Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_05-seq57> ?p ?o. }

• 2008_06_05-seq57 type Speech.
• 2008_06_05-seq57 number "57".
• 2008_06_05-seq57 date "2008-06-05".
• 2008_06_05-seq57 isPartOf 2008_06_05.
• 2008_06_05-seq57 spokenAs 22.
• 2008_06_05-seq57 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pievienoja likumprojektam, kuru atbalstīja 217 000 vēlētāju, apbrīnojami īsu anotāciju: „Neatbalstām. ” Un viss! Daudz solīdāks izrādījās Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas dokuments - „Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu”. Tajā ir tieši 50 lappuses. (Tiesa gan, formāli šim dokumentam nav nekāda tieša sakara ar arodbiedrību iniciatīvu. Tomēr par pirmā saistību ar pēdējo, manuprāt, nevienam no klātesošajiem nav nekādu šaubu.) Tieši dokumenta teksta vidū, 25. lappusē, jūs atradīsiet pārliecinošu pierādījumu tam, ka Saeima ne jau pirmo reizi izskata likumprojektu par tās atlaišanu, tautai attiecīgi nobalsojot. Citēju: „Izskatot (..) Satversmes grozījumu projektu 1934. gadā, 4. Saeima otrajā lasījumā ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma arī Satversmes 14. panta jaunu redakciju. Šī jaunā redakcija paredzēja: „Viena desmitā daļa balsstiesīgu vēlētāju var ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā piedalās Satversmes septiņdesmit ceturtā pantā paredzētais balsotāju skaits un vairāk kā puse no nodotām balsīm ir par Saeimas atsaukšanu, tad Saeima uzskatāma par atsauktu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tautas nobalsošanas. (..)”” Citāta beigas. Ar ko tad šīs septiņdesmit četrus gadus senās rindkopas atšķiras no arodbiedrību ierosinātā likumprojekta? Pirmkārt, vārda „atlaišana” vietā tiek lietots vārds „atsaukšana”. Otrkārt, kvorumu vēlētājiem nosaka nevis Satversmes 79. pants, bet 74. pants. Tiesa gan, abos šajos pantos kvorums ir absolūti vienāds. Referendums tiek uzskatīts par notikušu, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Treškārt, arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā nav tieši minēts, ka ārpuskārtas vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tautas nobalsošanas. Bet šī norma jau ir iekļauta Satversmes 48. pantā. Jā, gandrīz vai biju piemirsis… Ceturtkārt, atšķiras vēl arī pantu numuri. Iepriekšējā likumprojektā viss teksts atrodas 14. pantā, bet arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā tas sadalīts divās daļās - 78. un 79. pantā. Tātad pēc būtības nekādas atšķirības starp vienu un otru likumprojektu nav. Un valdošās koalīcijas deputāti un „galma” juristi vēl uzdrošinās runāt, ka arodbiedrību ierosinātais likumprojekts esot juridiski nepilnīgs! Tad jau iznāk, ka, tā runādami, jūs paši savus senčus dēvējat par muļķiem. Dāmas un kungi! Es ar lielu cieņu izturos pret Pirmās republikas valstsvīriem. Diemžēl viņu pēcteči ir deģenerējušies tiktāl, ka nespēj izdomāt daudz labāku argumentu, lai noraidītu tautas iniciatīvu, un turpina darīt Saeimā un valdībā visu, izņemot to, ko viņi pirms vēlēšanām bija solījuši tautai. Īpaši mani pārsteidz apvienības LPP/LC pozīcija, kuru valdībā pārstāv gan premjers, gan satiksmes ministrs, gan īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās. Redziet, kvorums, lai šos atstādinātu, ir piedāvāts pārāk mazs. Cik vēlētāju Saeimu ievēlē, tikpat daudzi lai to arī atlaiž. Pēdējo vēlēšanu laikā par visu jūsu apvienību nobalsoja 77 tūkstoši vēlētāju, bet arodbiedrību ierosināto likumprojektu parakstīja gandrīz trīs reizes vairāk cilvēku. Tātad Godmaņa kungs jau varētu droši atdot savu premjera vietu Krīgera kungam - arodbiedrību vadītājam. Kopumā par visiem 53 deputātiem, kuri patlaban sastāda valdošo koalīciju, vēlēšanās nobalsoja tikai 46 procenti no visiem tiem, kas piedalījās vēlēšanās. Savukārt tas vēlēšanās nepieciešamais kvorums, kuru paredz arodbiedrību priekšlikumi, ir 50 procenti - tomēr vairāk. Kā demonstrē pēdējo referendumu, kurus rīkoja pēc tautas iniciatīvas vai pēc pēdējā Valsts prezidenta iniciatīvas, pieredze, visi, kuri tajos piedalījās, balsoja vienādi… Dāmas un kungi! Pirmām kārtām atlaiž ne jau Saeimu, bet gan valdošo koalīciju, un tātad LPP/LC prasība jau ir arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā izpildīta. Es pat nerunāšu par to pozitīvisma kampaņu, kuras rīkošanai tā pati LPP/LC un Tautas partija ir iztērējušas un vēl nav atdevušas valsts budžetā atpakaļ apmēram divus miljonus latu! Darbību, ko valdošā koalīcija veic Saeimā, var droši nosaukt par negatīvisma kampaņu, un rezultāts ir acīm redzams: ja var ticēt pēdējās aptaujas datiem, tad visas četras valdošās koalīcijas partijas atbalsta mazāk nekā 20 procenti vēlētāju. Attiecībā uz starptautisko pieredzi jāteic, ka četrās no sešām manis minētajā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas dokumentā izanalizētajām konstitūcijām ir parlamenta atlaišanai nepieciešams daudz mazāks kvorums nekā arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā. Trijās no šīm sešām konstitūcijām, lai pieņemtu lēmumu par parlamenta atlaišanu, nepieciešams vienkāršs balsu vairākums no tā vēlētāju skaita, kuri piedalījās referendumā. Pats interesantākais ir tas, ka pie šīm trim valstīm varētu droši pieskaitīt arī Latviju. Par Saeimas atlaišanu ir pagaidām runāts Satversmes 48. pantā, kurš paredz Saeimas atlaišanu pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, un tur kvorums ir vienlīdzīgs nullei, tas ir, Saeima tiks atlaista pat tad, ja referendumā piedalīsies trīs vēlētāji un divi nobalsos „par”. Dāmas un kungi! Nepastāv nekādi argumenti arodbiedrību ierosinātā likumprojekta noraidīšanai. Protams, izņēmums ir jūsu vēlme neņemt arī turpmāk vērā vēlētāju gribu. Nākamais solis šajā virzienā būtu pagarināt mūsu pilnvaras uz mūžu. (No zāles dep. J. Dobelis: „Tikai ne tev! Tikai ne tev! Ne tev!”) Tātad, ja Saeima noraidīs arodbiedrību ierosināto likumprojektu un atklāti un nepārprotami demonstrēs Latvijas tautai savu prettautisko būtību, lietderīgi būtu vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu vienlaikus sarīkot divus referendumus. Pirmo - par tautas iespēju atlaist Saeimu ar kvorumu, kas pēc Satversmes līdzinās pusei no vēlētāju skaita, un otru - par konkrētās prettautiskās Saeimas atlaišanu ar kvorumu, kas ir vienlīdzīgs nullei. Paldies par uzmanību.".
• 2008_06_05-seq57 language "lv".
• 2008_06_05-seq57 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
• 2008_06_05-seq57 mentions Q822919.
• 2008_06_05-seq57 mentions Q211.
• 2008_06_05-seq57 mentions Q1250133.
• 2008_06_05-seq57 mentions Q1756085.
• 2008_06_05-seq57 mentions Q4803907.