Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_12-seq346> ?p ?o. }

• 2008_06_12-seq346 type Speech.
• 2008_06_12-seq346 number "346".
• 2008_06_12-seq346 date "2008-06-12".
• 2008_06_12-seq346 isPartOf 2008_06_12.
• 2008_06_12-seq346 spokenAs 22.
• 2008_06_12-seq346 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Kārtējā līguma par sociālo drošību parakstīšana allaž iepriecina, it īpaši gadījumā, ja tas nav līgums ar Kanādu, no kura parakstīšanas nevienam, izņemot visiem pazīstamo eksprezidenti, pensionāri, vieglāk nekļūs. Šis ir līgums ar kaimiņvalsti - Baltkrievijas Republiku, ar kuru mums ir kopēja robeža un intensīva apmaiņa ar cilvēkiem. Katrs līgums ir domāts perspektīvā, ir vērsts uz nākotni, un arī šis apspriežamais līgums nebūt nav izņēmums. Vienīgais, kas mūs mulsina, ir tas, ka arī attiecībā uz nākotni Latvijas pilsoņi un nepilsoņi tiek nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī. Tas izriet no 4. panta, kur ir teikts: „Puses savā teritorijā dzīvojošiem vai strādājošiem otras puses pilsoņiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem nodrošina tādas pašas tiesības kā saviem pilsoņiem gan attiecībā uz tiesību aktu piemērošanu, gan arī attiecībā uz tiesībām sociālās drošības jomā. ” Tātad attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem, kuri dzīvo Baltkrievijas Republikas teritorijā, šis vienlīdzīgās attieksmes princips nedarbojas, bet uz pilsoņiem - jā! Pats būtiskākais ierobežojums nepilsoņiem ir saistīts ar viņu darba stāžu, kas līdz 1991. gada 1. janvārim ir uzkrāts Baltkrievijas Republikā. Derētu piebilst, ka Latvijas pilsoņiem ir atrisināts jautājums par darba stāžu, kas PSRS pastāvēšanas laikā tika uzkrāts ārpus Latvijas jebkurā no bijušās PSRS republikām, un tas tiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā. Šis ir likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. punkts. Latvijas nepilsoņiem šis stāžs netiek ieskaitīts. Sociālās drošības līgumos ar Lietuvu, Igauniju, Ukrainu un Krieviju ir teikts, ka katra valsts, kurā dzīvo persona, kas griežas pēc pensijas, ieskaita tās kopējā apdrošināšanas stāžā visu darba stāžu, ko persona ir uzkrājusi otrā valstī, ar kuru ir panākta šāda vienošanās. Diemžēl līgums ar Baltkrieviju, Tabūna kungs, ir unikāls un paredz pavisam citu darba stāža uzskaites mehānismu. Latvijas nepilsonim, kurš līdz 1991. gadam bija strādājis Baltkrievijā, pensija nemainās. Viņam vienkārši rodas tiesības saņemt vēl vienu pensiju Baltkrievijā proporcionāli tam darba stāžam, kuru viņš tur ir iekrājis. Un saskaņā ar to, kā šeit teica Barčas kundze, piemaksa par katru darba stāža gadu ir 1 lats… Šis noteikums attiektos uz cilvēkiem, uz nepilsoņiem, kuri uzkrājuši savu darba stāžu Krievijā, bet uz tiem nepilsoņiem, kuri savu darba stāžu uzkrāja Baltkrievijā, šis princips neattiektos. Anotācijā, kuru uzmanīgi izlasīja Tabūna kungs, ir runa par kādiem 10 tūkstošiem latu, turpretī Krievijas līgumā šī naudas summa ir apmēram tūkstoš reižu lielāka. Šā līguma pieņemšanas rezultātā nepilsoņa dubultpensijas apmērs būs mazāks par vienu Latvijas pensiju, kuru viņš būtu saņēmis gadījumā, ja viņam kopējais darba stāžs tiktu aprēķināts uz tiem pašiem pamatiem kā Latvijas pilsonim. Īpaši neizprotami tas ir tad, ja ņem vērā, ka Latvijā dzīvojošo etnisko baltkrievu vidū apmēram 60 procentiem ir Latvijas nepilsoņa statuss. Es piekrītu Tabūna kungam, ka anotācijā attiecīgajā ailē, kur ir runa par konsultācijām ar sabiedriskajām organizācijām, ir rakstīts: „Nekādas konsultācijas nav notikušas. ” Tādējādi Latvijā dzīvojošie baltkrievi, it īpaši nepilsoņi, tiek maldināti ar šo līgumu. Diemžēl tāda situācija ir izveidojusies. Un šajā gadījumā ir redzama klaja diskriminācija pēc pilsonības pazīmes, kas ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantu un konvencijas 1. protokola 1. pantu. Divos - 1996. un 2003. gada - precedentos, kad Austrija un Francija atteicās saviem nepilsoņiem maksāt pilsoņu pensijām līdzvērtīgas pensijas, aizbildinoties ar attiecīga starptautiskā līguma neesamību, Eiropas Tiesa atzīmēja, ka jau pati pievienošanās konvencijai aizvieto visus starptautiskos līgumus. Vai šim principam ir universāls raksturs, to mēs uzzināsim jau visai drīz - pēc tam, kad 25. jūnijā Eiropas Tiesas Lielā palāta pieņems savu spriedumu arī attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem. Taču pirms šīs tiesas prāvas mums vēl ir iespēja tomēr mainīt šo pārejas noteikumu 1. punktu. Rīt ir priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena, un es ļoti ceru, ka Sociālo un darba lietu komisijas locekļi, kuri dzird manu runu, šo mūsu frakcijas priekšlikumu atbalstīs. Šo apspriežamo līgumu PCTVL frakcija tomēr ir spiesta atbalstīt, neskatoties uz tā acīm redzamo diskriminējošo būtību. Šis līgums daudz ko dod pilsoņiem, bet maz dod nepilsoņiem, un tomēr tas ir vismaz niecīgs pussolis pareizajā virzienā. Cienījamie TB/LNNK frakcijas biedri! Arī jūs varētu droši balsot „par” šo līgumu, jo visi jūsu ieteikumi diemžēl ir iekļauti līguma tekstā. Paldies. Aicinu atbalstīt. Esmu spiests.".
• 2008_06_12-seq346 language "lv".
• 2008_06_12-seq346 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
• 2008_06_12-seq346 mentions Q211.
• 2008_06_12-seq346 mentions Q37.
• 2008_06_12-seq346 mentions Q191.
• 2008_06_12-seq346 mentions Q193089.
• 2008_06_12-seq346 mentions Q40.
• 2008_06_12-seq346 mentions Q16.
• 2008_06_12-seq346 mentions Q159.
• 2008_06_12-seq346 mentions Q8436.
• 2008_06_12-seq346 mentions Q142.
• 2008_06_12-seq346 mentions Q212.
• 2008_06_12-seq346 mentions Q15180.
• 2008_06_12-seq346 mentions Q184.
• 2008_06_12-seq346 mentions Q164226.
• 2008_06_12-seq346 mentions Q1474490.