Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_04_a-seq7> ?p ?o. }

• 2008_06_04_a-seq7 type Speech.
• 2008_06_04_a-seq7 number "7".
• 2008_06_04_a-seq7 date "2008-06-04".
• 2008_06_04_a-seq7 isPartOf 2008_06_04_a.
• 2008_06_04_a-seq7 spokenAs 5.
• 2008_06_04_a-seq7 spokenText "Labdien, godājamie kolēģi! Premjerministra kungs! Ministru kungi! Priekšsēdētāja kungs! Frakcija „Jaunais laiks” ierosināja sasaukt šādu Saeimas ārkārtas sēdi un iesniedza lēmuma projektu, kura būtība ir šāda. Tātad līdz 2008. gada 1. jūlijam valdībai ir jāiesniedz Saeimai, pirmkārt, detalizēts ziņojums par to, kā pildās budžets; otrkārt, rīcības plāns, kā samazināt inflācijas ietekmi uz sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem, un, treškārt, ziņot Saeimai arī par to, kādi pasākumi tiks veikti, lai Latvijā pārvarētu ekonomiskās grūtības. Taču, pirms sāku stāstīt par visām šīm lietām detalizēti, nedaudz atkāpsimies netālā pagātnē. 2005. gadā, kad visi ekonomikas un finanšu eksperti brīdināja Latviju: „Jūsu uzvedība gan saistībā ar budžetu, gan arī ar ekonomikas pārkaršanas slāpēšanas pasākumiem… jums nav tādu pasākumu, tāpēc jums draud augsta, liela inflācija…” 2005. gadā toreizējais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš iesniedza Kalvīša kungam plānu, kā samazināt inflāciju. Šis inflācijas plāns tika ielikts atvilktnē uz diviem gadiem, bet pēc diviem gadiem šis plāns, tikai nedaudz uzlabotā formā, tika atjaunots un pieņemts. Nekā slikta jau nav, ka tas tika pieņemts 2007. gadā, izņemot vienīgi to, ka tas tika izdarīts tieši divus gadus par vēlu. Manas bažas un arī „Jaunā laika” bažas tomēr šobrīd saglabājas, jo, ja eksperti runā par briestošo krīzi, ja visi mēs labi saprotam, ka situācija ar katru dienu paliek arvien drūmāka, tad valdībai ir jārīkojas jau šodien, nevis pēc analoģijas, kā tas bija pirms trim gadiem, – ir jārīkojas tūdaļ, nevis pēc nezin cik gadiem, tāpēc mēs aicinām valdību rīkoties nekavējoties un neatlikt vajadzīgos darbus uz nezināmu laiku. Kādas ir tās pazīmes, kas, mūsuprāt, šobrīd, šķiet, dara bažīgus ne tikai mūs, bet arī, kā to liecina socioloģiskās aptaujas, teju vai 85% iedzīvotāju? Tā pirmā lieta ir budžets. Mēs labi zinām, ka šobrīd valsts pamatbudžets nepildās. Pēc ekspertu domām, līdz gada beigām, ja nekas netiks mainīts, budžets varētu nepiepildīties par 300–400 miljoniem latu. Tā tiešām ir milzīga summa! Tad, kad valstī pieņēma budžetu, mēs darījām visiem zināmu un arī brīdinājām par to, ka gan kopprodukta pieauguma prognoze ir par lielu, gan arī inflācijas rādītāji, kādi tika ieplānoti, ir par mazu – tātad plānotie ieņēmumi jau toreiz šķita par lielu, bet veselais saprāts koalīcijai toreiz neatradās, lai pieņemtu daudz saudzīgāku budžetu. Un šobrīd mēs redzam, ka teju 300–400 miljoni latu budžetā varētu arī netikt ieņemti. Tā tik tiešām, kolēģi, ir nopietna problēma, jo rīcība varētu būt… Faktiski ir trīs veidi, kā mēs varētu rīkoties šajā brīdī. Viens no rīcības veidiem varētu būt budžeta atvieglošana, kārtējo reizi aizņemoties naudu no pensionāriem, lai gan mēs labi zinām, ka mūsu pensionāriem jau tagad klājas grūti. Tuvojoties rudenim, šī situācija paliks vēl sliktāka. Tas nozīmē, ka sociālais budžets ir jātērē sociālajam budžetam paredzētajam mērķim, proti, jāizlieto pensijām, nevis jāaizdod līdzekļi ierēdņu tēriņiem. Tas faktiski nozīmē, ka šis scenārijs – aizņemties līdzekļus pamatbudžetam no sociālā budžeta – ir pagalam nederīgs scenārijs, un tādu rīcību pieļaut nedrīkstētu. Otrs iespējamais scenārijs, neapšaubāmi, ir atvērt Budžeta likumu un pieņemt to ar deficītu. Tomēr arī šis ir pagalam nederīgs scenārijs, jo Latvija ir apsolījusi gan uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā, gan ārvalstu investoriem, gan sabiedrībai kopumā to, ka budžets būs bez deficīta… pat ar pārpalikumu. Gadījumā, ja tiks mēģināts budžetu pieņemt ar deficītu – es esmu par to pilnīgi pārliecināts –, virkne ārvalstu investoru nekavējoties, tā teikt, balsos ar kājām – virkne investoru aizies no Latvijas, arī virkne ārzemju banku savus kredītportfeļus mēģinās izvest no Latvijas. Tas nozīmē, ka sekas mūsu ekonomikai varētu būt dramatiskas. Mums var būt īsta „cietā piezemēšanās”. Tātad arī šis scenārijs nav pieļaujams. Vienīgais scenārijs, kas ir pieļaujams, – samazināt ministriju izdevumus, bet tas nozīmē, ka šai rīcībai ir jābūt tūlītējai, jo laiks rit ātri. Tātad, ja ministriju tēriņu samazināšanu atliks uz gada beigām, tad tur vairs nebūs ko samazināt, jo lielākā daļa naudas būs iztērēta. Tāpēc es aicinu valdību nopietni izturēties pret šo lietu un budžeta grozījumus skatīt pēc iespējas ātrāk. Jūsu zināšanai: piemēram, Igaunijā tas tika izdarīts jau aprīlī un – budžets tika samazināts. Budžets tātad ir viena lieta, bet ir vēl virkne citu lietu, kas, mūsuprāt, ir diskutējamas uz kopējo ekonomikas grūtību fona. Un šī nākamā lieta, faktiski divas ļoti saistītas lietas, ir uzņēmumu bankroti un bezdarbs. Godājamie kolēģi! Ja uzņēmumu attīstība Latvijā tiek atstāta pašu uzņēmēju ziņā, respektīvi, vadoties pēc leģendārā teiciena, ka „slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās”, tad nekādu normālu ekonomikas attīstību mēs savā valstī neieraudzīsim. Mēs vispār šobrīd neredzam tautsaimniecības attīstības kopējo vīziju, kāda tā būs šogad, nākamgad, pēc pieciem un vairāk gadiem. Mēs dzirdam, protams, daudzus un dažādus solījumus no vadošās koalīcijas par to, ka varbūt tiks mainīts viens nodoklis, ka varbūt tiks mainīts vēl kāds nodoklis, bet mēs neredzam vienu skaidru, nepārprotamu vīziju par to, kā tiks atbalstīti mazie un vidējie uzņēmēji, kā tiks sakārtotas lietas saistībā ar dažnedažādu nodokļu iekasēšanu. Es ceru, ka mani kolēģi… es zinu, ka mani kolēģi par nodokļiem un par citām šīm lietām runās varbūt detalizētāk, tāpēc uzreiz minēšu trešo lietu, kas, manuprāt, ir ļoti problemātiska un kas arī liecina par to, ka šobrīd valstī situācija tiešām veidojas diezgan nopietna; proti, strauji pieaug dažnedažādu noziegumu skaits, kas ir saistīti ar personīgās drošības lietām. Respektīvi, ir noziedzība, kas ir gan zādzības, gan uzbrukumi privātā līmenī. Tiklīdz situācija ekonomikā sāk pasliktināties, tā arīdzan jautājumi saistībā ar indivīda drošību sāk arvien vairāk pasliktināties, un arī šajā jomā situācija ir kritiska. Es droši vien tikai aptuveni iezīmēju to jautājumu loku, kuri mums liekas svarīgi. Es uzskatu, ka šī Saeimas sēde bija ļoti nepieciešama, un paldies Godmaņa kungam, ka viņš uzskatīja par iespējamu šeit ierasties un diskutēt, jo uzskatu, ka tieši šodien ir tā reize un vieta, kur mums ir jāsaņem no valdības skaidri solījumi par to, kad un kas tiks izdarīts, lai stabilizētu situāciju ekonomikā, lai samazinātu budžetu, lai samazinātu valsts tēriņus tur, kur tie varbūt nav lietderīgi, un kā tiks uzlabota drošības situācija valstī. Paldies.".
• 2008_06_04_a-seq7 language "lv".
• 2008_06_04_a-seq7 speaker Dzintars_Zakis-1970.
• 2008_06_04_a-seq7 mentions Q822919.
• 2008_06_04_a-seq7 mentions Q211.
• 2008_06_04_a-seq7 mentions Q191.
• 2008_06_04_a-seq7 mentions Q1357342.
• 2008_06_04_a-seq7 mentions Q3736499.