Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_04_09_a-seq12> ?p ?o. }

• 2008_04_09_a-seq12 type Speech.
• 2008_04_09_a-seq12 number "12".
• 2008_04_09_a-seq12 date "2008-04-09".
• 2008_04_09_a-seq12 isPartOf 2008_04_09_a.
• 2008_04_09_a-seq12 spokenAs 84.
• 2008_04_09_a-seq12 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Ministra kungs! Kolēģi! Dāmas un kungi! 2005. gada 7. jūlijā Londonas metro sprāga vairākas teroristu bumbas, un Tonijs Blērs toreiz ierosināja bez tiesas pagarināt aresta laiku tiem, kas tiek turēti aizdomās par terorismu. Un toreiz viņš teica, ka viņš to aicina darīt nevis kā leiboristu premjerministrs, bet tāpēc, ka viņš ir britu premjerministrs. Es domāju, ka tas mums kalpo par vienu mācību, ka ir lietas, kuras ir svarīgas Latvijas valstij neatkarīgi no tā, kāda ir katra cilvēka partejiskā piederība. Ir svarīgas lietas, kurās ir vienkārši nepieciešams koncentrēt visu to kompetenci, kas ir Latvijas valsts rīcībā. Un tāpēc man ir patiess prieks, ka man ir vismaz šodien sajūta, ka ekonomikas ministrs Gerhards cenšas turpināt realizēt tās enerģētikas pamatnostādnes, kas tika pieņemtas vēl 2006. gada vasarā. Man gan vienīgi ir sajūta, ka visa pārējā valdība lāgā nevēlas iet viņam talkā. Bet es ceru, ka šīs bažas tiks kliedētas. Ir vairākas lietas, kuras vienkārši vajadzētu atgādināt. Vajadzētu atgādināt, lai valdība nezaudētu laiku bezjēdzīgās diskusijās, kā mēs to redzam kaut vai jautājumā par „Lattelecom” privatizāciju. Vēl pirms diviem gadiem valdība bija nonākusi pie tieši tādiem pašiem secinājumiem, pie kādiem ir nonākusi šobrīd. Mēs esam daudzkārt dzīvojuši pagātnē. Man jāatzīst, ka arī tajā laikā, kad es biju ekonomikas ministrs, mēs daudz laika tērējām sarunās, piemēram, par Dobeles gāzes krātuvi. Un es te esmu paņēmis līdzi karti, kura ir zīmēta vēl padomju laikos, pirms Gorbačova, un kurā šis maršruts no Ļeņingradas līdz Vācijai jau toreiz bija iezīmēts. Bija tas atzars uz Liepāju. Šķiet, ka vajadzētu atteikties no šā bezjēdzīgā projekta. Šobrīd, kā mēs redzam, Latvija ir pazaudējusi kādus pāris gadus, diskutējot par to. Tomēr mums katru dienu tiek celti priekšā atkal jauni projekti. Viens no tiem, piemēram, ir sašķidrinātās gāzes termināls, par kuru te ir sākuši runāt pēdējā laikā atkal ļoti aktīvi. Es esmu paņēmis arī pašreizējās gāzes pārvadājumu un nodrošināšanas kartes, no kurām ir pilnīgi skaidrs, ka tad, ja būtu šāds importa termināls, ja tas būtu sašķidrinātās gāzes importa termināls, tad Latvijai gadā pietiktu ar kādiem 4 vai 5 kuģiem, lai nodrošinātu visas Latvijas vajadzības pēc gāzes. Un ir pilnīgi skaidrs, ka šī gāze tiktu vesta no tās pašas Sanktpēterburgas, kur ir sašķidrinātās gāzes rūpnīca. Tā būtu tā pati Krievijas gāze tikai šķidrā veidā. Mēs esam daudz laika tērējuši arī citām runām. Un viena, kas iezīmējās pēdējā laikā, ir, piemēram, tāda, ka Latvijas enerģētikas brīnumnūjiņa ir kūdra. Man jāsaka, ka pirms vairākiem gadiem jau ir bijis Phare projekts, kurā ir izpētīts, ka vienai četru megavatu lielai koģenerācijas stacijai būtu vajadzīgas aptuveni 300 tonnas kūdras dienā, un līdz ar to šis projekts būtu atmetams kā pilnīgi bezjēdzīgs. Mums nevajadzētu turpmāk tērēt laiku, lai aizpildītu sabiedrisko telpu ar tamlīdzīgu projektu piedāvājumiem. Viens ir skaidrs, un tas bija skaidrs arī toreiz, kad pašreizējais ekonomikas ministrs Gerharda kungs bija valsts sekretārs Ekonomikas ministrijā. Protams, Latvijā vēl ir rezerves, un tās rada iespējas būvēt koģenerācijas stacijas tajās mazajās un vidējās apdzīvotajās vietās, kur tiešām ir iespējams nodrošināt, lai stacijas strādātu koģenerācijas, nevis kondensācijas režīmā, kas būtu krietni efektīvāks. Protams, tāds potenciāls Latvijā pastāv, un tas ir apmēram 100 megavati. Tieši tāpēc tas toreiz tika ierakstīts elektroenerģijas attīstības pamatnostādnēs, ka arī šajā virzienā ir jāstrādā. Tomēr es atgādināšu, ka tad, ja mēs runājam par 100 megavatiem… Ja mēs konstatējam vienkārši to apstākli, ka tiks slēgta Ignalinas atomelektrostacija, tad, manuprāt, tika sperts arī vēl viens labs solis, kad Ministru prezidents bija Aigars Kalvītis, – toreiz Traķos tika parakstīts ļoti daudzsološs līgums ar Lietuvu un Igauniju – trīspusējs līgums par to, ka tiks attīstīts jauns vai pat divi energobloki esošās Ignalinas vietā. Diemžēl tas, ko mēs redzam… Man ir jāatvainojas lietuviešu kolēģiem, ja kādu esmu aizvainojis, bet, manuprāt, turpmākā rīcība ir bijusi destruktīva, un mums ir jārēķinās ar situāciju, ka Latvijai var kļūt neizdevīgi piedalīties šajā Ignalinas projektā. Un vēl jo vairāk tāpēc Latvijai ir jādomā par savām enerģētikas jaudām. Vēl viena lieta, ko es gribētu pieminēt un kas izriet no Ignalinas slēgšanas, ir tā, ka tajā brīdī, kad tirgum zūd 1300 megavatu no Ignalinas jaudas, tad tas imports – un to jau arī ekonomikas ministrs pieminēja – šis praktiski vienīgais iespējamais imports, tajā brīdī vai drīz pēc tam būs no Krievijas. Mūsu faktiski vienīgā elektroenerģijas saite ar Krieviju šobrīd ir tā saucamā Smoļenskas cilpa, kura spēj pārvadīt jaudu, kas nav lielāka par 1400 megavatiem. Atcerēsimies vēl to, ka šī cilpa apkalpo arī Baltkrieviju, Lietuvu, daļēji arī Igauniju, un līdz ar to mums ir jārēķinās… Es mēģināšu sadzīviski to visu pastāstīt, jo tajā brīdi, kad būs šis maksimālais jaudas pieprasījums no visām šīm kaimiņvalstīm, tas vads vienkārši uzkarsīs sarkans. Un tīri tehniski, es domāju, tas ir tikai laika jautājums, kurā brīdī tur sāksies avārijas. Tas vēlreiz nostiprina manu pārliecību, ka Latvijai ir vajadzīgas enerģētiskās jaudas, un tieši tāpēc mums vajadzētu runāt ne tikai par vienu staciju, kā tas kaut kā pēdējā laikā tiek runāts, bet mums ir pilnīgi skaidri jārunā vismaz par divām… Es pat ieteiktu plānot vēl tālāk un runāt arī par trešo staciju. Ja mēs tagad paanalizējam, kādi ir aspekti attiecībā uz gāzes staciju, tad to ir visvieglāk uzbūvēt un arī visātrāk, un tajā saražotā elektroenerģija būs par aptuveni 10 procentiem lētāka nekā tā elektrība, kas tiktu saražota stacijā ar cieto kurināmo. Mums vajadzētu skaidri un gaiši sabiedrībai minēt arī šos skaitļus, ko arī tīri ekonomiskā izpratnē nozīmē energoneatkarība no Krievijas. Es varētu nosaukt vēl vienu skaitli: šobrīd mēs no Krievijas pērkam elektrību par 40 eiro megavatstundā. Salīdzinājumam: tajā brīdī, kad tiks apturēta Ignalinas atomstacija, lietuvieši ražos elektrību, jo viņiem nav īpaši lielas izvēles. Viņi to darīs Lietuvas elektrostacijā, kura ir samērā novecojusi, un tieši tāpēc, ka šī stacija ir novecojusi, viņu saražotās enerģijas ticamais cenas slieksnis, par kādu viņi varētu mēģināt to pārdot, ir 90 eiro megavatstundā. Arī mūsu ekonomikas ministrs pieminēja, ka mūsu plānotās cenas ir 55–65 eiro par megavatstundu, un, iespējams, stacijas ar cieto kurināmo, kas ir miksēts ar biomasu, gadījumā šī cena (vēlreiz atkārtoju!) būs aptuveni desmit procentus augstāka. Tā ir tā cena, ko mēs – sabiedrības locekļi – maksātu par energoneatkarību no Krievijas. (Starpsauciens no zāles.) Es pieminēšu arī kvotas, Kraukļa kungs! Es atvainojos, cik minūtes vēl ir manā rīcībā?".
• 2008_04_09_a-seq12 language "lv".
• 2008_04_09_a-seq12 speaker Aigars_Stokenbergs-1963.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q822919.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q211.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q37.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q191.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q21625222.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q159.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q183.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q184.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q5244326.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q404542.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q84.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q656.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q210715.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q658218.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q847687.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q2337.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q9545.
• 2008_04_09_a-seq12 mentions Q191015.