Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_05-seq465> ?p ?o. }

• 2008_06_05-seq465 type Speech.
• 2008_06_05-seq465 number "465".
• 2008_06_05-seq465 date "2008-06-05".
• 2008_06_05-seq465 isPartOf 2008_06_05.
• 2008_06_05-seq465 spokenAs 50.
• 2008_06_05-seq465 spokenText "Godātie kolēģi! Šā likumprojekta parādīšanās sākumā ir visai loģisks valdības solis. Tā sākotnējā redakcija paredzēja, ka svarīgāko lēmumu par administratīvi teritoriālo reformu - par to, kādai būtu jābūt jauno novadu kartei, valdība nodos Saeimai. Tas būtu atbildīgi un demokrātiski. Bija arī tāda iecere, ka likuma pamatteksts stāsies spēkā pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, tomēr valdība no abām šīm iecerēm atteicās, un tādējādi Saeimā līdz pirmajam lasījumam nonākušais likumprojekts ne vienu, ne arī otru ieceri vairs nesatur. Gluži otrādi. Godātie kolēģi! Likumprojekts nedos Saeimai nekādu iespēju lemt par reformā iecerēto dalījumu, ne arī jebkad nākotnē ļaus tai izlemt jautājumu par pašvaldību apvienošanos vai sadalīšanos. Šie jautājumi tiek atstāti valdības ziņā. Tik svarīga jautājuma nodošana valdības izlemšanai ir rupjš Eiropas Vietējo pašvaldību hartas pārkāpums, jo pašvaldības tiesību ierobežojumi var notikt tikai ar likumu, nevis ar Ministru kabineta noteikumiem vai jebkādiem citiem zemāka ranga normatīvajiem aktiem. Satversmē ir teikts, ka likumdevēja vara Latvijā pieder Saeimai un tautai. Ja mēs par likumiem gribam uzskatīt arī Ministru kabineta noteikumus, tad šāds grozījums vispār būtu jānosaka Satversmē. Pašvaldības statuss vai tās robežas nav tehniska rakstura otrās pakāpes jautājums, kura izlemšanu varētu deleģēt valdībai. Reformas gaitā, kad vajadzēja gatavot un izskatīt simtiem šādu lēmumu, bija loģiska un pieļaujama šāda pienākumu deleģēšana valdībai. Bet ne jau pēc reformas! Pēc reformas ir jāatgriežas pie normālām demokrātiskām procedūrām! Likumprojekts neattiecas uz periodu pēc reformas. Likumu iecerēts iedarbināt nekavējoties, tūlīt pēc tā pieņemšanas, vienlaikus atceļot spēkā esošo Administratīvi teritoriālās reformas likumu, bet dažas šā likuma normas pārceļot uz pārejas noteikumiem. Tas ir tiesiskās paļāvības principa pārkāpums! Gan pašvaldības, gan iedzīvotāji līdz šim varēja paļauties, ka likums garantē reformas mērķu un procedūru stabilitāti. Spēkā esošais reformas likums radīja pašvaldībām paļāvību, ka tās varēs savas teritorijas sagatavot pēcreformas periodam, ka varēs izmantot likumā noteikto dotāciju neatliekamo uzdevumu veikšanai. Pašvaldības bija iecerējušas pabeigt iesākto ceļa remontu, salabot sporta zāles jumtu, nopirkt autobusu skolēnu pārvadāšanai… Tās paļāvās, ka likumu neatcels, jo valdībai rūp viņu dzīves apstākļi arī pēc reformas. Atceļot reformas likumu gadu pirms reformas noslēguma, valdība skaidri norāda, ka reformai ir politiski, nevis sociāli vai ekonomiski motīvi. Atteikties no Latvijas atzītiem un Latvijai saistošiem demokrātiskiem principiem un pārkāpt starptautisko līgumu pašvaldību tiesību jomā - tas ir nopietns solis. Turklāt šāds pārkāpums nav iestrādāts vienā pantā, bet gan sistemātiski visā likuma tekstā. Ministru kabinets nosaka pašvaldības statusu vai groza pašvaldību ārējās vai iekšējās robežas - to redzam 7. , 8. , 9. , 11. un 14. pantā. Tā ir nevis nejauša kļūda, bet gan konceptuāla atkāpe no Eiropas Vietējo pašvaldību hartas! Būtībā šāda rīcība ir arī Satversmes pārkāpums. Princips, ka Latvijas Republika ir demokrātiska valsts, nav savienojams ar šādu rīcību. Un tomēr valdība par to izšķīrās! Un tāpēc ir jautājums: „Kāpēc?” Godātie kolēģi! Kas noticis? Kāpēc gadu pirms reformas noslēguma valdība nolēmusi atteikties no likuma par reformu? Vai tiešām var būt tik svarīgi argumenti, ka jāpārkāpj tiesiskās paļāvības princips? Varbūt tas ir elementārs skopums? Palicis žēl līdzekļu, ar kuriem likumpaklausīgās pašvaldības līdz šim varēja rēķināties? Varam secināt, ka turpinās spēka demonstrēšana, nerēķinoties ar iedzīvotājiem, kuriem reformas dēļ zudīs pieeja vietējai infrastruktūrai; nerēķinoties ar pašvaldībām, kurām ir nopietni argumenti savas izvēles pamatojumam. Vai domāts nerēķināties arī ar Satversmes tiesu? Un tagad, lūk, divi piemēri. Alsungas pagasta suitu kopiena izteica būtiskus argumentus, kāpēc vēlas kopt un attīstīt suitu kultūru un suitu tradīcijas. Viņiem varēja nākt pretī. No tā iegūtu gan vietējie iedzīvotāji, gan Latvija kopumā. Mēs varētu būt lepni ar savu dažādību, ja mums pietiktu prāta šo dažādību neiznīcināt. Otrs piemērs. Valgundes novads jau vienreiz ir izgājis novada veidošanas procesu un veicis to atbilstoši likumam. Tiesiskās paļāvības princips noteic, ka vajadzētu ļaut cilvēkiem īstenot savas likumīgās ieceres. Varētu nākt viņiem pretī, bet var arī nodemonstrēt spēku, var nodemonstrēt nicinājumu pret vietējām interesēm. Abos gadījumos lieta tika novesta līdz Satversmes tiesai. Otrā gadījumā tika pieļauta kļūda, iesniedzot prasību, taču pašvaldībai vēl ir laiks sagatavot precīzu iesniegumu. Varbūt valdība cer, ka, atceļot reformas likumu, tās nelikumīgie lēmumi ar atpakaļejošu datumu pēkšņi kļūs likumīgi? Tāds likums, kādu šodien izskatām pirmajā lasījumā, nav vajadzīgs. Ja nepieciešams grozīt kādu normu Administratīvi teritoriālās reformas likumā, tad to vajag darīt atklāti un godīgi, nevis slepeni pārnest sagrozītu tekstu uz pārejas noteikumiem. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nav vajadzīgs steidzami, to mierīgi var sagatavot uz 2009. gada vidu. Pašlaik pilnīgi pietiek ar esošo likumu. Jaunais būs vajadzīgs pēc reformas, un to vajag sagatavot demokrātisku, ievērojot tiesību principus un Latvijas starptautiskās saistības. Likumprojekts tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts, nevis veicinās, bet gan kavēs reformu. Reformas noslēgumā cilvēki gaida nevis spēka demonstrēšanu, bet gan konstruktīvu sarunu ar visām ieinteresētajām pusēm. Godātie kolēģi, skopums ir slikts padomdevējs. Atcerēsimies, ka mūsu Satversmes tēvi mums novēlēja kalpot tautai. Arī tai tautai, kas pašlaik dzīvo novados un pagastos. Cienīt un godāt viņu, un uzklausīt viņas viedokli. Tāpēc partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija aicina neatbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.".
• 2008_06_05-seq465 language "lv".
• 2008_06_05-seq465 speaker Gunars_Laicans-1949.
• 2008_06_05-seq465 mentions Q822919.
• 2008_06_05-seq465 mentions Q211.
• 2008_06_05-seq465 mentions Q193089.
• 2008_06_05-seq465 mentions Q2498135.