Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_04_10-seq205> ?p ?o. }

• 2008_04_10-seq205 type Speech.
• 2008_04_10-seq205 number "205".
• 2008_04_10-seq205 date "2008-04-10".
• 2008_04_10-seq205 isPartOf 2008_04_10.
• 2008_04_10-seq205 spokenAs 23.
• 2008_04_10-seq205 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šodien jūsu izskatīšanai tiek nodots Eiropas Savienības reformu jeb Lisabonas līgums. Šis ir līgums, kuru pagājušā gada decembrī Portugāles galvaspilsētā Lisabonā parakstīja visu Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, un šis līgums pēc būtības ir atbilde tai zināmā mērā stagnējošajai situācijai, kas izveidojās Eiropā pēc tam, kad atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs tika noraidīta Eiropas Konstitūcija. Es atgādināšu, ka pēc Nicas līguma, kas tika parakstīts 2001. gadā, Eiropas Konstitūcijas projekts bija pirmais nopietnais mēģinājums risināt tās problēmas, kas bija saistītas ar Eiropas Savienības funkcionēšanu un tās turpmāko attīstību. Lieki teikt, ka tās problēmas jau nav izzudušas sakarā ar to, ka pašu Konstitūciju Eiropas dalībvalstis nepieņēma. Es domāju, ka Eiropas Konstitūciju piemeklēja vissliktākais liktenis, kāds vien var piemeklēt jebkuru politiska rakstura dokumentu; proti, Konstitūcija zināmā mērā kļuva par simbolu, kurā katrs pēc savas patikas mēģināja projicēt to, ko gribēja redzēt šajā Konstitūcijā. Šai Konstitūcijai tika pierakstīti lieli plusi un tika pierakstīti lieli mīnusi. Žurnāls „Economist” piedāvāja šo Konstitūciju izmest papīrgrozā, turpretī Francijas bijušais prezidents Žiskārs d’Estēns šo Konstitūciju cēla vai debesīs. Taču lielās kaislības ap Konstitūcijas projektu, no vienas puses pievērsa ļoti plašas Eiropas Savienības sabiedrības uzmanību tiem jautājumiem, kuri ir būtiski Eiropas Savienībai kopumā. Tomēr tajā pašā laikā šī sakāpinātā atmosfēra, kas pavadīja Konstitūcijas projekta apspriešanu, arī noveda pie neveiksmes. Ņemot visu to vērā… ņemot vērā šo pieredzi, es domāju, ka Eiropas Savienības līderi ir izdarījuši secinājumus un izstrādājuši Lisabonas līgumu, kas pēc savas būtības gan tehniski, gan arī politiski ir cita tipa dokuments. Kā jau dažkārt dzīvē tas ir vērojams, ne vienmēr problēmas ir iespējams atrisināt ar skaļiem paziņojumiem. Dažkārt daudz efektīvāk nostrādā analītiska pieeja un argumentācija. Es domāju, ka tieši to var teikt arī par Lisabonas līgumu, jo šajā dokumentā, manuprāt, ir sniegtas kvalitatīvas atbildes - vietām tehniskas, vietām pat ļoti detalizētas - uz ievērojamu daļu to jautājumu, kuri šobrīd ir būtiski Eiropas Savienībai kopumā. Pirmais jautājums, uz kuru es šodien vēlētos atbildēt šeit, no šīs tribīnes, ir tāds: kāpēc vispār šis Lisabonas līgums ir nepieciešams? Tas varbūt skanēs ļoti skaļi, bet es gribu atgādināt, ka Eiropas Savienība pastāv jau vairāk nekā 50 gadus, tomēr šie mērķi Eiropas Savienībai ir palikuši nemainīgi: miers, drošība, labklājība un uz vērtībām balstīta politika. Un šo mērķu vārdā, neapšaubāmi, ir darīts ļoti daudz, lai atceltu, piemēram, ierobežojumus ceļošanai, studēšanai, uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai Eiropas Savienības ietvaros. Pastāvot, piemēram, Šengenas līgumam, Latvijas iedzīvotāji ir atbrīvoti no jebkādas robežkontroles, ceļojot Eiropas Savienības iekšienē. Ir izveidots vienots tirgus, kurā nodrošināta brīva un netraucēta konkurence. Iedzīvotājiem tiek piedāvāta lielāka drošība preču un pakalpojumu kvalitātes un patērētāju tiesību aizsardzības ziņā. Ar kohēzijas un vides politiku tiek veicināta atbildība par mazāk pārtikušiem reģioniem, kā arī par vides aizsardzības jautājumiem. Savukārt pati Eiropas Savienības paplašināšanās, kaimiņu politikas iniciatīvas un sniegtā attīstības palīdzība ir veicinājusi stabilitāti un mieru arī ārpus Eiropas Savienības robežām, piemēram, Rietumbalkānu valstīs, Dienvidkaukāzā, Ukrainā un Moldovā. Taču tajā pašā laikā pēdējos gados Eiropas Savienība ir piedzīvojusi vēl līdz šim nepieredzētu paplašināšanos, jo tās dalībvalstu skaits ir būtiski pieaudzis. Pirms četriem gadiem Eiropas Savienībai pievienojās 10 valstis, to skaitā arī Latvija. Pirms dažiem gadiem par pilntiesīgiem tās biedriem kļuva Bulgārija un Rumānija. Un tas, neapšaubāmi, arī prasa izdarīt nepieciešamās izmaiņas gan Eiropas Savienības institūcijās, gan arī pašā lēmumu pieņemšanas procedūrā. No efektīvas lēmumu pieņemšanas ir atkarīga Eiropas Savienības spēja īstenot Eiropas Savienības pilsoņu vēlmes. Savukārt, lai veiksmīgi atbildētu uz šodienas izaicinājumiem pasaulē - vai tā būtu enerģētiskā drošība, starptautiskais terorisms, migrācija, klimata pārmaiņas, nabadzības apkarošana un dažādi starpvalstu konflikti -, Eiropas Savienībai ir nepieciešama saliedēta ārpolitika. Eiropas Savienības ideja ir izrādījusies ļoti pievilcīga, tai piemīt ekonomisks un politisks pievilkšanas spēks, kas ir veicinājis to, ka valstis viena pēc otras ir tiekušās un tiecas pēc dalības Eiropas Savienībā. Savukārt, runājot par mazām valstīm - un, es domāju, mums, Latvijai, tas ir īpaši būtiski -, iesaistīšanās reģionālās un starptautiskās organizācijās sekmē mazo valstu politiskās ietekmes pieaugumu, dod iespēju piedalīties kopīgu lēmumu pieņemšanas procesā un ietekmēt šo organizāciju darba kārtību. Es vēlos uzsvērt to, ka Lisabonas līgums nav solis federālas vai Eiropas superlielvalsts virzienā. Ar Lisabonas līgumu netiek piešķirtas jaunas un būtiskas kompetences Eiropas Savienības centralizētajām struktūrām. Tieši pretēji! Parādās jaunas iespējas nacionālajām valstīm - un, šeit, no šīs tribīnes uzstājoties, īpaši gribu uzsvērt, ka arī nacionālo valstu parlamentiem - jau ļoti agrīnā stadijā piedalīties un izteikt noraidījumus Eiropas Savienības likumdošanas procesā. Apkopojot visu to, Lisabonas līgums atspoguļo tieši tādu dalībvalstu integrācijas pakāpi, lai Eiropas Savienība, tajā skaitā arī Latvija, varētu veiksmīgi stāties pretī globalizācijas izaicinājumiem un efektīvi funkcionētu, ņemot vērā straujo paplašināšanās procesu pēdējos gados. Ko no Lisabonas līguma iegūs Latvija un Eiropa kopumā? Un tad es gribu atgriezties atpakaļ vairāku gadu senā vēsturē, kad Latvija vēl tikai lēma par to, vai mēs vispār vēlamies iestāties šajā savienībā. Un, neapšaubāmi, toreiz pieņemot šo lēmumu, mēs vēlējāmies iestāties Eiropas Savienībā, kas ir spēcīga organizācija, lai tādējādi caur šo spēcīgo organizāciju vislabāk varētu īstenot tos mērķus, kurus no mums sagaida Latvijas sabiedrība. Domāju, ka Lisabonas līgums, ja tas tiks pieņemts visos dalībvalstu parlamentos un Īrijas referendumā, visupirms nodrošinās to, ka Eiropas Savienība savā darbībā kļūs efektīvāka. Pašreizējā Eiropas Savienības kā institūcijas struktūra neatbilst nepieciešamajam 27 dalībvalstu sadarbības modelim. Ko tad paredz līgums? Līgums vienkāršos lēmumu pieņemšanu, ieviešot jaunu balsošanas sistēmu Eiropas Savienības padomēs. Šī jaunā sistēma, no vienas puses, būs demokrātiskāka, bet, no otras puses, tā nodrošinās arī vienlīdzīgāku lēmumu pieņemšanu, jo turpmāk valstu ģeogrāfiskajam lielumam nebūs noteicošās lomas. Katrai dalībvalstij jaunajā balsošanas sistēmā būs viena balss, un papildus tam tiks ņemts vērā arī Eiropas Savienības pilsoņu skaits. Tas nozīmē, ka, lai pieņemtu kādu lēmumu, būs nepieciešama vairāk nekā puse dalībvalstu balsu, kā arī vairāk nekā puse Eiropas Savienības pilsoņu balsu. Taču tas nenozīmē, ka nepaliks arī tādas jomas, kurās nacionālajām valstīm nesaglabāsies veto tiesības, piemēram, attiecībā uz nodokļu politiku vai institucionālajām izmaiņām. Un arī vispārējie kopējās ārējās un drošības politikas jautājumi joprojām paliks tie jautājumi, kuros būs nepieciešams panākt visu valstu vienprātību. Un, manuprāt, kolēģi, šie ir tieši tie jautājumi, par kuriem Latvija vienmēr ir konsekventi iestājusies, - par savām pozīcijām tajās diskusijās, kas ir notikušas gan Briselē, gan citur. Būtiski grozījumi ir paredzēti arī attiecībā uz institūcijām. Ir paredzēts izveidot pastāvīgu Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja amatu, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienības kā organizācijas darbības pēctecību. Kur ir bijusi problēma līdz šim? Eiropas Savienības vadību ir veikušas tās dalībvalstis, rotācijas kārtībā pārņemot šo prezidēšanu sešu mēnešu garumā, taču tas bieži vien ir novedis pie tā, ka agrāk aizsāktās iniciatīvas vai politikas priekšlikumi nākamās prezidentūras laikā nav tikuši virzīti tālāk. Ar šo jauno Eiropas Savienības Padomes prezidenta amata izveidošanu mēs centīsimies nodrošināt to, ka šīs iniciatīvas, kas tika uzsāktas agrāk, tiek novestas līdz galarezultātam. Tāpat izmaiņas skars arī Eiropas Komisijas sastāvu. Pēc jaunās Lisabonas līguma piedāvātās kārtības ir paredzēts, ka Eiropas Komisijas sastāvs samazināsies. Protams, galvenais iemesls ir tas, lai komisijas darbu padarītu vieglāk organizējamu. Šeit es gribu vēlreiz uzsvērt to, ka dažkārt publiskajā telpā parādās nepareiza interpretācija par Eiropas Komisijas sastāva maiņu, respektīvi, vai tad mazas valstis, piemēram, tādas kā Latvija, spēs saglabāt savu pārstāvniecību Eiropas Komisijā? Tiem, kuri tā saka, es gribu atgādināt, ka šis līgums paredz ļoti demokrātisku kārtību, rotācijas principu, kas nodrošina visām valstīm vienlīdzīgas tiesības Eiropas Komisijas sastāva veidošanā. Tas nozīmē, ka Latvijai šajā gadījumā ir tādas pašas tiesības kā Vācijai, Francijai, Lielbritānijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Un vēl pēdējais attiecībā uz institūcijām. Ir paredzētas ļoti nopietnas korekcijas attiecībā uz Eiropas Savienības darbības ārējo dimensiju, uz Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku. Līdz šim gan Eiropas Komisijā, gan Padomes ģenerālsekretariātā bija vairākas struktūras un cilvēki, kas nodarbojās ar ārpolitikas tēmām, turpretī jaunais līgums paredz, ka tas viss tiek mobilizēts vienās rokās. Otrs moments, ko es gribu šeit uzsvērt, ir tāds, ka Lisabonas līgums piedāvā Eiropas Savienības tālāku demokratizēšanos. Pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē līgumā tiek piedāvāts nodrošināt tiešu Eiropas Savienības pilsoņu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesā. Lisabonas līgums paredz, ka vismaz viens miljons Eiropas Savienības pilsoņu, vienlaikus pārstāvot nozīmīgu skaitu dalībvalstu, var ierosināt tiesību akta projekta izstrādi kādā no Eiropas Savienības darbības jomām. Kā jau minēju, īpaši nozīmīga ir līgumā paredzētā nacionālo parlamentu jaunā, paplašinātā loma. Jebkurš no dalībvalstu parlamentiem varēs labāk sargāt savas valsts nacionālās intereses, jo tiek dota iespēja noraidīt Eiropas Savienības tiesību akta projektu jau tā izstrādes sākumposmā. Tāpat līgumā būtiska vieta tiek ierādīta arī cilvēktiesību un brīvību aizsardzībai. Tas nodrošinās juridiski saistošu Eiropas Savienības pamattiesību hartu, kurā būs noteiktas plašas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Eiropas Savienības pilsonim būs iespēja un tiesības pieprasīt no Eiropas Savienības un tās institūcijām pamattiesību hartā noteikto cilvēktiesību ievērošanu. Un pēdējais. Eiropas Savienība ārpolitiski kļūs vienotāka. Kā jūs zināt, Eiropas Savienības drošību, labklājību un ilgtspējīgu attīstību, neapšaubāmi, ietekmē Eiropas iesaiste reģionos ārpus tās robežām. Šajā ziņā, neapšaubāmi, mēs vēlamies redzēt saliedētāku Eiropas Savienības ārpolitiku, un Lisabonas līgums paredz Eiropas Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos posteņa izveidi ar tam pakļautu Eiropas ārējās darbības dienestu. Un tā ir fundamentāli jauna lieta, ko piedāvā Lisabonas līgums. Eiropas Savienības ārējās darbības dienestā arī Latvijai būs jādeleģē savi pārstāvji darbam šajā dienestā. Es domāju, ka vienota ārpolitika īpaši svarīga ir mazajām valstīm, jo objektīvi resursu ierobežotības dēļ tām ne vienmēr ir iespēja tikt pārstāvētām visos pasaules reģionos, bet it īpaši tas attiecas varbūt uz konsulāro aizsardzību. Latvijai šis jautājums kļūst aizvien būtiskāks, jo aizvien vairāk Latvijas pilsoņu dodas uz tuvākām un tālākām vietām, un tad mēs sastopamies ar problēmām - dēļ tā, ka tur nav mūsu pārstāvja, mēs ne vienmēr spējam pilnā apmērā sniegt konsulāro palīdzību. Vienota ārpolitika ir izšķiroša, un šeit ir jāpiezīmē, ka tas ir īpaši būtiski no Latvijas viedokļa tik svarīgos jautājumos kā enerģētiskā drošība. Līgums ļaus dalībvalstīm veidot vienotāku pozīciju tādos jautājumos kā migrācija, starptautiskais terorisms un vides aizsardzība. Dāmas un kungi! Pēc šā izklāsta varbūt jums varētu likties, ka Lisabonas līgums ir kaut kas tik labs, ka vispār agrāk nekas tik labs nav ticis celts jums priekšā. Protams, tā ir tikai daļēja taisnība, jo nekas pasaulē jau nav ideāls un droši vien arī šis līgums nedod atbildi uz jebkuru iespējamu Eiropas Savienības vai Latvijas pilsoņa jautājumu. Ir arī daži analītiķi, kas uzskata, ka savā būtībā Lisabonas līgums varbūt nav tik ambiciozs kā Eiropas Konstitūcija. Tomēr es uzskatu, ka Lisabonas līgums ir ļoti spēcīgs pamats vienotākai, spēcīgākai un modernākai Eiropai. Kā jau minēju sākumā, kopš Nicas līguma parakstīšanas, kas notika 2001. gadā, Eiropas Savienība savā institucionālajā attīstībā faktiski ir palikusi uz vietas. Taču pasaule mainās, un līdz ar to mainās arī Eiropas Savienības politiskās, ģeogrāfiskās un ekonomiskās robežas. Uzskatu, ka Lisabonas līgums nes vajadzīgas un sengaidītas pārmaiņas, tāpēc aicinu jūs, godātie Saeimas deputāti, atbalstīt šā līguma ratifikāciju šeit, Latvijas Saeimā. Paldies.".
• 2008_04_10-seq205 language "lv".
• 2008_04_10-seq205 speaker Maris_Riekstins.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q822919.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q211.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q193089.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q458.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q8896.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q142.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q8880.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q212.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q23666.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q183.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q218.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q219.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q22890.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q9005.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q217.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q597.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q33959.
• 2008_04_10-seq205 mentions Q45.