Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_12-seq418> ?p ?o. }

• 2008_06_12-seq418 type Speech.
• 2008_06_12-seq418 number "418".
• 2008_06_12-seq418 date "2008-06-12".
• 2008_06_12-seq418 isPartOf 2008_06_12.
• 2008_06_12-seq418 spokenAs 50.
• 2008_06_12-seq418 spokenText "Cienītie kolēģi! Stāsts, protams, nav ne par brīdinājumu, ne par naudas sodu 50 vai 100 latu apjomā. Stāsts ir pavisam par ko citu. Un tad nu mēģināsim to arī pārtulkot. Visu šo iepriekšējo runu patoss bija vērsts uz to, lai tiktu samazinātas latviešu valodas lietošanas iespējas Latvijā un lai Latvijas valstī notiktu novirzes no latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa. Tieši tā! Jo, kā zināms, mūsu Satversme paredz to, ka Latvijā ir viena valsts valoda - latviešu valoda, un, protams, Satversme paredz arī to, ka minoritāšu valodām tiek sniegts atbalsts noteiktām funkcijām, kas arī Latvijā notiek un ko mēs esam apstiprinājuši ar Latvijas valsts parakstu uz starptautiskajiem dokumentiem. Līdz ar to mums ir vienkopienas valsts ar nacionālo minoritāšu kopienām un šajā valstī latviešu valoda ir sabiedrības vienotības, kopīgās saziņas vai, runājot oficiālā terminoloģijā, integrācijas valoda. Un šī integrācijas valoda nozīmē ne vairāk un ne mazāk kā to, ka latviešu valoda ir sabiedrības vienotāja, ka visiem sociāli un ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir tiesības un pienākums prast latviešu valodu, un to, ka latviešu valoda valodu hierarhijā tomēr ieņem augstāko pakāpi. Šāds princips ir nostiprināts mūsu Valsts valodas likumā, tas ir nostiprināts šā likuma izpildes noteikumos, arī saskarīgajos likumos kā, piemēram, Pilsonības likumā un Izglītības likumā. Un ir svarīgi apzināties to, ka Latvijā šī latviešu valodas noturības normatīvā bāze ir sakārtota, ir radīta pārdomāta institūciju sistēma šā principa iedzīvināšanai, un jebkuras novirzes no šīs pamatlīnijas, protams, var nozīmēt tikai to, ka mēs sākam apšaubīt šo principu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Protams, mēs varam minēt dažāda līmeņa apgalvojumus, kas it kā grib pierādīt, ka šis latviešu valodas statuss ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, cilvēktiesībām un citu valodu lietošanas principiem Latvijā. Protams, ka tas tā nav! Runa, protams, nav tikai par šiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem. Runa ir par to, vai mēs esam pietiekami konsekventi latviešu valodas hierarhisko pozīciju stiprināšanā un vai mēs skaidri apzināmies, ka jebkura novirze no šā pamatprincipa Latviju tuvina divkopienu valstij. Viss jāskata kontekstā! Nav jau tā, ka latviešu valodas nākotni izšķirs tieši šie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Nekādā gadījumā! Mēs zinām, ka šī ir tikai maza daļiņa no problēmu kopuma, par ko mēs jau spriežam Saeimā un tuvākajā laikā arī turpināsim darīt. Mums ir jārunā par latviešu lingvistiskajām cilvēktiesībām un par neapstrīdamo faktu, ka beidzamajā laikā Latvija aizvien vairāk sāk tuvināties pasaulē ļoti reti sastopamam divkopienu unitāras valsts modelim. Vairāki zinātnieki to vispār atzīst par hipotētisku. Nekur pasaulē nevienā valstī mēs neatradīsim piemēru reālam divu valodu lietojumam vienās un tajās pašās jomās. Ir valstis… jā, protams, Paragvaja un Peru… kur ir noteiktas divas oficiālās valodas, bet, kā jūs saprotat, indiāņu valodai ir grūti konkurēt ar spāņu valodu. Jā, mums ir Somija, kuras piemēru noteikti tūlīt jau kāds gatavojas nosaukt, bet arī tur ir ļoti skaidri noteikts šis teritoriālais princips. Latvija ir unitāra vienkopienas valsts, un šķiet, ka pārskatāmā nākotnē mēs šo principu nepārskatīsim. Pavisam drīz mums ir paredzamas debates arī par valsts valodas prasmes nepieciešamību noteiktās profesijās. Pavisam drīz mums droši vien būs arī paredzamas debates par veidu, kā stiprināt latviešu valodu gan likuma, gan noteikumu līmenī. Un, ja mēs kaut uz brīdi pieļaujam iespēju, ka Latvijā paralēli latviešu valodai šajās jomās, kuras mēs arī šodien pārspriežam, var tikt lietota kāda cita valoda, lasi, krievu valoda, tad mēs atkāpjamies no pašiem pamatprincipiem. Vai latviešu valoda ir apdraudēta? To tā nevar atbildēt ar „jā” vai „nē”. Protams, latviešu valoda ir attīstīta Eiropas oficiālā valoda, protams, latviešu valodas statusu balsta mūsu likumdošana, bet reālajā dzīvē visi esam liecinieki tam, ka šis divvalodīgās valsts rēgs mūs vajā plašsaziņas līdzekļos, tas iespiežas mūsu sadzīvē, un, kā redzams, tam ir arī savi aizstāvji mūsu parlamentā. Mums ir jādara viss, lai sabiedrības apziņā ja ne citādi, tad ar likuma varu - mēs nostiprinātu šo principu, ka latviešu valoda ir jāprot un jālieto visiem sociāli aktīvajiem valsts iedzīvotājiem, un, protams, jebkuram latvietim ir tiesības saņemt visus pakalpojumus, visu informāciju valsts valodā. Te runā par paralēlismu… Redziet, jebkura informācija jebkādā citā valodā mazina šo nepieciešamību pēc valsts valodas prasmes, un apstākļos, kad mums ir reāla krievu valodas runātāju lingvistiskā pašpietiekamība, kad pašu latviešu pašapziņas trūkuma dēļ mēs esam šādu situāciju pieļāvuši, likums ir tikai instruments, kā regulēt to, ko mēs esam noteikuši pašos valsts pamatprincipos. Tātad šim sodam, respektīvi, atbildībai par Valsts valodas likuma pārkāpumiem ir jābūt, bet tas nekādā gadījumā nav galvenais līdzeklis. Šeit saruna, protams, ievirzījās arī par to, ka šis likums būtu it kā vienīgais instruments, ar ko mēs regulējam latviešu valodas noturību: sak, attīstiet pozitīvus pasākumus - piedāvājiet burkānus, nevis pātagu! Latvijā tas jau ir darīts. Stratēģiska kļūda tika pieļauta, kādā brīdī latviešu valodas apguvi un mācīšanu pasludinot par vienīgo instrumentu latviešu valodas tiesību nostiprināšanai. Tiesa, likums jau pastāvēja. Latviešu valodas apguves programmas darbības laikā tika iztērēti 12 miljoni (tiešos maksājumos) valsts valodas apguvei. Un varam arī runāt par vairāku miljonu dotācijām no ārvalstīm. Tātad šāds princips pastāv: burkāni tiek piedāvāti jebkurā daudzumā, jebkurā kvalitātē. Tikai nez kāpēc nav šā sociālā pieprasījuma. Un jūs skaidri zināt, kāpēc nav. Tāpēc, ka ir šī pārliecība, ka pakalpojumus un preces varēs iegūt arī kādā citā valodā. Šad un tad izskan arī neapmierinātība ar to, ka Latvijas valsts atļaujas pārāk lielu uzmanību pievērst latviešu valodai. Šajā sakarā gan man ir jāteic, ka kreisā opozīcija, atšķirībā (diemžēl!) no vairākiem latviešu deputātiem, nejauc par valodu atbildīgās institūcijas. Jebkuram, kas runā par valodu, tomēr gan būtu skaidri jāzina: jā, institūciju mums ir daudz, bet to funkcijas nedublējas. Ir Valsts valodas centrs, kas veic inspekcijas funkcijas, ir Valsts valodas komisija, kas nodrošina stratēģisko vadību, un ir Valsts valodas aģentūra profesora Jāņa Valdmaņa vadībā, kas veic sociolingvistiskos pētījumus (tātad par jebkuru apgalvojumu par latviešu valodas stāvokli mēs varam sniegt konkrētus faktus un aptauju datus) un kas gadā sniedz vairāk nekā 10 tūkstošus konsultāciju par latviešu valodas lietojumu, un kas organizē dažāda veida projektus tieši latviešu valodas tiesību stiprināšanai. Atcerieties kampaņu „Runāsim latviski!”. Un pievērsīsim uzmanību tam, ka pašreiz ir kampaņa „Domā, kā runā!”. Skaidrs, ka mums ir tiesības stiprināt savu valodu, to nu mums nevar aizliegt neviens. Un skaidrs, ka latviešu valoda šajā situācijā ir pelnījusi vēl lielāku valsts atbalstu nekā tas samērā ievērojamais finansējums, kas mums tik tiešām ir. Rezumējot jāteic: latviešu valstī, Latvijas valstī, tātad ir visas tiesības un pat pienākums nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju. Veids, kādā mēs to darām, protams, nav mūsu izdomājums. Valodas likumi un to īstenošanas mehānismi pastāv visās Eiropas Savienības valstīs un lielākajā daļā pārējo pasaules valstu. Un šoreiz mēs tikai apstiprinām pavisam nelielu instrumentu, ar kā palīdzību nodrošināt šo latviešu valodas ilgtspēju Latvijā un beidzot panākt to, lai arī paši latvieši saprastu, ka mums ir ne tikai šādas tiesības, bet arī šāds pienākums - publiskajā telpā runāt savā valodā. Paldies. (Aplausi.)".
• 2008_06_12-seq418 language "lv".
• 2008_06_12-seq418 speaker Ina_Druviete-1958.
• 2008_06_12-seq418 mentions Q822919.
• 2008_06_12-seq418 mentions Q211.
• 2008_06_12-seq418 mentions Q193089.
• 2008_06_12-seq418 mentions Q458.
• 2008_06_12-seq418 mentions Q33.
• 2008_06_12-seq418 mentions Q419.
• 2008_06_12-seq418 mentions Q733.
• 2008_06_12-seq418 mentions Q11815198.