Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_03_06-seq348> ?p ?o. }

• 2008_03_06-seq348 type Speech.
• 2008_03_06-seq348 number "348".
• 2008_03_06-seq348 date "2008-03-06".
• 2008_03_06-seq348 isPartOf 2008_03_06.
• 2008_03_06-seq348 spokenAs 40.
• 2008_03_06-seq348 spokenText "Cienītie kolēģi! Pirms es sniedzu nelielu ieskatu padarītajā un nedaudz pastāstu arī par paredzētajiem tālākajiem darbiem, man ir jāziņo, ka bija ļoti jocīgi just acīm redzamu spiedienu uz Saeimas deputātiem un arī uz mani personīgi tieši pirms šīsdienas sēdes. Tas liecina par nepārprotamu vēlēšanos pārtraukt mūsu komisijas darbu. Tas ir ļoti nožēlojami - it īpaši tāpēc, ka šā spiediena radīšanā iesaistījās saziņas līdzekļi, sniedzot pilnīgi sagrozītu informāciju. Acīmredzot Latvijā ir personas, kurām ļoti traucē mūsu komisijas darbība. Cita secinājuma nevarētu būt. Šajā otrajā posmā, kurš tieši šodien beidzas, mēs esam uzklausījuši tos galvenos referentus, kurus uzaicināja komisija, un pēc šīs izskatīšanas šā gada 19. februāra sēdē komisija ar balsu vairākumu nolēma darbu turpināt. Skaidrāk iezīmējas komisijas darbības turpmākie uzdevumi. Jo mēs, turpinot uzklausīt komisijas sēdēs dažādus pārstāvjus, izvirzījām tos jautājumus, kas varētu skart turpmāko komisijas darbu. Un tāpēc es atļaušos minēt personas, kuras mēs šajā posmā uzaicinājām uz pārrunām. Šoreiz mēs likām diezgan lielu uzsvaru uz advokatūras pārstāvjiem, un tāpēc komisijas sēdēs piedalījās dažādi domājoši dažādu virzienu pārstāvji no advokātu puses - konkrēti, Lauris Liepa, Aloizs Vaznis, Egils Radziņš un Agris Bitāns. Neapšaubāmi, komisijas darbā būtu arī tālāk jāiesaista Latvijas Juristu biedrība. Tāpēc komisijas sēdē piedalījās Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētājs Aivars Borovkovs. Ir uzsāktas sarunas arī ar augstskolu pasniedzējiem, un tāpēc komisijas sēdē piedalījās Juridiskās koledžas direktors Tālavs Jundzis. Šķiet, ka turpmāk diez vai vajadzētu uzaicināt žurnālistus. Taču pēdējā sēdē ar žurnālistu piedalīšanos mēs uzaicinājām sabiedrībā populāro žurnālistu Jāni Domburu. Ja ir runa par iespējamo turpmāk uzaicināmo personu sarakstu, tad jāteic, ka ir bijusi saruna ar Augstākās tiesas vadību un pieci Augstākās tiesas tiesneši ir piekrituši turpmāk piedalīties komisijas darbā. Vairāki no uzaicinātajiem paši pieteicās sekot līdzi komisijas darbam un ar saviem priekšlikumiem un savu darbību palīdzēt komisijai strādāt. Starp citu, no Aivara Borovkova puses izskanēja tāds īpatnējs apgalvojums, ka, lūk, kādreiz Latvijas Juristu biedrības saikne ar Saeimu esot bijusi pietiekami stingra, stipra, bet tieši pēdējos gados šī saikne ir kļuvusi vājāka. Mēs vienojāmies, ka šī sadarbība ar Latvijas Juristu biedrību, kurā ir daudzi ļoti profesionāli juristi, būtu jānostiprina. Diezgan interesants ir arī tas, ko Aivars Borovkovs pateica par Latvijas Juristu biedrības darbības iezīmēm, un, es domāju, šīs īpašības būtu jāievēro arī daudzām citām organizācijām. Protams, biedrība nenodarbojas ar politiku, nenodarbojas ar biznesu un nerisina personīgas lietas. Šķiet, daudzās sistēmās šādi tā saucamie „trīs vaļi” varētu ļoti noderēt, pilnveidojot attiecīgās sistēmas. Tagad nedaudz pastāstīšu par vairākiem pamatvirzieniem, kuri varētu turpmākajā darbībā tikt iezīmēti, un, neapšaubāmi, par pašu tiesu sistēmu kopumā. Jā, mēs varam daudz runāt par to, ka tā ir iesīkstējusi, ka tā ir gausa. Taču tam ir arī savi iemesli. Tiesnešu vidū ir tādi, kas ir ar daudzus gadu desmitus ilgu stāžu, un ir arī tādi, kas ir tikai nesen sākuši strādāt par tiesnešiem. Un, protams, atšķiras iegūtā izglītība, atšķiras iegūtās tradīcijas, un varbūt reizēm atšķiras pašu jautājumu būtība. Viens prasa, kurš likuma pants ir pārkāpts vai nav pārkāpts, bet otrs prasa, kādas cilvēktiesības ir ievērotas vai kādas cilvēktiesības nav ievērotas. Ko var darīt? Okupācijas gadi mums ir izveidojuši dažas tradīcijas, no kurām tā vienkārši un uzreiz vaļā tikt būs grūti. Kaut gan, protams, sistēma mainās. Šī attīstība ir vērojama, un šķiet, ka likumdevējs varētu šajā ziņā palīdzēt. Un viens no palīdzības veidiem varētu būt vienotu standartu piemērošana gan tiesnešiem, gan advokātiem, gan prokuroriem. Pieņemsim, var runāt par profesionālo ētiku. Tas ir viens no piemēriem. Otrkārt, var runāt par disciplināro komisiju izveidošanu, par kopīgu ētikas komisiju visiem minētajiem virzieniem vai kopīgu disciplināro komisiju veidošanu. Ļoti būtisks jautājums ir katras minētās sistēmas pašregulācija. Piemēram, tiesnešu sistēmu es ļoti labi redzēju tiesnešu konferencē. Cik ārkārtīgi uzmanīgi ir jāprot piedāvāt savu ierosinājumu, jo, tiklīdz sākas varmācīga ielaušanās ar nepārdomātiem lēmumiem, izteicieniem, tiesnešu sistēma sakļaujas, un tur no malas iekšā tikt nav tik vienkārši! Šķiet, ka līdzīgs stāvoklis ir arī ar advokātiem un prokuroriem. Un, ja man jādzird no ļoti nopietniem advokātiem, kas bija uzaicināti uz sēdēm, tādi vārdi, ka diemžēl pēdējos mēnešos ir tieslietu sistēmā izveidojies zināms atsalums starp tiesnešiem un advokātiem, tas nu laikam nav nekas patīkams, jo galu galā uzdevumi gan tiesnesim, gan advokātam galvenajos vilcienos ir vienādi. Protams, atkal varētu runāt par to, vai var mainīt, vai vajag mainīt un kā mainīt attieksmi pret tiesnesi kā atsevišķu amatpersonu, pret advokātu, pret prokuroru. Jautājums par konkurenci šo personu starpā, par to, cik tā ir liela. Protams, nevar Latviju salīdzināt ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kaut gan mēģinām to darīt. Tur ir pilnīgi cits cilvēku skaits, citi attālumi un cita konkurence. Neapšaubāmi! Tomēr konkurence tiesnešu starpā ir. Kāda tā ir, un cik tā ir liela? Jautājums par disciplinārlietu izmeklēšanu. Vai ir pieņemama tā kārtība, kāda ir šodien tieslietu sistēmā, vai tomēr to nevajadzētu mainīt? Un vai tiesneša pārkāpumam ir noilgums vai nav noilguma? Šo noilgumu, šos datus vajadzētu tomēr salīdzināt. Nevar būt tie pilnīgi vienādi pilnīgi visiem mūsu valsts pilsoņiem. Protams, var runāt par zināmu koleģialitāti šo visu manis nosaukto profesiju starpā. Vai runāt par to, cik tā ir liela un kā šo koleģialitāti nostiprināt. Jāteic, ka gribot negribot jāatgriežas tomēr arī pie sarunas par to tieslietu sistēmas darbības posmu, kur ir nelikumīgi noklausītu sarunu izmantošana tiesas procesā. Diemžēl šodien neviens nevar dot pilnīgu garantiju par to, ka tiesas procesā tādas lietas nenotiek. Šādas garantijas nav! Šis secinājums izskanēja no vairāku uzaicināto personu puses - izskanēja ar zināmām niansēm, tomēr izskanēja. Šis secinājums izskanēja! Un acīmredzot par to būtu jādomā. Jā, ir Kriminālprocesa likumā pants, kas noteic, ka nelikumīgi iegūti pierādījumi nav izmantojami kriminālprocesā. Jā, pants tāds ir. Bet kā praksē pārliecināties par to, vai tas ir vai tas nav?. . . Tas ir ļoti sarežģīti, pat vairāk nekā sarežģīti. Acīmredzot komisija varēs tikai ierosināt, ja būs tāda iespēja. Un tomēr der ieskatīties tādā īpatnējā pārskatā - esošo likumu un normatīvo aktu konceptuālajā pārskatā. Tas nenozīmē visu likumu studēšanu, bet ir runa par konceptuālu pieeju: vai konkrētais likums vai konkrētā norma ir saistīta ar taisnīguma principu vai nav. Protams, ir jāievēro likumi, par likumu neievērošanu nevar būt runa! Taču - vai likums ievēro taisnīguma principu vienmēr? Kā mēs paši redzam, mēs te ar dažādiem paņēmieniem daudzus likumus „dzenam cauri”. Par to vajadzētu padomāt! Pie tam taisnīguma princips, attieksme pret likumu ir jāaplūko gan no vienas, gan no otras sistēmas puses, tātad arī no varas pārstāvju puses. Tātad Saeimas komisija nav tā komisija, kas vilks ārā kādu un stieps uz tiesu. Tas nav mūsu uzdevums! Mēs esam likumu radītāji, un mūsu uzdevums ir iezīmēt galvenos likumdošanas virzienus, ar kuriem mēs varam preventīvi palīdzēt sakārtot tieslietu sistēmu. Un, ja mūsu komisija ir aicināta cīnīties par to, lai līdz minimumam samazinātu iespējamās nelikumības tieslietu sistēmā, tad tieši tas mums būtu arī jādara. Ja tiks pieņemts lēmums par šīs komisijas darba turpināšanu, tad, neapšaubāmi, tur tiks uzaicināti tiesneši, advokāti, augstskolu pasniedzēji, Latvijas Juristu biedrības pārstāvji, un viņiem būs jāatbild uz ļoti skaidri formulētiem jautājumiem, kas attieksies uz vienu vai otru likumu paketi saistībā ar tiesvedības sistēmu. Paldies.".
• 2008_03_06-seq348 language "lv".
• 2008_03_06-seq348 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2008_03_06-seq348 mentions Q822919.
• 2008_03_06-seq348 mentions Q211.
• 2008_03_06-seq348 mentions Q30.
• 2008_03_06-seq348 mentions Q16350469.
• 2008_03_06-seq348 mentions Q3498695.
• 2008_03_06-seq348 mentions Q4534538.
• 2008_03_06-seq348 mentions Q1717935.
• 2008_03_06-seq348 mentions Q4102403.