Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_04_a-seq21> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2008_06_04_a-seq21 type Speech.
- 2008_06_04_a-seq21 number "21".
- 2008_06_04_a-seq21 date "2008-06-04".
- 2008_06_04_a-seq21 isPartOf 2008_06_04_a.
- 2008_06_04_a-seq21 spokenAs 103.
- 2008_06_04_a-seq21 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Es biju gatavojies varbūt vēl plašāk runāt par to, kā mēs vērtējam šodienas Latvijas ekonomisko situāciju, bet pēc premjera ļoti detalizētā ziņojuma es tam visam tik daudz nepieskaršos, tikai gribētu nosaukt dažus skaitļus. Kas tad īsti mums ir attīstījies šajā gadā un kas nav? Ja mēs paskatāmies, kādi atsevišķām nozarēm ir skaitļi uz šā gada 1. ceturksni, mēs redzam: gatavie metālizstrādājumi apstrādes rūpniecībā – 9 procentu pieaugums; sakari – 13 procentu pieaugums; kravas transports – 9 procenti; transports un darbība transporta jomā – 9 procenti; pasažieru transports – 3 procenti; rūpniecības ēku būvniecība – 33 procenti; administratīvo ēku būvniecība – 28 procenti; šosejas, ielas un ceļi – 39 procenti. Labi pieauguma procenti! Protams, ir arī nozares, kurās pieauguma tempi ir smagi samazinājušies: mēbeļu rūpniecība – mīnus 25 procenti, tirdzniecības ēku būvniecība – mīnus 33 procenti, automašīnu tirdzniecība – mīnus 8 procenti, dzīvojamo ēku celtniecība – mīnus 17 procenti. Tātad, kā mēs redzam, ir novērojama stabila attīstība pietiekamā apmērā atsevišķās nozarēs, taču tajā pašā laikā liels kritums ir nozarēs, kas pēdējos gados bijušas vienas no mūsu attīstības virzītājām. Mans secinājums ir tāds: mēs šodien izjūtam tās nesabalansētības sekas, ko izraisīja iepriekšējo gadu straujā attīstība. Mēs jau pirms diviem mēnešiem, valdībā izvērtējot esošo situāciju un domājot par to, ko darīsim turpmāk, apstiprinājām pasākumus makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008. –2009. gadā. Šajā plānā mēs galveno uzsvaru likām uz jau iesākto fiskālo konsolidāciju, budžeta efektivitātes paaugstināšanu, nodokļu politikas pilnveidošanu, produktīvās kapacitātes paaugstināšanu (it īpaši ar tirdzniecību saistītās nozarēs), kā arī uz zināšanietilpīgu ekonomiku vērstas politikas īstenošanu. Vienkāršoti sakot, virzieni, kuros pastiprināti strādā valdība, lai stimulētu ekonomiku, ir trīs: pirmkārt, sabalansēts budžets un pilnveidota nodokļu politika; otrkārt, atbalsts uzņēmējiem, eksports, godīga konkurence un, treškārt, zināšanietilpīga ekonomika. Lai atbalstītu uzņēmējdarbību, mēs strādājam pie būtiskiem grozījumiem esošajos nodokļu politiku regulējošajos likumos. Kā jau Ministru prezidents atzīmēja, ir runa par to, kā noņemt nodokļu slogu no investīcijām. Jau pirms mēneša Ekonomikas ministrija parakstīja sadarbības līgumu ar četru komercsabiedrību vadītājiem par aprēķinu veikšanu, lai uz šo uzņēmumu saimnieciskās darbības bāzes izstrādātu priekšlikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa iespējamo grozījumu ietekmi uz komersantu saimniecisko darbību. Balstoties uz veiktajiem aprēķiniem, darba grupa jau tuvākajā laikā iesniegs valdībai konkrētus priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem minētajos likumos. Intensīvs darbs ir vērsts uz to, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, lai veicinātu uzņēmējdarbības uzsākšanu, finanšu pieejamību, veicinātu eksportu un nodrošinātu godīgu konkurenci. Valdībā ir apstiprināts ikgadējais uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2008. gadam. Tajā ietverti 32 pasākumi, kas vērsti uz nodokļu…".
- 2008_06_04_a-seq21 language "lv".
- 2008_06_04_a-seq21 speaker Kaspars_Gerhards.
- 2008_06_04_a-seq21 mentions Q211.
- 2008_06_04_a-seq21 mentions Q21625222.
- 2008_06_04_a-seq21 mentions Q1020384.