Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_12-seq420> ?p ?o. }

• 2008_06_12-seq420 type Speech.
• 2008_06_12-seq420 number "420".
• 2008_06_12-seq420 date "2008-06-12".
• 2008_06_12-seq420 isPartOf 2008_06_12.
• 2008_06_12-seq420 spokenAs 40.
• 2008_06_12-seq420 spokenText "Cienītie kolēģi! Tā nu sanāk, ka mēs šad un tad, īpaši vēsturiskos datumos, runājam par patiešām valstiski svarīgām lietām. Šā gada 15. maijā mēs šo pašu likumprojektu nosūtījām uz komisiju. Pēc divām dienām ir viens smags datums - 14. jūnijs. Un nedaudz vēlāk ir vēl viens smags datums - 17. jūnijs. Šķiet - tuvojoties tādām dienām, vajadzētu drusciņ vairāk padomāt par mūsu pašu pienākumiem. Un varbūt derētu šad un tad atcerēties, ka latviešus kaut kas var arī vienot. Cerams, ka šīsdienas balsojums arī to parādīs. Taču pie reizes vajadzētu arī parunāt par to, kā ir jāpilda savi pienākumi jebkuram Saeimas deputātam. Jo šos pienākumus tomēr daļēji nosaka likumi un nosaka arī paša deputāta zvērests, ko ir šad un tad jāatgādina, - rūpēties par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu. Man būtu interesants jautājums šitiem te, no turienes, no dažādām augstienēm un zemienēm, no Urālu kalniem šeit ieradušamies: ko viņi ir darījuši, lai nostiprinātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu? Kaut kā nedzird no tām mutītēm neko nopietnu šinī jautājumā… Jāpasaka skaidri un gaiši „nē” divvalodībai, „nē” trijvalodībai un visādām citādām valodībām. Nebūs nekas! Nesanāks! Un atgādināšu to, ko daudziem nepatīk klausīties: latviešu valoda ir krietni senāka nekā krievu valoda, nekā angļu valoda un nekā citas valodas! To ņemiet vērā! To ņemiet vērā vienmēr! Izdzīvoja un izdzīvos arī nākotnē. Un drīzāk izzudīs krievu valoda nekā latviešu valoda. (No zāles dep. J. Pliners: „Vai viņš runā par tēmu?”) Kad Saeimas deputāts ir zvērējis un nav savu zvērestu pildījis, būtu jāpadomā arī par sankcijām. Saeimas deputātus, kas nav pildījuši to, ko viņi ir pateikuši zvērestā, vajadzētu sodīt. To varētu ielikt iekšā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Kad ir jāķeras pie latviešu valodas aizstāvības? Vienmēr tad, kad mēs redzam iemeslu. Un šeit jau ir runa par konkrētām lietām, nevis par kaut ko vispārīgu. Piedāvātie grozījumi skar noteiktas sfēras, kuras ir saistītas ar latviešu valodas lietošanu vai nelietošanu. Jo tiešām praksē šur un tur lieto svešvalodu tur, kur nedrīkst to darīt, un nelieto latviešu valodu tur, kur tas ir jādara. Un tieši uz to jau arī balstās piedāvātie grozījumi! Runāsim par privāto sfēru. Darba devēji nepilda Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumus Nr. 296. Tur ir skaidri paredzēts, kas ir jādara. Tur ir runa par konkrētu nepieciešamo valsts valodas prasmi, kurai ir jābūt, pildot noteiktus pienākumus, kur ir saskarsme ar patērētājiem vai apmeklētājiem. Tā ir konkrēta norma, tas nav kaut kas. Otrkārt. Patlaban ir trūkumi administratīvās atbildības noteikšanā par šādiem pārkāpumiem preču realizēšanā vairumtirdzniecībā. Lūk, tur nav - nedz preču marķējumā, nedz lietošanas instrukcijās, nedz garantijas dokumentos, nedz tehniskajā pasē nav! - informācijas tulkojuma valsts valodā. Tik tiešām nav! Vēl trakāk! Jāteic, ka faktiski šad un tad ir gadījumi, kad nav šīs informācijas tulkojuma valsts valodā pat tad, ja preces ir ražotas Latvijā. Tas ir pārkāpums vai tas nav pārkāpums? Vai tā ir tikai tāda tukša lieta, ka Latvijā ražotai precei nav instrukcijas latviešu valodā?! Kā tad mēs rīkosimies? Lūk, par to ir jāpadomā, un jebkurš, kaut mazākais, solītis šajā virzienā ir vienkārši jāatbalsta. Tas nekādā ziņā nepasliktinās valsts valodas pozīcijas. Tas ir pilnīgi izslēgts. Un izbeidziet te mūžīgi gaudot par to „uzbraukšanu” krievu valodai! Šodien arī viens biedrs te atkal lietoja jēdzienu „krievvalodīgie”. To ir savulaik ieviesusi interfronte. Jēdzienu „krievvalodīgie” ieviesa interfrontieši Atmodas sākumā, tāpēc ka viņiem ļoti sagribējās visus sabāzt vienā maisā - krievus, ukraiņus, baltkrievus, lietuviešus, poļus un tā tālāk, un tā tālāk, cik nu mums viņu te ir. Izrādās, visi viņi - krievvalodīgie! Un, kad kāds no viņiem aizbrauc kaut kur, tad neko citu gudrāku viņš nevar pateikt, kā vien to: „Latvijā ir latvieši un krievvalodīgie!” Par tiem pārējiem viņi nez kāpēc ir aizmirsuši. Nekas nesanāks, draugi mīļie! Jūsu interfrontiskais domāšanas veids nav mainījies, to var mainīt tikai piespiedu kārtā. Nekādas diskusijas te nepalīdzēs! Un ko nozīmē - piespiedu kārtā? Tas nozīmē - pieņemot attiecīgus grozījumus tur, kur tie ir nepieciešami (to skaitā arī Krimināllikuma grozījumus). Kas tad šajā likumprojektā tāds ārkārtējs ir redzams? Nu nekas tāds! Šis likumprojekts paredz zināmu atbildību par zināmiem pārkāpumiem latviešu valodas lietošanas jomā vai arī precizē jau esošās normas un šur un tur novērš zināmas nepilnības. Kam tas traucē? Kuram konkrēti tas traucē? Tam, kas apzināti grib vājināt latviešu valodas pozīcijas. Un vēl. Es gribētu norādīt arī uz to, ka te jau ir arī audzinoša rakstura norma, ka atbildīgajām personām kā soda sankciju par mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem piemēro tikai brīdinājumu. Draudzīgi uzsit uz pleca. Bet vajadzētu pie reizes arī pateikt: šodien es tevi tikai brīdinu, bet nākamreiz būs sliktāk. Šādu brīdinājumu kā administratīvo sodu varētu piemērot arī Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs un inspektori. Kas tur slikts? Tā ka, redzat, būs cilvēki, kas audzinās. Un, godīgi sakot, šad un tad būs tas burkāns - ar mērci, bez mērces, korejiešu burkāns vai mūsu pašu audzētais -, bet šad un tad būs arī pātaga. Un varbūt pat no bifeļa ādas uztaisīta pātaga, jo kādreiz tā ļoti noder. Līdz ar to es saprotu šo tieksmi politizēt savu auditoriju. Vispār šī Saeima gandrīz katru otro jautājumu skata no politiskā viedokļa. Tur nekā nevar darīt! Tādi mēs esam šodien pataisīti, un grūti būs mūs mainīt. Bet jāsaprot ir viens - ja tu esi ieradies citā valstī… citā valstī tu esi ieradies no turienes, kur tēvi, tēvutēvi… Man nav svarīgi! Paņemsim šitos te visus dezoksiribonukleīnskābes analīzes rezultātus un redzēsim, ka senči dzīvo tur un tur un šite. Mēs te dzīvojam četrarpus tūkstošus gadu. Četrarpus tūkstošus gadu mēs te esam, un visi pārējie šeit ir viesi! Viesi! Ilglaicīgi vai īslaicīgi viesi! Un, ja viesis grib, lai viņu ciena tā vieta, kur viņš ir ieradies, tad vajag arī pieklājīgi uzvesties, nenākt te ar savu patvāri un nevārīt savu tēju šeit. Paldies.".
• 2008_06_12-seq420 language "lv".
• 2008_06_12-seq420 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2008_06_12-seq420 mentions Q822919.
• 2008_06_12-seq420 mentions Q211.
• 2008_06_12-seq420 mentions Q2484354.
• 2008_06_12-seq420 mentions Q1964151.
• 2008_06_12-seq420 mentions Q35600.
• 2008_06_12-seq420 mentions Q4119766.