Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_04_24-seq788> ?p ?o. }

• 2008_04_24-seq788 type Speech.
• 2008_04_24-seq788 number "788".
• 2008_04_24-seq788 date "2008-04-24".
• 2008_04_24-seq788 isPartOf 2008_04_24.
• 2008_04_24-seq788 spokenAs 84.
• 2008_04_24-seq788 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien Tibetas atbalsta grupas vārdā es izsaku cerību, ka pēc 17 gadiem mēs otrreiz ar ievērojamu balsu vairākumu atbalstīsim tibetiešu tautas tieksmes pēc brīvības. Un proti. Es atgādināšu, ka 1991. gadā, bet tomēr jau pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 4. maijā, Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs nosūtīja Dalailamai trimdā…. (No zāles dep. Dz. Ābiķis: „Dalailamam!”) Jā, Dalailamam! Es atvainojos! Paldies par gramatisku aizrādījumu… Augstākās padomes vārdā nosūtīja apsveikumu un paziņojumu, ka mēs atbalstām tibetiešu tautas brīvības centienus. Mūsu izcilajai domātājai Zentai Mauriņai pieder tāds teiciens: „Brīvība visām tautām ir viena, tāpat kā Dievs ir viens. Vai nu tā ir ikvienai tautai, vai tās nav nevienai tautai. ” Es esmu nācis ar šādu Zentas Mauriņas brīvības izpratni šodien šeit, Saeimas tribīnē, un saistībā ar Tibetas tieksmēm pēc brīvības es iztirzāšu arī mūsu ārpolitiku tādā pašā izpratnē, kāda tā ir Zentai Mauriņai. Proti, šodien pasaulē ir simt deviņdesmit divas Apvienoto Nāciju Organizācijas valstis, bet etnologi, savā starpā nedaudz strīdoties, norāda, ka ir apmēram no trim līdz pieciem tūkstošiem etnisku vai reliģiozu vienību, kuras mēs varam uzskatīt par nācijām. Tātad lielākā daļa pasaules tautu vēl joprojām dzīvo apspiestībā. Un, izejot no Zentas Mauriņas principa, mēs, kam pašiem ir 2500 gadu vēsture, sākot no baltu ierašanās šajā zemē, un kas tikai nepilnus četrdesmit gadus bijuši brīvi, mēs atbalstīsim, es domāju, vēlreiz šodien šo visu tautu tieksmes pēc brīvības, ne tikai tibetiešu tautas tieksmes pēc brīvības. Kas tad varētu būt brīvība katrai nācijai? Es uzskatu, ka katrai tautai, kas dzīvo savā etnoģenētiskajā teritorijā, tas ir, teritorijā, kur tā ir dzimusi, radusies, attīstījusies un izveidojusies, ir tiesības uz savu neatkarīgu valsti. Protams, mūsu ārpolitika līdz tādai brīvības uztverei… līdz tādai brīvības uztverei vēl nav nonākusi, tāpēc, iespējams, mūsu kolēģi vai šeit, zālē, sēdošie to sauks par nepiepildāmu ideālismu, turpretī es uzskatu, ka to vajag saukt par pragmatisko ideālismu, un tas ir sasniedzams mērķis, jo visa pasaules starptautisko attiecību un starptautisko tiesību vēsture ir pierādījusi, ka pasaules sabiedriskā doma arvien vairāk attīstās šajā virzienā, un tāpēc ir iespējams, ka tad, kad mēs neviens vairs te nebūsim… tad būs nevis simt deviņdesmit divas, bet divsimt deviņdesmit divas brīvu tautu valstis Apvienoto Nāciju Organizācijā. Arī pati Apvienoto Nāciju Organizācija jau sen, pagājušajā gadsimtenī, ir atzinusi katras tautas pašnoteikšanās tiesības, un arī mūsu ievērojamais jurists, kuru tagad atzīst pat Eiropas mērogā, Egils Levits, ir teicis, ka šīs pašnoteikšanās tiesības, kuras kā normu tautu attiecībās ir atzinusi arī Apvienoto Nāciju Organizācija un par kurām joprojām notiek strīds, jo ir dažādi virzieni izpratnē par to, kas ir pašnoteikšanās… ka šīs pašnoteikšanās tiesības noteikti ietver sevī katras tautas tieksmes atbrīvoties no pakļāvības un atbrīvoties no imperiālisma. Un to vēlas, kā šobrīd mēs to skaidri zinām, arī tibetiešu tauta. Tas, ciktāl var atbrīvoties un kādai ir jābūt šai brīvības formai, ir jānosaka tikai tibetiešu tautai, nevis ķīniešiem. Nākamais. Starptautiskās tiesības tikai tad iegūs tādu pašu lomu un precizitāti, kādu ir ieguvušas eksaktās zinātnes, kad pārējiem cilvēkiem sāpēs tas, ko izjūt kāda tauta, kura ir pakļauta, apspiesta un kuras brīvības tieksmes nežēlīgi apspiež. Tad, kad šīs citu sāpes izjutīs vairākums pasaules tautu. Un, lūk, arī mums ir jāizjūt šodien šīs sāpes, ko izjūt tibetiešu tauta, un savās sāpēs mums ir jābūt vienotiem, atbalstot šo tautu. Es atgādināšu jums kādu faktu. Kad Mihails Gorbačovs drusku palaida vaļā valdības grožus bijušajā PSRS, tad viņš sasauca PSRS Tautas deputātu kongresu un no tālās Amūras krastiem, no Klusā okeāna krastiem, uz to ieradās arī trīs tūkstoš cilvēku lielās nivhu tautas pārstāvji, kuri neko citu nelūdza šajā kongresā kā tikai to, lai kādā noteiktā teritorijā lielā platībā mednieku un dabas velšu vācējai nivhu tautai atļauj vienkopus viena rajona teritorijā apmesties uz dzīvi gar upēm. Un tajā brīdī, kad viņi šo lūgumu izteica, krievu deputāti kongresa zālē, kā to raksta ārzemju prese, trokšņoja, ņirgājās, smējās, izgāja ārā no zāles, kongresa zāle palika pustukša, bet šī nivhu sieviete turpat tribīnē sāka raudāt. Lūk! Mums kā tautai ir jāsaprot, mums ir jāsajūt arī nivhu 3000 cilvēku lielā tauta, citu apspiesto tautu cilvēku sāpes. Un, ja mēs to sapratīsim, tad mēs vienmēr arī sapratīsim - vēlreiz uzsveru! - tibetiešu sāpes. Iesim tālāk! Mēs nevaram apstāties savās prasībās, to izvirza arī Zenta Mauriņa, kura raksta, ka brīvība ir kā Dievs - tikai viena, un arī tibetiešiem tā ir viena, un, ja šis princips nevaldīs visā pasaulē, tad gan tibetieši, gan latvieši drīz atkal var zaudēt savu brīvību, un tad nekāds NATO mūs neglābs, jo brīvība ir… (Starpsaucieni no zāles. No zāles dep. A. Golubovs: „Mēs jau pazaudējām! Esam jau Eiropas Savienībā!”)… brīvība ir garīga uztvere, un tikai pēc tam tā pasaulē ir ekonomiski militāra uztvere. Proti, pievērsīsimies arī tām tautām, kuras arī vēl joprojām izjūt šīs sāpes, kuras tāpat kā mēs tūkstošiem gadu ir dzīvojušas savā etnoģenētiskajā teritorijā un kuras nav brīvas. Armēnija. 39 000 kvadrātkilometru - divās trešdaļās no Latvijas teritorijas - ir iespiesta tauta, kas agrāk apdzīvoja šo pašu etnoģenētisko teritoriju daudz lielākā platībā. Un viena tās daļa, kuras dēļ pašreiz pasaulē norit karstas diskusijas un norit vēl arī karš, tātad tiek izlietas asinis, ir Kalnu Karabaha. Kāda ir vēsturiskā patiesība, ja runājam par šo novadu, par šo Kalnu Karabahu, par strīdu starp armēņiem un azerbaidžāņiem? Proti, absolūti visi vai gandrīz visi vēsturnieki, to skaitā arī daži azerbaidžāņu vēsturnieki, atzīst, ka Kalnu Karabahā armēņi ir dzīvojuši tūkstošiem gadu, ka tā ir sena, veca armēņu tautas apdzīvota teritorija. Mums ir arī liecības šajā jautājumā. 1920. gadā, pēc tam, kad cariskā Krievija bija sabrukusi (No zāles dep. N. Kabanovs: „Par tematu!”)… Staļins, kurš toreiz bija tautību lietu tautas komisārs, no Kremļa sūtīja vēstuli Armēnijas komunistiem un teica… Robežas Kaukāzā toreiz vēl nebija nospraustas, nebija vēl arī pašreizējās padomju republikas, un šajā vēstījumā Staļins teica: „Kalnu Karabaha ir sena armēņu zeme. Tā ir jūsu zeme. ” (No zāles dep. N. Kabanovs: „Par tematu!”) Azerbaidžānas topošās Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja, kad vilka šīs robežas, uz Erevānu nosūtīja līdzīgu vēstuli, kurā to atzina un lietoja vārdu „brāļi” un „biedri”: „Kalnu Karabaha ir jūsu zeme, un mēs no tās atsakāmies. ” Bet Turcija, kas bija pasaulē pirmā valsts, kura bija labvēlīga Padomju Savienībai…".
• 2008_04_24-seq788 language "lv".
• 2008_04_24-seq788 speaker Visvaldis_Lacis-1924.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q822919.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q211.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q193089.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q458.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q159.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q7184.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q15180.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q348043.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q1065.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q43.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q227.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q399.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q98.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q4206574.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q48589.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q5477.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q4715648.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q30487.
• 2008_04_24-seq788 mentions Q1953.