Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_04_10-seq39> ?p ?o. }

• 2008_04_10-seq39 type Speech.
• 2008_04_10-seq39 number "39".
• 2008_04_10-seq39 date "2008-04-10".
• 2008_04_10-seq39 isPartOf 2008_04_10.
• 2008_04_10-seq39 spokenAs 66.
• 2008_04_10-seq39 spokenText "Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie ministri! Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Mans pienākums ir nākt šeit brīžos, kad tiek pieprasīta manis vadītās valdības ministra demisija, un aizstāvēt savus ministrus neatkarīgi no tā, no kādas partijas viņi ir ienākuši koalīcijā. Man tas ir jādara tā elementārā iemesla dēļ: ja es atsakos to darīt, tad mans pienākums ir pirms izskatīšanas pašam pieprasīt attiecīgo ministru demisiju. Tā ir politiskā loģika. Tāpēc, ņemot vērā, ka debates ir bijušas pietiekami garas, centīšos būt ļoti lakonisks. Vispirms - tāda vispārēja piezīme. Mums priekšā acīmredzot stāv vēl daudz, daudz diskusiju par visām ministru, valdības ministru, darbības sfērām. Es domāju, šis nebūs pirmais gadījums, kad mēs runāsim arī par demisiju… es ceru, ne tikai par demisiju. Taču vienu lietu gan es gribētu vienkārši lūgt. Es gribētu aicināt arī opozīciju, kuras uzdevums, loģiski, neapšaubāmi, ir cīnīties… nu jā, cīnīties par struktūras izmaiņām jeb par demisijām… Aicinu kaut kā panākt, lai tā ir tāda divvirzienu komunikācija. Es jau otro dienu šeit klausos… Nu, es negribu tā īpaši pārmest. Ir tāda sajūta, ka galvenais ir izteikt savu viedokli, īpaši neieklausoties otra viedoklī. Divu iemeslu dēļ aicinu. Politiskā loģika jau ir mainīga. Tas, kurš ir opozīcijā, pēc kāda laika var būt pozīcijā. Un, saduroties ar vienvirziena kustību, teiksim, informācijas ziņā būs problēmas. Tas ir viens aspekts. Otrs. Pēc tās politiskās loģikas, arī tiem, kas ir opozīcijā, vajadzētu sagatavot tādu zināmu „ēnu kabineta” skatījumu. Ja kāds grib pretendēt uz attiecīgo ministra posteni, vajadzētu dzirdēt arī to, kāds ir viņa skatījums. Var jau teikt tā - kad es būšu ministrs, tad arī jums savu skatījumu sniegšu. Taču politiskā loģika tomēr rāda, ka būtu nepieciešams to darīt arī tad, ja jūs esat opozīcijā. Par to, ko es noklausījos, īsumā varu pateikt sekojošo… Jā, vēl viena neliela atkāpe. Mēs tomēr esam demokrātiska valsts, mums ir daudzpartiju struktūra. Taču tas, ko es šeit dzirdēju no pirmās runātājas… Runāt par īpašniekiem, neīpašniekiem - es neuzskatu, ka tas ir korekti. Es nekad neesmu par „Jauno laiku” vai citām partijām izteicies no tāda aspekta. Es domāju, ka šī retorika, sajaucot to kopā vēl ar valdības darbu, nāk tikai par sliktu attiecīgā jautājuma skatīšanai pēc būtības. Bet tagad pēc kārtas. Pirmais. Ja mēs atskatāmies 18 gadus atpakaļ vēsturē, tad redzam, ka mēs esam piedzīvojuši esam divas tādas situācijas šajā sarežģītajā sfērā, ko sauc par satiksmi un sakariem. Es nesaukšu uzvārdus - apzināti nesaukšu uzvārdus! -, bet atgādināšu, ka mums ir bijuši divu dažādu tipu satiksmes ministri. Godīgi sakot, ir bijuši tādi ministri, kas klusi un mierīgi ir savu laiku nostrādājuši bez nekādiem riskiem, faktiski mēģinājuši palikt tajos mērogos un rāmjos, kādos viņi ir šo nozari pārņēmuši, un tā arī ir finišējuši. Būtībā šo ministru darbība nav, tā teikt, reducējusies līdz kaut kādiem zaudējumiem, pat ne līdz problēmām, pat ne līdz sadursmēm viedokļu ziņā. Bet nav arī nekādu tādu īpašu rezultātu, ja pavelk tam visam apakšā to svītru… Tā ka nebūtu arī par ko atskaitīties. Un ir otra tipa ministri (mums arī tādi ir bijuši un acīmredzot arī tagad ir šajā sfērā), kas darbojas citādāk, darbojas ar citu metodi - tādu, kas, protams, ir ļoti saistīta ar nopietnu risku. Kāpēc šī nozare ir, pēc manas dziļas pārliecības, Latvijā visriskantākā? Tāpēc, ka šīs nozares attīstība ir saistīta ne tikai ar Latviju vienu pašu. Tāpēc, ka viss, kas ir saistīts ar transportu, ar dzelzceļiem, ar lidojumiem, ar telekomunikācijām, - tā nav Latvijas iekšējā infrastruktūra vien. Tie ir pārrobežu jautājumi, par kuriem jau šeit runāja, un tie arī ir politiski. Tā ir tā loģika! Austrumu virzienā ir vienu politiskais mērķis, Rietumu virzienā - otru mērķis, Baltijas mērogā - citu mērķis, Skandināvijas - citu. Visi tie ir riskanti. Un tāpēc apzināsimies tomēr, ka, ja mēs šādi skatāmies uz šo kritisko, faktiski samērā riskanto politiku (to, starp citu, arī pašreizējais ministrs apzinās), tad, protams, atbildība ir pirmām kārtām jau tā - apzināties šos riskus. Bet, ja kāds no jums tomēr uzskata, ka var neriskēt šajās nozarēs vispār, tad nāciet ar savu skatījumu, kā rīkoties, lai, kā teica te Kariņa kungs, to attīstību virzītu uz priekšu! Tā bija tā lieta, ko gribēju jums pateikt pirmām kārtām. Es tiešām gribētu pateikt divas lietas. Gribu izteikt atzinību ministram par to, ka viņš neturpināja polemiku ar Valsts kontroli, jo šī nav tā tribīne, kur varas kontroles institūcijas var uzstāties, un loģiski būtu, ka, ja ir šis konflikts, tad vajadzētu noklausīties abas puses. Tāpēc es domāju, ka šis ir korekts solis no ministra puses. Es esmu iepazinies vismaz ar daļu no šiem konfliktiem. Ņemot vērā, ka es savulaik strādāju par finanšu ministru un valsts sekretāra vietniece tad bija Sudrabas kundze (mums bija ļoti laba sadarbība Krievijas krīzes laikā), es arī vērsos pie Sudrabas kundzes ar jautājumiem, par kuriem šeit daļēji runāja arī ministrs, - ar Valsts kontroli saistītiem jautājumiem, kas, pēc manām domām, arī ir problemātiski, ja mēs runājam par Valsts kontroles funkcijām. Ir runa par atsevišķu kompāniju, kas nav Satiksmes ministrijas pārraudzībā, darbību. Es neesmu dabūjis rakstisku atbildi, bet katrā ziņā jāsaka, ka mutiski man pateica, ka Valsts kontrole var interesēties ne tikai par cipariem, bet arī vispār par kopējo darbību. Es nezinu… Var būt, ka šeit vajadzētu drusku tālāk attīstīt Valsts kontroles un attiecīgo resoru turpmāko sadarbību arī šīs te kontroles kvalitātē, tāpēc ka es pieredzēju… Diemžēl man ar nožēlu ir jāsaka, ka mēs esam nonākuši unikālā situācijā, kad Valsts kontrole tiesājas ar ministru. Mēs esam tiesiska valsts. Starp citu, ir iespējams, ka šādi procesi varētu būt kaut kur arī citās sfērās. Tas neko daudz nestiprina mūsu valsti politiski, bet tiesiski - iespējams. Ir jautājumi, kurus nevar atrisināt tāpēc, ka nav precīzi definētas - acīmredzot vēl šobrīd! - pārbaudāmā un pārbaudītāja savstarpējās attiecības. Arī tādos jautājumos, kur ir runa nevis par valsts līdzekļiem, nevis par grāmatvedību, nevis par atskaiti, nevis par lietderību, bet gan par prasībām, kas neattiecas uz valsts uzņēmumiem, uz valsts pārraudzībā esošiem resursiem un darbībām. Jā, protams, ar nožēlu varu teikt, ka tiesas process būs. Man ir jāpasaka vēl dažas lietas. Es iedziļinājos arī jautājumā par šo pasta ēku kā cilvēks, kas mīl ciparus, un centos pats personīgi sarēķināt, kuram tad ir taisnība šajos matemātiskajos aprēķinos par valsts līdzekļu iegūšanu. Situācijā paradokss ir tāds, ka šie rēķini abpusēji nav novesti līdz galam un faktiski arī sabiedrībai precīzi nav definēts, kāds tad ir finanšu iznākums. Varbūt tas ir apzināti - es to nezinu, bet es gribētu, lai tie tomēr tiktu novesti līdz galam. Acīmredzot tiesas procesā tas diemžēl parādīsies. Otrais punkts. Mēs te runājam par sfērām. Šeit ir ļoti labi viss jāzina. Es klausījos Kampara kungu, un man patīk, ka runā ciparos, taču tad ir viena problēma. Te parādās konceptu atšķirības. Ja mēs runājam par lidostu, jā, ir konceptuāli jānosprauž… Bet kas var nospraust šo stratēģiju? Vai ministrs, kas to virza valdībā? Vai valdība, kuru atbalsta parlaments, tajā skaitā izskatot valdības deklarāciju un arī rīcības programmu? Attiecībā uz lidostu un lidkompānijām ir iespējamas divas filozofijas. Viena iespējamā filozofija ir tāda: ja lidosta pati par sevi attīstās visdažādākajos veidos un audzē sev peļņu, tad tajā gadījumā, ja tā ir valsts uzņēmums, rodas jautājums: vai tā reinvestē savu peļņu un uz kā rēķina? Ienākumi ir saistīti tikai ar lidkompānijām, un citu ienākumu tai nav… Varētu būt arī kādi blakusienākumi, bet ne pārāk lieli. Un tad ir jautājums: ja iet šādu attīstības ceļu, cik daudz un cik lielā mērā Latvijā izdodas piesaistīt lidkompānijas un kas būtu tie maksātāji? Ir arī otra, pilnīgi cita, filozofija, kad lidosta netiek uzskatīta par pašpelnošu organizāciju, kas maksimalizē savu peļņu un kapitālu, bet zināma ierobežota kapitāla ietvaros izmanto citu principu - mēģina pēc iespējas vairāk piesaistīt lidkompānijas, lai pēc iespējas lielāks lidotāju skaits izietu cauri mūsu lidostai. Un tad atkal ir divas pieejas. Ja viņi tikai iebrauc un izbrauc - neslēpsim, ka tie lielākoties ir tranzītpasažieri, tad cik lielā mērā viņi šeit atstāj zināmus līdzekļus kaut vai lidostas teritorijā, kaut vai tax-free veikalā, bet, iespējams, arī Rīgā? Vai tas ir tas pareizais ceļš? Varbūt pareizais ir tas otrs ceļš, par kuru es jau teicu. Ministram ir viennozīmīga šī pozīcija. Ja kāds grib piedāvāt citu pozīciju, tad viņam ir jānāk šeit un jāpierāda. Nu, ja ne gluži šeit… tad vismaz lai būtu polemika par principiem, par riskiem. Bet to es līdz šim dzirdējis neesmu. Es piekrītu, protams, arī tiem apgalvojumiem, ka var izvēlēties arī šo riskanto pozīciju, bet tad visu laiku ir jāseko, vai lidostai ir pietiekams kapitāls… Tam es piekrītu! Bet vai tas nozīmē, ka ir jāapstrīd šī filozofija? Domāju, ka ne. Ja mēs redzam, kā ir attīstījies airBaltic, kā ir palielinājies pasažieru skaits, ņemot vērā šo nežēlīgo konkurenci, kas, starp citu, valda lidostu starpā, visnežēlīgāko, tad es baidos, ka, ejot šo konservatīvo ceļu un izmantojot tā saucamo mierīgo politiku, kāda mums ir bijusi atsevišķu ministru laikā, mēs nevis noturēsimies uz vietas, bet gan slīdēsim uz leju gan pasažieru skaita, gan arī aviokompāniju skaita ziņā, gan arī pašu lidostu nenovēršami novedīsim pie konservatīvas politikas. Es gribētu kliedēt bažas arī otrā jautājumā, kas attiecas uz ceļiem. Te ir tāda lieta. Pirmais jautājums ir pavisam vienkāršs: vai tiešām ir kaut kas fundamentāli atšķirīgs finansējumā Latvijā un Lietuvā? Parasti es salīdzinu abas šīs valstis. Mēs labi zinām, kā Lietuvā un Latvijā atšķiras ceļu kvalitāte. Turklāt tādiem ceļiem, kas, piemēram, stiepjas no Viļņas vai Kauņas mūsu virzienā… Tur visi apvedceļi, lielie ceļi neiet cauri nevienai pilsētai… Tur visi ceļi ir norobežoti ar ļoti skaistiem žogiem, lai nodrošinātos pret dzīvniekiem, tur ir pārvadi, tur nav krustojumu… Cienījamie kolēģi! Principālu atšķirību finansējumā nav! Arī Lietuvā finansēšana ir līdzīga kā Latvijā - atskaitījums no akcīzes nodokļa. Tad ir jautājums: ja šis atskaitījums ir līdzīgs, tad kāpēc tomēr ir šī atšķirīgā kvalitāte un ne jau Šlesera kunga darbības laikā vien? Būsim godīgi un paskatīsimies atpakaļ! Tad mēs ieraudzīsim šo atšķirību visā šā laika gaitā. Ir divas atbildes. Un pirmā atbilde ir tāda, ka bāze 1990. gadā mums tomēr sākumā ļoti fundamentāli atšķīrās no Lietuvas un no Igaunijas. To nevajadzētu aizmirst! To jums paskaidros veterāni, kas zina šīs lietas, ja kādam vajag speciāli iegūt informāciju. Otra lieta acīmredzot ir politika, ka mēs tomēr citu iemeslu un vajadzību dēļ atskaitījām tikai pusi no akcijas ieņēmumiem, kad veidojām savu ceļu fondu tajos tālajos gados. Tā bija nepareiza politika! Mēs pusi līdzekļu atskaitījām tā iemesla dēļ, ka mums nauda bija vajadzīga visur citur. Turklāt tajā pašā laikā mēs ielikām kļūdainu formulu. Tagad mēs to visu pakāpeniski labojam, un, ja nemaldos, līdz 2012. vai līdz 2014. gadam… pie kādiem cipariem mēs būsim nonākuši, ministri? Jā, tas, kas man šķiet… Var jau būt, ka būs kādas iespējas, bet to, protams, noteiks mūsu fiskālā situācija, jo mums šo procentu tomēr vajadzētu līdz simts procentiem pacelt, turklāt ātri. Un nu par to, ar ko klajā nāca ministrs un ko šeit teica Zaķa kungs, - par tiem otrās šķiras ceļiem. Jā, var jau runāt par šo naudas atšķirību. Te ministrs teica par 70 miljoniem, bet tur ir viens cits princips ielikts iekšā. Nav taisnība, ka runa ir tikai par Rīgu un lielajām pilsētām! Paskatieties Ministru kabineta noteikumus! Tur principā ir ielikti iekšā visi kritēriji, kas ir saistīti ar ceļu garumu un blīvumu, un tas attiecas ne tikai uz Rīgu, ne tikai uz pilsētām, bet arī uz visu pārējo Latviju, tajā skaitā arī uz lauku rajoniem. Un šī summa, kura tur ceļiem ir atvēlēta un par kuru mēs esam runājuši ar Latvijas Pašvaldību savienību un ar pašvaldību pārstāvjiem, tomēr ir būtiski pieaugusi. Es domāju, ka mēs neko citu šeit neizdomāsim kā vien uzlabot šo procentu, lai nonāktu pēc iespējas ātrāk līdz simts procentiem. Jo, redziet, ir viena tāda filozofija, ka šie simts procenti nav vispārējā nodokļu maksātāju nauda. Tā ir tā nauda, ko samaksā cilvēks, braucot ar mašīnu, maksājot par benzīnu un tā tālāk. Un viņam ir pilnas suverēnas tiesības prasīt, lai šī viņa nauda, nevis cita nauda, tiktu ieguldīta tieši tajos ceļos, pa kuriem viņš brauc ar savu mašīnu. Ja mēs runājam par „Lattelecom”, tad es te zināmā mērā gribētu kliedēt jūsu bažas (ja nemaldos, Kampara kungs vai kāds cits te par to runāja). Mums valdībā nevienu brīdi nav bijis tāds uzstādījums, ka „Lattelecom” kaut kādā mērā varētu pāriet Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Tas, ko mēs mēģinām atrisināt, ir šī pirmā forma. Un šajā ziņā mēs neesam vieni. Šeit diemžēl mēs vienpusēji neko atrisināt nevaram. Mēs mēģinām risināt šo situāciju kopā ar mūsu patlaban esošajiem partneriem - gan ar „Latvijas Mobilo telefonu”, gan ar valsts uzņēmumu „Lattelecom”, pastāvot divām viņu prasībām, ka viņi ir gatavi jebkuras transakcijas veikt tikai ar valsti vai ar valsts uzņēmumu, izslēdzot jebkādas trešās privātās puses, un viņi ir gatavi darīt šo darbu caurspīdīgi, atklāti un caurskatāmi. Pēc tā, ko „TeliaSonera” vadītājs man teica, ir redzams, ka abas šīs procedūras - akciju maiņa un darījums ar valsts uzņēmumu - atbilst viņu prasībām. Un tā ir kompānija, kas ir starptautiskajā biržā, kompānija, kurā 51 procents pieder Zviedrijas un Somijas valdībām kopā. Tā ka šeit nav runa par kaut kādu limitētu vai ierobežotu kompāniju. Un tad, lūk, šis Valsts radio un televīzijas centrs varētu būt šis vienīgais uzņēmums, kas varētu kvalificēties kā starpstāvoklis akciju apmaiņai. Tālāk mēs turpinātu arī privatizāciju. Protams, mums sarunās ir jāatrisina vēl divi jautājumi. Tas ir jautājums, uz ko mēs vienmēr esam pastāvējuši, - izsoles princips cenas noteikšanā vai vismaz ierobežotas aptaujas ar pretendentu atlasi. Neapšaubāmi, vēl ir ļoti rūpīgi jāpaskatās, vai mums ir vērts uzreiz pilnīgi zaudēt jebkuras valsts akcijas šajā uzņēmumā, nule četrpadsmit gadus atrazdamies ļoti smagā situācijā ar „Tilts Communication” līgumu. Par to mēs lemsim piektdien, un jūs, neapšaubāmi, tiksiet informēti arī mūsu tālākajās sarunās ar „TeliaSonera”, kā mums izdosies īstenot trīs principus: nodalīt uzņēmumus, lai viena kompānija nebūtu abās pusēs, lai būtu izsole un lai valdībai tomēr vienmēr būtu iespēja kontrolēt situāciju, kam un kura rokās nonāk šīs infrastruktūras objekts. Šajā ziņā mums ir viedokļu atšķirības starp satiksmes ministru un starp pārējiem ministriem. Mēs esam demokrātiska valsts, un mēs nevaram uzspiest savu viedokli, tāpēc es domāju, ka tad, ja mēs nespēsim vienoties, mums piektdien būs jābalso. Vismaz par tālāko darbību. Un tad vēl noslēgumā es gribētu pateikt par „Latvijas Pastu”. Es nevarētu teikt, ka manas domas šajā jautājumā simtprocentīgi sakrīt ar ministra domām. Un ne jau atskatā. Protams, ir jāapzinās - un ministrs to nav slēpis -, ka situācija, kāda tagad ir izveidojusies, faktiski ir attīstījusies pēdējos gados, un tā ir saistīta ar divām lietām. Pirmā lieta - tā tiešām ir prasība pēc lielākām algām, pēc lielākiem maksājumiem, bet otrā lieta ir pilnīgi neveiksmīga investīciju politika. Neveiksmīga! Neveiksmīga tādā nozīmē, ka notika jaunā šķirošanas centra būvēšana bez attiecīgo iekārtu iegādes un bija arī acīmredzot samērā neveiksmīga politika atlaižu piešķiršanā kompānijām, kam tās galīgi nevajadzēja piešķirt, - tādām kā „Lattelecom” un „Latvenergo”, kuras abas strādā ar peļņu. Jautājums ir, protams, viens: vai tie cilvēki, kuri pietiekami ilgi tur strādāja, arī arodbiedrības, kas tur efektīvi eksistēja, rēķinājās ar to, ka ministrs un acīmredzot valdība segs šos zaudējumus ar vispārējām dotācijām tad, kad bija skaidri redzams, ka šī situācija finansiāli iet uz slikto pusi? Varu jūs informēt, ka situācija ar pastiem arī mums apkārtējās valstīs nav bijusi vienkārša. Arī Igaunijā šodien pasts tiek dotēts 2 miljonu latu apmērā (es runāju ar viņu ministru). Turklāt viņi jau ilgstoši dotē visu pasta darbību… viņi nedotē pat tikai preses izplatīšanu, kas manī izraisīja zināmu izbrīnu. Zviedrijā, ļoti augsti attīstītā valstī, vairs nav šīs idilles, kad eksistē simtiem - 700 un vairāk! - pasta nodaļu, kuras strādā tikai pasta vajadzībām. Tas sen jau ir beidzies, dāmas un kungi! Tur jūs pasta pakalpojumus varat saņemt jebkurā vietā, starp citu, galvenokārt benzīnstacijās, veikaliņos un tādās vietās, kam nav pat nekāda sakara ar pasta nosaukumu, tāpēc ka reālā dzīve nepieļauj šādu situāciju ar 700 nodaļu uzturēšanu pasta vajadzībām. Uz ko pastāv ministrs? Es saprotu arī viņu, jo viņš var izdarīt ļoti daudz ko: viņš var palielināt pasažieru skaitu, viņš var palielināt dzelzceļa kravu skaitu… Viņš visu to var izdarīt! Taču atcerēsimies gadījumu ar Vaiņodes dzelzceļu! Pietiek ministram veikt vienu lokālu darbību, kas pasliktina situāciju konkrētajā vietā, un tas paliek cilvēku atmiņā, nevis tas labais… It sevišķi, ja opozīcija to vēl atgādina, kas arī ir loģiski. Tāpēc šeit laikam tā rīcība būs tāda: uzņemieties to risku! Tātad šeit atkal ir riska situācija. Jā, jautājums par pasta bankas tālāku darbību nav vienkāršs, jo pirmām kārtām vēl nav zināms, vai varēs saņemt atļauju atmaksātam kapitālam, ko izsniedza mūsu Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Šī nav diskusija par kaut kādu iespaidu uz to, vai šis kapitāls dibinātājiem būs no pēdējo trīs gadu auditētās peļņas, jo citu iespēju vienkārši nav. Un tas ir jautājums, par kuru, vakar runājot televīzijā, nokļūdījās oponenti, jo šeit netiek nekas guldīts iekšā tādā nozīmē, ka tās ir kaut kādas nodaļas, nekustamais īpašums… Tas netiks darīts! Vai „Latvijas Pasts” varēs tur ieguldīt finanšu līdzekļus 10 procentu veidā - arī to es īsti nezinu. Tomēr riski šeit ir vienā apstāklī, un tas man ir pilnīgi skaidrs: vai šī pasta banka eventuāli spēs pārņemt visas šīs nodaļas? Visas, es domāju, tā nespēs pārņemt, un šajā ziņā man domas ar ministru dalās. Bet es ministram piekrītu tajā ziņā, ka, lai vienlaikus nemazinātu pakalpojumu iespējamību arī attālākajās vietās Latvijā, ir ejams tikai tāds ceļš. Mēs varam pamazām palielināt to nodaļu skaitu, un nav svarīgi, vai tas būs saistīts ar bankas darbību vai ne -, kurās mēs nodrošinām alternatīvu pasta pakalpojumu caur franšīzi, kas latviski nozīmētu „izmantojot citas vietas”, - gan veikaliņus, gan varbūt pilnīgi citas vietas, kas laukos var papildus veikt pasta pakalpojumu. Un tādā gadījumā mēs nevis vienkārši no 700 nodaļām uztaisām mazāku nodaļu skaitu, ko likums, starp citu, šodien atļauj, un atstājam 123 nodaļas, ko likums atļauj… Bet to mēs nedarīsim viena iemesla dēļ. Ņemot vērā sarežģīto situāciju ar visām pārējām lietām - ar reformām un tā tālāk -, mēs darītu nepareizi, ja mēs vienkārši ietu šādu ceļu. Mums ir jāpiedāvā alternatīva! Un pēdējais - par „lielo” politiku attiecībās ar Krieviju, ar ko es gribētu noslēgt savu uzrunu. Redziet, arī šeit ir liels risks - attīstīt mūsu ostas, attīstīt mūsu infrastruktūru austrumu virzienā, jo rietumu-austrumu virziens… Cik man ir zināma informācija par attīstību ziemeļu-dienvidu virzienā, tad ne tikai mūsu pusē, bet arī visur citur, tajā skaitā arī ziemeļos no mums, daudzi to neuzskata par īpaši perspektīvu biznesa tālākai virzībai. Un tas nav saistīts tikai ar to, ka Polijā ir diskusijas par to, kā turpināt šo VIA Baltica, tas nav saistīts tikai ar to, ka ir uzcelts tilts Skandināvijā starp Dāniju un Zviedriju. Tas viss ir saistīts ar ļoti nopietnām analīzēm par to, kādas būs kravas un kā tālāk attīstīsies struktūra ziemeļu-dienvidu virzienā. Tāpēc austrumu-rietumu virziens ir šī alternatīva, bet arī šeit pastāv riski, un šie riski sastāv tikai no diviem faktoriem. Redziet, ja jūs attīstāt ostas un ceļus uz ostām un šajās ostās kraujat tikai svešas preces neatkarīgi no tā, vai tās ir izejvielas no austrumiem uz dienvidiem vai patērētāju preces no rietumiem uz austrumiem, jūs tik un tā pakļaujat sevi riskam. Ja jūsu pašu saražotās preces šajās ostās netiek krautas pietiekamā daudzumā, tad jūs riskējat, ka dažādu iemeslu dēļ - gan politisku, gan laikam arī vispārekonomisku un konjunktūras iemeslu dēļ - jūs varat attīstīt tādā līmenī kapacitāti, kuru nevar nodrošināt, jo nav piegādājamo preču. Un tomēr, ja kāds man var uzzīmēt alternatīvu, ka mēs varam atļauties to nedarīt un tajā pašā laikā ar kaut ko aizstāt šo ienākumu daļu kopproduktā, tad es būšu ļoti priecīgs dzirdēt šādus priekšlikumus nopietnā izteiksmē. Līdz šim es tādus dzirdējis neesmu. Tāpēc es pilnīgi saprotu satiksmes ministru, kurš nepārtraukti tiek šaustīts politisku iemeslu dēļ, jo ir arī riskanta attieksme. Mēs atšķiramies no Nīderlandes, kas principā ir „Vācijas” (pēdiņās) osta. Mēs neesam Krievijas osta, kā viens otrs te saka, bet mums ir vēl riskant��ka situācija, jo mēs neesam arī Eiropas Savienības iekšējā osta, kāda ir Holandē, kas plaukst un zeļ. Mēs diemžēl esam uz robežas, un tas mums uzliek papildu risku. Taču tas, kā es uzskatu, tomēr ir tāds risks, kas ir jāuzņemas, pirmkārt, ministram, otrkārt, valdībai, tātad arī premjeram, un arī parlamentam, kas šādu valdību atbalsta. Tāpēc es personīgi domāju, ka tā kritika, kuru mēs šodien noklausījāmies… Es apmēram jau saprotu, kādu kritiku sagaidīšu pēc atskaitīšanās jūsu priekšā. Tas ir normāli! Es ļoti aicinu arī opozīciju… ne tikai opozīciju, bet arī pozīciju: šajos jautājumos izsakiet pamatotu kritiku, un es ceru, ka jūs nāksiet klajā arī ar savu skatījumu, kas varbūt ir riskants, bet tas jums dos iespēju kaut brīdi iedomāties, kādā vietā un kurā brīdī, un kādā amatā jūs nonāksiet, ja eventuāli mainīsies politiskā situācija. Visvieglāk ir nodedzināt tiltus gan politiski, gan emocionāli, bet ir ļoti grūti tos uzbūvēt. Kā tos būvē Rīgā - to jūs zināt. Paldies.".
• 2008_04_10-seq39 language "lv".
• 2008_04_10-seq39 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q822919.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q211.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q2660080.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q37.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q191.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q193089.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q458.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q33.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q3736450.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q20560736.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q39731.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q35.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q159.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q55.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q183.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q36.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q1357342.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q1807088.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q34.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q404542.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q12360039.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q4115712.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q3359335.
• 2008_04_10-seq39 mentions Q862303.