Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_04_09_a-seq4> ?p ?o. }

• 2008_04_09_a-seq4 type Speech.
• 2008_04_09_a-seq4 number "4".
• 2008_04_09_a-seq4 date "2008-04-09".
• 2008_04_09_a-seq4 isPartOf 2008_04_09_a.
• 2008_04_09_a-seq4 spokenAs 103.
• 2008_04_09_a-seq4 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Cienījamie klātesošie! Šodien man jau otro reizi nākas runāt par Latvijas elektroenerģijas attīstības problēmām. Arī pirmajā reizē man bija ļoti kompetenta auditorija – Liepājas pilsētas domes vadība. Šodien no rīta es biju Liepājā, apskatīju tās vietas, kur varētu tikt būvēta jauna stacija ar cieto kurināmo. Ir šādas vietas. Savulaik jau „Latvenergo” ir veicis pētījumu, ir izveidotas šīs „vēju rozes”, kur pūtīs vēji, kur ies dūmi, ir domāts par to, kā piegādās šo cieto kurināmo – ogles un citu – no ostas. Mēs runājām ar domes vadību. Viņi saredz šādas stacijas nepieciešamību Liepājā. Mēs jau zinām par „Liepājas metalurga” restrukturizāciju, un Liepājas dome redz jaunus investorus, kas nāks iekšā Liepājā. Ražošana attīstās, un tieši energoietilpīgās nozares. Un plus, protams, vēl kāds apstāklis. Nevienam, es domāju, nav noslēpums tas, ka Liepājā pašlaik siltums ir visdārgākais no visām lielajām pilsētām Latvijā. Mēs esam sākuši darbu pie tā, ko valdība nolēma 11. martā. 11. martā valdība, izvērtējot mūsu priekšlikumus, pieņēma lēmumu sākt darbu pie cietā kurināmā stacijas celtniecības veicināšanas, pie visām ar to saistītajām nepieciešamajām darbībām. Un jau 11. martā es ieplānoju šo savu braucienu 9. aprīlī uz Liepāju, lai tiktos ar uzņēmējiem, ar domes vadību, kā arī ar savas partijas vietējo nodaļu un ar vietējiem žurnālistiem. Šodien man viss noritēja ļoti ātri… sanāca tikties tikai ar Liepājas domes vadību un apmeklēt šo iespējamo būvniecības vietu. Diemžēl es netikos ar savas partijas grupu Liepājā, man neizdevās pārrunāt atsevišķas lietas, kas man šķita varbūt interesantas, jo bija jābūt atpakaļ Rīgā un jāstāsta Saeimā šodien par to, ko mēs, Ekonomikas ministrija un es kā ekonomikas ministrs, vēlamies darīt un jau esam sākuši darīt. Es esmu patiešām gandarīts, ka mūsu pēdējo gadu prioritāte numur viens – enerģētika – šodien ir kļuvusi par prioritāti gan valdībai, gan Saeimai, un, kā to jau atzīmēja arī Zaķa kungs, Ekonomikas ministrijā jau vairākus gadus notiek plānveidīgs un sistemātisks darbs pie enerģētikas politikas veidošanas, uzlabošanas un īstenošanas. Īpaša uzmanība enerģētikas politikas jautājumiem ir pievērsta jau kopš 2005. gada. Šajā sakarā es gribu uzsvērt, ka mēs pie šīs jomas kā pie prioritāras jomas sākām strādāt jau pirms tam, kad energoapgādes drošība kā viena no politikas prioritātēm tika atzīta arī Eiropas Savienībā, kur līdz pat 2006. gada janvārim valdīja uzskats, ka vienīgā prioritāte ir vides aizsardzība un ka visus jautājumus enerģētikā sakārtos tirgus. Kas tad mums lika ar īpašu uzmanību pievērsties energoapgādes drošības jautājumiem? No vienas puses, tie ir globālie izaicinājumi – visai neprognozējami un nervozi procesi enerģijas globālajā tirgū. Šo procesu galvenais indikators, neapšaubāmi, ir jēlnaftas cenas pasaules tirgū, kam ar vairāk vai mazāk ciešu piesaisti seko gāzes, elektroenerģijas un pat biomasas cenas. No otras puses, mēs esam sekojuši līdzi energoapgādes situācijas attīstībai Baltijas reģionā, jo nevaram skatīt Latviju atrauti no procesiem, kas notiek kaimiņvalstīs, ar kurām esam cieši saistīti energoapgādes jomā. Kā jau minēju, šī jaunās enerģētikas politikas veidošana Latvijā tika sākta 2005. gadā. Sākotnēji Ekonomikas ministrijas uzaicināta nozares ekspertu grupa strādāja pie jaunās politikas struktūras, bet pēc tam jau detalizēti izstrādāja pašu politikas plānošanas dokumenta projektu. Šis darbs prasīja aptuveni pusotru gadu un vainagojās ar Latvijas enerģētikas attīstības pamatnostādņu laikposmam no 2007. līdz 2016. gadam pieņemšanu Ministru kabinetā 2006. gada 1. augustā. Tas bija pirmais visaptverošais šīs politikas plānošanas dokuments laikā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, un tajā atbilstoši pašreizējiem Latvijā pieņemtajiem politikas plānošanas dokumentu uzbūves principiem bija ņemti vērā jaunie apstākļi un orientācija uz tirgus mehānismiem gan primāro resursu, gan enerģijas piegāžu jomā. Attiecībā uz elektroapgādi. Tā acīmredzot ir radījusi vislielākās deputātu bažas un bijusi par iemeslu šīs sēdes sasaukšanai, jo šajā dokumentā ir parādījušies paši būtiskākie secinājumi. Jaudu deficīts ir droši gaidāms! Tā, protams, nav krīze, bet veidojas nopietna situācija, ar kuru mums jārēķinās. Turklāt Ignalinas atomelektrostacijas slēgšana nebūt nav pats galvenais cēlonis, bet ir tikai viens no vairākiem faktoriem, kas liek pievērst pastiprinātu uzmanību elektroapgādes drošumam. Ilustrācijai: katru gadu no trim līdz sešām nedēļām atomelektrostacija nedarbojas. Mēs kā lietotāji to neizjūtam. Faktiski Ignalinas slēgšana samazina jaudu piedāvājumu tirgū, un, no vienas puses, šeit nostrādā klasiski ekonomikas likumi – pieaug enerģijas cenas, turklāt visai strauji. No otras puses, enerģijai kā precei ir ļoti svarīga kāda īpatnība – tās piegādei nepieciešama ļoti precīza un droša loģistikas sistēma – elektriskais tīkls. Un šeit rodas otrs riska faktors – jaudu samazināšanās sistēmā, kas tīklā liek īstenot visai sarežģītus un dažkārt pat riskantus režīmus. Pastāv deficīts ne tikai enerģijas, bet arī jaudas ziņā. Tolaik – 2005. un 2006. gadā – mēs gaidāmo deficītu prognozējām 300–600 megavatu robežās (atkarībā no situācijas Baltijas vienotajā elektroapgādes sistēmā), un, raugoties no resursu struktūras viedokļa, tika secināts, ka resursu piegādes riski ir jādiversificē, tāpēc jau pamatnostādnēs tika noteikts: sekmēt cieto kurināmo, tas ir, ogles, kombinācijā ar cieto biomasu un ar citiem vietējā kurināmā veidiem izmantojošas kondensācijas elektrostacijas projekta attīstību, projekta sākumfāzē iniciatīvu uzņemoties valstij, veicot nepieciešamās izpētes, vietas izvēli, projekta sagatavošanu un nepieciešamos saskaņojumus. Un arī attiecībā uz citiem veidiem, kā nodrošināt sevi ar jaudām, mums bija ietverts priekšlikums, ka ir jāizmanto arī visas citas iespējas, kas, neapšaubāmi, var dot ieguldījumu ģenerējošo jaudu palielināšanā, piemēram, izkliedētā ģenerācija mazas un vidējas jaudas koģenerācijas stacijās un atjaunojamo energoresursu izmantošana, bet tie tomēr nevarētu būt izšķiroši risinājumi. Bez pamatnostājas pieņemšanas valdībā tika turpināts darbs pie enerģētikas politikas īstenošanas un pilnveidošanas. 2006. un 2007. gadā tika radīta visa nepieciešamā tiesiskā vide izkliedētās ģenerācijas atbalstam. Uzskatu, ka tika radīta ļoti atraktīva atbalsta shēma, un tagad „bumba” ir tikai un vienīgi biznesa pusē – ir sagaidāma komersantu reakcija investīciju veidā. Šodien, esot Liepājā, man bija iespēja apskatīt ļoti jaunu un kvalitatīvu ražotni, kur Latvijā jau tiek ražotas šīs mazās koģenerācijas stacijas, kas varēs darboties ar biogāzi, un pirmā šāda stacija, kas pati ir ražota Latvijā un ir uzstādīta uz Latvijas biogāzes reaktoriem, šā gada maijā jau tiks atklāta Aucē. Tomēr pagājušā gada nogalē, saņemot kārtējo pārvades sistēmas operatoru ziņojumu, no ziņojuma izrietēja skaidrs secinājums: situācija nav uzlabojusies! Tas ir, tīrie tirgus mehānismi, cenu pieaugums un nākotnes prognozes tomēr pietiekami nestimulē komersantus pieņemt lēmumus par investīcijām jaunās jaudās Baltijas reģionā. Nav pieņemti lēmumi par investīcijām nevienā no Baltijas valstīm. Savus pēdējos pētījumus, ekspertu atzinumus un šo pārvades sistēmu operatoru ziņojumu mēs esam iekļāvuši savā Ekonomikas ministrijas ziņojumā par elektroenerģijas bāzes jaudām, kas valdībā tika izskatīts 11. martā. Kaut arī šis dokuments tika plaši apspriests, atļaušos uzsvērt dažus atslēgas punktus. Nākamajā desmitgadē jaudu deficīts pieaugs ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas reģionā. Latvijas reģions, protams, būs visgrūtākajā situācijā, jo jaudu pieejamība mūsu valstī ir viszemākā. Mūsu precizētais novērtējums liecina, ka jaudu deficīta apjoms Latvijā desmitgades sākumā būs no 300 līdz 600 megavatiem, bet desmitgades otrajā pusē – jau līdz 1000 megavatiem. Nekāda daudzsološa aina neveidojas arī kaimiņvalstīs, no kurām mēs pašreiz importējam enerģiju. Lietuvas energosistēma 2012. gadā maksimumstundās importēs jau 200 megavatus un tikai 2017. gadā pašbalansēsies, un tas būs tikai tad, ja tiks īstenoti pašlaik iecerētie gāzes un šķidrā kurināmā elektrostaciju projekti. Igaunijas energosistēma 2012. gadā maksimāli spēs eksportēt 200 megavatus, bet 2017. gadā jau importēs 600 megavatus. Taču arī šīs pagaidām pieejamās piegādes kļūs arvien nestabilākas, jo novecojušās ģenerējošās iekārtas Narvas elektrostacijās bieži vien avārijas dēļ atslēdzas. Tās brīžiem ir neprognozējami samazinājušas jaudas līdz pat 130–160 megavatiem, kas ir radījis papildu draudus Latvijas energoapgādes drošumam. Nav arī nekādas ticamas informācijas par veco staciju rekonstrukcijas plāniem. Krievijas energosistēmas importa un eksporta iespējas nevar tikt ņemtas vērā, jo atsevišķos darba režīmos ir ievērojami ierobežota tīklu caurlaides spēja starp Krieviju un Baltkrieviju un starp Baltkrieviju un Lietuvu. Arī Somijā ir izteikta deficīta sistēma – nepārtraukts imports aptuveni 1700 megavatu apjomā. Salīdzinājumam: pašreiz Latvijas maksimālais pieprasījums ziemā maksimumstundās ir 1400 megavatu. Mūsu analīze arī parādīja, ka bāzes slodzes deficīts ir prognozējams faktiski pat desmit gadus pirms iespējamās jaunās Ignalinas atomelektrostacijas celtniecības pabeigšanas. Tādējādi jaunas bāzes slodzes stacijas celtniecība Latvijā nav tiešā veidā saistīta ar Ignalinas jaunās atomelektrostacijas projektu, kura sākšanas, realizācijas un pabeigšanas termiņi pašreiz ir ļoti neskaidri. Ekonomikas ministrijai ir skaidrs redzējums par tuvākajā laikā darāmo. Šādā situācijā risinājums ir viennozīmīgs – ir jāpanāk, lai Latvijā tiktu būvētas jaunas ģenerējošās jaudas. Turklāt, ņemot vērā to, ka deficīts laikā ir pieaugošs, mums ir jādara viss, lai šīs jaudas tiktu ieviestas pēc iespējas ātrāk. Un mūsu priekšlikums ir attīstīt un realizēt divus jaunus elektrostaciju projektus: vienu – pēc iespējas ātrāk, otru – ap 2015. gadu. Vienlaikus, raugoties no resursu piegādes drošuma viedokļa, mums ir jādiversificē energoresursu piegādes riski. Šajā ziņā nav labāka risinājuma par cietā kurināmā izmantošanu. Šādam resursam ir visplašākais pasaules tirgus, kurā nav kāda viena vai dažu konsolidētu piegādātāju dominantes, kā tas ir gāzes vai naftas tirgū. Vienlaikus modernās tehnoloģijas ļauj stacijai būt elastīgai attiecībā arī pret izmantojamo kurināmo. Iespējams izmantot dažādus kurināmos gan atsevišķi, gan dažādos maisījumos. Tas nozīmē, ka šādā stacijā varam izmantot arī vietējos kurināmā veidus – biomasu un kūdru –, ciktāl to atļauj ekonomiski pamatota šo kurināmā veidu piegādes loģistika, šo resursu izmantošana ilgtspējīgos apjomos un Latvijas komersantu spēja veikt drošas piegādes ilgā termiņā. Protams, šajā sakarā rodas jautājums par cietā kurināmā elektrostacijas projekta īstenošanas ilgumu – gan par projekta sagatavošanas, gan būvniecības fāzēm. Un, protams, jārēķinās ar ļoti stingrām vides aizsardzības prasībām, kas tiek izvirzītas cietā kurināmā stacijām. Savukārt, izvērtējot ekonomiski to, kādi būtu šā kurināmā veidi, mēs redzam, ka, izmantojot šo cieto kurināmo, stacijā ražotās elektroenerģijas cena bez CO2 kvotu pirkšanas izmaksu ietekmes svārstītos salīdzinoši nelielā amplitūdā – no 55 līdz 65 eiro par megavatstundu. Biomasas izmantošanas gadījumā šis līmenis ir nedaudz augstāks – aptuveni 70 eiro par megavatstundu. Kā šinī gadījumā atšķiras cietā kurināmā stacijas no gāzes stacijām? Protams, gāzes stacijām šīs izmešu kvotas ir zemākas. Bet jebkurā gadījumā, kvotu cenai pieaugot, varam nešaubīties, ka gāzes piegādātāji šo situāciju izmantos arī lielākas peļņas gūšanai, paceļot sava produkta cenu līdz līmenim, kurā enerģijas galacenas atkal līdzsvarosies. Vai viss manis iepriekš teiktais ir kaut kas ekstraordinārs un tikai Latvijai, kādai īpašai Latvijas situācijai raksturīgs? Atbilde ir viennozīmīga – nē! Tā ir globāla tendence, kas Latvijā izpaužas spilgtāk tikai tāpēc, ka jau kopš PSRS laikiem Latvijas elektroapgādes sistēma ir bijusi deficīta. Elektroenerģijas pieprasījuma tempi saglabājas augsti visā pasaulē, īpaši Ķīnā, Indijā, Krievijā, kā arī valstīs ar pārmaiņu procesā esošu ekonomiku. Augsti pieprasījuma tempi saglabājas arī Amerikas Savienotajās Valstīs un „vecajās” Eiropas Savienības valstīs. Starptautiskās enerģētikas aģentūras informācija liecina, ka jau 2020. gadā elektroenerģijas pieprasījums pasaules valstīs kopumā varētu sasniegt 28 000 teravatstundu, kas ir 1,6 reizes vairāk nekā elektroenerģijas patēriņš 2004. gadā. Lai salīdzinātu mērogus: Latvijas patēriņš ir tikai septiņas teravatstundas gadā. Savukārt Eiropas valstīs kopumā 2020. gadā elektroenerģijas patēriņš sasniegs aptuveni 3800 teravatstundas, kas ir 1,3 reizes vairāk, nekā tas bija 2005. gadā. Esošās ģenerējošās jaudas, ņemot vērā to novecošanos, 2020. gadā spēs nodrošināt tikai 2500 teravatstundu izstrādi, tas ir, mazāk nekā divas trešdaļas no potenciālā elektroenerģijas pieprasījuma. Tas nozīmē, ka laika periodā līdz 2020. gadam Eiropā ir jāievieš jaunas ģenerējošās jaudas aptuveni 50 procentu apjomā no tām jaudām, kuras būs ekspluatācijā šajā laikā. Tomēr īpaši svarīgi mums ir gaidāmie notikumi elektroapgādē Ziemeļvalstīs. Jau 2015. gadā Ziemeļvalstu energosistēmas ar savām ģenerējošajām jaudām (esošajām un zināmajām jau būvējamām) nespēs nodrošināt elektroenerģijas pieprasījumu. Patēriņš varētu sasniegt 430 teravatstundas, bet uz to brīdi ekspluatācijā esošās stacijas spētu saražot aptuveni 400 teravatstundu. Savukārt 2020. gadā deficīts tuvosies jau 50 teravatstundām. Tātad visi iespējamie Baltijas energosistēmas savienojumi ar Ziemeļvalstīm nevar tikt uzskatīti par risinājumiem mūsu bāzes jaudas iztrūkuma novēršanai. Šie savienojumi bez jaunu jaudu ieviešanas var un varēs kalpot tikai starpsistēmu enerģijas apmaiņai, ja to prasīs sistēmu drošības režīmi, vai arī ierobežota apjoma tirdzniecības darījumiem noteiktās stundās, kad Baltijas un Ziemeļvalstu tirgus apgabalos izveidojas dažādi enerģijas cenu līmeņi. Tāpēc starpsavienojumi jāskata tikai kontekstā ar jaunu jaudu ieviešanu, jo starp divām deficītām sistēmām šādam savienojumam nav īsti jēgas. Iespējamais savienojums ar Zviedriju ir cieši jāsaista ar elektrostaciju, ko esam iecerējuši būvēt. Tikai šādas stacijas esamība radīs zviedriem interesi par kabeļa projektu, bet mums pieeja Zviedrijas tirgum ļautu panākt maksimālu stacijas noslodzi un attiecīgi arī maksimālus stacijas darbības efektivitātes un ekonomiskos rādītājus. Kāda būs mūsu tālākā rīcība? Mūsu piedāvātie risinājumi ir skaidri un precīzi. Mums ir finansējums, lai varētu jau sākt darbus pie cietā kurināmā stacijas priekšprojekta izstrādes; mēs esam pieprasījuši finansējumu tam, apstiprinot arī jaunās politikas prioritātes nākamajiem gadiem. Un tātad mūsu turpmākā rīcība ir šāda: mēs gribam līdz šā gada 1. septembrim pabeigt šīs elektrostacijas iespējamā novietojuma noteikšanu, izvērtējot situāciju Liepājā un Ventspilī, izvērtējot pašvaldību un iedzīvotāju attieksmi pret iespējamo stacijas būvniecību. Paralēli plānojam uzsākt pētījumus gan par izdedžu uzglabāšanas, utilizācijas un izmantošanas iespējām, gan arī par elektrostacijas un tās infrastruktūras ietekmi uz attiecīgās teritorijas ekonomisko attīstību; šis darba posms varētu noslēgties šā gada beigās. Mēs esam iecerējuši uzreiz pēc iespējamās stacijas vietas izvēles uzsākt ietekmes uz vidi novērtējumu un projekta sabiedrisko apspriešanu, kurai mēs paredzam laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu. Un mēs esam paredzējuši šajā laikā, paralēli šim darbam, sākt jau apzināt iespējamos investorus, kuri varētu investēt šādas cietā kurināmā stacijas celtniecībā. Tātad valsts no savas puses piedāvās konkrētam investoram vai vairākiem investoriem konkrētu vietu, ietekmes uz vidi izvērtējumu, priekšizpēti cietā kurināmā stacijas celtniecībai Kurzemē – Liepājā vai Ventspilī. Par to, ko mēs plānojam. Par jaunu ātrāku jaudu ieviešanu. Jau rīt Saeimai tiks piedāvāti Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi, kas paredz investora riska samazināšanas instrumentu – maksājumus par jaudu, uz ko tiesības varēs iegūt precīzas un caurskatāmas konkursa procedūras ietvaros. Tātad, ja rīt tiek pieņemti šie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi un pēc likuma pieņemšanas Ekonomikas ministrija sagatavo Ministru kabineta lēmuma projektu par konkursa rīkošanu atbilstoši sagatavotā likuma 23. panta ceturtajai daļai, iesaistot ekspertus un izvērtējot visus šos konkursa nosacījumus, mēs šo darbu plānojam pabeigt līdz 1. oktobrim. Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par konkursa izsludināšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulators organizē konkursu. Tātad iesniegšanai mēs atvēlam 6 mēnešus, vērtēšanai – 3 mēnešus. Attiecīgi pēc šīs vērtēšanas iespējamais investors var sākt celt jaunu spēkstaciju šeit, Latvijā. Nobeigumā gribu uzsvērt, ka šodien mums lēmumi jāpieņem un jārīkojas nekavējoties. Es kā ministrs jūtos atbildīgs par reālu un skaidru lēmumu pieņemšanu energoapgādes drošuma garantēšanai. Man ir skaidrs redzējums par darbiem, kas mums jāpaveic, un tas balstās uz rūpīgiem izvērtējumiem. Uzskatu, ka precīzi jāīsteno mūsu iecerētās darbības, kuras vērstas uz divu elektrostaciju projektu realizāciju, kas ir priekšnoteikums mūsu drošai elektroapgādei gan no jaudu pieejamības, gan arī resursu diversifikācijas viedokļa. Īstenojot šos divus projektus, par laika posmu pēc 2020. gada jau varēsim spriest, vadoties no tā, kā šajā laikā būs attīstījusies Ignalinas atomelektrostacijas projekta virzība. Taču mūsu nākamie uzdevumi jau būs ilgtermiņa vīzijas plānošana laika posmam līdz 2030. gadam un pēc tā, un tur visdrīzāk sava loma būs arī kodolenerģijai – ar Ignalinas atomelektrostacijas projektu vai arī bez tā. Paldies par uzmanību.".
• 2008_04_09_a-seq4 language "lv".
• 2008_04_09_a-seq4 speaker Kaspars_Gerhards.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q822919.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q211.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q2660080.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q37.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q191.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q193089.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q458.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q21625222.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q33.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q3736450.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q148.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q39731.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q159.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q15180.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q184.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q34.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q3154693.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q5244326.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q30.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q668.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q102158.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q25553875.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q658218.
• 2008_04_09_a-seq4 mentions Q847687.