Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_04_a-seq25> ?p ?o. }

• 2008_06_04_a-seq25 type Speech.
• 2008_06_04_a-seq25 number "25".
• 2008_06_04_a-seq25 date "2008-06-04".
• 2008_06_04_a-seq25 isPartOf 2008_06_04_a.
• 2008_06_04_a-seq25 spokenAs 84.
• 2008_06_04_a-seq25 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Klausos šodien valdības pārstāvju un premjera runās, un man tās nedaudz atgādina jau aizgājušo vēsturi. Kaut kas līdzīgs PSKP kongresam. Valdība saka vienu, bet sabiedrība grib sadzirdēt un sagaidīt kaut ko citu. (No zāles dep. A. Barča: „Ej nu ej!”) Klausoties Godmaņa kunga runā, kas ilga apmēram stundu, mēs tiešām redzējām analīzi, kurai var piekrist un var nepiekrist, – par to, kāpēc mēs esam šajā un ne citā situācijā. Bet es gribētu atgādināt, ka par to, ka mēs šodien šeit sanācām, mums ir jāpateicas vienotam opozīcijas atbalstam. Sanācām, lai rastu atbildi uz vienu svarīgu jautājumu – kā tikt galā ar krīzi mūsu valstī. Klausoties mūsu premjera runu, es pierakstīju: apmēram no pulksten 4. 16 līdz pulksten 4. 19 runāja par to, kas tiks darīts. Trīs minūtes tātad tika veltītas tam, lai runātu par to, kas tiks darīts! Toties visā pārējā laikā gan premjers, gan ekonomikas ministrs Gerharda kungs mums stāstīja par to, kas ir izdarīts vai ko varbūt vajadzētu darīt. Nu tieši tā, kā tas parasti bija tajos PSKP kongresos! Pie tam, ja mēs tā rūpīgāk pasekojam līdzi tam, ko šīs sēdes laikā ir teicis mūsu premjerministrs un ko ir teicis mūsu ekonomikas ministrs, tad mēs patiesībā redzam šeit zināmā mērā pretrunas. Jo vienā no nesenajām intervijām premjera kungs teica, ka nākamais gads noteikti nebūšot izplešanās gads. Tas nozīmē, ka droši vien mēs netērēsim vairāk nekā šogad. Turpretim ekonomikas ministrs mums nupat stāstīja par nākamā gada un nākotnes plāniem, par to, kā atvērt jaunas pārstāvniecības un kā tālāk paplašināties! Nu, šo diskusiju es atstāšu viņiem. Bet katram gadījumam mēs, kas esam no organizācijas „Sabiedrība citai politikai”, šai Saeimas sēdei gatavojāmies saskaņā ar izvirzīto uzdevumu – proti, rast plānu mūsu ekonomikas stabilizācijai. Mēs uzskatām, ka mūsu valsts ekonomika pašreiz ir krīzes situācijā. Mēs uzskatām, ka Latvija ir pēdējā vietā starp Baltijas valstīm. Protams, ja premjera kungs un valdība neuzskata tā, tad nav brīnums, ka viņi uz šo sēdi ir atnākuši bez plāna, jo, ja jau nav krīzes, tad nav vajadzīgs arī plāns. Man tomēr šķiet, ka tā ir valdības maldīšanās pašai sevī. Mēs esam gatavi ar izpalīdzīgu roku pasniegt salmiņu priekš glābšanās un piedāvāt vismaz dažus punktus, kurus valdība varētu labprāt no mums paņemt un savā ekonomiskās darbības plānā īstenot – turklāt īstenot nevis nākamgad vai aiznākamgad, kad varbūt šīs valdības vispār vairs nebūs, bet sākt īstenot tagad, jo krīze ir šodien. Ar ko tad mēs sāksim pirmām kārtām, ja mēs tiešām paskatāmies uz to situāciju, kurā esam? Ja mēs skatāmies uz budžeta izpildes analīzi, tad redzam, ka šā gada pirmajos četros mēnešos nav izpildīts budžets. Proti, valsts budžeta ieņēmumi ir par 243 miljoniem mazāki nekā plānotie. Un kur tad vēl ir problēmas? Mēs redzam, ka nav piesaistīta ārvalstu finanšu palīdzība par apmēram 33 miljoniem. Tāpat nav budžets izpildīts arī attiecībā uz nenodokļu ieņēmumiem. Kopumā iedzīvotāju atalgojums un atbilstošo nodokļu pieaugums lielā mērā atbilst budžetā plānotajam, taču uzņēmumu peļņa (es uzsveru šeit – uzņēmumu peļņa!) un apgrozījums tālu atpaliek no prognozētā. Ko tad krietns saimnieks vai normāla ekonomiski domājoša valdība šādos apstākļos piedāvātu? Nu, pirmām kārtām jau droši vien samazinātu izdevumus. Un otrām kārtām – veicinātu ieņēmumu pieaugumu. Es domāju, ka valdībai šajā krīzes situācijā droši vien būtu pirmajai jārāda piemērs arī pārējiem – privātā sektora darbiniekiem. Ko mēs piedāvājam? Mēs pirmām kārtām iesakām izdevumu samazināšanu, to nelietderīgo budžeta izdevumu pārtraukšanu, uz kuriem ir norādījusi Valsts kontrole. Tālāk. Mēs uzskatām, ka mūsu ierēdņu armija pašreiz, krīzes situācijā, ir pārāk liela. Mums ir vislielākais ministriju skaits Baltijas valstīs. Mēs domājam, ka mūsu valstī var ierēdņu skaitu kopumā samazināt par 22 vai 23 procentiem. Tāpat mēs uzskatām, ka valsts pārvaldes jomā ir iespējams pašreizējo 18 ministriju vietā iztikt ar 11 ministrijām. Mēs neesam liela valsts. Mums ir 2,3 miljoni cilvēku. Mums nevajag tik daudz lielu ministriju! Tālāk. Es domāju, ka mums ir noteikti jāiet uz priekšu un jālikvidē vadības līgumi. Mēs uzskatām, ka tie neatbilst mūsu likumdošanai. Mēs esam gatavi palīdzēt valdībai un valdošajai koalīcijai (protams, ja viņi to vēlēsies), iesniedzot arī Aplokšņu algu apkarošanas likuma projektu. Liels laiks šeit tika veltīts atskaitei par to, kā strādā mūsu uzņēmumi un ko varētu nedarīt vai kas ir ticis darīts. Mēs savukārt ierosinām uzņēmumu konkurētspējas palielināšanas virzienā izdarīt virkni lietu, kuras neviens no līdzšinējiem valdības runātājiem nepieminēja. Pirmkārt. Ja paskatāmies uz darbaspēka nodokļiem, tad šajā tabulā, kas varbūt bez brillēm īsti nav saskatāma, mēs redzam, ka Latvija starp visām trim Baltijas valstīm ir tā, kurā darbaspēkam ir vislielākais nodoklis. Otrkārt. Mēs domājam, ka varam ienākuma nodokļa slogu vienkāršajiem darba ņēmējiem samazināt no 25 procentiem uz 20 procentiem. Mēs šādā veidā varētu, kā latvieši saka, nošaut divus zaķus uzreiz: ne tikai atvieglot ekonomisko situāciju šiem cilvēkiem, bet atrisināt arī situāciju, ar kādu nākas saskarties tiem latviešiem, kas strādā Īrijā. Jo, kā mēs zinām, ir vēlme papildus iekasēt piecus procentus no šiem cilvēkiem. Ienākuma nodokli samazinot par pieciem procentiem, šis jautājums pats par sevi automātiski atkritīs. Tālāk. Es domāju, ka mums ir jāpalīdz uzņēmumiem reinvestēt, un tas nozīmē, ka mēs dosim atlaides reinvestētai peļņai. Tālāk. Mēs gribam pievērst sevišķu uzmanību grūtajai situācijai, kādā nākas darboties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mēs ierosinām, ka tiem uzņēmumiem, kuriem apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus un darbinieku skaits nepārsniedz 49 cilvēkus, nodokli vajag samazināt no 15 procentiem uz 10 procentiem. Tālāk. Ir būtiski, lai mēs domātu arī par Latvijas Bankas noteiktās lata refinansēšanas likmes samazinājumu no 6 procentiem līdz Eiropas Centrālās bankas noteiktajam eiro refinansēšanas likmes līmenim – 4 procentiem. Ir vēl arī virkne citu lietu, kuras mēs varam jums piedāvāt, ja jums ir vēlme ieklausīties opozīcijā. Šie mūsu piedāvātie punkti, kurus es nupat minēju, – tas vēl nebūt nav viss! Mēs ļoti ceram, ka valdība nebūs lepna un ieklausīsies opozīcijas piedāvājumā. Bet, ja viņa negrib ieklausīties mūsu piedāvājumā, tad mēs aicinām izstrādāt kaut ko labāku un vērtīgāku mūsu sabiedrībai un to darīt šodien, nevis nākamgad vai aiznākamgad. Paldies par uzmanību.".
• 2008_06_04_a-seq25 language "lv".
• 2008_06_04_a-seq25 speaker Artis_Pabriks-1966.
• 2008_06_04_a-seq25 mentions Q822919.
• 2008_06_04_a-seq25 mentions Q211.
• 2008_06_04_a-seq25 mentions Q4696883.
• 2008_06_04_a-seq25 mentions Q193089.
• 2008_06_04_a-seq25 mentions Q687709.
• 2008_06_04_a-seq25 mentions Q8901.
• 2008_06_04_a-seq25 mentions Q39731.
• 2008_06_04_a-seq25 mentions Q22890.
• 2008_06_04_a-seq25 mentions Q79854.
• 2008_06_04_a-seq25 mentions Q2643041.