Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_29-seq30> ?p ?o. }

• 2008_06_29-seq30 type Speech.
• 2008_06_29-seq30 number "30".
• 2008_06_29-seq30 date "2008-06-29".
• 2008_06_29-seq30 isPartOf 2008_06_29.
• 2008_06_29-seq30 spokenAs 50.
• 2008_06_29-seq30 spokenText "Godātie kolēģi! Kad pirms nepilniem četriem gadiem Alekseju Loskutovu virzīja KNAB priekšnieka amatam, bija daudz iebildumu. Es biju viens no tiem, kurš asi oponēja pret šo lēmumu. Šaubas radīja tas, kādā veidā, apejot konkursa rezultātus, valdība virzīja citu kandidātu, nevis konkursā uzvarējušo. Toreiz es veltīju daudz asu vārdu Aleksejam Loskutovam, un šodien ar lielu prieku es saprotu, cik ļoti esmu kļūdījies, jo par cilvēku ir jāspriež pēc viņa darbiem. Un Aleksejs Loskutovs pierādīja, ka man toreiz nebija taisnība. Par to es viņam šodien atvainojos. Šodien tā pati koalīcija, tās pašas partijas virza pilnīgi pretēju lēmumu - par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no šā amata. Un es atkal esmu kategoriski pret šo lēmumu. Minēšu argumentus. Saeimas šodienas lēmums par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata būs administratīvs akts, jo atbilstoši Administratīvā procesa likumam lēmums par amatpersonas tiesiskā statusa izbeigšanu ir administratīvs akts. Biroja priekšnieks nav politiska amatpersona. Tāpēc jebkura politiski motivēta argumentācija šeit ir nevietā. Un šim Saeimas lēmumam ir jāpiemīt visiem tiem administratīvā akta atribūtiem, kurus pieprasa likums. Arī Saeima var izdot administratīvus aktus, kā aprakstīts likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. pantā. Administratīvās tiesas tiesnese Ābele savā 27. jūnija nolēmumā ir atzinusi, ka Ministru kabineta lēmums par Alekseju Loskutovu ir starplēmums, un tātad administratīvais akts būs Saeimas balsojuma rezultātā pieņemtais lēmums. Šis lēmuma projekts skar Loskutova kunga cilvēktiesības. Nepolitiskā amatā ieceļ, vadoties pēc dažādiem apsvērumiem, taču atlaist no tā drīkst tikai tiesisku, nevis politisku apsvērumu dēļ. Pieņemot administratīvo aktu, konstitucionālajam orgānam ir jāievēro likumos paredzētie, to skaitā Administratīvā procesa likumā paredzētie pienākumi, arī šā administratīvā akta 67. panta sastāvdaļas, kuru šajā lēmuma projektā nav. Deputātu pienākums šoreiz ir lemt, vadoties tikai pēc tiesiskiem apsvērumiem, nevis vadoties pēc tiesiskiem un politiskiem apsvērumiem, kā tas ir parasti. Turpinājumā argumentēšu, kāpēc lēmuma projekta juridiskais pamatojums ir nepietiekams. Vēl vakar - 28. jūnijā - un arī vēl šodien pirms dažām stundām lēmuma projekts nebija iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā. Deputātiem nav bijis pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar lietu. Dokumentu gan ir maz, un tie arī nerada deputātiem pilnīgu priekšstatu, tāpēc mūsu iespējas pieņemt kvalificētu lēmumu, kurā, būdami pietiekami informēti, mēs varētu lemt par tā lietderību, līdzinās nullei; proti, vadoties pēc esošajiem dokumentiem, mēs nevaram kvalitatīvi izspriest jautājumu. Savus iebildumus pret iespēju pieņemt šo lēmumu es grupēšu trīs kopās. Pirmā iebildumu kopa attiecas uz interešu konfliktu, otrā kopa ir saistīta ar nopietna pārkāpuma trūkumu un izvērtējuma par biroja priekšnieka darbu kopumā neesamību, trešā kopa ir saistīta ar to, ka lēmuma projekta virzības gaitā ir vērojami pārkāpumi. Pirmkārt, par interešu konfliktu. Lai arī cik labi būtu pamatots lēmums, tas uzskatāms par prettiesiski pieņemtu, ja tā pieņēmējs atrodas interešu konflikta situācijā. Ja lēmuma pieņēmējs ir interešu konfliktā, tad tas jau vien ir iemesls, lai tiesa atceltu šādu lēmumu. Noteikti ir apšaubāma komisijas locekļa - aizsardzības ministra Veldres - neitralitāte, ja tā ir taisnība, ka KNAB pārbauda viņa biroja vadītāju Dzanuškānu. Tāpat nav šaubu par to, ka varētu tikt apšaubīta to Saeimas deputātu objektivitāte, pret kuriem KNAB savulaik ir pieņēmis negatīvus lēmumus. Balsot šiem priekšstāvjiem liedz likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 22. panta otrā daļa. Līdz ar to būtu jālūdz sēdes pārtraukums, lai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija var identificēt šos deputātus, jo šo kolēģu piedalīšanās balsojumā varētu būt automātisks pamats lēmuma atcelšanai. Otrkārt, no lietas materiāliem nav saprotams, tieši kādu likuma pārkāpumu ir izdarījis Loskutovs. Ir nozagti lietiskie pierādījumi. Kāpēc - nav zināms. Motivācija - nezināma. Loskutovs pats ir atklājis šo noziegumu. Risks, ka varētu kāds kaut ko nozagt, pastāv visur. Jebkurā iestādē! Jautājums: vai KNAB priekšniekam ir bijuši likuma pārkāpumi, turklāt tādi, kas, samērojot tos kopumā ar labi veikto darbu, varētu būt par pamatu atbrīvošanai? Samērojuma šajā lietā vispār nav! KNAB priekšnieka rīcība nav salīdzināta ne ar Muitas kriminālpārvaldes, ne policijas, ne valsts aģentūras „Materiālās rezerves” vadītāja rīcību. Līdz ar to ir pārkāpts likumā nostiprinātais vienlīdzības princips. Saeimas deputāti šobrīd nevērtē arī Administratīvā procesa likuma 65. pantā paredzēto lēmuma izdošanas lietderību, jo mums nav informācijas, nemaz jau nerunājot par to, ka mēs atbilstoši šā paša likuma 66. pantam varētu spriest par nepieciešamību, piemērotību, vajadzību un atbilstību, jo ne Ministru kabineta iesniegtajos materiālos, ne lēmuma projektā šādu ziņu nav. No lietas neizriet, kādēļ par riska nenovēršanu ir atbildīgs KNAB priekšnieks, nevis iekšlietu ministrs vai premjers. Vienīgais nopietnais pārmetums, ko uzrāda komisija, ir instrukcijas neizdošana par 2005. gada Ministru kabineta noteikumu Nr. 726 „Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” 2. punkta piemērošanu. Taču nav pierādīts, ka biroja priekšniekam šī instrukcija ir jāizdod un ka tās izdošana novērstu noziegumu. Lietiskie pierādījumi kriminālprocesuālās darbībās ir gan policijā, gan Muitas kriminālpārvaldē. Tātad normatīvs, kā tie glabājami, ir izdodams visām šīm iestādēm kopīgs. To, ka šādas instrukcijas nav, jau vairākus gadus zināja gan tieslietu ministri, gan Ministru prezidenti, taču viņi nevienam neuzdeva šādu instrukciju izdot. Ja Valsts kontrole un Ministru prezidents šīs instrukcijas neesamību nepārmet, tad Loskutovam ir tiesiskā paļāvība uz administratīvo praksi, ka iestādes pārraugs akceptē šādas instrukcijas neesamību. Iekšlietu ministrija apzinās gan minētā 2. punkta nepilnību, gan savu pienākumu veidot šīs normas. Ar 17. jūnija dokumentu Nr. 1-42/2599 vēl pirms lemšanas valdībā par Loskutovu šī ministrija apliecināja, ka tā atbilstoši savai kompetencei izstrādās jaunus noteikumus, kas aizstās aktu Nr. 726. Skaidrs, ka, vērtējot KNAB priekšnieka atbildību, ir pieļautas juridiskas kļūdas. Argumentēšu tās. To apliecina acīm redzamas paviršības, kuras, lasot atzinumu, pamanīju izteiktajos pārmetumos. Piemēram, 10. lappusē ir rakstīts, ka priekšnieks nepildīja Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta trešās un ceturtās daļas prasības. Trešā daļa paredz, ka iekšējiem normatīvajiem aktiem ir jābūt tiesiskiem, taču atzinumā nekur nav konstatēts, ka kāds KNAB iekšējais akts būtu prettiesisks. Savukārt ceturtā daļa noteic, ka iekšējie normatīvie akti ir saistoši tikai tiem, kuriem tie ir izdoti, nevis citām iestādēm. Atzinumā atkal nav neviena pārmetuma par kādu normatīvo aktu, uz ko tas attiektos. Visbeidzot. Esot pārkāpta Iekšējā audita likuma 1. panta otrā daļa. Godātie kolēģi, ieklausieties! Pats interesantākais: Iekšējā audita likuma 1. pantam vispār nav otrās daļas! Interesanti, kā to varēja pārkāpt?! Treškārt. Lēmuma projekta virzības gaitā un formā ir bijuši būtiski pārkāpumi. Piemēram, vērtējot ātrumu, kādā notika atbilstības ieņemamajam amatam izvērtēšana, neuzrādot konkrētus inkriminētos pārkāpumus pirms izmeklēšanas uzsākšanas, redzams, ka ir pārkāptas Administratīvā procesa likuma 62. pantā norādītās tiesības uz viedokļu noskaidrošanu un argumentu izvērtēšanu; proti, izmeklēšanas atzinums ir sasteigts, tapis dažās dienās - laikā no 12. līdz 17. jūnijam. Termiņi viedokļa sniegšanai ir absurdi. Piemēram, komisijas vadītāja vēstuli, kurā pirmo reizi uzrādīts, ka komisija izvērtē KNAB vadītāja darbu, Loskutovs saņēma tikai 17. jūnijā pulksten 16 un 22 minūtēs, bet paskaidrojuma sniegšanas termiņš bija pulksten 18. 00. Materiālos nav atspoguļots Loskutova komisijai iesniegto argumentu izvērtējums, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 62. pants. Iepriekš teiktais liecina, ka pieņemtais lēmums ir pretrunā ar tiesību normām un ka tajā ir kļūdas lietderības apsvērumos. Tiesai tas būtu jāatceļ kā pirmšķietami prettiesisks. Likums paredz nelabvēlīga administratīvā akta automātisku spēkā neesamību, ja tajā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma. Kolēģi, un šis ir tas gadījums! Bēdīgi, ja tiesai būs jālabo likumdevēja pieļautās nelikumības un jāpiedzen zaudējumu atlīdzība no vainīgajiem par prettiesiska administratīvā akta izdošanu. Godātie kolēģi! Mums vēl ir iespēja neizdarīt šo kļūdu! Es aicinu balsot „pret” iesniegto lēmuma projektu. Paldies.".
• 2008_06_29-seq30 language "lv".
• 2008_06_29-seq30 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2008_06_29-seq30 mentions Q822919.
• 2008_06_29-seq30 mentions Q4294315.
• 2008_06_29-seq30 mentions Q4267253.
• 2008_06_29-seq30 mentions Q1021632.