Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_06_04_a-seq11> ?p ?o. }

• 2008_06_04_a-seq11 type Speech.
• 2008_06_04_a-seq11 number "11".
• 2008_06_04_a-seq11 date "2008-06-04".
• 2008_06_04_a-seq11 isPartOf 2008_06_04_a.
• 2008_06_04_a-seq11 spokenAs 5.
• 2008_06_04_a-seq11 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godātie deputāti! Šajā sēdē mēs runājam par, manuprāt, jau neapšaubāmo ekonomisko krīzi. Acīmredzot tas ir jautājums, par ko dažiem domas dalās: vai mēs jau esam šīs krīzes apakšā vai tuvu tai, vai tikai tuvojamies? Pēdējie dati par iekšzemes kopprodukta pieaugumu un par inflāciju ir tam spilgts apliecinājums. Es domāju, ka gan skolēni, gan Ekonomikas fakultātes pirmā kursa studenti apliecinātu to, ka faktu ir pilnīgi pietiekami, lai runātu par to, ka šīs ekonomikas problēmas ir ļoti akūtas un būtiskas. Es domāju, ka nedz šajā zālē, nedz arī ekspertu un to cilvēku vidū, kuri raugās līdzi ekonomikai, nebūs domstarpību par to, ka izeja no krīzes ir eksportspējīgu uzņēmumu attīstības veicināšanā, tātad arī jaunu, uz inovācijām un zināšanām bāzētu uzņēmumu balstīšanā. Tomēr, es domāju, mēs visi ļoti labi saprotam, ka šis virziens nav ātri attīstāms. Saprotam, ka šī ir tā lieta, uz ko Latvija varētu bāzēties nākotnē un ar gudru politiku varētu pēc gadiem pieciem vai varbūt desmit plūkt augļus, kā to savulaik darīja Somija. Bet krīze ir šodien, un Latvijas cilvēki vēlas dzīvot šodien! Arī budžeta problēmas ir šodien! Tāpēc, manuprāt, būtu ļoti nopietni jāraugās ne tikai uz dažādu programmu, dažādu jaunu ideju, inovāciju, jaunu virzienu attīstību, bet gan jādomā arī par to, kādā veidā mēs šogad un nākamgad pietiekami ātri stabilizēsim ekonomiku, dosim darbu cilvēkiem un galvenais, iedosim ticību, ka šajā valstī dzīve var turpināties un attīsties. Tāpēc man liekas, ka ļoti būtiski ir runāt par konkrētām lietām, par to, kādā veidā varētu stimulēt jau esošās nozares, kuras gadu gaitā jau ir pierādījušas to, ka spēj eksportēt, spēj radīt produktus, spēj radīt pievienoto vērtību, jo daudz ir investēts, latviešu uzņēmēji ir investējuši, ieguldījuši. Zināšanas ir iegūtas, darba pieredze ir iegūta, arī noieta tirgi līdz šim ir bijuši pietiekami plaši, un arī tā pieredze, kas ir iegūta, strādājot pēc neatkarības atgūšanas, ir pietiekami plaša. Tāpēc, kolēģi, es gribētu detalizēti apskatīt divas trīs nozares, kuras līdz šim ir bijušas mūsu Latvijas eksporta flagmaņi. Un šīs nozares ir tās, kurās strādā tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku un kurās šobrīd, spriežot pēc ekonomikas un statistikas datiem, parādās ļoti nopietnas problēmas. Tātad es apskatīšu, vadoties no Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes ziņojuma par ārējo tirdzniecību 2008. gada aprīlī, trīs vadošās nozares, un tās ir šādas: lauksaimniecības un pārtikas preču eksports, koksnes un koka izstrādājumu eksports un metāla un metāla izstrādājumu eksports. Tas viss kopā aizņem vairāk nekā pusi no Latvijas eksporta, un dati ir ļoti interesanti. Kolēģi! Ir viens ļoti straujš kāpums šajā lielajā trijniekā, un tas ir metāla un metāla izstrādājumu eksportā. Šeit kāpums kopš pagājušā gada aprīļa ir gandrīz 50 procentu: 49,1 procents. Ļoti interesanti, lai cik tas arī būtu dīvaini, jo Latvijā nav metāla ieguves vietu un metāla ieguves tehnoloģijas! Acīmredzot tāpēc, ka valdībai šajā jomā ir bijis maz lietu jeb virzienu, ko ietekmēt, tāds uzņēmums kā „Liepājas metalurgs” un ar to saistītie ir attīstījušies, viņi ir veicinājuši gan savu izaugsmi, gan arī valsts izaugsmi, maksādami nodokļus un attīstīdami darba vietas. Kas ir divas pārējās nozares, kuras Latvijā līdz šim ir bijušas tajā lielajā trijniekā? Kā jau teicu, pārtikas preču eksports, to skaitā tieši zivju un līdzīgu produktu un preču eksports, kā arī kokmateriālu eksports. Kas notiek šajās nozarēs? Pārtikas eksporta ziņā mums ir kritums – 5,5 procenti. Savukārt koksnes un koka izstrādājumu eksporta ziņā – veseli 9 procenti! Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas kokmateriālu un koka izstrādājumu eksports ir aizgājis no pirmās vietas, to vietu tagad ieņem šie metālapstrādes uzņēmumi un viņu eksportējamās preces. Godātie kolēģi! Manuprāt, šeit ir, par ko padomāt, jo šīs divas nozares, kuras ir ar negatīvu zīmi, tiek kūrētas no vienas konkrētas ministrijas, un tā ir Zemkopības ministrija. Jo pārējās nozares, kuras attīstās brīvajā tirgū, principā aug. Un, lai nerunātu ļoti plaši par tādām vispārīgām tēmām, es atļaušos analizēt divas šaurākas jomas, kas, manuprāt, ļoti zīmīgi apliecina pamattendences Latvijas ekonomikā. Viena no tām ir mežrūpniecības produktu, koku eksports – mūsu līdzšinējais līderis, viena no mūsu cerībām. Joma, kurā tieši latviešu uzņēmēji ir investējuši gan laiku, gan naudu, gan arī resursus. Taču pagājušajā gadā, pēc tiem datiem, ko es saņēmu tieši no nozares speciālistiem, ir aizvērušies vairāk nekā 30 mazie un vidējie uzņēmumi… vai arī ļoti būtiski sašaurinājuši savu darbību. Turpretī ziņojumā… Es internetā atradu un izkopēju Latvijas valsts uzņēmuma „Latvijas valsts meži” ziņojumu par pagājušā gada rezultātiem. Un ko es tajā ieraugu? Es ieraugu, ka apgrozījums sasniedzis 162,4 miljonus, no kā peļņa ir 92,7 miljoni. Tātad uzņēmuma rentabilitāte ir 58 procenti. Lūk, tāda tā ir valsts monopolistam, uzņēmumam, kurš ir tiesīgs un pilnvarots pārvaldīt Latvijas zaļo zeltu – mūsu mežu resursus. Vai uzņēmuma „Latvijas valsts meži” vienīgais pienākums ir iegūt lielāku peļņu un no tās samaksāt 25 procentus dividendēs, noslēpjot to pārējo? Domāju, ka ne. Es domāju, ka šā valsts uzņēmuma, šā valsts monopolista, viens no būtiskākajiem uzdevumiem un viena no būtiskākajām funkcijām ir nodrošināt līdzsvaru tirgū un ar valdības un atbildīgo ministru starpniecību regulēt šo tirgu, un jebkādā veidā atbalstīt to uzņēmumu eksportspēju, kuri strādā šajā tirgū. Jo šis ir tas resurss, uz kura viss šis bizness bāzējas jeb balstās. Kolēģi, ko mēs lasām uzņēmuma „Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētāja Strīpnieka kunga komentārā? Viņš saka, ka lielie Eiropas koksnes tirgus „smagsvari” uzsāk asu cīņu par Latvijas resursiem, uzdzenot koksnes cenas vēl nebijušos augstumos. Tas nozīmē, ka šie lielie „smagsvari” ir spējīgi, kādu brīdi strādājot ar negatīvu bilanci, ar negatīvu peļņu, vienkārši „izdzīvot ārā” no savas vietas tos mazos un vidējos latviešu zēnus, kuri gadu desmitiem ilgi ir cēluši savus uzņēmumus. Un šādā veidā, ministrijai šobrīd vienkārši neliekoties ne zinis par šo kvotēto un atbildīgo nozari, esam nonākuši pie tā, ka šis eksports ir ar 10 procentu kritumu kopš pagājušā gada aprīļa. Es domāju, kolēģi, ka šeit ir ko ļoti nopietni pārdomāt. Es nebūt neatbalstu kādu īpašu, teiksim, pret tirgu vērstu, pasākumu masīvu ieviešanu. Taču situācijā, kad Latvijā runājam par konkrēta, taustāma atbalsta sniegšanu eksportam īpaši tagad, kad visi mēs runājam par krīzi, mēs nevaram pieļaut, ka viens monopolists pelna vairāk nekā 90 miljonus latu, savukārt pārējie, mazie, uzņēmumi, kuri šajā nozarē strādā, vienkārši bankrotē. Ir jābūt risinājumam, un risinājumam ir jānāk no valdības, no ministrijas. Es nezinu, kāds tas ir. Tas ir komplicēts jautājums, tāpēc būtu jārunā ar nozares pārstāvjiem, būtu jāskatās, kāda ir tendence tirgus virzībā uz ārzemēm. Šis jautājums ir konkrēti risināms, šis jautājums nav pakarināms gaisā! Kolēģi, otra lieta ir pārtikas eksports, kurš arī ir krities. Es minēšu jums trīs piemērus par vienu no Latvijas lepnumiem – zivju pārstrādi un zivju eksportu. Tie ir mazi gadījumi, kādi, manuprāt, ir ne tikai šajā vienā nozarē. Manuprāt, tie ļoti precīzi parāda to tendenci un to domāšanu, kas valda Latvijas valdībā, it īpaši Zemkopības ministrijā. Kādā veidā notiek šis taustāmais atbalsts? Nevis ar programmām vai idejām, vai koncepcijām, bet ar taustāmu, konkrētu lobēšanu, piedodiet, kvotētā Eiropas Savienības tirgū. Pirmā lieta. Mēs ļoti labi zinām, ka Eiropas Savienība šajā tirgū nosaka dažādus ierobežojumus attiecībā uz dažādu ķīmisko vielu līmeni pārtikas produktos. Viens no tādiem zivju pārstrādē un produkcijas ražošanā un eksportā ir dioksīna līmenis zivju aknās. Un tas nav atkarīgs no mūsu ražotāja, tas ir atkarīgs no konkrētās zivju populācijas konkrētajā vietā. To vienkārši ķīmiski izmēra, un pēc tam Eiropas Savienībā vienojas. Eiropas Savienība vienojas par to, kāds ir šis mehānisms. Līdz ar to ir arī konkrēta metode. Kad pagājušā gada 14. decembrī Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis diskutēt un iesniegt priekšlikumus, argumentētus priekšlikumus, par šo dioksīna līmeni, balsojums bija paredzēts 11. aprīlī, un, kā saka zivrūpnieki, šis laiks bija pilnīgi pietiekams, lai precīzi izmērītu mums vēlamo, Latvijas ražotājiem vēlamo, līmeni un to pierādītu, runājot un, jā, arī lobējot Eiropas Savienībā. Jāpierāda taču sava taisnība! Kas faktiski notika? Informāciju par šādu Eiropas Komisijas aicinājumu zivrūpnieki saņēma 27. martā, tātad tikai desmit dienas pirms lēmuma pieņemšanas Eiropas Komisijā. Tātad zivrūpnieki būtu gatavi visu paši izdarīt, būtu gatavi paši apmaksāt visus šos pētījumus un iegūt visus šos datus, tomēr ministrija nespēj pat tik daudz – informēt par to, ka kaut kas tāds notiek! Arī otrs piemērs ir tikpat būtisks. Mēs zinām, ka viena no redzamākajām Latvijas eksportprecēm ir mūsu slavenās šprotes. Tās atšķiras no daudzām Eiropā pieprasītām lietām ar to, ka tās ir ar kūpinājumu, kas piedod tām īpašu garšu. Lai šo garšu nodrošinātu, ir tāda ķīmiska viela kā benzopirēns klāt šajā produktā. Un šīs benzopirēna normas ir šajā produktā tā sastāvdaļa, par kuru vienmēr ir diskusijas, cik šim līmenim ir jābūt augstam. Un atkal ir stāsts par to procedūru, to veidu, kādā mēs, mūsu ministrs, mūsu cilvēki aizstāv šīs mūsu eksportētāju tiesības. Eiropas Komisija 2005. gadā jau bija pieņēmusi pēc garām diskusijām šādu normu. Un, protams, tajā brīdī bija diezgan grūti to ietekmēt. Tomēr 2005. gada beigās Eiropas Komisijas atbildīgā iestāde lūdza dalībvalstīm iesniegt savus pētījumus, savus mērījumus un savus argumentus par to, cik lielai un cik augstai šai normai vajadzētu būt. Tātad Eiropas Komisija to izdarīja jau 2005. gada oktobrī, taču līdz pat 2006. gada oktobrim Latvijas valstī neviens no ražotājiem nezināja par to, ka kaut kas tāds tiek lūgts un jautāts. Un pilnīgi nejauši 2006. gada novembrī paši zivrūpnieki, vēršoties Eiropas Komisijā un mēģinot paši to jautājumu risināt, uzzināja, ka veselu gadu jau ir atvērts šāds piedāvājums! Un viņi ir paši ar savām rokām mēģinājuši kaut ko darīt lietas labā. Tas nozīmē, ka ministrija neko nav darījusi arī šajā gadījumā, kur tai būtu ne tikai pilnas tiesības, bet, manuprāt, arī liels pienākums lobēt šādus latviešu uzņēmējus, kā to attiecībā uz saviem uzņēmējiem dara pilnīgi visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Neviens ministrijā to nav darījis, un neviens to pat nav mēģinājis darīt, nav mēģinājis pat informēt nozari! Trešā lieta, kolēģi. Ja jūs pētāt šo pašu mūsu zivju eksporta virzienus, izrādās, ka viena no galvenajām mūsu eksporta saņēmējām ir Igaunija. Jums liekas ļoti dīvaini: kāpēc gan igauņi, kam ir pašiem sava jūra, ēd tās mūsu šprotes, mūsu zivis? Izrādās, situācija ir ļoti vienkārša. Igauņu muitas noliktavas, kas ir tā vieta, caur kurieni notiek eksporta procedūra, ir Latvijas eksportētājiem krietni izdevīgākas kaut vai dēļ tā iemesla, ka par procedūrām, kas notiek, teiksim, muitas noliktavas iekšpusē, netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Latvijā tāds tiek piemērots. Tāpēc mēs savu eksportu veicam nevis caur mūsu noliktavām, kur tas būtu mierīgi un pietiekami ātri izdarāms, bet gan ar igauņu bāleliņu starpniecību. Priecājamies par eksportu uz Igauniju un maksājam, teiksim, attiecīgas summas šiem cilvēkiem, kas darbojas Igaunijas muitas noliktavās, un līdz ar to visas šīs lietas iet mums garām. Šie bija vienkārši piemēri, kas ilustrē to konkrēto situāciju, kāda ir valstī. Ja runājam par nodokļiem, par administratīvā aparāta izmaksu samazināšanu, tad jāteic, ka tas viss ir pareizi. Tas ir jādara, un tas ir, neapšaubāmi, pareizs un labs darbs. Bet ir konkrētas, taustāmas lietas, ko mēs varam izdarīt jau šobrīd. Taču tad ir vajadzīgi vienkārši atbildīgi un godprātīgi cilvēki mūsu ministriju vadībā, departamentu un visu pārējo lietu vadībā. Tā ka es ļoti, ļoti aicinātu Godmaņa kungu pievērst uzmanību ne tikai makroekonomiskām un lielām lietām, bet arī šīm konkrētajām, taustāmajām un ļoti viegli pierādāmajām lietām, kuras pašlaik notiek un, kā izskatās, notiks arī turpmāk. Kolēģi! Es aicinu ļoti nopietni visu pārdomāt, nosūtīt šo mūsu Saeimas lēmumu valdībai un neaizmirst par to, ka ekonomika šobrīd atrodas objektīvi krītošā fāzē. Mūsu uzdevums un mūsu iespējas ir šo kritienu vai nu mīkstināt, vai pat apturēt. Paldies.".
• 2008_06_04_a-seq11 language "lv".
• 2008_06_04_a-seq11 speaker Artis_Kampars-1967.
• 2008_06_04_a-seq11 mentions Q822919.
• 2008_06_04_a-seq11 mentions Q211.
• 2008_06_04_a-seq11 mentions Q79820.
• 2008_06_04_a-seq11 mentions Q191.
• 2008_06_04_a-seq11 mentions Q193089.
• 2008_06_04_a-seq11 mentions Q458.
• 2008_06_04_a-seq11 mentions Q33.
• 2008_06_04_a-seq11 mentions Q8880.
• 2008_06_04_a-seq11 mentions Q8413552.