Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_05_15-seq22> ?p ?o. }

• 2008_05_15-seq22 type Speech.
• 2008_05_15-seq22 number "22".
• 2008_05_15-seq22 date "2008-05-15".
• 2008_05_15-seq22 isPartOf 2008_05_15.
• 2008_05_15-seq22 spokenAs 66.
• 2008_05_15-seq22 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet man jautājumā par ministres kandidatūras izskatīšanu jūs īsumā iepazīstināt ar situāciju, kāda tā ir sfērā, par kuru ministre nesīs atbildību. Es ceru, ka jūs viņu atbalstīsiet. Es ceru, ka jūs šodien Saeimas kārtības rullī pieņemsiet izmaiņas un ka es varēšu šeit leģitīmi uzstāties pirms pavasara sesijas beigām ar kopīgu ziņojumu par situāciju valstī, jo līdz šim es to vienkārši nevarēju izdarīt. Taču šoreiz es izmantošu iespēju runāt tieši par šo konkrēto sfēru. Cienījamie deputāti! Tad, kad mēs izveidojām valdību, mēs ļoti nopietni izskatījām jautājumus, kuri ir saistīti ar e-lietām un ar informācijas komunikācijas jautājumiem valstī. Izanalizējot situāciju šajā sfērā, izanalizējot arī Aigara Kalvīša valdības deklarāciju, mēs, balstoties uz pārmantojamības principu, veidojām savējo, kurā tika iezīmēta vesela virkne prioritāšu šajās e-lietās. Es negribētu varbūt īpaši tās visas pārskaitīt, jo jums jau bija iespēja iepazīties ar mūsu valdības deklarāciju un ar rīcības plānu, tāpat arī ar 100 dienām plānoto un 100 dienās izpildīto. Bet es tomēr gribētu vienkāršā valodā pateikt, kādā situācijā mēs praktiski atrodamies, jo ne visi ir speciālisti e-lietās. Manas domas, ko es rakstīju iepriekšējai ministrei kā Ministru prezidents par to, kur varbūt būtu jāliek akcenti šajā sfērā, faktiski reducējās uz šādām lietām. Pirmā lieta bija bench-mark - salīdzināšana. Un tas, ko es teicu kā moto, šajā sfērā būtu pavisam labi, ja, formulējot uzdevumus e-sekretariāta rīcības plānam, Latvijai 2008. gadā izdotos kaut nedaudz pietuvoties Igaunijai e-lietās kopumā. Un es domāju, ka gan šinī brīdī, gan arī tuvākajā laikā mums nemaz cita salīdzinājuma nevajadzētu, ja nu vienīgi atsevišķos izņēmuma gadījumos. Diemžēl mums ir jāatzīst, ka gan šodien, gan arī iepriekšējos gados igauņi ir panākuši daudz lielāku atvērtību jaunajām tehnoloģijām. Un man jāsaka, ka, skatot, piemēram, datus par 2004. gadu (tie gan tagad ir mainījušies), mēs redzam, ka, rēķinot uz 10 000 iedzīvotāju, interneta lietotāju Igaunijā bija 5122, Latvijā - 3543 un Lietuvā - 2809. Šī problēma, kā es to uzskatu, ir ļoti svarīga, - izdarīt visu, lai mēs tuvotos - lai mēs tuvotos! - tam līmenim, kāds ir Igaunijā. Man jāsaka, ka pēdējie dati par 2007. gadu Latvijā ir tādi, ka 53 procentiem mājsaimniecību ir gan datori, gan arī viņas tos lieto. Jāteic, ka 2008. gadā mūsu plāns ir panākt, lai šī pieejamība būtu 63 procenti. Šie cipari, salīdzinot ar 2004. gadu, kad bija 35 procenti, protams, ir auguši. Un tomēr jāsaka, ka tikai 14 procenti internetu lieto permanenti - pastāvīgi. Ja mēs salīdzinām, tad tālākais, ko es jau teicu… Arī tālākā problēma ir ļoti vienkāršā valodā pasakāma. Lūk, piemēri! Kādi tad ir galvenie piemēri, un kādā ziņā mēs atšķiramies? Pirmā lieta ir e-paraksts. Ja mēs paskatāmies e-paraksta ieviešanu valstī, tad nevaram teikt, ka mēs būtu ļoti efektīvi to izdarījuši. Tam ir vairāki iemesli. Ja mēs salīdzinām sevi ar Igauniju, tad redzam, ka Igaunijā e-paraksta projekts faktiski sāka darboties no 2000. gada - reāli no 2000. gada decembra. Turpretī mēs tā īsti elektronisko parakstu sākām ieviest tikai 2006. -2007. gadā. Un šeit tā starpība ir vismaz pieci seši gadi. Igaunijā jau no 2001. gada reāli darbojas e-nodokļi. Ienākuma nodokļa administrēšanu un pārējo nodokļu nomaksu pilnībā var veikt internetā. Pie mums, Latvijā, principā to var izdarīt tad, ja jums ir e-paraksta karte. Bet ir viena problēma, un arī tā ir formulēta manā vēstulē ministrei jau pēc 100 dienu plāna, un es to jums varbūt beigās nocitēšu. Runa ir par to, ka mums ir atļauta dubultā sistēma, kas ir jālikvidē, jo pie mums uzņēmumu grāmatvežiem faktiski ir iespējams gan lietot e-pakalpojumus, gan arī tos nelietot. Un tad, izmantojot šo laiku - vienu brīvu dienu, grāmatvede no uzņēmuma dodas uz VID, tur, šajā dienestā, viņu sagaida, tur tērē laiku, un tad faktiski iznāk tā, ka e-lietas kā instruments, lai, neatstājot uzņēmumu, varētu norēķināties un iegūt informāciju par nodokļiem, ir tikai papildu opcija. Ir jābūt tā, ka VID durvis ir ciet. Tās ir slēgtas, un jūs tur netiekat iekšā. Un nav vairs nekādas staigāšanas, nav nekādu brīvu dienu lietošanas. Tam ir e-paraksts. Uzņēmumi iegādājas šo e-parakstu un veic šo operāciju neklātienē. Starp citu, tad būs arī mazākas iespējas tur veikt visādas sarunas, kuras… Mums te mūžīgi saka: „Korupcija!” un tā tālāk… Ja mēs runājam par situāciju, kāda ir ar interneta bankas lietošanu e-norēķiniem, tad ir konstatēts, ka 70% Igaunijas iedzīvotāju jau lieto interneta banku. Pēdējie skaitļi, kā man vismaz teica, ir vēl lielāki. Arī mums šinī jomā - interneta bankas lietošanā - ir ļoti svarīgi izmantot šo e-pakalpojumu, kas būtiski varētu ietaupīt gan resursus, gan cilvēkus, gan kapitālu, gan arī nodrošinātu lielāku pieejamību iedzīvotājiem. Jā, ir vēl viena lieta, kura ir ļoti būtiska, par kuru mēs daudzi te jau runājām un kura ir saistīta ar pašvaldībām. Te diemžēl būtu jāizskata arī vēl tāds jautājums, jo diemžēl amati ir tāda lieta… Igauņi jau no 2000. gada internetā on-line režīmā (es uzsveru - on-line režīmā!) var izsekot līdzi ne tikai jebkurai valdības struktūras budžeta apropriācijai, reālajiem izdevumiem, konkursu rezultātiem, rēķinu apmaksai, bet sekot tam visam līdzi arī pašvaldību līmenī. Faktiski tas nozīmē, ka jūs varat iegūt informāciju par pašvaldībām, par visiem to projektiem ne tikai post factum… arī par visām apropriācijām… Un tas ir tieši tas, uz ko arī mums ir jāvirzās, jo pretējā gadījumā mums mūžīgi būs pārmetumi par to, ka iedzīvotāji īsti nezina, kas notiek pašvaldībās, un no tā visa atkal izrietēs tālākie pārmetumi par kaut kā slēpšanu un tā tālāk un tā joprojām. Un sestā atšķirība diemžēl ir tāda, ka Igaunijā de facto jau ir realizētas pirmās parlamenta vēlēšanas e-līmenī. Faktiski arī mums ir šāds mērķis. Vai mēs spēsim to reāli īstenot - tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, bet katrā ziņā atteikušies mēs no šā nodoma neesam. Ja mēs runājam par to jau profesionālākā līmenī, tad šie jautājumi, kurus es uzdevu ministrei… Tas bija jau pirms tam, kad mēs šo valdību veidojām… Kad mēs bijām izveidojuši valdību, es runāju ar iepriekšējo ministri par to, kas būs jāveic ministrei. Viņai bija jānoskaidro, kāda tad ir kvantitatīvā un kvalitatīvā atšķirība starp galvenajām datu bāzēm Igaunijā un Latvijā. Runa ir par valsts informācijas sistēmām. Un populārākās no tām ir Iedzīvotāju reģistrs, iekšlietu sistēmas integrētā datu bāze, izglītības sistēmas datu bāze, sociālās sistēmas datu bāze, uzņēmējdarbības datu bāze un tā tālāk. Kāds salīdzinoši ir galveno e-instrumentu stāvoklis Latvijā un Igaunijā, ja mēs runājam, teiksim, par pasēm, par ID kartēm? Un ir vēl vesela virkne citu jautājumu. Es negribētu te uzskaitīt varbūt visu to, kas mums bija rakstīts deklarācijās un kas jums faktiski bija rakstīts arī neatliekamajos uzdevumos, bet tad, kad mēs formulējām e-lietu sekretariāta rīcības plānu, kurš ir pieejams arī jums… Tas ir oficiāls dokuments un ir pieejams internetā. Es to šeit esmu paņēmis arī līdzi. Tas ir izvērsts dokuments aptuveni uz divām lappusēm, kurā ir precīzs darbu izklāsts pa mēnešiem. Mēs tajā esam noformulējuši neatliekamos uzdevumus e-lietu sekretariāta vadībai - vismaz piecus neatliekamus uzdevumus. Pirmais no šiem uzdevumiem bija saistīts ar izglītības sistēmas informatizāciju. Proti, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju bija jāizstrādā informatīvais ziņojums par izglītības sistēmas pārziņā esošās informācijas sistēmas savietošanas problēmām, lai novērstu statistiskās informācijas trūkumu par izglītības iestādēm, pedagogiem un skolēniem. Bija plānots to izdarīt jau līdz 14. februārim. Sekretariāts to izdarīja. Protams, ar ziņojumu vien viss nebeidzas. Un tāpēc nākamie uzdevumi ir tagad, pēc simts dienām, uzdoti jau rakstiskā formā. Tas viss prasa konkrētu finansējumu. Zināms finansējums Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā ir, bet var gadīties, ka tas nebūs pietiekams, lai mēs jau uz nākamo mācību gadu varētu šīs nodalītās informācijas sistēmas (tās ir 28, ja nemaldos) apvienot visas vienā un lai mēs, tā teikt, pirmo reizi ieraudzītu, cik mums ir skolēnu, cik mums ir skolotāju, kā šie skolotāji maina skolas un kā šie skolēni maina skolas, un lai mēs, runājot par budžetu, varētu finansiālā ziņā precīzi rīkoties, veicot gan tarifikācijas procesu, gan arī izvērtējot finansējuma nepieciešamības obligātumu, ņemot vērā visu integrēto datu bāzi. Otrs uzdevums, kas bija jāpilda (arī jūsu saņemtajos materiālos tas bija redzams, mēs to visu jums iesniedzām rakstiski), bija jautājumā par informācijas sistēmu drošumu. Arī tur bija plānots šis termiņš - 14. februāris. Iepriekšējā ministre izveidoja ziņojumu… Faktiski mēs Ministru kabinetā pieņēmām noteikumus par kārtību, kādā attiecīgajās valsts iestādēs, attiecīgajos resoros cilvēki atbild par informācijas sistēmu drošumu (es runāju par valsts informācijas sistēmu drošību, par nodrošināšanos pret tā saucamajiem kiberuzbrukumiem). Jāteic, ka tas ir tikai viens solis. Nākamais solis: ir ļoti svarīgi arī praktiski nodrošināt attiecīgu izglītību un sagatavotību šiem cilvēkiem, kas atbild par informācijas sistēmu drošību, lai viņi būtu speciāli sagatavoti praktiskai rīcībai, proti, zinātu, kā rīkoties tad, ja attiecīgais resors, attiecīgā iestāde nonāk kiberuzbrukumu priekšā. Tas ir nākamais uzdevums, kas ir jāveic sekretariātam šajā gadā. Jābūt tātad skaidrībai par to, kas apmāca jeb kas lasa lekcijas, un par to, kāds ir eksāmens, kāds ir sertifikāts, lai cilvēkam, kurš atbild par valsts informācijas sistēmu, būtu attiecīga kvalifikācija un viņš zinātu, kādai ir jābūt viņa konkrētai darbībai, ja viņš konstatētu uzbrukumu šai sistēmai. Patlaban mēs esam izveidojuši to sistēmu tā, ka vismaz ir kāds, kas par to atbild, un ir noteikta kārtība, kādā viņš ziņo un kādā tas viss tiek valstī koordinēts. Bet tālāk jautājums ir jau par to, kāda ir praktiskā rīcība. Un vēl viens no tādiem faktiski neatliekamiem uzdevumiem, kas bija jāveic, bija tas, ka bija jārisina jautājums par e-paraksta ieviešanas gaitu. Bija jāziņo, kā pie mums praktiski tas ieviešas, jāapgūst ārvalstu pieredze, jārisina problēmas, kas saistītas ar personu identifikācijas kartēm. Un, protams, sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ir bijis jārisina arī jautājums par e-vēlēšanām. Šie neatliekamie uzdevumi tika veikti. Taču ir divi galvenie uzdevumi, kas tika formulēti, bet kas nav šeit ierakstīti. Sistēmiskā pieeja bija sekojoša. Pirmām kārtām bija uzdevums fiksēt, kādā stāvoklī mēs atrodamies, cik naudas esam iztērējuši, kādi resursi ir bijuši pieejami informācijas komunikācijas sistēmā, kā šie resursi ir apgūti un kādi ir bijuši prioritārie virzieni līdz šim. Jo mēs bijām šādā finansēšanas sistēmā: valsts investīciju programma plus Eiropas struktūrfondi… Tā tas bija līdz 2006. gadam - no 2004. līdz 2006. gadam. Un tālāk seko struktūrfonda nākamā daļa, kura attiecas uz laika posmu no 2007. gada līdz 2013. gadam. Kāda, kolēģi, bija reālā situācija? Šie ziņojumi ir sagatavoti… Šis ir pirmais ziņojums par to, kādā situācijā mēs bijām un kur mēs līdzekļus tērējām. Tas ir arī publiski pieejams Ministru kabineta mājaslapā. Es atgādināšu tikai pašu galveno. Faktiski attiecībā uz naudas līdzekļiem jāteic, ka, runājot par 2004. -2006. gada struktūrfondu plānošanas periodu, mēs runājam par ERAF nacionālās programmas, elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstību un pilnveidošanu, par to, kā tas finansējums sadalījās pa projektu tēmām. Vislielākā nauda mums aizgāja kultūras iestāžu informatizācijai: bibliotēkām, muzejiem - 3,9 miljoni; e-pārvaldes portfelim - 3,3 miljoni; 1,5 miljoni - izglītības iestāžu informatizācijai; pašvaldību e-pārvaldes bāzes izveidei - 1,3 miljoni; 1,1 miljons - reģionālajam projektam „e-Vidzeme”; 1,1 miljons - atsevišķu pašvaldību projektiem; atsevišķu iestāžu iekšējo sistēmu uzlabošanas projektiem - viens miljons. Man jāteic, ka mēs skatām un analizējam faktiski arī bench-mark, salīdzinām Latviju un Lietuvu, skatāmies, kādas bija galvenās problēmas uz to brīdi pirms apmēram diviem trim mēnešiem, kad šis ziņojums tapa. Mēs bijām tādā situācijā, ka mums ļoti būtiski izmainījās valsts investīciju apjoms šajā sfērā. Mums 2002. gadā investīciju apjoms bija 18,7 miljoni, 2003. gadā - 17 miljoni, 2004. gadā - 10,8 miljoni. Taču no 2005. gada, kad sākām izveidot struktūrfondus un tos pielietot (līdz tam struktūrfondi mums principā nebija pieejami), pieprasījums gandrīz desmit reizes pārsniedza to, ko varēja valsts investēt. Piemēram, 2006. gadā prasīja 26,3 miljonus, bet reāli investēja tikai 3,2 miljonus. Mēs skatāmies arī, kāda mums būs situācija, pirms mēs, tā teikt, apgūstam jauno naudu, kas ir vismaz desmit reizes lielāka. Sekretariātam tā ir problēma - kā koordinēt līdzekļus, kas ir saistīti ar informācijas komunikācijas tehnoloģijām un kas ir vismaz desmit reiz lielāki (apmēram 129 miljoni), kas ir paredzami visām tām lietām, kuras valstī ir saistītas ar informācijas tehnoloģijām. Un tās problēmas jārisina, pirms mēs šos līdzekļus sākam, tā teikt, skatīt cauri, - kā mēs tos varam sadalīt pa nozarēm, kā strukturizēt… Bija sekretariātam dots arī uzdevums konstatēt galvenās problēmas, galvenos jautājumus, kas nav atrisināti. Šāds uzdevums tika tam dots tādēļ, lai mēs šos līdzekļus tiešām izmantotu efektīvi un lai nebūtu tā, ka 2013. gadā mēs secinātu, ka šī nauda nav pareizi izmantota. Un tas, ko mēs konstatējām, pirmām kārtām bija tas, ka ir administratīvās kapacitātes trūkums šīs naudas apguvē, ir birokrātiski šķēršļi. Un viena no nepatīkamajām lietām bija tā, ka neprecīzi definē mērķus. Problēma bija vienkārši tāpēc, ka nepietiekami iesaistīja profesionāļus, ekspertus. Raksturojot vienu labu lietu, jāteic, ka valstī uz šo brīdi eksistē 156 valsts informācijas sistēmas, ļoti dažādas, viņas, tā teikt, dažādi sadalās pa ministrijām. Finanšu ministrijā tās ir 29, Tieslietu ministrijā - 14, Iekšlietu ministrijā - 13, Veselības ministrijā - 12, Izglītības un zinātnes ministrijā - 10. Un šo uzskaitījumu mēs varētu turpināt… Mums ir tikai trīs iestādes, kurās šo sistēmu nav. Mums to nav Ārlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā un diemžēl arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Bet problēma ir tā, ka no šīm 156 valsts informācijas sistēmām tikai 112 sistēmas ir sertificētas, kvalificētas - tādas, ko var uzskatīt par sistēmām, kas ir, tā teikt, izgājušas visus auditus cauri. Tādas ir tikai 112! Tas nozīmē, ka mums vēl vismaz 40 datu bāzēm ir ļoti rūpīgi jāiziet cauri, tās jākvalificē, vai tās ir tādas, ka mēs tās varam arī tālāk attīstīt kā valsts informācijas sistēmas. Ja mēs rūpīgi paraugāmies uz lielākajiem piegādātājiem, kas šīs sistēmas ir izstrādājuši, un arī uz izmaksām, tad jāteic, ka mūsu valstī programmatūras izstrādes cena ir būtiski augusi, protams. Ja salīdzinām, piemēram, 2006. , 2007. un 2008. gadu, tad redzam, ka šāds pieaugums ir - par vismaz 43 procentiem pieaugusi cena 2008. gadā attiecībā pret 2007. gadu. Es runāju par to cenu, ko pieprasa pakalpojumu sniedzējs, izstrādājot softu, programmatūru valsts informācijas sistēmām. Šis cenu augums ir būtisks. 2007. gadā attiecībā pret 2006. gadu tas bija tikai seši procenti, bet 2008. gadā attiecībā pret 2007. gadu tas ir jau 43 procenti; 2006. gadā attiecībā pret 2005. gadu - 31 procents. Mēs it kā bijām tādā kā kritumā, bet tagad pieaug pašizmaksa, kas, protams, acīmredzot sadārdzinās projektus. Es gribu teikt, ka, salīdzinot Igauniju un Latviju, redzam, ka programmatūras pašizmaksa jeb summa, kas jāmaksā izstrādātājam, Igaunijā ir lielāka. Igaunijā cena ir divreiz lielāka. Divreiz lielāka! Mēs maksājam vidēji 240,6 latus (es runāju par to, cik viena darba diena latos izmaksā kompānijai, kas izstrādā produktu), taču igauņi maksā 450 latus. Protams, ja mēs runājam par to lietu, par ko visi acīmredzot vairāk vai mazāk ir dzirdējuši, par e-parakstu, tad rodas jautājums - kāpēc mums te ir faktiski lielākas problēmas? Tāpēc ka mēs plānojam. Mēs plānojām izsniegt 35 000 e-parakstu (tie ir dati uz 2008. gada 1. janvāri), pieprasīja - 27 000, pasta nodaļās izsniedza tikai 13 000. Tas nozīmē, ka tā vajadzība pēc šīm e-kartēm teorētiski it kā eksistē, bet mums nav izdevies izveidot tādu sistēmu, lai no tām nevarētu atteikties. Un viens no piemēriem, ko es jau minēju, ir tas, ka VID durvis ir jātur ciet, lai nav vairs iespējams turp staigāt un ar papīriem mainīties. Jo tādai staigāšanai nav nekādas jēgas, jo tad nekādus e-parakstus es nelietošu, it sevišķi tad, ja man vēl nav, tā teikt, tādas īsti draudzīgas attieksmes pret informācijas tehnoloģijām kā tādām. Nu, lūk! Tālāk - par nākamo periodu. Cienījamie kolēģi! Ja runājam par nākamo periodu, ļoti būtiski ir saprast, kā mūsu prioritātes atšķiras no tām, kas ir pārējām Baltijas valstīm. Vienmēr ir jāskatās, jāveic salīdzinājums. Un tas ir arī uzdevums jaunajai ministrei - nepārtraukti kā bench-mark turēt ne tikai Igauniju kā labāk strādājošu subjektu šajā jomā, bet arī raudzīties, kā tās abas izskatās kopumā - gan Igaunija, gan Lietuva. Jāteic, ka tas kopējais Baltijas valstīm pieejamais finansējums, ja runājam par 2007. -2013. gadu, faktiski ir tāds, ka, ja runājam procentos, Latvijai ir 4,1 procents no kopējā struktūrfondu finansējuma, Igaunijai tas ir 1,9 procenti, Lietuvai - 3,5 procenti. Bet ja salīdzinām prioritātes? Ko prioretizē Lietuva un ko prioretizē Igaunija nākamajā - 2007. -2013. gada periodā? Lūdzu, ieklausieties! 2007. -2013. gads. Lietuvai vislielākie procenti - 27 procenti no IKT līdzekļiem - aizies reģionu pašvaldību elektroniskajiem pakalpojumiem. Skaidrs uzsvars uz decentralizētu attīstību! Otrs ir platjoslas elektronisko komunikāciju tīkla iedibināšana valstī - 17 procenti. Mums šeit ir cita sistēma. Mēs šeit izmantojam Satiksmes ministrijas strukturālos fondus, un patlaban attiecīgo fondu ietvaros kompānija „Triatel”, kas uzvarēja konkursā, pabeidz platjoslas interneta piekļūšanas punktu izveidi praktiski visā Latvijā. Jautājums ir: vai ģeogrāfiski tas blīvums ir pietiekams? Trešais apjoma ziņā lielākais līdzekļu palielinājums Lietuvā ir tā saucamajiem e-veselības pakalpojumiem, un tas ir 11 procentu apmērā. Pārējiem visiem ir jau stipri mazāk… Kultūrai, informācijas sabiedrībai arī ir 11 procentu apmērā. Ja skatāmies uz Igaunijas prioritātēm, tad redzam, ka Igaunijas prioritātes ir šādas: pirmā - informācijas pieejamība pilsoņiem, otrā - e-demokrātijas attīstība (tas acīmredzot nozīmē, ka reāli būs arvien vairāk un vairāk balsošanu, būs visādas demokrātiskas procedūras, izmantojot e-lietas), trešā - administratīvās pārvaldes pilnveidošana, ceturtā - e-pakalpojumu pilnveidošana un nodrošināšana. Tagad - jautājums, uz kuru rast atbildi bija uzdots sekretariātam. Un tas šo uzdevumu arī izpildīja. Proti, valdībā tika iesniegts ziņojums par šādu jautājumu: kā izvietot tos resursus, kas ir piešķirti (tie ir faktiski 129 miljoni latu), kā tos savietot, tā teikt, resoru griezumā? Un te nu man ir jāteic, ka, ilgstoši cīnoties (un es gribu teikt, ka tas tika darīts samērā koleģiāli, un man jāizsaka ir tiešām atzinība visiem ministriem), mēs divos lasījumos izskatījām šo resursu sadali, un tiešām to izdevās izdarīt un nebija nepieciešamības strīdēties par to, vai tā vai šā to lietu darīt. Un ja mēs paņemam nost vēl vienu daļu - īpašās programmas, kas ir saistītas ar izglītības sistēmu?… Taču mums ir apstiprināts precīzs finansējuma apjoms, un ir skaidri zināms, kā tas sadalās pa resoriem. Un tagad katram resoram, katrai ministrijai ir attiecīgi jāpieņem lēmums, kā tālāk darboties. Tīri naudas ziņā pašam elektronisko lietu sekretariātam ir 21 miljons. Tātad 21 miljons ir jāizlieto gan e-pakalpojumu attīstībai, gan arī citādā veidā. Otra vislielākā naudas summa būs Izglītības un zinātnes ministrijai - bez īpašās programmas, kuras apjoms ir 14,5 miljoni… Es atvainojos, es aizmirsu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju - 18 miljoni. Tātad mēs tomēr mainām šo uzsvaru, tomēr no šiem miljoniem mēģinām vairāk dot, tā teikt, uz leju, decentralizēt. Ir 16 miljoni Veselības ministrijai; Kultūras ministrijai - 13 miljoni; Iekšlietu ministrijai - 8 miljoni… Kopumā ir 116,4 miljoni. Tā ka es gribu teikt, ka nākamā ministre (es ceru, ka jūs viņas kandidatūru atbalstīsiet) savu darbu uzsāk situācijā, kad ir jau izdarīta analīze par to, kādiem mērķiem esam tērējuši naudu un kāda ir atšķirība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju 2004. -2006. gada fondu un valsts investīciju apguvē; ir arī iezīmētas vājās vietas. Un otra lieta, kas ir izdarīta. Ir faktiski jau iegūta informācija par šiem līdzekļiem, kas paredzēti 2007. -2013. gadam. Šie IKT līdzekļi ir apzināti un sadalīti pa prioritātēm, pa resoriem. Man nav laika uzskaitīt jums visas tās aktivitātes, to ir ļoti daudz katrā no ministrijām (teiksim, Iekšlietu ministrijā to ir vairāk par divdesmit). Tās ir šeit ļoti izvērsti aplūkotas. Ja jums tas viss interesē, jūs varat iepazīties ar to informāciju arī Ministru kabineta mājaslapā. Esiet tik laipni! Kā es jau teicu, viss šis plāns sekretariātam ir izstrādāts un ministrei nav jāpārstrādā pilnīgi. Ja nu viņai ir savas iniciatīvas, tā ir cita lieta. Bet nav tā, ka viss no nulles ir jāsāk. Taču es kā Ministru prezidents personīgi esmu jau iepriekšējai ministrei rakstījis vēstuli par to, kas būtu jādara tagad, kad pirmo 100 dienu plāns, kas bija, ir izpildīts. Tagad stāv priekšā nākamās 100 dienas. Es uzskatu, ka, neskatoties uz to, ka mums ir paredzētas ļoti daudzas aktivitātes 2007. -2013. gadā, viens no sekretariāta uzdevumiem, sadarbojoties ar resoriem, ir iezīmēt pašas prioritārākās, noteikt tos projektus, kuru īstenošana ir jāsāk nekavējoties. Un faktiski šāda apgūšana sāksies mums šā gada novembrī, decembrī. Tātad sekretariātam ir jābūt tam, kas koordinē šo situāciju, jo viņi zina, kuri no šiem projektiem ir, tā teikt, paši degošākie. Otrs uzdevums. Ir pilnīgi skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrija var netikt galā ar saviem resursiem - gan ar saviem finanšu resursiem, gan arī… ne tik daudz ar finanšu, cik ar saviem darbaspēka resursiem. Es zinu, ka viņi pie tā visa strādā, tomēr esmu lūdzis sekretariātu, lai viņi papildu spēkus lieto sadarbībai ar šo ministriju. Mums ir tomēr jāpanāk pilotprojekta īstenošana, lai mēs precīzi zinātu visu… Skolēnu un skolotāju reģistru integrācija vienotā valsts informācijas sistēmā līdz šim nav diemžēl notikusi. Mums ir nodalītas bāzes pa rajoniem. Šim uzdevumam - visu skolēnu un skolotāju reģistru integrācijai vienotā sistēmā - izpildes termiņš ir 1. augusts, lai mēs varētu vismaz uz nākamo mācību sezonu skaidri zināt, cik mums ir skolotāju, kurās skolās cik ir skolēnu, kā viņi maina skolas, kā skolotāji maina skolas, cik skolās skolotāji strādā vienlaikus… Pretējā gadījumā es par šiem jautājumiem varu runāt tikai emocionālā līmenī. Arī finansējuma saņemšanai ir ļoti svarīgi šo informāciju zināt. Un trešais uzdevums. Kā es jau teicu, sekretariātam kopā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu obligāti jāizstrādā (es pasvītroju - obligāti!) nodokļu e-deklarācija, kā arī visu to dokumentu, ar kuriem uzņēmumi apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu, obligāta e-apmaiņa. Es uzsveru - durvis ciet VID! Lai neviens tur iekšā neiet! Tas nav izdarīts. Tas nav izdarīts tad, kad strādāja iepriekšējā ministre, tas nav izdarīts tad, kad strādāja iepriekšējais sekretariāts. Līdz šim ir, tā teikt, vēlējuma formā pateikts: „Jūs varat darīt gan tā, gan tā! Jūs varat iet uz turieni, varat arī e-parakstu izmantot. ” Tas nav pieļaujams! Es domāju, ka mums ir jābūt cietākai nostājai šajā jautājumā. Un pēdējais uzdevums. Tas, kā es jau teicu, savukārt sadalās divos uzdevumos un ir ļoti aktuāls - turpināt visu to 27, tā teikt, punktu realizāciju… Visu viņi nepaspēs… Vajag ieviest tos e-pakalpojumus, kas ir saistīti ar Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošo jeb uzturēto Iedzīvotāju reģistru. Ir jāveic konkrēti pasākumi, kas ir saistīti ar dzīvesvietu deklarēšanu, kas ir saistīti ar veselu virkni Iedzīvotāju reģistra uzlabojumu. Turklāt, kā jau minēju, ir jāpāriet no tās sistēmas, ka mēs zinām, kurš atbild par to, ja kāds uzbrūk informācijas sistēmai iestādē vai resorā… Ir īsākā laikā šie cilvēki jāapmāca profesionāli, viņiem ir jānoliek eksāmens, viņiem ir jābūt attiecīgam sertifikātam, lai viņi tad, ja notiktu uzbrukumi informācijas sistēmai resorā vai iestādē, zinātu, kā praktiski rīkoties: vai nu atslēgt sistēmu, vai darboties citādāk. Un noslēgumā, cienījamie deputāti un cienījamais Prezidij, es tiešām aicinu jūs atbalstīt kandidatūru - Signi Bāliņu. Jums visiem ir pieejams viņas dzīves gaitas apraksts. Es domāju, ka kandidatūra absolūti, par visiem simt procentiem - un pat vēl vairāk nekā par simt procentiem! -, atbilst profesionālā ziņā, ņemot vērā, ka kandidāte ir darbojusies gan akadēmiskā vidē - strādājusi kā pasniedzēja un arī kā zinātniece -, gan arī praktiski strādājusi. Jūs redzat, ka šeit ir darbība, arī uzņēmējdarbība; ir arī ļoti daudz publikāciju. Tā nu iznāca manā dzīvē, ka es zināmu laiku nodarbojos ar to, ka mēs Latvijas Universitātē dibinājām Informātikas katedru. Mēs šo katedru nodibinājām, un man ir zināma pieredze saistībā ar to. Ir arī pazīšanās ar tiem cilvēkiem, kuri šīs visas lietas Latvijas Universitātē uzsāka, no kā izveidojās vesela virkne ministriju… piedošanu, vesela virkne firmu, no kā izveidojās vesela virkne arī jaunu programmu saistībā gan ar interneta lietošanu, gan ar daudz ko citu. Es esmu prasījis arī rekomendācijas, arī mutiski, un šīs rekomendācijas par Bāliņas kundzi ir bijušas labas, un es ceru, ticu tam, ka viņa spēs veikt šos uzdevumus, kurus es kaut vai daļēji šeit iezīmēju. Lūdzu atbalstīt šo kandidatūru. Paldies jums par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2008_05_15-seq22 language "lv".
• 2008_05_15-seq22 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q822919.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q211.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q4294791.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q79820.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q4294315.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q957126.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q37.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q191.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q193089.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q1771611.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q39731.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q957137.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q15628977.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q1419663.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q498407.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q25496595.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q210715.
• 2008_05_15-seq22 mentions Q4076624.