Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_04_09_a-seq20> ?p ?o. }
Showing items 1 to 27 of
27
with 100 items per page.
- 2008_04_09_a-seq20 type Speech.
- 2008_04_09_a-seq20 number "20".
- 2008_04_09_a-seq20 date "2008-04-09".
- 2008_04_09_a-seq20 isPartOf 2008_04_09_a.
- 2008_04_09_a-seq20 spokenAs 5.
- 2008_04_09_a-seq20 spokenText "Godājamais priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Šodienas jautājums par enerģētiku nav nekas cits kā jautājums par mūsu valsts ilgtermiņa attīstību un faktiski par mūsu valsts neatkarību. Daudzi runājuši, bet daži fakti varbūt nav līdz galam izklāstīti. Noskaidrosim tos! Kāda ir mūsu enerģētikas avotu bilance šobrīd? Apmēram viena trešdaļa ir atjaunojamie resursi – ūdens, vējš, koksne (gan elektrībai, gan apkurei). Otra trešdaļa ir naftas produkti (galvenokārt transportam). Un trešā trešdaļa ir dabasgāze (gan apkurei, gan elektrības ražošanai). Mūsu valstī ir ļoti liels atjaunojamo resursu īpatsvars. Ja mēs salīdzinām sevi ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tad redzam, ka nevienai citai nav tik liels atjaunojamo resursu īpatsvars – trešā daļa. Mēs varam lepoties un priecāties. Bet, kolēģi, kā ir ar atlikušajām divām trešdaļām? No kurienes mums nāk nafta? No kurienes – gāze? Naftas produkti lielā mērā, bet ne pilnīgi ekskluzīvi nāk no Krievijas, savukārt dabasgāze mums simtprocentīgi nāk ne tikai no Krievijas vispār, bet tieši no viena uzņēmuma – „Gazprom”, un tas uzņēmums nav tikai monopoluzņēmums, tas ir Kremļa kontrolēts uzņēmums. Tātad mums gāzes piegāde (trešā daļa no mūsu enerģētikas avotu piegādes!) ir atkarīga no viena vienīga piegādātāja, kas ir – skaidri un gaiši! – kaimiņvalsts politiskajā kontrolē. Šobrīd daži no jums varbūt domā: „Nu labi, mēs pērkam gāzi no Krievijas. Neba jau mēs esam vienīgie – visa Eiropa, arī Vācija, pērk. Vācija ir iecerējusi zem Baltijas jūras būvēt pazemes pievadu no Krievijas uz Vāciju, un viņa tātad pirks vēl vairāk. ” Un jums tur ir taisnība! Viņi to ir iecerējuši. Bet iepazīsimies drusku tuvāk ar Vācijas faktisko situāciju! Man, tiekoties ar „E. ON Ruhrgas” pārstāvjiem, visvairāk pārsteidz tas lielais uzsvars, ko viņi Vācijas iekšējā tirgū liek uz enerģētikas avotu diversifikāciju jeb dažādošanu. Protams, Vācija iepērk dabasgāzi no Krievijas. Viņa slēdz ilgtermiņa līgumus. Taču šos līgumus viņi slēdz tikai tādā apmērā, ka paralēli līgumam viņi var sev nodrošināt piegādi no Norvēģijas. Noslēgtie līgumi 2006. gadā: no Norvēģijas – 27 procenti, no Krievijas – 25 procenti. Bez tam viņi vēl saņem no pašu valsts, Vācijas, 16 procentus, saņem arī no Nīderlandes, Lielbritānijas, Dānijas un vēl citām valstīm. Tātad „E. ON Ruhrgas” Vācijā, uzsverot enerģētikas avotu dažādošanas nepieciešamību, pērk gāzi no Krievijas, bet – tikai ne par kubikmetru vairāk, nekā tā var vienlaikus nopirkt arī no Norvēģijas. Papildus tam pašā Vācijas elektrības tirgū apmēram 40 procenti no visas Vācijā saražotās elektrības ir no ogļu spēkstacijām. Gāzes īpatsvars tātad nav ne tuvu tik liels kā pie mums. Mēs labi zinām – un to arī ekonomikas ministrs mums izklāstīja –, ka pēc 2009. gada ir paredzams jaudas trūkums ne tikai Latvijā, bet arī visā reģionā (saistībā ar Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanu – un ne tikai). Manuprāt, ir pilnīgi loģisks un labs risinājums – ražot vairāk elektrības tepat Latvijā. Jautājums ir tikai tāds – no kādiem avotiem ražot šo elektrību? Attiecībā uz atjaunojamiem resursiem (piemēram, runa ir par Daugavas „hesiem”) mūsu potenciāls ir gandrīz izsmelts, mēs nevaram īpaši vairāk elektroenerģijas iegūt. No vēja enerģijas vēl ir potenciāls, bet tas ir tikai pāris procentu pieauguma gūšanai, nevis trūkstošo jaudu iegūšanai, jaudu trūkuma apmierināšanai. Reāli mums Latvijā ir trīs avoti, no kuriem iegūt papildu enerģiju: atomenerģija, dabasgāze un biomasa, ogles tā saucamajām cietā kurināmā stacijām. Atomenerģija – šis variants jau vairākus gadus ir diskutēts. Ir iecere būvēt jaunu energobloku Ignalinā, bet šis projekts kavējas politiskās vienošanās trūkuma dēļ, galvenokārt pašā Lietuvā. Un optimistiskie varianti paredz, ka arī tad, ja būtu šāda vienošanās, no tās dienas, kad uzsāktu šo projektēšanu un celtniecību, paietu desmit gadi līdz šāda bloka uzbūvēšanai. Tātad, lai apmierinātu šīs mūsu vajadzības, saražotu šīs mūsu trūkstošās jaudas, atomenerģija… kaut gan šāds risinājums, manuprāt, būtu ļoti labs, tas ir pārāk tālā nākotnē, vēl neskaidrā nākotnē. Tas nozīmē – reāli mums ir dabasgāze, mums ir biomasas un ogļu (kombinētā cietā kurināmā) stacija. Kā es jau minēju, mūsu valsts enerģētika, trešā daļa tās, ir jau pilnīgi atkarīga no „Gazprom”, no Krievijas monopoluzņēmuma, piegādes. Vērojot to, kā rīkojas, piemēram, pati Vācija, pielietodama pašas veselo saprātu, manuprāt, ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu valstij ir bīstami palielināt savu atkarību no šā viena piegādātāja. Bīstami! Objektīvi bīstami! Gan cenu drošības dēļ, gan piegādes drošības dēļ. Jo, proti, ja „Gazprom” lēmumus pieņem Kremlis, politiskā vadība, tad cenas un piegāde var kļūt politiski atkarīgas, var vairs nebūt atkarīgas no tirgus. Ir viena reāla alternatīva gāzes elektrostacijai. Tā jau ir minēta – tā ir šī kombinētā biomasas un ogļu spēkstacija. Šādas spēkstacijas jau pasaulē strādā, ir uzbūvētas, lielākā no tām ir ar apmēram 400 megavatu jaudu. Šobrīd tāda strādā tepat netālu – Somijā. Var aizbraukt un paskatīties. Svarīgi ir tas, ka mums būtu divas priekšrocības sakarā ar cietā kurināmā staciju. Pirmkārt, mūsu valsts savu atjaunojamo resursu jau tā lielo īpatsvaru varētu palielināt, jo šādas stacijas var strādāt ar 90 procentiem ogļu un 10 procentiem biomasas vai, pretēji, – ar 90 procentiem biomasas un 10 procentiem ogļu. Tas atkarīgs no cenu piegādes… no izdevības. Un, otrkārt, kā jau vairāki runātāji minēja, ogles nav pieejamas tikai vienā valstī, Latvija varētu iepirkt ogles vai nu no Krievijas, vai no Polijas, vai no Vācijas, vai no Amerikas Savienotajām Valstīm. Ogles pasaules tirgū ir brīvi pieejamas. Kāpēc? Ogles var iekraut un iekrauj kuģu tvertnēs, tās brīvi ceļo pa visu pasauli. Dabasgāzes izmantošana savukārt ir atkarīga no izbūvētiem vadiem, un mums vienīgā savienojamība ir ar Krievijas sistēmu. Tātad ar oglēm mēs nebūtu atkarīgi no viena piegādātāja. Jā, oglēm ir lielāks CO2, tas ir, kaitīgo izmešu, daudzums nekā dabasgāzei, taču pastāv tehnoloģijas, kas krietni samazina izmešu daudzumu, un šī tehnoloģiju attīstība pasaulē noteikti turpināsies ar�� nākotnē. Kolēģi! Mūsu energoavotu, elektroenerģijas avotu dažādošana ir vitāli svarīgs jautājums mūsu valsts neatkarības nostiprināšanai. Kā valsts mēs nevaram atļauties palielināt savu jau tā lielo atkarību no monopoluzņēmuma „Gazprom”. Būvējot papildu elektrības ražošanas jaudas mūsu valstī, mums jāizvēlas vienīgais reālais variants, kas mazinātu mūsu atkarību no viena piegādātāja, un tā ir cietā kurināmā stacija ar biomasas un ogļu kombināciju kā izejvielu. Es aicinu atbalstīt šodienas lēmuma projektu. Paldies.".
- 2008_04_09_a-seq20 language "lv".
- 2008_04_09_a-seq20 speaker Arturs_Krisjanis_Karins-1964.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q211.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q37.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q193089.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q458.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q33.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q47182.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q39731.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q35.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q159.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q55.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q23666.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q183.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q36.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q20.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q102673.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q30.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q270223.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q658218.
- 2008_04_09_a-seq20 mentions Q847687.