Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_05_22-seq261> ?p ?o. }

• 2008_05_22-seq261 type Speech.
• 2008_05_22-seq261 number "261".
• 2008_05_22-seq261 date "2008-05-22".
• 2008_05_22-seq261 isPartOf 2008_05_22.
• 2008_05_22-seq261 spokenAs 22.
• 2008_05_22-seq261 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Likuma pants, par kuru es gribu iesniegt priekšlikumus, skan ļoti skaisti: „Kopš dzimšanas brīža bērnam ir tiesības uz vārda, uzvārda un pilsonības iegūšanu. ” Šī frāze ir cītīgi pārrakstīta no Konvencijas par bērna tiesībām 7. panta, un analoģiska norma ir arī Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Jautājums par jaundzimušo pilsonību - tā ir īpaša tēma, kuru es šodien negrasos aplūkot. Pietiek vien teikt, ka tiesības uz pilsonību ir, taču tās izmantot var tikai 7000 nepilsoņu bērnu, kuri dzimuši pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, bet 17 000 bērnu joprojām paliek nepilsoņi. Diemžēl arī ar tiesībām uz vārdu un uzvārdu ne viss ir tik lieliski, kā tas ir rakstīts likumā. Virknē Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu un ANO Cilvēktiesību komitejas lēmumu ir atzīmēts, ka tiesības uz oriģinālvārdu un oriģināluzvārdu ir svarīgākā cilvēka identitātes daļa un ka to sagrozīšana oficiālajos dokumentos var kļūt par nepieļaujamu iejaukšanos privātajā dzīvē. Tāpēc es ierosinu papildināt minēto pantu ar šādu frāzi: „Pie Latvijas mazākumtautības piederošam bērnam ir tiesības uz vārdu un uzvārdu mazākumtautības valodā. ” Valsts valodas likums un citi normatīvie akti paredz vārdu un uzvārdu veidošanu saskaņā ar latviešu alfabēta prasībām. No otras puses, pasē vai dzimšanas apliecībā var pēc vēlēšanās ierakstīt vārdu un uzvārdu latīņu burtiem. Diemžēl oficiālā un neoficiālā vārda un uzvārda pielietošanas sfēras ir tik atšķirīgas, ka šeit nevar būt nekāda runa par identitātes saglabāšanu un neiejaukšanos privātajā dzīvē. Piemēram, oriģinālvārds un oriģināluzvārds netiek ierakstīti dokumentos par izglītību. Šī problēma aizskar arī pieaugušo mazākumtautību pārstāvju pašcieņu, bet it īpaši aizskaroša tā ir attiecībā pret bērniem: valsts faktiski diktē vecākiem, kā nosaukt bērnu. Dāmas un kungi! Es izrādīju centību un atradu laiku, lai Iedzīvotāju reģistrā pārbaudītu, kāda situācija ir ar manis paša vārdu. Izrādās, Latvijā dzīvo 24 961 cilvēks ar sagrozītu vārdu - „Vladimirs”. Tomēr 1270 cilvēku ir saglabājuši savu oriģinālvārdu - „Vladimir”. Skaitliskā attiecība ir 1:20, kas apmēram atbilst tai daļai Latvijas krievu, kuri bija spiesti pieņemt ārvalstu pilsonību. Paradokss ir tanī, ka likums dod iespēju ārvalstniekam labāk saglabāt savu identitāti nekā Latvijas pilsonim. Jāatzīmē arī tas, ka Iedzīvotāju reģistrs tā iemesla dēļ, ka tajā ir 1270 Vladimiru bez galotnes „s”, nepārstāj funkcionēt. Tādējādi krievu vārdu saglabāšana oriģinālformā nebūt nerada valstij nepārvaramas grūtības. Mēs joprojām uzskatām, ka ir jāpārskata un jāmaina likumi, kuri sagroza mūsu oriģinālvārdus un oriģināluzvārdus. Pieprasām pārskatīt un mainīt tos. Aicinu atbalstīt 4. priekšlikumu.".
• 2008_05_22-seq261 language "lv".
• 2008_05_22-seq261 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
• 2008_05_22-seq261 mentions Q211.
• 2008_05_22-seq261 mentions Q193089.
• 2008_05_22-seq261 mentions Q2684.
• 2008_05_22-seq261 mentions Q122880.
• 2008_05_22-seq261 mentions Q25496595.