Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_04_10-seq17> ?p ?o. }

• 2008_04_10-seq17 type Speech.
• 2008_04_10-seq17 number "17".
• 2008_04_10-seq17 date "2008-04-10".
• 2008_04_10-seq17 isPartOf 2008_04_10.
• 2008_04_10-seq17 spokenAs 5.
• 2008_04_10-seq17 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien mēs runājam par cilvēku - metaforu. Cilvēku - buldozeru, raķeti, pēdējā laikā dēvētu arī par atombumbu. Jo mūsu šīsdienas varonis - Latvijas Pirmās partijas un nu arī „Latvijas Ceļa” īpašnieks un ilggadējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers - pirmām kārtām asociējas ar 9. Saeimas pirmsvēlēšanu masveidīgajiem televīzijas reklāmu rullīšiem ar dažādiem dūcošiem, spiedzošiem un rūcošiem mehānismiem, kuriem galvenais darbības princips ir - „Gāzi grīdā!”. Nedomājot par sekām. Vai varbūt vispār nedomājot. Nenoliedzami, Ainārs Šlesers ir Latvijas politikas ilgdzīvotājs. Lielās politikas iemītnieks kopš 7. Saeimas. Viņš ir bijis ministrs Krištopana, Repšes, Emša, Kalvīša valdībās, arī pašlaik - Godmaņa valdībā. Šlesers vienmēr ir izcēlies ar aktīvu darbošanos, un šī aktīvā darbošanās nereti ir kļuvusi arī par valdību klupšanas akmeni. Tā 1999. gadā Šleseram pēc „saķeršanās” ar toreizējo premjeru Vili Krištopanu jautājumā par „Latvenergo” privatizēšanu nācās aiziet no ekonomikas ministra amata. Par „Latvenergo” gan pēc tam tauta nobalsoja referendumā. Drīz pēc šā notikuma Krištopana valdība krita. 2004. gada sākumā Šleseram pēc toreizējā premjera Einara Repšes pieprasījuma atkal nācās atstāt ministra amatu, toreiz - premjera biedra amatu. Šlesers bija palaidis pašplūsmā organizatoriskos darbus saistībā ar Pasaules čempionāta hokejā sarīkošanai nepieciešamās ledus halles būvniecību. Drīz pēc tam Einara Repšes valdība krita. Kopš 2004. gada marta Šlesers faktiski nepārtraukti ir darbojies satiksmes ministra amatā. Arī pēc 2006. gadā piedzīvotās piespiedu demisijas, kad gaismā nāca Jūrmalgeitas skandāls. Šlesers šajā skandālā kopā ar citas partijas īpašnieku Andri Šķēli spēlēja sakarnieka lomu. Toreiz Šlesers tā arī nesaprata, nu kas gan tur slikts, ka politiķi tirgojas. Pēc toreizējā premjera Kalvīša apstākļu spiestās uzstājības mūsu šīsdienas varonim nācās pamest savu ministra amatu. Vieta gan nepalika tukša. Vietā palika uzticams rokaspuisis. Tomēr pēc 9. Saeimas vēlēšanām Šlesers kā balta lapa atgriezās pie valdības galda un arī satiksmes ministra krēslā. Satiksmes ministrija Aināra Šlesera kontrolē atrodas pēdējos četrus gadus. Kāds tad ir „sausais atlikums” no tā, kas notiek Satiksmes ministrijā? Autoceļu tehniskais stāvoklis ar nelieliem izņēmumiem kļūst arvien traģiskāks. Savukārt autoceļu remontu, kā arī jaunu ceļu un tiltu būvniecības dārdzības ziņā mēs esam absolūti Eiropas līderi. Arī tāds sīkums kā ceļazīmju uzstādīšana pie mums maksā dārgāk nekā citur Eiropā. Kāpēc? Izrādās, ka ceļu būvniecības nozarē pēc Šlesera vienpersoniska lēmuma konkurences kā tādas vispār nav. Pie tam Šlesers 2005. gadā pamanījās izveidot tādu kā savu privāto autoceļu remonta fondu. Pašvaldības, kas zināja, kur vajag palūgties (un mēs visi viegli varam nojaust, kuras varētu būt šīs pašvaldības), pašrocīgi no Šlesera saņēma līdzekļus ceļu remontiem. Kopumā Šlesers tā izdāļāja nepilnu miljonu latu. Ne jau no saviem līdzekļiem. No valsts līdzekļiem! Pašlaik gan šī prakse pēc Valsts kontroles norādījuma ir pārtraukta. Bet, protams, ne bez Šlesera kurnēšanas. Iedzīvotājiem iespēja pārvietoties, izmantojot dzelzceļu, arī samazinās, jo Šlesera paspārnē esošais „Pasažieru Vilciens” pakāpeniski slēdz vai samazina reisu skaitu. Toties pēc personīgas Šlesera iniciatīvas „Latvijas Dzelzceļš” uz pagājušajiem Ziemassvētkiem un Jauno gadu izgaismoja Rīgas dzelzceļa tiltu. Atkal - par nieka 280 000 latu. Personīga Šlesera dāvana rīdziniekiem, ne no saviem, bet atkal no valsts līdzekļiem. Acīmredzot Šlesera lielais sapnis ir panākt, lai mēs visi pārvietotos ar lidmašīnām. Par to liecina ministra dižošanās saistībā ar milzīgajiem sasniegumiem lēto aviosabiedrību piesaistīšanā Rīgai un lidostas grandiozajiem attīstības plāniem. Nenoliedzami, vairāku gadu garumā ir ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kas izmanto šos pakalpojumus, lai labprātīgi emigrētu uz Īriju. Savukārt pie mums regulāri sākuši ciemoties jautri puiši, kuriem parasti pie mūsu nacionālā simbola - Brīvības pieminekļa - daba prasa savu, ka ne ar roku aizspiest, ne uz krūmiem paspēt. Tiesa gan, ne viss lidostā ir tik rožaini, kā mums to stāsta Šlesers. Lielo pasažieru apgrozījumu lidostā nodrošina divas lidsabiedrības - tās ar Šlesera svētību ir saņēmušas faktiski tām speciāli izkārtotas ievērojamas atlaides no lidostas nodevu maksāšanas. Konkurences padome jau likusi lidostai atcelt šo atlaižu piemērošanas sistēmu, par to pašlaik notiek tiesāšanās. Savukārt Eiropas Komisija vēl vērtē, vai Rīgas lidostā izmantotā nodevu atlaižu sistēma uzskatāma par neatļautu valsts atbalstu. Ja Komisija pieņems Latvijai negatīvu lēmumu, tad aizies kārtējie miljoni latu - naudas sods, ko maksāsim mēs visi no savas kabatas. Un, otrkārt, tas atstās ļoti negatīvas sekas uz lidostas turpmāko attīstību. Šie apstākļi jau pašlaik liek uzdot jautājumu par to, vai lidosta galu galā nebeigs savu darbību tikpat traģiski kā „Latvijas Pasts”. Šeit nu mēs esam nonākuši pie visuzskatāmākās Šlesera darbības manifestācijas. Šlesera četru gadu valdīšanas laikā „Latvijas Pasts” ir pārvērties par pilnīgu bēdu leju - no 296 000 latu peļņas 2004. gadā līdz aptuveni 12 miljonu latu lieliem zaudējumiem 2007. gadā ar neskaidrām izredzēm izrāpties no finanšu mīnusu bezdibeņa. „Latvijas Pasts”, kas atrodas tiešā Satiksmes ministrijas un Šlesera kontrolē, pēdējos gadus nespēj normāli izpildīt savu pamatfunkciju - daudzmaz kvalitatīvu pasta pakalpojumu nodrošināšanu, tikmēr tiešo pienākumu vietā uzņēmums apšaubāmi operē ar saviem nekustamajiem īpašumiem. Tas tā ir ne tikai Rīgā, tā ir arī ikvienā lielākā pilsētā, kur „Latvijas Pastam” ir bijušas ēkas centrālās un skaistās vietās. Nu šīs ēkas ir izpārdotas par sviestmaizi, un tā vietā „Latvijas Pasts” par nesamērīgi augstu cenu īrē telpas kaut kādās apšaubāmās vietās. Savukārt ierindas pastnieks šodien ir darbos pārslogots un nereti iznerroto klientu dusmu izlādes objekts. Nabaga cilvēks, kura alga ir 160 latu uz rokas! Atgādinājums: Latvijas Pirmā partija pirms 9. Saeimas vēlēšanām solīja četru gadu laikā, tātad līdz 2010. gadam, panākt, ka vidējā alga valstī būs 500 latu. Acīmredzot pastnieki ir kaut ko nogrēkojušies un nav saņēmuši Šlesera personīgo atļauju ietilpt šajā vidējas algas saņēmēju kategorijā. Kolēģi! Nav nekāds noslēpums, ka Šlesers ļoti slimīgi reaģē uz jebkāda veida kritiku, un nav svarīgi, vai to ir izteicis politiskais oponents vai Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme, vai Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Kā zināms, Konkurences padomes un Valsts kontroles tiešajos pienākumos ietilpst konkurences normu ievērošanas kontrolēšana un piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma lietderīguma un likumīguma kontrole. Uz jebkādiem iebildumiem seko Šlesera nikna „atšaudīšanās”. Politiskie konkurenti vēlas piesavināties Šlesera darba milzīgos augļus, kas tiek panākti ar četrpadsmit stundu pavadīšanu darba dunā un gulēšanu tikai piecas stundas dienā. Savukārt viņu kontrolējošo iestāžu vai, pēc Šlesera prāta, viņam traucējošo iestāžu vadītāji, tādi kā Jaunzeme un Sudraba, ir pilnīgi nekompetenti un steidzami būtu jānomaina. Nu kaut vai pēdējais gadījums. Uz Sudrabas kundzes vadītās iestādes aizrādījumu, ka Satiksmes ministrija un tās pārraudzībā esošās iestādes neefektīvi izlieto valsts autoceļu atjaunošanai piešķirtos līdzekļus jeb, citiem vārdiem sakot, ka jūs, Šlesera kungs, šķiežaties ar valsts naudu pa labi un pa kreisi, sekoja atbilde (precīzi citēju Šlesera teikto): „Lai Valsts kontrole nelien, kur nevajag! Tā nedrīkst līst politiskajos lēmumos!” Šis komentārs ir tik izsmeļošs, ka laikam neprasa nekādus papildu komentārus. Šeit es tikai vēlētos atgādināt jums, godātie kolēģi no valdošās koalīcijas partijām: atcerieties jūsu pašu izteikumus, kad Valsts kontrole bija atklājusi nepilnības KNAB grāmatvedības uzskaitē. Šlesera partijas biedrs Dzintars Jaundžeikars, piemēram, pauda, ka Loskutovs ir pieļāvis likumpārkāpumus, kas ir pamats viņa atbrīvošanai no darba. Acīmredzot Loskutova kungs nebija tik iztapīgs un nesaprata to, ka jārīkojas līdzīgi jums, Šlesera kungs! Ir vai nu jāizvirza apvainojumi personisko interešu lobēšanā un nekompetencē, vai arī vienkārši jāatcērt: „Lai nelien, kur nevajag!” Tāpat atgādināšu arī dīvaino Šlesera reakciju šā gada sākumā uz Satversmes tiesas spriedumu. Satversmes tiesa atzina, ka Rīgas teritorijas plānojums tajā daļā, kas attiecas uz brīvostas teritoriju, neatbilst Satversmei. Šlesers uzreiz piedraudēja ar Satversmes maiņu un silti ieteica putniem pārcelt savas ligzdošanas vietas no brīvostas uz citām teritorijām. Ne vairāk un ne mazāk! Tas tā - neliels atgādinājums Latvijas Pirmās partijas frakcijas vadītājam Bērziņa kungam par to, cik izsvērti un pamatoti jūsu partijā top ierosinājumi grozīt Satversmi. Pēc principa: ja kaut kas mums traucē vai nepatīk - nobuldozerēsim malā! Acīmredzot tas attiecas arī uz putniem un citu dzīvo radību, kas stāv ceļā Šlesera ceļarullim. Kolēģi! Šlesers savu darbību politikā sāka kā jauns un daudzsološs politiķis. Tolaik mēs Šleseru politiskajā retorikā bieži dzirdējām arī runas par cīņu pret oligarhiem, taču pašlaik par Šleseru pašu runā kā par vienu no oligarhiem un faktiski par Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa” īpašnieku. Es neloloju ilūzijas par to, ka vairākums no jums atbalstīs mūsu partijas priekšlikumu. Un pat tad, ja notiktu tādi brīnumi un Šleseru šodien atceltu no amata, viņš diezin vai zaudētu savu reālo ietekmi šodienas valsts varā. (No zāles: „Tad kāda jēga?”) Tomēr, pirms izšķiraties par savu balsojumu, es aicinu ikvienu atbildēt personīgi sev un ne kādam citam uz jautājumu: „Vai Šlesers patiešām ir labs satiksmes ministrs un vai pašreizējās koalīcijas galvenais uzdevums ir kalpošana sabiedrībai un pirms vēlēšanām doto solījumu pildīšana?” Varbūt tomēr galveno lomu šeit spēlē koalīcijas un valdības noturēšana par katru cenu? Un šoreiz šī cena ir jaunais valdības stabilitātes garants Šlesers. Saprotu, ka atzīt to, ka Šlesera darbība pēdējo četru gadu garumā ir bijusi katastrofāla neveiksme, jums nozīmētu arī šīs valdības galu, kas noteikti neatbilst tiem principiem, pēc kādiem jūs to veidojāt. Bet varbūt ir pienācis laiks mainīt principus? Jo reiz tomēr pienāks tāds brīdis, kad ne tikai mēs, ne tikai mani domubiedri, bet jūsu pašu mazbērni jums uzdos jautājumu, kas prasīs godīgu atbildi: „Ko tu esi izdarījis Latvijas labā?” Un tāpēc es aicinu jūs pārdomāt atbildi uz šo jautājumu un balsot „par” jaunā stabilitātes garanta demisiju.".
• 2008_04_10-seq17 language "lv".
• 2008_04_10-seq17 speaker Solvita_Aboltina_(Mellupe)-1963.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q822919.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q211.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q4445523.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q2660080.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q193089.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q3736450.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q8880.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q1021632.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q2498135.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q471678.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q1807088.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q22890.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q12725402.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q337179.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q511905.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q406265.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q3401675.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q1507032.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q505421.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q3112425.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q4539640.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q944216.
• 2008_04_10-seq17 mentions Q3112208.