Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_04_10-seq35> ?p ?o. }

• 2008_04_10-seq35 type Speech.
• 2008_04_10-seq35 number "35".
• 2008_04_10-seq35 date "2008-04-10".
• 2008_04_10-seq35 isPartOf 2008_04_10.
• 2008_04_10-seq35 spokenAs 5.
• 2008_04_10-seq35 spokenText "Godājamais priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Ministri! Tik tiešām, vārdi „Gāzi grīdā!” laikam tiešām attiecas uz esošo satiksmes ministru. Jo viņš ne tikai savā darbībā, šķiet, neskatās ne pa labi, ne pa kreisi, bet arī savās runās. Elpu, ko ieņēmis runas sākumā, tikai pusstundu vēlāk izlaiž. Vispirms es vēlos noskaidrot, precizēt vienu otru neskaidru faktu un tad parunāt par jēdzienu, kas mums Saeimā ir ļoti svarīgs, proti, par politisko atbildību. Vispirms - par vienu faktu, kas atkārtoti tiek tīšuprāt nepareizi izklāstīts. Autoceļu fonds nav likvidēts! Repšes valdība ar Šlesera kunga piekrišanu pieņēma lēmumu - speciālos budžetus iekļaut valsts pamatbudžetā, lai tā „caurspīdība” tur parādītos. Tās naudas summas tur ir! Otrkārt. Par summām, kas tiek veltītas autoceļiem. Kolēģi, nav pareizi pievērsties tikai absolūtam skaitlim, jo naudas vērtība laika gaitā ir mūsu valstī mazinājusies, bet mūsu budžets, kopējais budžets, ir krietni audzis. Repšes valdība 2002. un 2003. gadā spēja atrast no budžeta līdzekļiem gan 72, gan 91 miljonu latu Autoceļu fondam; tas sastādīja 5,3 procentus no visiem budžeta ieņēmumiem. Un kas ir reāli noticis 2008. gadā? Tā proporcija, ko no budžeta naudas veltī autoceļiem, ir kritusies. (No zāles dep. V. A. Krauklis: „Policistiem vajadzēja, mediķiem vajadzēja!”) Mēs 2008. gadā plānojam tiem tikai 4,3 procentus no budžeta ieņēmumiem. Tātad Repšes valdības laikā iepriekšējā gada piecdesmit septiņiem miljoniem „pieaudzēja” vēl miljonus klāt tā, ka bija jau pāri par septiņdesmit miljoniem, un tad - gandrīz pie simts. Tas sastādīja lielākus procentus. Tiktāl par to vienu faktu, ko es vēlējos noskaidrot. Otra lieta. Es vēlos drusku parunāt par to jēdzienu „politiskā atbildība” un par to pieeju „Gāzi grīdā!”. Mūsu valstī vēl pirms gada, pirms pusotra, visiem bija tā ilūzija, tā doma, ka nekustamā īpašuma tirgus attīstīsies un attīstīsies. Ņēma kredītus, krita parādos, pirka ar domu, ka varēs tūlīt pārdot un vienmēr - dārgāk. Kas ir noticis ar šo lietu? Tas lielais optimisms, ka tas viss tā turpināsies mūžīgi, izrādījās nepamatots! Padomāsim par notikumiem ārpus mūsu valsts, par to, kas norisinās finanšu tirgos! Lielbritānijā lielā finanšu institūcija „Northern Rock”, Amerikas Savienotajās Valstīs - finanšu investīciju banka „Bear Stearns”… Milzu apgrozība, liela bagātība, ļoti augsta biržā kotētā cena… Taču pēkšņi vienā dienā atskārta visi akciju turētāji, ka šie uzņēmumi faktiski ir bankrotējuši un glābjami ar valsts pabalstu. Tātad tā doma un tā pieeja, ka mēs varam tikai attīstīt un attīstīt visu, neskatoties ne uz ko, - ir faktiski tīri bīstama. Šlesera kungam ir vairākas atbildības sfēras - dzelzceļš, ceļi kā tādi, pasts, lidosta. Par dzelzceļu. Šlesera kungs runāja, minēdams visādus ciparus - ka viss tur esot audzis un viss it kā ejot tik labi. Bet kāpēc tad cilvēki ir neapmierināti, ka pasažieru plūsma dzelzceļa jomā ir samazinājusies - ir apgrūtināta, novecojusi? Kāpēc Šlesera kungam ir atkārtoti jāvēršas pie valdības un jālūdz pēc līdzekļiem, kas mērāmi lielos miljonos? It kā tad, ja pēkšņi nebūtu šīs dotācijas, sabruktu visa sistēma! Par ceļiem. Jā, pie mums attīstās atsevišķi autoceļu posmi. Tik tiešām, atsevišķi posmi attīstās! Tajā pašā laikā tā kopējā sistēma nenoliedzami degradējas. Un to zina ikkatrs no mums, ikkatrs no jums - ikviens, kas brauc pa mūsu valsts ceļiem. Ir atsevišķi labi posmi, taču tie diemžēl ir atsevišķi posmi. Vairums posmu kļūst aizvien sliktāki. Par pastu. Reāli pasts ir bankrota priekšā. To atzina arī Šlesera kunga partijas biedri. Par šo jomu pat viņa partijas biedri var izteikt kritiku! Šai jomai vienkārši nav uzmanība bijusi pievērsta, acīmredzot ir bijusi vadība, kas nav bijusi kompetenta un ir novedusi pie tāda stāvokļa, ka pasts ir bankrota priekšā, un tagad jau ir runa par to, vai ir vai nav jāslēdz nodaļas ciet. Tātad iedzīvotājiem pakalpojumu līmenis tikai kritīsies šobrīd. Un par to pašu lidostu. Tik tiešām airBaltic kā Latvijas valdības un SAS kopuzņēmums attīsta savu pasažieriem piedāvājamo pakalpojumu klāstu, attīsta savu tiešo reisu skaitu, bet tas ir airBaltic uzdevums, tas ir Flika kunga nopelns. Par to, ka viņš saņem mudinājumu no satiksmes ministra, es nešaubos, bet tas ir uzņēmums, kas pats strādā, un turklāt tur puse kapitāla ir zviedru. Ministra atbildība ir par pašu lidostu un tās rentabilitāti un attīstību. Un kas ir noticis, draugi, ar šo satiksmes ministra atbalstīto atlaižu sistēmu, ka mūsu lidosta reāli ir par 80 procentiem atkarīga no divām aviosabiedrībām - no airBaltic un Ryanair? Bet Ryanair un airBaltic taču konkurē tajā pašā globālajā tirgū, kur notiek visas citas vēsmas. Iedomājieties situāciju: kas notiks ar lidostu, kuras rentabilitātes rādītāji sāk kristies (divi miljoni latu atkal no valsts, no nodokļu maksātāju naudas ir vajadzīgi tur kā piešprice!), ja ar Ryanair pēkšņi kaut kas notiktu vai ja viņi pēkšņi izdomātu savu pamatdarbību no Baltijas pārcelt kaut kur citur? (No zāles: „Kur?”). Redziet, tā pārlieku lielā atkarība no pārāk šauras bāzes - tas ir tas, kas iedzina reālā bankrotā „Bear Stearns”, „Northern Rock” un citas pasaulē zināmas, it kā nesatricināmas milzu finanšu institūcijas. Tā pārmērīgā atkarība no pāris, kā saka, klientiem rada Rīgas lidostai, tā teikt, ļoti lielu potenciālu nedienām. Un tad vēl ir arī tas jautājums: kāds būs galīgais lēmums jautājumā par to, vai tur ir vai nav reāli un būtiski konkurences normu pārkāpumi? Eiropas Savienība savu galavārdu tur teiks šā vai tā. To mēs vēl redzēsim. Taču, ja vērtējam Šlesera kunga darbību kopumā, tad vienā ziņā es varu izteikt atzinību. Pilnīgi pareiza ir tā pamatpieeja, kas, manuprāt, Šlesera kungam ir, - ka mūsu valstī ir jādomā par to, kā mēs varam kļūt lieli, vēl būdami mazi. Mums nevajag domāt: „Mēs kā latvieši nevaram, mēs kā Latvija esam maziņi. ” Kā Šlesera kungs pareizi teica, mums ir jādomā, ka mēs varam un mēs izdarīsim. (No zāles dep. V. A. Krauklis: „Tad nevajag mest sprunguļus riteņos!”) Tikai ir jautājums: par kādiem līdzekļiem un ar kādu risku, un uz kādu nodokļu maksātāju rēķina mums šī attīstība notiek? Par lidostu. Lai Dievs dod, ka nebūtu tur problēmu un neizrādītos, ka tur ir tik reāli konkurences normu pārkāpumi, ka no mūsu nodokļu maksātāju līdzekļiem būs beigās jāmaksā lielas soda sankcijas! (No zāles: „Šausmas!”) Taču ir pilnīgi skaidrs, ka pasts jau ir nevērības dēļ nolaists, pamests novārtā. Autoceļi. Tas jau nav, kā teikt, lielais bizness, tur jau tikai lauku cilvēks braukā pa tiem, un tāpēc arī tie ir atstāti novārtā. Es domāju, ka mums kā Saeimai vajadzētu izraudzīt citu cilvēku, kuram piemistu īpašība domāt pozitīvi, domāt, kā attīstīt, un kuram būtu pietiekami daudz saprāta un spēju ņemt vērā dažādus draudus un līdzsvarot šo attīstību ar to, ka tie draudi tiek mazināti. Un, ja ne par ko citu, tad padomāt par „Latvijas Pasta” kritisko stāvokli… Draugi, jūs visi zināt: ja ministrs būtu no jebkuras citas partijas, tad jau sen šis ministrs būtu nomainīts. Godmaņa kungam pašam kā premjerministram tas, es domāju, ir ļoti grūts lēmums, jo Šlesera kungs ir tagad arī viņa, kā saka, jaunatrastās partijas biedrs. Tas ir droši vien ļoti grūti - pieņemt lēmumu atstādināt no amata savu biedru. Kaut gan es nešaubos, ka Godmaņa kungs, ļoti labi saprazdams situāciju, to labprāt arī darītu. Bet mēs kā Saeima varam pieņemt šo lēmumu, un, manuprāt, mums ir jāpieņem šis lēmums. Atbalstīsim lēmuma projektu, domāsim par attīstību! Par to ir jādomā, ir jārunā un ir jādara. Bet izraudzīsim cilvēku, kurš spēs to darīt atbildīgi! Paldies par uzmanību.".
• 2008_04_10-seq35 language "lv".
• 2008_04_10-seq35 speaker Arturs_Krisjanis_Karins-1964.
• 2008_04_10-seq35 mentions Q822919.
• 2008_04_10-seq35 mentions Q211.
• 2008_04_10-seq35 mentions Q2660080.
• 2008_04_10-seq35 mentions Q193089.
• 2008_04_10-seq35 mentions Q458.
• 2008_04_10-seq35 mentions Q39731.
• 2008_04_10-seq35 mentions Q23666.
• 2008_04_10-seq35 mentions Q1807088.
• 2008_04_10-seq35 mentions Q30.
• 2008_04_10-seq35 mentions Q20804094.
• 2008_04_10-seq35 mentions Q505421.
• 2008_04_10-seq35 mentions Q3112425.
• 2008_04_10-seq35 mentions Q170614.
• 2008_04_10-seq35 mentions Q4723918.