Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_05_15-seq6> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2008_05_15-seq6 type Speech.
- 2008_05_15-seq6 number "6".
- 2008_05_15-seq6 date "2008-05-15".
- 2008_05_15-seq6 isPartOf 2008_05_15.
- 2008_05_15-seq6 spokenAs 40.
- 2008_05_15-seq6 spokenText "Cienītie kolēģi! Vispirms atgādināšu, ka šodien ir 15. maijs. (No zāles dep. A. Bērziņš (LPP/LC): „Pieceļamies kājās!”) Nu, tie, kas gribēs piecelties kājās, to varēs vēlāk izdarīt. Tā nu ir sanācis, ka šodien, 2008. gada 15. maijā, notiek Saeimas sēde. Un varbūt kāds no Saeimas deputātiem tomēr atcerēsies to, kas notika ar Latvijas Republikas Saeimu pirms septiņdesmit četriem gadiem. Un šīs atmiņas varētu uzlikt par pienākumu padomāt, kā rīkoties, lai Saeimas deputāti kārtīgi pildītu savus pienākumus. Un viens no tādiem Latvijas Republikas Saeimas deputāta pienākumiem ir rūpēties par valsts valodas – latviešu valodas – ietekmes nostiprināšanu Latvijas valstī, nepieļaujot nekādas citas domas; nevar būt runa ne par divvalodību, ne par trīsvalodību, ne par desmitvalodību. Jo Saeimas deputāts, uzņemoties amata pienākumus, zvēr, ka stiprinās latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Un tātad, ja tas, kas praksē notiek ar latviešu valodu, liecina, ka valoda ir jāstiprina arī ar grozījumiem likumā, tad tas vienkārši ir jādara. Jo ir daži piemēri, kas liecina, ka svešvalodu lieto tur, kur tas galīgi nav vajadzīgs un kur – taisni pretēji! – ar tās lietošanu pārkāpj Valsts valodas likumu vai attiecīgos Ministru kabineta noteikumus. Un ir arī piemēri, ka latviešu valodu nelieto tur, kur tās lietošana ir nepieciešama, veicot atbilstošos darba pienākumus. Piemēram, privātajā sfērā daudzi darba devēji nepilda Ministru kabineta noteikumu prasības, kas paredz konkrētu nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni jeb pakāpi darbiniekiem, kuru darba pienākumu veikšanai nepieciešama saskarsme ar patērētājiem vai apmeklētājiem. Pašlaik nav noteikta administratīvā atbildība par to, ka preču realizēšanu vairumtirdzniecībā veic, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas tulkojumu valsts valodā. Tas neļauj administratīvi vērsties pret šādu pārkāpumu izraisītājiem, tātad novērst attiecīgo pārkāpumu cēloņus. Praksē tādi gadījumi ir, un to ir diezgan daudz. Līdz ar to tiek piedāvāti šie grozījumi, kuru autors ir Tieslietu ministrija. Būtu nepieciešams ieviest zināmu skaidrību un lielāku kārtību šajos jautājumos un nosodīt un kategoriski vērsties pret jebkuras citas valodas uzbāšanu tajā līmenī, kas tai nepienākas. Valodu zināšana ir viena lieta – un tā ir tiešām nepieciešama mūsdienu sabiedrībā! –, bet otra lieta ir tā, ka ir viena valsts valoda Latvijā, un tā ir latviešu valoda, un viņa ir saimniece Latvijā. Jā, Dienvidāfrikā ir vienpadsmit valsts valodas, bet ikviens tur dzīvojošais lieliski zina angļu valodu, orientējas tajā valodā un līdz ar to valodas ziņā nav nekādu problēmu nevienam no tur dzīvojošajiem. Un arī tiem, kas tur atbraukuši, lai piedalītos dažādos pasākumos, ir viegli, zinot angļu valodu. Tā ka iemācīsimies cienīt savu valodu un iemācīsimies nosodīt latviešu valodas pozīcijas vājinātājus un visādus ieklīdeņus, okupācijas noliedzējus!".
- 2008_05_15-seq6 language "lv".
- 2008_05_15-seq6 speaker Juris_Dobelis-1940.
- 2008_05_15-seq6 mentions Q822919.
- 2008_05_15-seq6 mentions Q211.
- 2008_05_15-seq6 mentions Q3744607.
- 2008_05_15-seq6 mentions Q1771611.
- 2008_05_15-seq6 mentions Q258.
- 2008_05_15-seq6 mentions Q1756085.
- 2008_05_15-seq6 mentions Q4119766.