Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_04_09_a-seq22> ?p ?o. }

• 2008_04_09_a-seq22 type Speech.
• 2008_04_09_a-seq22 number "22".
• 2008_04_09_a-seq22 date "2008-04-09".
• 2008_04_09_a-seq22 isPartOf 2008_04_09_a.
• 2008_04_09_a-seq22 spokenAs 37.
• 2008_04_09_a-seq22 spokenText "Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Ministra kungs! Cienījamie kolēģi! Kāds savā runā teica, ka pie vēlēšanu iecirkņiem stājas garas rindas, ka cilvēki ir neapmierināti ar dažādiem aspektiem – politiskiem, ekonomiskiem – un tātad ir neapmierināti arī ar Saeimas darbu un Saeimas profesionalitāti. Gravas kungs, ja mēs gribam celt Saeimas profesionalitāti, tad ir jārunā profesionāli un nosvērti un jāpiedāvā risinājumi, nevis jāizplūst emocionālās uzrunās, piesaucot „Dinamo”, čeku, Padomju Savienību un daudzas citas lietas, kam nav nekāda sakara ar enerģētisko drošību un Latvijas ekonomikas nākotni. Un šādas runas no Saeimas deputātu puses cilvēkiem liek domāt, ka te tiešām simts pamuļķīšu sēž šinī zālē. Taču atgriezīsimies pie enerģētikas jautājumiem. (Starpsaucieni.) Te jau daži runātāji nodemonstrēja, cik šis jautājums ir profesionāls un sarežģīts. To nekādi nevar atrisināt ar emocionālām uzrunām un pavērst debates valstī tādā virzienā, ka tie, kuri iestājas par gāzi, visi ir sliktie (No zāles dep. A. Latkovskis: „Jā, jā!”), bet visi tie, kuri iestājas par oglēm, lūk, ir visi labie. Nu tad būsim visi labie un visi iestāsimies par oglēm! Taču no tā mums spuldzēs elektrības vairāk nebūs. Nebūs vairāk elektrības! Te tika locīts arī mans vārds. Vai jūs domājat, ka laikā no 2004. līdz 2007. gadam valdībā bija analfabēti, ka viņi nesaprata, cik svarīgi ir domāt par enerģētisko drošību, par neatkarību un par valsts attīstību nākotnē? Mēs pieņēmām konceptuālu, es domāju, arī pašu būtiskāko lēmumu, kuru vajag, protams, novest līdz galam, jo tas tiešām garantētu nākamajos simts gados visai Baltijai enerģētisko neatkarību, uzbūvējot jaunu kodolstaciju Lietuvā. Trijatā! Un arī šinī zālē ir gan pretinieki šim projektam, kā tas ir parasti, gan arī atbalstītāji. Ja šāda kodolstacija tiks uzbūvēta līdz 2020. gadam, tad arī enerģētiskās neatkarības jautājums Baltijas reģionā principā tiks atrisināts. Taču tam ir daudzi pretinieki – gan tie, kuri šobrīd dzīvo austrumos no mums un kuri nevēlas mūsu enerģētisko neatkarību… Viņi, piemēram, pasludina, ka gadu vēlāk būvēs jaunu gāzes staciju Lietuvā ar 800 megavatu lielu jaudu, lai šādā veidā ar ekonomiskām metodēm šo projektu iznīcinātu. Ir arī tādi, kas šobrīd mēģina runāt par to, ka varbūt atomstacija būtu jābūvē kur citur, nevis Lietuvā. Un tas atkal ir ķīlis Baltijas vienotībā un vienotas energosistēmas izveidošanā. Protams, ir dažādi viedokļi par visiem šiem jautājumiem. Un vēl viens svarīgs aspekts, kuru neviens diemžēl nepieminēja. Deputātiem būtu jāzina, ka Eiropas Savienībā ir brīvs enerģētikas tirgus, brīva konkurence. Ja kādam ir vēlēšanās šodien uzbūvēt ogļu staciju Ventspilī (tur, starp citu, jau būvē 40 megavatu staciju), Liepājā vai Daugavpilī, nav svarīgi – kur, tad, lūdzu, jums durvis ir vaļā! Celiet, kolēģi, un brīvi pārdodiet šo elektrību brīvā tirgū! Taču par to mēs neviens negribam runāt. Tajā pašā laikā valdības prioritāte, saistībā ar kuru mēs jau esam uzņēmušies saistības, ir šis apmēram viens miljards latu, kas ir jāiegulda jaunajā Ignalinas energoblokā. Un gan valdībai, gan „Latvenergo” nav naudas, lai uzceltu vēl vienu kādu citu staciju, ja gribam būvēt atomstaciju. To tik un tā būvēs privātie. Lūdzu – durvis ir vaļā! Valdība ir skaidri paudusi savu attieksmi pret to jau 2006. gadā, ka šāda stacija Latvijā ir pieļaujama un ka valdība atbalstīs šādas stacijas celtniecību. Problēma ir tikai ar investoriem. Kāpēc šāda stacija jau nav uzcelta Zviedrijā, kur trūkst elektrības? Kāpēc tā nav uzcelta Somijā, kur arī valdība ir pieņēmusi lēmumu būvēt divas atomelektrostacijas? Viena tur jau ir nodota ekspluatācijā, bet otru drīz nodos ekspluatācijā. Acīmredzot tur ir ekonomiski, ekoloģiski vai kādi citi aspekti, jo šis projekts nav tik vienkāršs. Investori nestāv rindā uz šo projektu! Tāpēc arī ir jāveic rūpīga analīze un izpēte, koncentrējoties un nepazaudējot galveno virzienu uz kodolstaciju Ignalinā, jo jebkurš māņu solis pa labi vai pa kreisi vēl vairāk apgrūtinās šo grūto projektu. Lietuvā šoruden ir vēlēšanas, un tas tad arī ir iemesls, kāpēc Lietuva nespēj pieņemt visus vajadzīgos politiskos lēmumus. Es tomēr ceru, ka pēc vēlēšanām viņi, viņu valdība, būs darbotiesspējīga un ka arī Polija beidzot sniegs atbildi, vai tā piedalīsies šajā projektā vai nepiedalīsies. Un tad šis projekts arī virzīsies uz priekšu. Ja runājam par starpsavienojumiem, tad arī tie ir mīti, ar ko mēs tagad mānām savu sabiedrību, stāstīdami, ka, lūk, kāds ir pret Latvijas un Zviedrijas starpsavienojumiem. Visos enerģētikas politikas dokumentos ir skaidri pateikts, ka jānovērš Baltijas kā enerģētiskās salas esamība. Mēs kopā ar igauņiem uzbūvējām Eestlink savienojumu. Tas notika pirms dažiem gadiem, un tas ir nodots ekspluatācijā. Tiek darīts viss, lai Lietuvu savienotu ar Poliju. Diemžēl Polija dažādu politisku un ekonomisku aspektu dēļ nevēlas savienoties, jo tai savukārt ir bailes, ka no Baltijas plūdīs lētāka enerģija, kas iznīcinās Polijas vietējos ražotājus, un tāpēc desmit gadu laikā tur nekas nav izkustējies. Taču pēdējos dokumentos arī Eiropa tam ir izdalījusi naudu, un liekas, ka tur kaut kas varētu sākt kustēties. Runājot par Zviedrijas un Baltijas savienojumu, jāteic, ka šobrīd ir veikts priekšprojekts Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojumam. Kad es biju premjers, es zināju to, cik daudz naudas ir jāiegulda šādos projektos, – tātad no Latvijas puses atomelektrostacijā ir jāiegulda miljards; gandrīz miljardu maksā starpsavienojumi starp Poliju un Lietuvu; vismaz 400 miljonus maksā starpsavienojums starp Zviedriju un Baltiju. Ir pilnīgi skaidrs, ka Lietuva viena pati šādu projektu nevar realizēt, jo tai nav finanšu resursu. Tāpēc es vērsos pie Zviedrijas premjera ar ideju, ka varbūt ir daudz ekonomiskāk un izdevīgāk šo starpsavienojumu veidot starp Latviju un Zviedriju, jo tad varbūt arī Latvijas valdībai būtu interese piedalīties ar saviem līdzekļiem šādā projektā. Bet tajā pašā laikā priekšprojekts jau ir sagatavots savienojumam Lietuva–Zviedrija, un tikai ekonomiskie aspekti var mainīt šā projekta realizāciju nākotnē, bet tos šobrīd ir grūti prognozēt. Un taisnība ir tiem kolēģiem, kuri teica, ka šis būs Baltijas enerģijas eksporta kabelis, nevis importa kabelis. Un tad, kad jau būs uzbūvēta jaunā atomstacija, tad arī tiks būvēts šāds kabelis. Jautājums ir tikai tāds: kur tas ģeogrāfiski ieies Baltijas teritorijā – vai pie Liepājas vai pie Klaipēdas? Tā ka man būtu aicinājums par šīm lietām diskutēt profesionāli un uzticēties valdībai. Valdība zina, ko tā dara. Mums ir pietiekami pieredzējuši cilvēki valdībā, kuri jau gadiem ir strādājuši ar enerģētikas jautājumiem. Un nevajag putrot smadzenes cilvēkiem un bojāt gaisu! Tas ir tas, kas šobrīd mums šeit, parlamentā, būtu jādara. Tāpēc es aicinu nebāzties svešas kompetences ietvaros, bet vajag ļaut valdībai izdarīt to, kas tai ir jāizdara. Paldies. (Aplausi.)".
• 2008_04_09_a-seq22 language "lv".
• 2008_04_09_a-seq22 speaker Aigars_Kalvitis-1966.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q822919.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q211.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q37.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q193089.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q458.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q33.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q3736450.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q39731.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q80021.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q36.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q9142842.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q15180.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q34.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q5244326.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q776965.
• 2008_04_09_a-seq22 mentions Q658218.