Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_01_24-seq76> ?p ?o. }

• 2008_01_24-seq76 type Speech.
• 2008_01_24-seq76 number "76".
• 2008_01_24-seq76 date "2008-01-24".
• 2008_01_24-seq76 isPartOf 2008_01_24.
• 2008_01_24-seq76 spokenAs 98.
• 2008_01_24-seq76 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods šodien nodot jums izskatīšanai pirmajā lasījumā jauno Invaliditātes likumu, kas iezīmē jaunu pavērsienu valsts attieksmē pret cilvēkiem ar invaliditāti. Līdz šim šo jomu regulēja 1992. gada likums „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”, kas ir gan morāli, gan saturiski novecojis. Gribu uzsvērt, ka kopš 90. gadu sākuma attiecībā uz invalīdiem ir notikušas būtiskas izmaiņas gan sabiedrības attieksmē, gan tiesību aktos. Tāpēc būtiski ir šīs pozitīvās izmaiņas nostiprināt jaunā likumā, kura gars runā par iekļaujošu, uz cilvēka individuālajām vajadzībām vērstu un nodarbinātību veicinošu valsts politiku. Šī ir mana politiskā, profesionālā un arī cilvēciskā pārliecība. Cilvēkiem ar invaliditāti ir jānodrošina iespēja mācīties un strādāt, nevis viņi jāorientē uz dzīvi, kas ir balstīta uz pabalstiem. Cilvēkam ar invaliditāti vieta nav tikai četrās sienās - mājās vai sociālās aprūpes institūcijā. Arī savā līdzšinējā pieredzē sociālā darba jomā esmu guvusi pārliecību, ka cilvēki ar invaliditāti vēlas būt līdzvērtīgi sabiedrības locekļi. Un kāpēc gan mums viņiem nenodrošināt šo iespēju - būt sabiedrībā, strādāt, paust savu viedokli un būt sabiedrībai noderīgiem? Jāuzsver, ka, tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī postpadomju telpā jebkurš cilvēks no pasīva pabalstu un pakalpojumu saņēmēja kļūst par aktīvu medicīnas, rehabilitācijas, izglītības un citu pakalpojumu lietotāju un pats piedalās lēmumu pieņemšanā, jo izvēles brīvība un iespēja pašam pieņemt lēmumus, būt līdzatbildīgam ir tas, kas ļauj mums dzīvot piepildītu un pilnvērtīgu dzīvi. To sarunās ne reizi vien ir uzsvēruši arī paši cilvēki ar invaliditāti. Izstrādājot šo likumprojektu, veiktas konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm, kuras skar šis likumprojekts, un lauzts ir ne mazums šķēpu, piedzīvotas ir asas diskusijas gan Labklājības ministrijā, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Un arī šī aktivitāte liecina par to, cik svarīgs un nepieciešams ir jaunais likums. Šis likumprojekts tapis saspringtā, bet ciešā sadarbībā ar organizācijām, kas pārstāv invalīdu intereses. Darbs šādā forumā nav viegls. Taču visu ieinteresēto pušu iesaistīšana šajā procesā ir drošākais veids, kā nonākt līdz rezultātam, kas apmierina visus. Tieši sadarbība ar pašiem cilvēkiem, kuru dzīvi jaunais likums ietekmēs, ļauj man uzskatīt, ka kopīgiem spēkiem esam raduši labu vidusceļu - risinājumu, kā sabalansēt neapšaubāmi lielās vajadzības un valsts maciņa reālās iespējas. Ko jaunu un nebijušu paredz šis likumprojekts? Pirmkārt, tas paredz invaliditātes profilaksi. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kuram ir prognozējama invaliditāte, valsts piedāvās kompleksu ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumu kopumu. Tā būs savlaicīga palīdzība, lai mazinātu invaliditātes iestāšanās risku un palīdzētu cilvēkam saglabāt esošo dzīves kvalitāti. Jāatzīst, ka patlaban valsts atbalsts cilvēkam, kurš ilgstoši slimo, nav pietiekams. Otrkārt, likumprojekts paredz kvalitatīvāku rehabilitāciju. Šobrīd rehabilitācijas pakalpojumi ir sadrumstaloti: medicīnisko rehabilitāciju nodrošina veselības aizsardzības sistēma, savukārt par sociālo un profesionālo rehabilitāciju rūpējas labklājības sektors. Bet cilvēkam ir svarīgi, lai viņš savlaicīgi varētu saņemt sev nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus tādā secībā un apjomā, kādu prasa viņa veselības stāvoklis. Lai uz šiem pakalpojumiem nav jāgaida rindā mēnešiem ilgi un lai nav tā, ka saņem tos tikai tad, kad jau varbūt ir par vēlu. Mūsu atbilde uz šo problēmu ir individuāls rehabilitācijas plāns katram cilvēkam ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti. Tātad tajā būs ietverts katram cilvēkam individuāli piemērots rehabilitācijas pasākumu kopums. Treškārt, likumprojekts paredz modernāku invaliditātes noteikšanas sistēmu. No vienas puses, tas nozīmē Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas reorganizāciju. Uz tās bāzes veidosim jaunu institūciju - Invaliditātes ekspertīzes pārvaldi. Viena no svarīgākajām reformām tātad būs jauna, starptautiskiem standartiem atbilstoša invaliditātes ekspertīze. Turpmāk paredz noteikt divas, nevis trīs invaliditātes grupas. Pirmā invaliditātes grupa tiks noteikta cilvēkiem, kam darbspēju zudums ir 75 līdz 100 procentu apmērā, savukārt cilvēkiem ar darbspēju zudumu, kas ir 50 līdz 74 procentu apmērā, tiks noteikta otrā invaliditātes grupa. Vēlos uzsvērt, ka visiem cilvēkiem, kam līdz 2010. gadam (ieskaitot) būs noteikta trešā invaliditātes grupa, tā tiks saglabāta. Cilvēkiem, kuriem darbspēju zudums ir mazāks par 50 procentiem, valsts piedāvās atbilstošus ārstniecības, rehabilitācijas un izglītības pakalpojumus, lai viņi varētu apgūt savām vēlmēm un iespējām atbilstošu profesiju un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Un vēl. Mums ir jāapzinās, ka neviena, pat visbagātākā, valsts nespēj ar pasīviem pabalstiem nodrošināt cilvēkam tās iespējas, kas cilvēkam rodas mācoties, atrodot piemērotu darbu un strādājot. Pabalsts nekad nav ilgtermiņa risinājums, bet gan atbalsts krīzes situācijā vai arī tad, ja cilvēks objektīvi nevar par sevi parūpēties. Tāpēc mūsu prioritāte šajā likumprojektā ir ilgtermiņa risinājumi - risinājumi, kas radīs visus priekšnoteikumus, lai cilvēks varētu nopelnīt pats. Turklāt nopelnīt daudz vairāk, nekā var atļauties maksāt valsts, pārdalot pārējo nodokļu maksātāju naudu. Līdztekus minētajam likumprojekts paredz arī jaunu pakalpojumu ģimenēm, kurās bērnam pirmreizēji noteikta invaliditāte, un tas ir psihologa un sociālā darbinieka atbalsts, lai palīdzētu ģimenei sadzīvot ar jauno situāciju. Un visbeidzot jāpiemin viens no dārgākajiem, bet būtiski nepieciešamiem pasākumiem, ko no valsts jau vairākus gadus gaida cilvēki ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, - tie ir valsts finansēti asistentu pakalpojumi, kas palīdzētu būtiski uzlabot dzīves kvalitāti daudziem cilvēkiem un papildināt aprūpes pakalpojumus, kurus šobrīd sniedz pašvaldības. Izskatot šo likumprojektu, jums, cienījamie deputāti, ir jāizšķiras, vai valsts budžets var šo cilvēku vajadzībām atvēlēt vairāk nekā divarpus miljonus latu gadā. Vēlreiz uzsveru, ka jaunā likuma projekts prasa no valsts aktīvu iesaistīšanos, lai palīdzētu šai cilvēku grupai pilntiesīgi un pilnasinīgi iesaistīties sociālajā un darba dzīvē. Un es, labklājības ministre, esmu gatava darīt visu nepieciešamo, lai šie jauninājumi, šis likumprojekts, kļūtu par realitāti. Tāpat vēlos atzīmēt to, ka likumprojekts ir guvis valdības un būtībā arī Saeimas komisijas - atbildīgās komisijas - atbalstu. Un, ņemot vērā Sociālo un darba lietu komisijas deputātu paustos viedokļus, esmu secinājusi, ka kopīgiem spēkiem vēl varam pilnveidot projektā ietvertās normas, taču lielākais darbs jau ir paveikts. Būšu pagodināta uzklausīt jūsu viedokļus un diskusijas par šo likumprojektu un aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā. Liels paldies par uzmanību.".
• 2008_01_24-seq76 language "lv".
• 2008_01_24-seq76 speaker Iveta_Purne.
• 2008_01_24-seq76 mentions Q822919.
• 2008_01_24-seq76 mentions Q193089.
• 2008_01_24-seq76 mentions Q8436.