Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_04_a-seq15> ?p ?o. }

• 2008_06_04_a-seq15 type Speech.
• 2008_06_04_a-seq15 number "15".
• 2008_06_04_a-seq15 date "2008-06-04".
• 2008_06_04_a-seq15 isPartOf 2008_06_04_a.
• 2008_06_04_a-seq15 spokenAs 5.
• 2008_06_04_a-seq15 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka mēs visi esam noguruši. Diena ir bijusi gara, tomēr arī Saeimas šodienas sēdes tēma ir ļoti aktuāla, tāpēc nav lieki par to diskutēt un runāt. Paldies premjeram par garo stāstījumu! Jūs tiešām esat liels runātājs, un jūsu argumenti droši vien daudziem šeit ir tā vērti, lai tos paklausītos, jo situācija makroekonomikā patiešām ir sarežģīta, tāpēc vadīt makroekonomisko procesu attīstību tiešām ir grūti, it īpaši tādai valstij kā Latvija, kura ir atguvusi savu neatkarību pirms 17 gadiem un vēl arvien ir pārejas procesā. Tikai tie pozitīvie signāli, kas jums tādi šķiet un kas vēl nekādu uztraukumu nerada, var pilnīgi pagaist jau rudenī, un „Jaunais laiks” neuzskata, ka mums šobrīd būtu pamats kādām īpaši optimistiskām prognozēm, kas turpināsies mūžīgi. Līdz ar to arī satraukumu par šo situāciju, kāda ir izveidojusies Latvijas ekonomikā, vairs nevar nosaukt par nepamatotu. Un arī jūsu teiktais to apliecināja. „Jaunā laika” reakcija uz notiekošo nav pārāk saasināta, un arī sabiedrības reakcija uz notiekošo valstī nav viennozīmīga. Mums priekšā ir divi sabiedrības ierosināti referendumu balsojumi, un arī no valdības rīcībspējas un lēmumiem būs atkarīgs šo balsojumu rezultāts. Sekojot līdzi tam, kā turpina augt inflācija, kas nu jau ir sasniegusi turpat vai 18 procentus, un redzot to, ko dara valdība, „Jaunais laiks” tomēr uzskata, ka Godmaņa valdības rīcība līdz šim nav bijusi atbilstoša un pietiekama, izvērtējot ekonomiskās situācijas nopietnību. Šī rīcība līdz šim tomēr ir bijusi lēna un nenoteikta, un arī anticikliskā ekonomikas politika tomēr joprojām vēl nav pamanāma. Ir speciālisti, kas šo situāciju jau dēvē par kuģi, kas vairs nav vadāms, vai par valsts mēroga gremošanas traucējumiem, kam varētu būt ļoti smagas sekas jau šajā rudenī, tāpēc ir ļoti labi, ka mēs par to diskutējam jau šobrīd, jo droši vien tie, kuri klausās, varēs salīdzināt šos argumentus, šo informāciju un to visu vērtēt. Var tikai minēt, vai ir bijis pilnmēness vai – gluži otrādi! – Mēness aptumsums, kas ir ietekmējis iepriekšējo – Kalvīša valdību, kad tā prognozēja un iestrādāja šāgada budžetā pieticīgo 6,3 procentu inflācijas līmeni, lai gan tas, ka tāda tā nebūs, bija pavisam skaidri redzams jau pagājušā gada nogalē. Tāpēc no Godmaņa valdības mēs gaidījām aktīvu un konkrētu rīcību visupirms tieši augošās inflācijas riska ierobežošanā, kur ļoti daudz var darīt, tiešām veidojot situācijai atbilstošu nodokļu politiku un strikti samazinot budžeta izmaksas. Tomēr tā tas nav noticis. Runājot par nodokļu politiku, kāda tā būs, mēs šodien kaut ko jau uzzinājām, bet tam, kā tas viss būs, tomēr vēl īstu garantiju nav. Tad jau redzēsim! Taču par šo situāciju nākas dārgi maksāt visiem, jo solītā rīcība ir tiešām novēlota. Šādos apstākļos, kad aug inflācija, visvairāk cieš tās sociālās grupas, kuras saņem fiksētus ienākumus, piemēram, visa veida pensiju un pabalstu saņēmēji. Indeksētas tiek tikai pensijas, tomēr arī šī indeksācija inflācijas postu nenovērš, jo pensionāru izmantoto preču un pakalpojumu grozu veido galvenokārt pārtika, zāles un komunālie maksājumi, turklāt inflācijas procents valstī ir ievērojami augstāks, nekā ir vidējie rādītāji. Un arī to jūs, premjera kungs, pieminējāt, ka mēs spējam segt tikai daļu. Jāatgādina, ka viena no valdībai deleģētajām pilnvarām ir radīt drošību trūcīgajiem. Pagaidām valdība šādu sajūtu nav spējusi radīt. Raksturojot šādu situāciju, rakstniece Izabella Patersone ir secinājusi, ka šādā situācijā rīcības nespējīga valdība sagrābj privātpersonu pašu drošībai saražoto. Latvijas situācijā šis apgalvojums ir ļoti aktuāls, jo viss valsts sociālā budžeta uzkrājums – un tie ir 829 miljoni latu – tiek izmantots pamatbudžeta deficīta dzēšanai un tā vajadzību finansēšanai, tikai par inflācijas daļu palielinot pensijas un pabalstus. nevis sociālā budžeta mērķim – sociālo risku kliedēšanai un nabadzības reālai mazināšanai. Šādi manipulējot, tā ir nepamatota aizbildināšanās ar konsolidētā budžeta iespējām un tiesībām. Visu sociālā budžeta uzkrājumu izmantošanu pamatbudžeta vajadzībām apliecina Labklājības ministrijas vēstule, atbildot uz frakcijas „Jaunais laiks” jautājumiem par sociālā budžeta uzkrājumu apsaimniekošanu. Šie līdzekļi ir palienēti, un par tiem tiek maksāti nepilni 6 procenti par gada termiņnoguldījumu Valsts kases depozītā, bet 4 procenti – par tā saucamo dienas atlikumu, kas ir milzīgs. Tie ir 140 miljoni, kas katru dienu apgrozās šādā veidā. Tiek arī apgalvots, ka šis ir izdevīgs un drošs darījums. Tad jājautā: kuram tas ir izdevīgs un drošs darījums? Valdības vajadzībām tas noteikti ir izdevīgs darījums, jo tā ir garantēta nauda, kas ienāk katru mēnesi, turklāt ar pārpildi, ar plusu – tātad vairāk, nekā pagaidām bija plānots. Taču šis darījums ir noslēgts uz sociāli aizsargājamās sabiedrības daļas rēķina, piemēram, nepildot solījumus. Tika taču solīts, ka piemaksa pie vecuma pensijas būs no šā gada 1. janvāra… tie 40 santīmi. Bet nekā! Būs tikai no 1. jūnija. Noskauda vien 16 miljonus latu – tādu „nieku”, lai gan sociālajā budžetā pārpalikums, kā es jau minēju, ir 829 miljoni latu. Publiskajā telpā jau ir izskanējis jauns solījums, ka no 2009. gada 1. janvāra piemaksa pie pensijas būs 1 lats par katru līdz 1996. gadam uzkrāto darba stāža gadu, tomēr valdības komitejā atkal tiek spriests, kā šo solījumu „apcirpt” līdz 61 santīmam par gadu. No vēstures mēs zinām, ka ekonomikas krīzi pavada sociālā krīze, un mēs zinām arī to, par ko tā pāraug. Neko tādu gan negribētos vairs piedzīvot… Taču to nevar panākt ar bezgalīgu apelēšanu pie sabiedrības nabadzīgākās daļas pacietības, kas nu jau ir sasniegusi kritisku robežu. Jau minētajā Labklājības ministrijas skaidrojumā par sociālā budžeta uzkrājuma apsaimniekošanu ir izklāstīts, kāds apdraudējums mūs sagaida, ja pamatbudžetam vajadzētu atteikties no šīs naudas izmantošanas. Tad mums nāktos aizņemties visai lielus naudas resursus ārpus valsts, bet tas savukārt palielinātu valsts ārējo parādu un sabojātu starptautisko kredītreitingu aģentūru vērtējumu par Latviju. Tomēr pašu cilvēku – mūsu pašu cilvēku! – vērtējums par savu valdību, parlamentu un valsti, kas izpaužas, no tās aizbraucot uz visiem laikiem… šis vērtējums, manuprāt, ir vēl daudz svarīgāks. Šajā situācijā ciniski skan Labklājības ministrijas skaidrojumā teiktais, ka pašreizējā valsts sociālā budžeta uzkrājuma izvietošanas un apsaimniekošanas prakse ir vienīgā optimālā alternatīva, raugoties no izmaksu un risku sabalansētības viedokļa, kas neatstāj negatīvu ietekmi uz dažādiem valsts makroekonomikas un finanšu tirgus rādītājiem. Nē! Optimāla prakse būtu tad, ja valsts gādātu, lai adekvāti nodokļi tiek maksāti no bagātības, ja valsts samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un aplokšņu algas, samazinātu valdības izdevumus un izvērtētu budžeta izlietojuma lietderību, sperot konkrētus, nepārprotamus soļus, nevis balstot valsts attīstību uz sabiedrības nabadzīgākās daļas rēķina. Kolēģi! Tā kā situācija tiešām ir ļoti sarežģīta, mums jārīkojas ātrāk un noteiktāk, nekā to līdz šim ir darījusi mūsu valdība, tāpēc es „Jaunā laika” vārdā aicinu atbalstīt 34 Saeimas deputātu sagatavoto lēmuma projektu „Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar ekonomiskas krīzes pārvarēšanu”.".
• 2008_06_04_a-seq15 language "lv".
• 2008_06_04_a-seq15 speaker Silva_Bendrate-1956.
• 2008_06_04_a-seq15 mentions Q822919.
• 2008_06_04_a-seq15 mentions Q211.
• 2008_06_04_a-seq15 mentions Q4459436.
• 2008_06_04_a-seq15 mentions Q1357342.