Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_04_24-seq796> ?p ?o. }

• 2008_04_24-seq796 type Speech.
• 2008_04_24-seq796 number "796".
• 2008_04_24-seq796 date "2008-04-24".
• 2008_04_24-seq796 isPartOf 2008_04_24.
• 2008_04_24-seq796 spokenAs 5.
• 2008_04_24-seq796 spokenText "Godājamie kolēģi! Tibetas sakarā es gribētu runāt par trīs aspektiem. Pirmais ir garīgais aspekts. Tas, ka mēs visi esam Tibetas cerība un Tibeta ir visu mūsu cerība. Protams, pat gara lekciju cikla ietvaros būtu grūti izstāstīt, ko nozīmē jēdziens „Tibeta - budisma Meka”: tūkstošiem Rietumu civilizācijas garīguma bezgaisā smokošu cilvēku garīgais patvērums, vieta, kur atrast patvērumu dvēselei laikā, kad Rietumu kultūrai nav vairs citu ideālu un dievu kā vienīgi pragmatiski racionālais un nežēlīgais dievs - nauda. Rietumu civilizācija, radusies un izaugusi kristietības vērtību sistēmā, to nepagodina pat ar ierakstīšanu Eiropas Savienības līgumā, tagad - Lisabonas līgumā. Ko darīt tiem, kas visā globalizētajā pasaulē smok nost zem Rietumu civilizācijas zemajām debesīm, aiz kurām putras karotes aizspraustas? Tibetas budisma tekstos krietni daudz pareģojumu par to, ka tad, kad deģenerācijas ēra jeb Kalijuga būs pusē, barbaru skaits pasaulē pieaugs. Beigu beigās par barbariem kļūs visa cilvēce. Tas arī nozīmēs, ka pienācis gals vienam no lielajiem Zemes cikliem. Runādami par liktenīgās 20. un 21. gadu simteņa sadures iedzīvotājiem, tibetiešu lamas uzsver, ka mēs esam liecinieki materiālajiem brīnumiem, kuriem senajos laikos neviens nebūtu ticējis, bet mēs esam zaudējuši savas iekšējās spējas, kuru izkopšanai bijušas veltītas arhaiskās kultūras un vēl līdz mūsu dienām nonākušās tradicionālās reliģijas. Tas, ka pasaulē vairs nenotiek garīgie brīnumi, par kuriem liecina senās ezoteriskās doktrīnas, apliecina nevis mūsu „racionālo izpratni” un „atteikšanos no māņticības”, nevis „acu gaismas atgūšanu”, bet gan liecina par aklumu, jo esam kļuvuši sveši paši savai būtībai un dvēseles dziļumos ieslēptajam spēkam un patiesībai. Tulkus Tondrupa vārdiem runājot, mēs uzvedamies kā vājprātīgie, kas pametuši mājas, pilnas neizsīkstošām bagātībām, un izgājuši uz ielas ubagot. Mēs uzvedamies kā barbari, kā cilvēki, kas noticējuši miesai un mantai, kā tie, kuriem Apsolītā garīguma zeme zaudēta uz visiem laikiem. Lai fakti par Tibetā okupantu rīkoto un joprojām veikto genocīdu būtu cik drausmīgi būdami, daudzi tibetieši dzīvo ar cerību, ka pastāv absolūtā realitāte - svētums, kas ir pārāks par mūsu pasauli un vēsturisko kontekstu ar visām tā ciešanām. Laiks, kuru Tibetas iedzīvotāji skaita pēc Jupitera kalendāra 60 gadu cikla, viņiem cikliski griežas pa spirāli, nevis lēnām virzās no neatminamā sākuma uz neuzminamajām beigām. Katram ciklam raksturīgi paisumi un bēgumi, un tāpēc pat savas Tēvijas vēstures vismelnāko posmu tibetieši spēj uztvert kā neizbēgami likumsakarīgu. Apzinādamies, ka dzīvo Kalijugas - melnās jeb pagrimuma ēras - beigās, viņi šo drūmo faktu pieņem stoiski un pat ar zināmu ironiju. Ticēdami reinkarnācijai, tibetieši nešaubās, ka reiz - ja ne pēc tūkstoš, tad vismaz pēc desmittūkstoš gadiem - sagaidīs Darmajugu, ko aizsāks Budas Maitrejas atnākšana. Un arī tagad tic pareģojumam, ka, degradācijas laikmetam beidzoties, Sniegāju valstībā atkal uz īsu laiciņu iezaigosies patiesās darmas un skaidrā garīguma posms, kas atstās ietekmi uz visu cilvēci un planētu Zemi. (Man jāteic, ka šeit un turpmāk ir izmantoti fragmenti no Jurgas Ivanauskaites grāmatām.) Dalailama ne jau tikai kā Tibetas sūtnis, bet kā ūdens slāpstošajai Rietumu civilizācijai saņem Nobela Miera prēmiju. Un tieši tāpēc visā pasaulē (un par to mēs pārliecināmies diendienā, jau vairākus mēnešus) tūkstošiem cilvēku iziet ielās. Citēju: „Kad Dalailama pirms gadiem viesojās Rīgā, klausoties viņa runas veidā un runas būtībā, man likās, ka viņa piedāvājums ir optimālais ceļš, pa kuru pasaulei iet. Šis ceļš saistīts ar garīgu attīrīšanos, koncentrēšanos labajam, nevarmācīgajam un pasaules garīgās jēgas meklējumiem. ” (To raksta profesore Janīna Kursīte.) Nav precīzu statistikas datu par budistu skaitu Rietumu pasaulē. Zinu, ka budisma centru skaits Eiropā ir rēķināms daudzos simtos un ASV to ir vēl daudz vairāk. Daudz budistu ir Latīņamerikā un (tas interesanti!) tradicionāli katoliskajās valstīs - Itālijā, Spānijā, Francijā, Portugālē, Beļģijā. Eiropā darbojas budisma augstskolas, ir gan klātienes, gan neklātienes apmācība. Tanīs mācās cilvēki no visas pasaules, ieskaitot, piemēram, Japānu un Dienvidāfriku. Budistu skaits pasaulē, arī Latvijā, turpina augt. Otrs aspekts, ko es pieminēšu, ir cilvēktiesības - viens no populārākajiem Rietumu „jājamzirdziņiem”. Sandra Veinberga rakstīja par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā - par mazu meitenīšu apzinātas iznīcināšanas politiku pirmsdzemdību periodā, par Tibetas okupācijas neizbeigšanu, par nāvessoda izmantošanu, par reliģiskās kustības Falunguņ piekritēju vajāšanu, kuru lielākais noziegums ir tas, ka viņu filozofijas būtību izteicošo trīs vārdu - „pacietība”, „labestība” un „patiesība” - vidū ir vārds „patiesība”. Patiesība komunistiskajā Ķīnā. Svenska Dagbladet rakstīja: „Ķīna pēdējos gados ir strauji attīstījusi sadarbību ar demokrātiskajām valstīm daudz plašākā mērogā nekā agrāk. Taču vergu nometnes valstī turpina eksistēt, ieslodzījumā joprojām atrodas cilvēktiesību aktīvisti, „nereģistrētie kristieši”, Falunguņ kustības piekritēji, kuriem jāstrādā 15 stundas dienā, iztiekot ar vairāk nekā minimālu miega atpūtu un ēdienu uz bada robežas. Šiem ieslodzītajiem „skalo smadzenes”, viņus pakļauj spīdzināšanai, liek uzturēties netīrumos, smirdoņā, tveicē, salā, paciest indīgas ķimikālijas. ” Jurga Ivanauskaite: „Es biju nokļuvusi gluži kā citā telpas un laika līmenī - no planētas Zeme uz planētas Tibeta. Un tāpēc, kamēr vien būšu dzīva, kā tādu mantru atkārtošu un atkārtošu Tibetas svēto vidi un tos cilvēkus, kurus tajā redzēju, - vecus mūkus ar spīdzinātāju izmežģītajām rokām un kājām, ar izdurtajām acīm, ar nocirstajiem īkšķiem, lai ierastajā veidā viņi nevarētu skaitīt mantras ar simt astoņām Tibetas lūgšanu kreļļu zīlītēm… Amnesty International jeb Starptautiskās Amnestijas publicētajos Tibetas politisko ieslodzīto sarakstos pie uzvārda, kam blakus uzrādīts arī ieslodzītā vecums, reizēm var atrast blāvu brīvības cīnītāja vai cīnītājas attēlu. Politiskās ieslodzītās mūķenes parasti ir ļoti jaunas. Ar bērnišķīgām acīm uz mani noraugās deviņus gadus vecā Gjalcena Čozoma, gleznā kā dakine divpadsmit gadu vecā Gjalcena Dolkara, četrpadsmit gadu ir Tenzinai Tubtenai, septiņpadsmit, piecpadsmit, astoņpadsmit, trīspadsmit… Klāt pierakstīts - „sodīta”, „apcietināta”, „nomocīta”, „nespēdama izturēt pazemošanu, izdarījusi pašnāvību”, „mirusi tūlīt pēc iznākšanas no cietuma”, „nošauta demonstrācijas laikā”… Daži vārdi par „Tibetas Mirušo grāmatu”, kuras patiesais nosaukums ir „Bardo Todrolčenmo”, ko var tulkot kā „Lielā Grāmata par Izsvabināšanos, uzklausot un izprotot bardu”, kas ir Tibetas kultūras fundamentāla sastāvdaļa, un fenomenālo šā ļoti specifiskā tibetiešu teksta popularitāti Rietumos, kur nāve - īpaši 20. gadsimtā - ir kļuvusi par savdabīgu tabu zonu, par aizliegto tematu, kāds iepriekš garus gadu simtus ir bijis sekss. Rietumu maskētajā jeb kosmetizētajā sabiedrībā tiek daudzināta jaunība, miesiskums un seksuālisms, un sāk šķist, ka nav vairs atlicis vietas ne tikai nāvei, bet arī būtiskiem, tās acu priekšā izraisītiem jautājumiem, jēgai un mērķim. Nāves un mirstīguma noklusēšana sašaurina cilvēka esību, atņemdama tai kā majestātiskos eksistences augstumus, tā arī reibinošos un šaušalīgos bezdibeņus. „Diskusijas par nāvi šķiet kā jaunā pornogrāfija - slēpjama un apkaunojoša tēma, kas stāv būtiskā pretrunā ar seksa un mīlestības apburošo dzīvīgumu un nemirstības morāli,” rakstīja Arnolds Toinbijs. Tiek noklusēta tās ārkārtīgā nozīme, jo nāve, kas ikkatru mīļu dieniņu gāztin gāžas no laikrakstiem vai televīzijas ekrāna, acij kļūst aizvien parastāka - kā šķīstošās kafijas vai higiēnas tamponu reklāma. Tas ir kaut kas tāds, kas, pretstatā seksa sumināšanai, mūs nevar ne skart, ne satraukt, ne uzlikt pienākumus vai satriekt. Pašlaik cilvēks mirst tā, kā to ir pareģojis Francs Kafka „Prāvas” finālā, - kā suns. „Tibetas Mirušo grāmata” Rietumus ir satriekusi vēl arī ar to, ka tajā aprakstītā nāve ne tikai atšķir cilvēku no citiem radījumiem, bet arī piešķir viņa nenovērtējamai dzīvei papildu jēgu. ” (J. Ivanauskaite „Ceļojums uz Šambalu”) Ķīnas kultūras revolūcijas laikā zem šaušalīgā lozunga: „Sagrausim četras vecās atliekas!” iznīcināja un turpina iznīcināt gan seno kultūru, gan seno domāšanu, tradīcijas un paražas. Un vēl trešais aspekts - Latvija un Tibeta. Citāts: „Šajās nedēļās, kopš medijos aktualizējies Tibetas okupācijas jautājums un cilvēktiesību pārkāpumi, man jādomā par savu uz Sibīriju aizvesto māti 1941. gadā un saviem uzstājīgajiem jautājumiem viņai, kālab cilvēki nepretojās, kālab nebēga laukā no vagoniem un tā tālāk,” raksta Gundega Repše. „Man jādomā par viņas allažīgo atbildi, ka visi bijuši pārliecināti, ka pasaule taču to nepieļaus, ka Rietumi nāks talkā un pārpratums tiks novērsts. Bet pasaule bija aizņemta pati ar sevi. Gluži kā latvieši tagad - ar saviem namiņiem, kredītiem, bērniņiem un degunpriekšas komfortu. Ko tad mēs varam, vai ne?” Bet mēs varam! „Mēs varam izglābt savu sirdsapziņu, raidīt domu spēku un gluži vienkārši būt cilvēki, ne vienaldzīgu līķu nācija. Jo tas budistu mūks, ko Ķīna ir solījusi pāraudzināt par kārtīgu patriotu, ir ikviens no mums, ko pasaule labprāt bezkaislīgi aprīs, ja tai neliks pretī katras dienas cīņu par brīvību. ” Pēc šā gada marta traģiskajiem notikumiem Tibetā vairāki pasaules ietekmīgi mediji atkal ir atcerējušies Baltijas valstis un salīdzinājuši Tibetā notiekošo ar triju Baltijas valstu vēl pavisam nesen vēsturisko situāciju. Piemēram, Londonas brīvā žurnālista Kvina Dajera (viņa raksti publicēti 45 valstīs) rakstā Regime Changes is Tibet’s only hope lasāms: „40 gadus Tibeta bija patiešām neatkarīga. Ķīnā komunisti sagrāba varu 1949. gadā un iebruka Tibetā nākamajā gadā, pamatojot to ar argumentu: „Kas reiz bijis mūsu, ir mūsu uz visiem laikiem!” Tik ilgi, kamēr viņiem būs vara Pekinā, viņu varā būs arī Tibeta. Prātā nāk interesanta analoģija. Baltijas valstu - Lietuvas, Latvijas un Igaunijas - vēsture maz atšķiras. Tās nonāca Krievijas impērijas pakļautībā, tai izplešoties, 18. gadsimtā, bet atguva savu neatkarību pēc cariskā režīma gāšanas 1917. gadā; tad zaudēja to atkal, kad Padomju Savienība tās okupēja 1940. gadā - un pēc tam atguva neatkarību atkal, kad Maskavā sabruka komunistu režīms 1991. gadā. Un viņu galvenais motīvs neatkarības atgūšanai bija bailes, ka viņu valoda un kultūra izzudīs zem Krievijas imigrantu viļņa. Ar Tibetu ir tas pats, kas ar Baltijas valstīm. ” Šīs ir citāta beigas. Šābrīža notikumi Tibetā daudzējādā ziņā atgādina Latvijā pieredzēto. (No zāles dep. A. Golubovs: „Vai viņiem arī ir nepilsoņi?”) Komunisma būtība ir nemainīga, un nav svarīgi, vai runa ir par PSRS vai par Ķīnu. Vardarbība un genocīds ir dabiska šāda režīma iezīme. Un nobeidzot. Mums citu valstu un savas nesenās vēstures priekšā ir morāls pienākums un atbildība nevērtēt savas ekonomiskās attiecības un intereses augstāk par cilvēciskajām un demokrātiskajām brīvībām un vērtībām. No mūsu vienaldzības šajā Tibetai traģiskajā laikā var neatgriezeniski ciest Latvijas tēls un starptautiskais prestižs. Bet tas pat nebūtu pats galvenais. Ir vērts…".
• 2008_04_24-seq796 language "lv".
• 2008_04_24-seq796 speaker Inguna_Ribena-1956.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q211.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q649.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q2660080.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q37.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q191.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q193089.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q458.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q148.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q39731.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q159.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q142.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q31.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q38.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q15180.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q3743265.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q34266.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q84.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q29.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q17.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q956.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q597.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q258.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q45.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q42970.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q4715648.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q383772.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q198824.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q5806.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q6753814.
• 2008_04_24-seq796 mentions Q905.