Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_03_13-seq85> ?p ?o. }

• 2008_03_13-seq85 type Speech.
• 2008_03_13-seq85 number "85".
• 2008_03_13-seq85 date "2008-03-13".
• 2008_03_13-seq85 isPartOf 2008_03_13.
• 2008_03_13-seq85 spokenAs 103.
• 2008_03_13-seq85 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Godātie deputāti! Klātesošie! Paldies par iespēju piedalīties Saeimas sēdē un izteikt savu viedokli par tik būtiskajiem Konkurences likuma grozījumiem, kas ir raisījuši dažādas diskusijas sabiedrībā. Priekšlikums, par kuru uzstāties debatēs man ir šī iespēja, un arī citi mūsu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi, kas papildina šo Konkurences likuma redakciju, ir būtībā vērsti uz to, lai uzlabotu Konkurences padomes darba efektivitāti, lai tā kļūtu spēcīgāka un varētu vairāk laika veltīt nopietnāku konkurences pārkāpumu atklāšanai. Un, protams, ir arī citi nozīmīgi, būtiski šo Konkurences likuma grozījumu mērķi - atvieglot formalitātes uzņēmējiem un maksimāli novērst situāciju, kurā dominējošā stāvoklī vai monopolstāvoklī esošs uzņēmums spēj iedzīvoties uz patērētāju rēķina, izvirzīdams diskriminējošus noteikumus. Kādā veidā tiks uzlabots Konkurences padomes darbs? Turpmāk Konkurences padome resursus varēs vairāk koncentrēt uz nozīmīgāku konkurences pārkāpumu atklāšanu. Līdz šim Konkurences padomei, īpaši attiecībā uz negodīgu konkurenci, bija jāizskata uzņēmumu civiltiesiskie strīdi, kuri nebija sabiedriski nozīmīgi. Lai dotu iespēju efektīvāk vērsties pret karteļu veidošanu un citiem nozīmīgiem konkurences tiesību pārkāpumiem, ir precizētas Konkurences padomes izpilddirekcijas tiesības, kā arī noteiktas uzņēmuma tiesības izmeklēšanas laikā. Tas ļaus izvairīties no strīdiem par normu piemērošanu un samazinās iespēju, ka Konkurences padomes lēmums varētu tikt atcelts procesuālu pārkāpumu dēļ. Piedāvātie priekšlikumi nodrošinās to, ka, veicot Konkurences padomes lēmuma pārsūdzēšanu tiesā, nevarēs tādējādi iesaldēt šā lēmuma izpildi. Piemēram, ja Konkurences padome ar savu lēmumu uzliks par pienākumu dominējošam uzņēmumam pārtraukt, piemēram, diskriminējošu noteikumu piemērošanu, tad arī lēmuma pārsūdzēšanas gadījumā uzņēmējam uzreiz, nevis pēc lēmuma spēkā stāšanās būs jāpārtrauc diskriminējošā prakse. Tas gan neattieksies uz soda naudu nomaksu, jo tās būs jāmaksā pēc tam, kad lēmums būs stājies likumīgā spēkā. Tiktu saīsināts laiks no Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas līdz spēkā stāšanās brīdim, jo turpmāk tās lēmumi tiktu pēc būtības skatīti tikai vienā tiesu instancē - administratīvajā apgabaltiesā -, un kasācijas kārtībā tos skatīs Senātā (nevis tā, kā pašreiz, - gan rajona administratīvajā tiesā, gan apgabaltiesā un kasācijas kārtībā - Senātā; rezultāts bija tas, ka lietas izskatīšana turpinājās līdz pat septiņiem gadiem). Kas tiks darīts, lai samazinātu formalitātes uzņēmējiem? Turpmāk, ja tirgus dalībnieki darbojas dažādos tirgos vai kopā nesastāda 15 procentus no tirgus apgrozījuma, viņi varēs iesniegt saīsināto ziņojumu par apvienošanos. Un tagad par diskusiju, kas jau visu laiku ir bijusi Saeimas atbildīgajā komisijā, sadarbojoties ar tirgotājiem, ražotājiem un patērētājiem. Kādā veidā tad tiek piedāvāts pastiprināt lielo uzņēmumu uzraudzību? Pirmkārt, ar preventīviem līdzekļiem. Pēc iespējas būtu jānovērš monopolu veidošanās. Tas tiks nodrošināts, rūpīgi izvērtējot uzņēmumu apvienošanās ietekmi uz patērētāju labklājību. Tiks atcelta obligātā dominējošā stāvokļa pazīme, ka attiecīgā tirgus dalībnieka tirgus daļai konkrētajā tirgū ir jābūt vismaz 40 procentiem. Turpmāk ikviens uzņēmums, kurš spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū, darbojoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem, tiks uzskatīts par dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu, neskatoties uz tā tirgus daļu. Praktiski tas nozīmē to, ka šim uzņēmumam būs aizliegts savu stāvokli jebkādā veidā ļaunprātīgi izmantot, tajā skaitā diskriminējot klientu vai nosakot netaisnīgi augstas cenas patērētājiem. Ņemot vērā specifisko situāciju mazumtirdzniecībā, kur būtiska iepirkuma vara ir dažu lielveikalu ķēžu rokās, dominējošā stāvokļa konstatēšanai tiks noteikti specifiski kritēriji. Pietiek jau ar to, ka uzņēmējs, ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāja atkarību konkrētajā tirgū, spēj uzspiest saviem piegādātājiem netaisnīgus un ekonomiski nepamatotus noteikumus vai maksājumus. Šāds uzņēmējs savu dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā vairs nedrīkstēs izmantot, piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, pirmkārt, attiecībā uz preču atgriešanu piegādātājiem, otrkārt, maksājumos par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, treškārt, maksājumos par līgumu slēgšanu, ceturtkārt, maksājumos par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai un visbeidzot, piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, kā arī diktējot netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par darījumu noteikumu pārkāpšanu. Kāpēc šāda īpaša uzmanība ir pievērsta tieši mazumtirdzniecībai? Kā tas ir iespējams, ka ražotāji labprātīgi paraksta tik drakoniskus piegādes līgumus ar lielākajām tirdzniecības ķēdēm? Un, lūk, paši tipiskākie piemēri. Ražotājam ir jāuzņemas viss risks arī par tām lietām, kuras viņš nespēj ietekmēt; piemēram, ražotājs atbild par preces kvalitāti arī tad, kad tā jau sen atrodas tirgotāja noliktavā, kā arī par nerealizēto preci. Nerealizētā prece ražotājam ir jāpaņem atpakaļ no tirgotāja, neskatoties uz to, ka sākotnēji tirgotājs ir rosinājis palielināt tās piegādes apjomu. Ražotājs maksā tirgotājam daudz un lielu sadarbības maksu par visdažādākajiem veikala pakalpojumiem; gan par preces atrašanos veikala plauktā, gan par jauna veikala atvēršanu, gan arī par mārketinga aktivitātēm. Visbeidzot ražotājs tiek sodīts ar nesamērīgi lielu soda naudu arī par nebūtiskiem pārkāpumiem, piemēram, par pusstundu ilgu preces piegādes aizkavējumu sastrēguma stundās, turpretī tirgotājs par saviem pārkāpumiem sodīts netiek. Līgumos nav ierakstīts precīzs apjoms, cik daudz preču ir jāsaražo, tāpēc katrā brīdī tirgotājs var nosaukt jebkuru tās daudzumu, un ražotājam šī prasība ir jāizpilda. Tas ir savdabīgs „skaldi un valdi” noteikums. Ja pēkšņi kāds ražotājs sāks dumpoties un sacelsies pret netaisnīgajiem noteikumiem vai cenām, viņa nepiegādāto preci pilnībā aizstās cits ražotājs. Un šis noteikums kalpo par pamatu tam, ka ražotāji nonāk pilnīgā atkarībā no lielajiem tirgotājiem, jo ražotāji ir ļoti elastīgi, viņi spēj cits citu aizstāt, vienkārši kāpinot ražošanas apjomu, taču viņi nepavisam nespēj elastīgi pārorientēt savas produkcijas plūsmu uz citu veikalu ķēdi cieši nostiprinātās sadarbības un loģistikas sistēmas dēļ. Un to ir apstiprinājuši arī Eiropas Komisijas secinājumi jau esošajās tiesvedībās, kas parāda, ka piegādātājs ciestu kritiskus zaudējumus, ja viņam nāktos atteikties no sadarbības ar mazumtirgotāju, kurš realizē vismaz 20% no piegādātāja saražotās produkcijas. Pie šādiem secinājumiem ir nonākusi ne tikai Ekonomikas ministrija, ne tikai Eiropas Komisija, bet arī konkurences uzraudzības iestādes daudzās citās Eiropas valstīs. Ļaunprātīga tirgus varas izmantošana lielajām veikalu ķēdēm ir aizliegta gan Lielbritānijā, gan Austrijā, gan Vācijā, gan Ungārijā, gan Francijā un Slovākijā. Kā šie grozījumi ietekmēs patērētājus? Tā kā visiem lielajiem tirgus dalībniekiem turpmāk tiks noteikti stingri aizliegumi ļaunprātīgi izmantot savu varu tirgū, tiks attīstīta godīga un vienlīdzīga konkurence gan starp ražotājiem, gan arī starp tirgotājiem, bet augstāka konkurence nozīmē plašāku izvēli un ilgtermiņā zemākas galacenas. Augsto cenu pamatiemesls patiesībā ir konkurences trūkums, ko Latvijā radījis starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm visstraujāk augošais pieprasījums, mainījušās iepirkšanās tradīcijas, lielā iepirkšanās sestdienās un tas fakts, ka ir iznīkuši daudzi mazie veikali. Pēdējo piecu gadu laikā veikalu skaits ir samazinājies par 34 procentiem, tāpēc patērētājiem visefektīvākais risinājums, protams, būtu jaunu konkurentu ienākšana vai arī mazāko uzņēmēju apvienošanās. Taču šis solis ir pašu uzņēmēju un pašvaldību rokās, kuru varā ir piešķirt teritoriju jebkuram konkurentam uz vienlīdzīgu nosacījumu pamata. Noslēgumā gribētu atgādināt, ka Latvijā kā brīvā tirgus ekonomikas valstī 70 procentus nacionālās bagātības dod privātsektors. Pastāvot augstai konkurencei, tas dod labumu visai sabiedrībai kopumā, tāpēc mums visiem ir jābūt atbildīgiem par to, lai nodrošinātu efektīvu konkurences uzraudzību. Aicinu deputātus balsojot atbalstīt gan mūsu iesniegtos priekšlikumus, gan arī visu likumprojektu kopumā. Paldies par uzmanību.".
• 2008_03_13-seq85 language "lv".
• 2008_03_13-seq85 speaker Kaspars_Gerhards.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q822919.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q211.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q193089.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q40.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q458.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q21625222.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q4459436.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q142.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q8880.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q23666.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q183.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q28.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q12725402.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q214.
• 2008_03_13-seq85 mentions Q130614.