Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_04_10-seq217> ?p ?o. }

• 2008_04_10-seq217 type Speech.
• 2008_04_10-seq217 number "217".
• 2008_04_10-seq217 date "2008-04-10".
• 2008_04_10-seq217 isPartOf 2008_04_10.
• 2008_04_10-seq217 spokenAs 139.
• 2008_04_10-seq217 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Ministra kungs! Es savu uzstāšanos sākšu ar vienu citātu no tā, ko piecdesmitajos gados ir teicis viens no Eiropas Savienības pamatlicējiem jeb idejiskajiem tēviem - Robērs Šūmanis. Viņš sacījis tā: „Demokrātijai par savu eksistenci ir jāpateicas kristietībai. Demokrātija radās tajā dienā, kad cilvēks izjuta aicinājumu īstenot savā laicīgajā dzīvē izpratni par cilvēka personības cieņu, caur personisko brīvību cienot ikviena tiesības un izturoties pret visiem ar brālīgu mīlestību. Pirms Kristus nekad nebija izteiktas līdzīgas idejas. Tātad demokrātija ir saistīta ar kristietību kā doktrīnas, tā hronoloģiskā ziņā. ” Es gribētu atgriezties pie jautājuma, ko jau pirms četriem gadiem, runājot no Saeimas tribīnes, esmu adresējis Ārlietu ministrijai, ko toreiz vēl vadīja Sandra Kalniete. Proti, kad mēs runājām par Eiropas Savienības Konstitūciju, tika uzdots šis jautājums - kur ir palikusi kristietība? Kur ir tās vieta Eiropas Savienības Konstitūcijā? Un, tieši tāpat kā Artis Pabriks, bijušais ārlietu ministrs, kurš arī ir lielā mērā atbildīgs par Lisabonas līguma rakstīšanu, rūpīgi izlasījis visu Lisabonas līgumu, es neatradu arī tur neko par kristietību, bet dzirdēju par kompromisu. Par veselīgu kompromisu, lai Eiropas Savienība varētu attīstīties. Vēl viens citāts. Viens no politiskās filozofijas pamatlicējiem, sengrieķu filozofs Platons, ir teicis: „Visa sabiedrības redzamā struktūra ir atkarīga no neredzamajiem spēkiem un principiem. Tas, ko mēs, piemēram, saucam par taisnību, nav pieņēmums, ko mēs, kopīgi vienojoties, varētu izmainīt. Nē, tas ir dvēseles pamatnoteikums, bez kura sabiedrība sabruktu un ietu bojā. ” To ir teicis Platons. Viens no reliģijas pētniekiem, lūkojoties uz sabiedrības attīstību, ir nonācis pie viena ļoti vieda secinājuma, kurš mums kā Saeimas deputātiem būtu jāzina. Reliģijai ir svarīga sociāli integrējoša loma, tā pastāv uz zināmiem sociāliem aizliegumiem un regulēšanu. Cilvēkam ir ļoti spēcīgi instinkti. Ja tos palaiž vaļā, sabiedrība sabrūk. Tāpēc ir tabu sistēma - tev būs, tev nebūs. Desmit baušļi. Neierobežojot instinktus, cilvēki vai nu pārvēršas par mežoņiem, vai attīstītā sabiedrība viņus uzsūc. Jautājums - uz kādiem kompromisiem tagad ejam, uz kurieni vēlamies virzīties? Kādā virzienā lai attīstās šī Eiropas Savienība? Vēl jo vairāk. Mēs jau nupat dzirdējām, ko ir teicis viens no Eiropas Savienības idejiskajiem tēviem, un tieši tāpēc es varu tikai izteikt nožēlu mūsu bijušajiem diviem ārlietu ministriem, kuri ir tātad labklājības vārdā, ekonomikas vārdā patiesībā atteikušies no tiem pamatiem, kas ir veidojuši ne tikvien Latviju, bet arī visu Eiropas Savienību. Bet nu pāriešu pie pozitīvā. Bieži vien sabiedrībā ir izskanējis viedoklis (un tāds arī tagad rodas, lūkojoties uz Līgumu tikai kā uz vienu ekonomisku dokumentu), - ka Lisabonas līgums turpinot politikā Eiropu distancēt no sakrālā, tātad arī no kristīgajām vērtībām. Es gribētu teikt, ka tie daudzie miljoni kristiešu, kas dzīvo Eiropā, pārdzīvos to, ka dažādu ministru gļēvulības un ierēdņu negribības vai neticības dēļ tur nav iekļauta kristietība. Mēs dzīvosim - dzīvosim ar savu pārliecību un izdzīvosim! Es gribētu pateikt to, ka tomēr, neskatoties uz visu šo slikto, kas ir Lisabonas līgumā, ir arī argumenti „par”, kuru dēļ es frakcijas vārdā aicināšu balsot par šo līgumu un kuru dēļ arī mūsu frakcija par to balsos, - proti, ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma papildinājums (16. c punkts), kur ir rakstīts: Eiropas Savienība apņemas respektēt un neskart baznīcu un reliģisko organizāciju vai apvienību statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos. Ratificējot Lisabonas līgumu, Eiropas Savienība apņemas uzturēt atklātu un pārredzamu, un pastāvīgu dialogu ar šīm baznīcām un organizācijām. Šeit vēlreiz atgādināšu to, ko Robērs Šūmanis jau pirms 50 gadiem ir teicis, - ka demokrātijas pienākums ir noteikt savas attiecības ar baznīcu un veikt dialogu. Tieši tāpēc Latvijas Pirmā partija un „Latvijas Ceļš”, neskatoties uz šīm nepilnībām (es personīgi izsaku vienu lielu „fui” mūsu bijušajiem ārlietu ministriem!), tomēr balsos un aicina arī citus balsot par Līguma ratifikāciju, lai mēs varētu rūpēties par to, lai arī Latvijā reliģiskajām organizācijām tiktu noteikta aizsardzība, lai tiktu garantēta domas, apziņas un pārliecības brīvība un lai mēs visi kopā rūpētos par tolerantu sabiedrības attieksmi pret kristīgām vērtībām. Paldies par uzmanību.".
• 2008_04_10-seq217 language "lv".
• 2008_04_10-seq217 speaker Janis_Smits-1968.
• 2008_04_10-seq217 mentions Q822919.
• 2008_04_10-seq217 mentions Q211.
• 2008_04_10-seq217 mentions Q193089.
• 2008_04_10-seq217 mentions Q458.
• 2008_04_10-seq217 mentions Q15628977.
• 2008_04_10-seq217 mentions Q597.
• 2008_04_10-seq217 mentions Q236968.
• 2008_04_10-seq217 mentions Q713138.
• 2008_04_10-seq217 mentions Q3401675.
• 2008_04_10-seq217 mentions Q1507032.
• 2008_04_10-seq217 mentions Q15981.