi svētīgi - nostāties sabiedrības pusē! Pieņemdama lēmumu tik politiski jutīgā jautājumā, par kādu kļuvis jautājums par KNAB un tā vadītāja darbu, Saeima uzņemsies šodien atbildību. To atbildību uzņemsies šodien katrs no mums. Par to nevajadzētu aizmirst tad, kad mēs balsosim.".
• 2008_06_29-seq58 language "lv".
• 2008_06_29-seq58 speaker Silva_Bendrate-1956.
• 2008_06_29-seq58 mentions Q822919.
• 2008_06_29-seq58 mentions Q211.
• 2008_06_29-seq58 mentions Q4267253.
• 2008_06_29-seq58 mentions Q1021632.
• 2008_06_29-seq58 mentions Q1357342.
• 2008_06_29-seq58 mentions Q4274817.