Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_04_09_a-seq2> ?p ?o. }

• 2008_04_09_a-seq2 type Speech.
• 2008_04_09_a-seq2 number "2".
• 2008_04_09_a-seq2 date "2008-04-09".
• 2008_04_09_a-seq2 isPartOf 2008_04_09_a.
• 2008_04_09_a-seq2 spokenAs 5.
• 2008_04_09_a-seq2 spokenText "Labdien, godājamie kolēģi! „Jaunais laiks” atbalsta jaunas elektrostacijas būvniecību Latvijā, bet – tikai tādas, kuras darbība balstītos uz cieto kurināmo, tas ir, koksni, kūdru, atkritumiem vai jebkuru citu brīvā tirgū pieejamu kurināmo. „Jaunais laiks” kategoriski iebilst pret tādas jaunas elektrostacijas būvniecību, kura palielinātu Latvijas atkarību no Krievijas. Ja nav iespējams dabasgāzi iegādāties citur, nevis tikai „Gazprom”, tad „Jaunais laiks” šādam projektam saka „nē”. Šis ir Latvijas neatkarības un nacionālās drošības jautājums. Bet nu visu pēc kārtas. Pirmais plānošanas dokuments elektroenerģijas jomā šajā gadsimtā Latvijā tika pieņemts Ministru kabinetā 2001. gadā. Tā nosaukums – „Enerģētikas politika elektroenerģijas sektorā”. Toreiz tika nosprausts loģisks mērķis – enerģētikas nozares attīstība atbilstoši tautsaimniecības izaugsmei. Par galvenajiem mērķa sasniegšanas instrumentiem tika definēti trīs: pirmais – energoapgādes drošuma paaugstināšana, otrais – vietējo energoresursu izmantošana un trešais – tirgus mehānisma aktivizācija. Ar pēdējā instrumenta realizāciju veicas labi, proti, 2005. gadā tika pieņemts jaunais Elektroenerģijas tirgus likums, ar kuru tad tika izveidots brīvs elektrības tirgus Latvijā. Savukārt ar pirmajiem diviem instrumentiem galīgi neveicas. Nākamo plānošanas dokumentu – „Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. –2016. gadam” – jau pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Ministru kabinets pieņēma 2006. gadā. Šis dokuments šobrīd ir spēkā. Un no tā izriet, ka galvenie mērķi lielos vilcienos nav mainījušies, un piedevām tie atbilst Eiropas Savienības enerģētikas politikai. Politikas plānotāji joprojām par prioritātēm uzskata energoapgādes drošuma paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Citēšu dažas frāzes no minētā dokumenta „Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. –2016. gadam”. „…Latvijā ieviest ne mazāk kā 700 MW jaunu jaudu, tajā skaitā cieto kurināmo izmantojošu elektrostaciju ar jaudu aptuveni 400 MW; …” Tātad īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība būvēt tieši cietā kurināmā elektrostaciju. Nākamais citāts: „…sekmēt cieto kurināmo (..) izmantojošas kondensācijas elektrostacijas projekta attīstību, projekta sākuma fāzē iniciatīvu uzņemoties valstij, veicot nepieciešamās izpētes, vietas izvēli, projekta sagatavošanu un nepieciešamos saskaņojumus. Sagatavotā projekta īstenošanai tiks piesaistīts privāts kapitāls, bet valsts līdzdalība projektā nepārsniegs 20%; …” Arī šajā pamatnostādņu punktā skaidri un gaiši tiek uzsvērta nepieciešamība valstij līdzdarboties jaunas cietā kurināmā elektrostacijas projekta realizācijā. Visbeidzot arī sadaļā par plānoto finansējumu tiek analizētas tieši cietā kurināmā spēkstacijas izmaksas. Zīmīgi ir tas, ka par dabasgāzes izmantošanu enerģētikas pamatnostādņu autori izsakās ļoti piesardzīgi. Vienīgā vieta, kur šajā dokumentā ir pieminēta dabasgāze, ir apgalvojums, ka turpmāk, ļaujot būvēt jaunas elektrostacijas, tiks vērtēts pieļaujamais dabasgāzes īpatsvars primāro enerģijas resursu bilancē. Diemžēl netiek precīzi noteikts, kādu apjomu tas nedrīkstēs pārsniegt. Šajā brīdī ir vietā atgādināt, ka jau patlaban primāro energoresursu bilancē gāze aizņem trešo daļu. Un to visu mums piegādā tikai viens vienīgais piegādātājs. Nešauboties apgalvošu, ka šādos apstākļos pieļaujamais dabasgāzes īpatsvars Latvijā jau ir pārsniegts. No visa iepriekš teiktā izriet viens secinājums: gan enerģētikas politikas plānotāji, gan ierēdņi dokumenta izstrādes stadijā, gan politiķi, to pieņemot, jau 2006. gadā ir argumentēti un nepārprotami nolēmuši, ka prioritāte Latvijas enerģētikā ir tādas jaunas elektrostacijas būvniecība, kuras darbība balstās uz cieto kurināmo, ieskaitot biomasu. Manuprāt, tas ir lielisks lēmums, kuru galvenokārt diktēja objektīvā energoresursu tirgus situācija, un kā disciplinējošs faktors politiķiem bija tuvojošās 9. Saeimas vēlēšanas. Atgādināšu, ka šis projekts šobrīd joprojām ir spēkā. Kas tik pēkšņi mainījās pēc Saeimas vēlēšanām? 2007. gads kļuva zīmīgs ar atkušņa iestāšanos Latvijas un Krievijas attiecībās. Pēc drudžainās robežlīguma epopejas kā pavasara sniegpulkstenīši parādījās signāli… Kāpēc dažiem Latvijas politikas „smagsvariem” šī kņada bija tik aktuāla? Atbilde ir acīm redzama: iespēja nopelnīt kārtējos miljonus. Pēkšņi tika aizmirsts viss, kas tika plānots enerģētikas attīstības pamatnostādnēs. 2007. gada novembrī Tautas partija ar vieglu roku piedāvāja Elektroenerģijas tirgus likumā grozījumus, kas par neizbēgamu padarītu tieši gāzes elektrostacijas būvniecību, piedevām bez konkursa. Kad izdevās pierādīt, ka izvirzītais priekšlikums nesaskan ar Eiropas Savienības uzskatiem, uz trešo lasījumu nācās piekāpties. Bet tik un tā līdz galam tas nenotika, jo lēmumu pieņemšana bez nosacījumiem tika pārcelta uz Ministru kabinetu. Ar to vēl jezga nebija galā. Rosība turpinājās arī Ministru kabinetā. Ministru kabineta 18. marta sēdē pēkšņi atklājās, ka iepriekš pieņemtais Ministru kabineta protokollēmums par elektroenerģijas ražošanas jaunu jaudu ieviešanas scenārijiem paredzēja, ka ministri rīkotos tā, kā to paši bija lēmuši 2006. gadā. Proti, šis protokollēmums paredzēja uzsākt jauna priekšprojekta izstrādi tieši cietā kurināmā spēkstacijas būvniecībai. Tā kā tas nesaskanēja ar politikas „smagsvaru” jaunajiem plāniem būvēt gāzes elektrostaciju, pēc Tautas parijas ierosinājuma steigā un paslepus Ministru kabinets izlaboja neērto formulējumu. Kursa izmaiņa par 180 grādiem notika pa kluso un bez diskusijām, un arī bez publiskas apspriešanas. Tas viss notika pretēji tam, kā Godmaņa kungs bija solījis rīkoties, veidodams šo valdību. Šodienas ārkārtas sēdi sasaucām ar diviem galvenajiem mērķiem. Pirmkārt, vēlamies piespiest Ministru kabinetu nekavējoties atsākt darbu pie cietā kurināmā elektrostacijas priekšprojekta izstrādes. (No zāles dep. K. Leiškalns: „Ir jau izstrādāts!”) Protams, šāds projekts nevar būt maksimāli efektīvs bez starpsavienojuma starp Zviedrijas un Latvijas elektrosistēmām. Arī šā projekta izstrādei ir jāķeras klāt nekavējoties. Un otrais mērķis: uzdot valdībai rīkoties energoefektivitātes pasākumu ieviešanas jomā. Tas attiecas gan uz energoefektivitāti ražošanas sektorā, gan uz enerģijas taupības pasākumiem patērētāju sektorā. Ir jāmāk ne tikai daudz saražot, bet arī taupīt saražoto. Svarīgi bija sasaukt arī šādu Saeimas sēdi, lai saprastu gan premjerministra Godmaņa kunga, gan arī, tā teikt, politikas „smagsvara” – Aigara Kalvīša viedokli. Kungi, paskaidrojiet, lūdzu: kādu lomu visā šajā straujajā valdības kursa maiņā spēlē bijušais Latvijas PSR Valsts drošības komitejas Ārējās izlūkošanas daļas priekšnieks Juris Savickis? Vai tiešām pietiek būt premjera partnerim tenisa kortā vai ekspremjera jaundibinātā hokeja kluba atbalstītājam, lai panāktu sev, bet ne valsts ekonomikai izdevīgus risinājumus? Vai tiešām ar to pietiek, lai Piebalga kunga teiktais par pārlieku optimistiskajām prognozēm elektrības patēriņa pieauguma jomā vai par bīstami lielo Latvijas atkarību no Krievijas gāzes mūsu valdībai kļūtu par tukšu skaņu? Kolēģi! Ir tāds vecs teiciens, ka dabu mēs neesam vis saņēmuši mantojumā no senčiem, bet gan esam to aizņēmušies no mūsu bērniem. Aicinu domāt līdzīgi arī jautājumā par tautas rīcības brīvību. Tad sanāk, ka brīvību mēs neesam vis mantojuši, bet gan esam to aizņēmušies no mūsu bērniem. Valdība nedrīkst, mirkļa labumu vadīta, pieņemt lēmumus, kas ilgtermiņā un neatgriezeniski pasliktinās mūsu nākamo paaudžu izvēles brīvību. Aicinu atbalstīt lēmuma projektu. Paldies. (Aplausi.)".
• 2008_04_09_a-seq2 language "lv".
• 2008_04_09_a-seq2 speaker Dzintars_Zakis-1970.
• 2008_04_09_a-seq2 mentions Q822919.
• 2008_04_09_a-seq2 mentions Q211.
• 2008_04_09_a-seq2 mentions Q193089.
• 2008_04_09_a-seq2 mentions Q458.
• 2008_04_09_a-seq2 mentions Q159.
• 2008_04_09_a-seq2 mentions Q1357342.
• 2008_04_09_a-seq2 mentions Q34.
• 2008_04_09_a-seq2 mentions Q80919.
• 2008_04_09_a-seq2 mentions Q102673.
• 2008_04_09_a-seq2 mentions Q1250133.
• 2008_04_09_a-seq2 mentions Q210715.
• 2008_04_09_a-seq2 mentions Q6454285.
• 2008_04_09_a-seq2 mentions Q16360551.