Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_04_24-seq794> ?p ?o. }

• 2008_04_24-seq794 type Speech.
• 2008_04_24-seq794 number "794".
• 2008_04_24-seq794 date "2008-04-24".
• 2008_04_24-seq794 isPartOf 2008_04_24.
• 2008_04_24-seq794 spokenAs 150.
• 2008_04_24-seq794 spokenText "Būs tūlīt par tēmu. Tas ir saistīts taisni ar tēmu! Un tālāk es teicu: „Prezidents Bušs pateica, ka Jalta vairs neatkārtosies, Viļņā atbraucis, viņš pateica - jūs nekad nebūsiet vieni, un jūs nekad nebūsiet okupēti. ” Un es esmu amerikāņu draugs. Taču šī draudzība neizpaužas tā, ka man būtu jums jāliekuļo. Ievērojiet tautas sāpes un ciešanas, un ilgas pēc neatkarības! Mums tas jāievēro. Un jāatbalsta Tibeta visiem spēkiem! Šodien un vienmēr! Un kas tad ir tie, kas pārmet man? Viņiem ir cita pasaules uztvere. Viņi jau nav ļauni cilvēki. Skalbe jau 1917. gada sākumā, kad notika Krievijas lielā bezasiņu revolūcija, rakstīja par latviešiem, kas neiedrošinājās vārdus „Latvijas neatkarība” ņemt mutē. Skalbe to saprata. Teica: „Mums joprojām ir lielākais vairākums cilvēku, kuri domā, ka tie kungi mums var dot un tie kungi mums var nedot. Un tie kungi mums var atļaut, un tie kungi mums var neatļaut. ” Diemžēl es redzu to pašu arī šodienas Latvijā, kas domā, ka amerikāņu, britu vai citi kungi mums var kaut ko dot un atļaut vai nedot un neatļaut. Bet mēs paši varam atļauties būt brīvi, būt garīgi brīvi. Un tā jau ir Tibetas prasība. Ko tad viņi vēlas? Mēs jau nevaram noteikt, ko Dalailama vēlēsies. Kā zināms, Dalailama, kā jau garīgais Tibetas līderis, šodien saka, ka viņš, iespējams, varētu samierināties ar Tibetas autonomiju. Jā, tā ir viņu darīšana! Tā nav mūsu darīšana. Mums jāatbalsta viņu tieksmes, garīgās tieksmes, noteikt savu nākotni, un es vēlreiz aicinu šodien ar lielu balsu vairākumu to darīt. Redziet, uz ko tad balstās visas tās lietas. Mēs zinām, ka tās bezgala daudzās tautas ir apspiestas. Viņas balstās uz nepārprotamiem faktiem, ko pierāda vēsture. Kā es saku, tās tautas tur ir dzīvojušas, dzīvo, attīstās un dzīvos vēl arī tālāk. Un kādas mums ir tiesības kādam kaut ko liegt vai pateikt, ka mēs esam alianse vai ka ir tādi un tādi ekonomiskie un citi līgumi un „jums nav tiesību uz patstāvību”? Ar to mēs aprokam paši savas tieksmes pēc patstāvības un neatkarības. Lielais latviešu zinātnieks Jānis Endzelīns ir teicis par faktu (un tas atzinums ir vissvarīgākais): ja vēsturiski fakti vai valodniecības fakti, vai jebkurš cits fakts zinātnē (viens, nemaz nevajag būt daudziem!) pierāda kaut ko, tad šis viens fakts ir svarīgāks par daudziem bezfaktu apgalvojumiem. Tie, kas negrib dot tautām brīvību, parasti oponē ar bezfaktu apgalvojumiem. Bet mums ārpolitikā vajadzētu operēt ar faktu apgalvojumiem, un tad mēs nonāksim uz īstā - Zentas Mauriņas ieteiktā ceļa. Runājot par demokrātiju, jāteic, ka tā tomēr ir laba mācība. Un tā nav atraušanās no tēmas… NATO Parlamentārajā Asamblejā ir grieķu komunists, kas runā nepārtraukti, bieži - piecas, desmit reizes sesijā - un uzstājas pret gandrīz visiem NATO priekšlikumiem. Var redzēt, ka viņš nicina NATO, viņš to negrib, tāpat kā krievu komunismu, bet neviens no pārējiem deputātiem neiejaucas un netraucē viņam runāt, un starpbrīdī viņi visi draudzīgi apspriežas. Ir tur arī holandietis - kreisais sociālists Koks. (Ainars Latkovskis kādā sarunā ar mani runāja par šo Koku.) Koks ir tāds pats kā tas grieķu komunists. Viņš principā ir pret NATO. Un viņš nekautrējas runāt. Bet neviens no pārējiem deputātiem šo holandiešu deputātu nenievā un nemēģina dabūt nost no tribīnes un teikt: ko tu runā! Vēl labāks piemērs. Reikjavīkā sastrīdējās divi amerikāņu senatori: viens - Buša piekritējs, kas uzskata, ka, tā teikt, ir jāliek līdzekļi Irākā un Afganistānā, acīmredzot republikānis, un otrs - demokrātu piekritējs (ir 36 Amerikas kongresmeņi šajā Asamblejā). Viņi, viens pēc otra kāpdami tribīnē, savā starpā tā sastrīdējās, ka vairs nesēdēja blakus, bet aizgāja katrs uz citu vietu. (Es to redzēju, netālu sēdēdams.) Cik spilgts Amerikas demokrātijas piemērs, kādam ir jābūt demokrātam, kādai ir jābūt īstai demokrātijai! Viņi pārstāv katrs savu individuālo uzskatu un nedomā, ka ar to viņi nodara kaitējumu Amerikai. Tā… labi… Par noziegumiem. Noziegumi nekad nav abstrakti. Noziegumi ir konkrēti. Noziegumi ir jāsauc īstajā vārdā, lai cik nežēlīgi tie arī būtu. Mēs nevaram, runādami par nacisma noziegumiem, komunisma noziegumiem vai arī kādas tautas noziegumiem, apmierināties tikai ar vārdu „noziegumi”. Jo nežēlīgāki noziegumi, jo konkrētāk ir jārunā par tiem. Tas, ka jūs nosaucat noziegumu konkrēti un parādāt, cik nežēlīgs tas ir, taču nebūt nenozīmē, ka jūs vēršaties pret šo tautu, kas šo noziegumu izdarījusi, vai kūdāt pret šo tautu. Ja kūda, prasa atriebību vai kaut ko tamlīdzīgu, tad var teikt: jūs šo noziegumu izmantojat par iemeslu naida kurināšanai. Jāsaprot ir, ka par noziegumiem ir jārunā, un mēs nedrīkstam klusēt par Tibetas sakarā izdarītajiem noziegumiem. Labi, ka ir Tibetas atbalsta grupa, kura arī bez manis, tiekoties ar sarkanās Ķīnas vēstnieku, runāja par konkrētiem noziegumiem. Un arī šeit, ja būs tāda vēlme kādam, ir jārunā par konkrētiem noziegumiem, jo nozieguma jēga pazūd, ja runā abstrakti. Pateikt: „Viņš izdarīja noziegumus…” - ar to nepietiek! Ir tāda lieta, kas, ja mēs runājam par ārpolitiku, var teorijā izskatīties ļoti pievilcīga. Nu, piemēram, mūsu Ārlietu ministrijas teorētiskā pieeja, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, mēs nedrīkstam tur neko darīt, neko runāt, ne teikt, ne arī iestāties par… Bet praksē šāda nostāja var būt kaitīga. Un otrādi: ārpolitikā vai jebkurā citā jomā kāda lieta, kas teorijā izskatās postoša un ļauna (teorētiski arī Lāča runa NATO Parlamentārajā Asamblejā izskatās bēdīga), praksē var izrādīties ļoti noderīga kādai tautai. Un tā tas ir visās zinātnēs, visās starptautisko attiecību jomās. Ir jāsaprot, ka demokrātija jāizvērš arvien plašāk arī Latvijā. Mēs jau neesam pieraduši pie demokrātijas. Seši gadi Ulmaņa laikā… Un cik tad tagad? Tā teikt, „padsmit” gadu! Mums ir jāvirzās tālāk īstas demokrātijas izpratnē un virzienā, nevis tā jāapslāpē. Gan Marks Tvens, gan Zenta Mauriņa ir runājuši par šo izpratni. Izpratni, par ko daudzi šeit, zālē, sēdošie teica: nu, tas jau ir milzīgs, kails ideālisms, ko nevar sasniegt. Marka Tvena, šā amerikāņu gudrā satīriķa, vārdi: „Cilvēks ar jaunu ideju galvā tiek, protams, uztverts kā savādnieks, tomēr tikai tik ilgi, kamēr šī ideja nav guvusi ievērību. ” Es uzskatu, ka idejai par jebkuras tautas neatkarību latviešu politiķu runās, Saeimas deputātu latviešu runās, ir jāgūst šodien ievērība gan šeit, Latvijā, gan ārzemēs - jebkurā vietā, visur un vienmēr. Ibsens, lielais norvēģu rakstnieks, ir teicis, ka grūti ir būt labiņam ar visiem, izpatikt visiem. Mēs to zinām. Es, kā jau gados vecākais deputāts, varu teikt, ka mēs visi to zinām, ka dzīvē dikti viegli arī personīgās attiecībās būt labiņam pret visiem, izpatikt; tad jūs esat labs, pret jums neviens nevēršas. Bet Ibsens saka: „Būt patiesam ir grūti. ” Un patiesība ārpolitikā - tie ir fakti. Vēstures fakti! Tā ir pati galvenā patiesība. Beigšu ar Ibsena vārdiem: „Ja negribam mēs lieli būt, tik gribam to, kas nava grūt’, mēs mūžam vergi paliekam. ” (Aplausi.)".
• 2008_04_24-seq794 language "lv".
• 2008_04_24-seq794 speaker Stanislavs_Skesters-1958.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q822919.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q211.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q1020384.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q148.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q159.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q15628977.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q7184.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q796.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q889.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q9142842.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q128499.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q6922017.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q7245.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q48589.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q1764.
• 2008_04_24-seq794 mentions Q2512349.