Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_12_20_a-seq42> ?p ?o. }

• 2007_12_20_a-seq42 type Speech.
• 2007_12_20_a-seq42 number "42".
• 2007_12_20_a-seq42 date "2007-12-20".
• 2007_12_20_a-seq42 isPartOf 2007_12_20_a.
• 2007_12_20_a-seq42 spokenAs 136.
• 2007_12_20_a-seq42 spokenText "Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie deputāti! Cienījamās dāmas! Godājamie kungi! Godājamie klātesošie – visi, kas atrodas šajā zālē! Šodien daudzi cilvēki, kas seko līdzi notikumiem valstī, uzdod vienu jautājumu: „Kā ir sanācis, ka prezidenta dotais uzdevums veidot piecu labējo partiju koalīciju nav vainagojies ar rezultātu, kurā visas piecas partijas ir apvienojušās?” Un jāsaka tas, ka bez ieskatīšanās pagātnē mēs nevaram atbildēt uz šo jautājumu. Jāsaka tas, ka, klausoties šodien debatētājos, skatoties, kas notiek šajā zālē, es sāku apskaust opozīciju. Cik viegli būt opozīcijā! Nekas nav jādara, bet visi ir jākritizē. Ļoti vienkāršs uzdevums! Sabiedrība uzdod jautājumu: „Kāpēc mēs dzīvojam slikti vai kāpēc mēs nedzīvojam tā, kā dzīvo attīstītās valstis Eiropā?” Atbilde ir ļoti vienkārša: „Mēs uzskatām, ka tie vai tie, vai tie ir vainīgi, jo viņi zog. Mēs nāksim un viņus iesēdināsim visus!” Un tautai ir skaidra atbilde. Un tieši tāpēc šodien es gribētu teikt, ka mums ir jāatceras, kā tika veidota „Jaunā laika” valdība iepriekšējā Saeimā. Jāsaka tas, ka arī tur nebija daudz redzama šī plašā diskusija. Es atceros, kāda diskusija bija ar Tautas partiju. Viņi atnāca, un tā saruna piecās minūtes beidzās. Bet bija ļoti skaidri pateikts: „Ārā!” Un jāsaka tas, ka „Jaunais laiks” ļoti skaidri pateica, kādus principus vēlas jaunajā valdībā. „Jaunajam laikam” bija nepieciešama kontrolpakete, lai ikviens jautājums varētu tikt pieņemts vienbalsīgi, „Jaunā laika” ministriem balsojot. Neviena valdība Latvijas vēsturē nav balsojusi tik daudz, cik ir balsojusi „Jaunā laika” valdība. Ikviens jautājums, piemēram, šodien Tabūna kungs atgādināja par Autoceļu fondu. Mēs dzirdam, ka ir slikti ceļi, ka, redziet, Satiksmes ministrija nedara visu, lai tie ceļi būtu labi. Bet kāpēc Repšes kunga valdība likvidēja Autoceļu fondu? Un tas notika ar balsojumu, jo Roberts Zīle – tā laika satiksmes ministrs – bija kategoriski pret. Un tā ir realitāte. Un, ja mēs runājam par ceļiem, tad šajā gadījumā es gribētu pateikt vienu būtisku lietu, ka tikai šogad – 2007. gadā – ir stājies spēkā likums, kas pasaka – 65% no degvielas akcīzes nodokļa tiek reinvestēti autoceļu uzturēšanai. Iepriekšējos gados tāda lēmuma, tāda likuma nebija. Un kas to ir pieņēmis? To ir pieņēmusi sliktā Kalvīša valdība. Un es gribu pateikties Aigaram Kalvītim par to, ka viņš atbalstīja mani kā satiksmes ministru. Viņš izprata šo problēmu, jo ar šo problēmu griezās pie viņa gan cilvēki no reģioniem, gan no lielajām pilsētām un teica – ir jāatjauno Autoceļu fonds. Un Aigars Kalvītis mani atbalstīja. Paldies viņam par to. Ja nebūtu atjaunots šis Autoceļu fonds, mēs nevarētu normāli plānot autoceļu attīstību, mēs nevarētu plānot, kādus ceļus mēs būvēsim, un, ja jūs apskatīsieties deklarācijā, kādi ceļi tiks būvēti, tur ļoti skaidri viss ir aprakstīts. Deklarācija ir ļoti konkrēta. Ja mēs runājam par pārējām lietām. Vai Satiksmes ministrijā ir problēmas? Jā. Problēmas vienmēr ir bijušas un vienmēr būs. Jūs uzdevāt jautājumu – vai valdība ir profesionāla. Ir jāsaka tas, ka ļoti viegli iespējams runāt par godīgu un negodīgu politiku, bet daudz grūtāk ir runāt par pragmatisku politiku, jo pragmatiskai politikai ir nepieciešami konkrēti fakti, kādā veidā atbildīgais izpildvaras pārstāvis – ministrs, realizēs valdības dotos uzdevumus. Un tieši tāpēc ir nepieciešams, lai valdībā strādātu cilvēki, kas ir spējīgi pieņemt politiski atbildīgus lēmumus. Un jāsaka tas, ka „Latvijas Dzelzceļš” ir uzņēmums, kurā strādā vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku, tātad 15 tūkstoši ģimeņu ir atkarīgas no šā uzņēmuma darbības. Viņiem ir svarīgi, kāda būs valdības stratēģija. Un jāsaka tas, ka pēdējo gadu laikā uzņēmums, kuram bija milzīgi parādi un kredītsaistības bankās, ir kļuvis par uzņēmumu, kurš pelna naudu, un pašreiz tam ir reāli uzkrājumi bankā. Viņi var investēt savā attīstībā, bet bez skaidra valdības atbalsta to darīt nav iespējams. Ja mēs runājam par telekomunikāciju sektoru, mums ir nepieciešama konkurences palielināšana. Ir jāpanāk, lai cenas turpinātu mazināties. Ja cenas būs augstas šajā sektorā, tad mūsu ekonomika nebūs konkurētspējīga. Ja mēs runājam par to, ko tad mēs vēl esam paveikuši. Jā, ļoti daudz ir runāts par aviācijas attīstību pēdējo gadu laikā. Gribu teikt to, ka pavisam nesen viesojos gan Lietuvā, gan Igaunijā un iepazinos, kā viņiem ir veicies pēdējo gadu laikā aviācijas attīstības jomā. Un jāsaka tas, ka 2003. gadā mēs bijām vienādā situācijā. Rīgas lidosta bija otra lielākā Baltijā aiz Tallinas. Šodien Tallinas un Viļņas lidostas apgrozījums ir tikpat liels cik Rīgas lidostas apgrozījums, bet tā nav lielākā atšķirība. Lielākā atšķirība ir tā, ka Tallinas lidosta ir noteikusi stratēģiju – 2015. gadā nodrošināt 5 miljonu pasažieru apgrozījumu. Lietuvas lidostā mērķis ir diezgan līdzīgs. Mēs esam ierakstījuši savā deklarācijā, ka 5 miljonus, vismaz 5 miljonus pasažieru mēs apgrozīsim jau 2010. gadā. Šogad mēs sasniedzām 3 miljonus pasažieru. Tāds apjoms nekad Latvijas vēsturē nav bijis. Ko tas mums dod? Tas dod iespēju piesaistīt tūristus, tas dod iespēju būvēt jaunas viesnīcas, tas dod iespēju radīt jaunas darbavietas. Vienlaikus tas nostiprina Rīgas lomu kā starptautiskā biznesa un finanšu centra lomu šajā reģionā. Rīgai ar visu savu skaisto vecpilsētu ir iespēja kļūt par kultūrvēsturisku centru, kuru apmeklē cilvēki no visas pasaules. Un tieši tāpēc mēs vēlamies atvērt aizvien jaunus un jaunus reisus, lai uz šejieni brauktu šie cilvēki un tērētu naudu. Lai ne tikai mūsu iedzīvotājiem būtu iespēja braukt apskatīt pasauli, bet lai no ārzemēm brauktu un tērētu naudu šeit. Un to mēs panāksim, un šis ir konkrēts jaunās valdības uzdevums, proti, Satiksmes ministrijai būs jārealizē šāda politika. Ja mēs runājam par tranzītu kopumā. Pēdējo gadu laikā mēs esam skaidri nodefinējuši, ka mums ir nepieciešams ne tikai pārvadāt lētās ogles, kas rada mazu pievienoto vērtību, un degvielu, kura arī nākotnē nenodrošina mums garantijas, bet mums ir jāpāriet uz konteineru biznesu. Un jāsaka tas, ka šodien diemžēl mūsu ostas pārvadājumi ir tikai nepilni 200 000 konteineru gadā. Kāda ir potence Latvijas ostās? Es uzskatu, ka mēs nākotnē varētu apgrozīt vismaz 2–3 miljonus konteineru. Tas ir apmēram 10–12 reizes vairāk nekā tagad. Un tas viennozīmīgi dos iespēju Rīgai nostiprināties kā loģistikas centram. Bet, lai mēs to nodrošinātu, ir nepieciešamas konkrētas investīcijas. Mums ir jāinvestē dzelzceļa infrastruktūrā, mums ir nepieciešams izbūvēt konkrētus ceļus, jo bez sakārtotas infrastruktūras nekas nenotiks. Ar debatēm, ar kritiku no opozīcijas puses vai vienkārši ar kritiku mēs to neizdarīsim. Izpildvarai ir nepieciešama konkrēta rīcība. Un mēs to nodrošināsim. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums ir fantastiskas iespējas. Ja šodien mēs runājam, kāda tad nosēšanās Latviju gaida – cietā vai mīkstā nosēšanās? Es uzskatu, ka ir jārunā nevis par nosēšanos, bet jārunā par nākamo attīstības posmu Latvijas ekonomikā, un tas ir jāsaista ar to, ka mums ir jārada pēc iespējas vairāk jaunu projektu valstī. Mums tas ir jāveicina, un šodien es varu teikt to, ka bez konkrēta izpildvaras darba to izdarīt nevarēs. Ja nebūs šīs attīstītās lidostas, kas nākotnē varēs apgrozīt vairāk nekā 20 miljonu pasažieru, tad diemžēl daudzi projekti šeit arī izpaliks. Ja nebūs sakārtotas ceļu infrastruktūras un dzelzceļa, mēs nevarēsim pārslēgties uz konteineru biznesu, mēs nevarēsim pārvadāt vairāk kravu. Līdz ar to mēs neradīsim iespēju Latvijas iedzīvotājiem, tiem, kuri bija spiesti aizbraukt uz Īriju, Lielbritāniju, atgriezties Latvijā atpakaļ. Un tieši tāpēc mums ir nepieciešama stabilitāte un prognozējamība. Un jāsaka tas, ka man ir patiesi žēl, ka „Jaunais laiks” nevēlējās deleģēt savus labākos cilvēkus, tādus kā Valdis Dombrovskis vai Zaķa kungs kā iespējamie ekonomikas ministri, jo jāsaprot tas, ka pie inflācijas, kas pārsniedz 10%, ir diezgan bīstami uzņemties atbildību. Nav jau iespējams garantēt, ka nākamā gada laikā inflācija nokritīs līdz 2–3 procentiem. Bet atbildība kādam ir jāuzņemas. Ja mēs runājam par tiesiskumu, es domāju, ka gan Čepānes kundze, gan Āboltiņas kundze arī būtu piemērotas šim darbam. Bet diemžēl uzskatīja, ka šī joma nav atbilstoša un nav cienīga. Mēs runājam par izglītību. Vai tā ir Druvietes kundze vai Šadurska kungs, kuri arī varētu pildīt šos pienākumus. Nez kāpēc uzskatīja, ka labāk pasēdēt malā un pakritizēt valdību. Un ja mēs runājam par sabiedrības integrāciju. Es domāju, ka Sandra Kalniete vai Rībenas kundze arī labprāt varētu to visu veikt, ja partija neliegtu. Un diemžēl tieši tāpēc mēs esam spiesti šodien veidot četru partiju koalīciju. Bet tā nav mūsu izvēle. Tā ir „Jaunā laika” izvēle neiet un nestrādāt. Ivars Godmanis aicināja ļoti skaidri „Jauno laiku” pateikt, vai jūs esat gatavi strādāt vai jūs neesat gatavi strādāt. Forma, kādā veidā notiek šīs diskusijas, protams, var tikt apspriesta. Bet skaidra atbilde, ka „Jaunais laiks” vēlas strādāt valdībā – tāda atbilde netika sniegta. Un ja mēs runājam par tautu, par atbildību tautas priekšā. Es aicinātu nevienu Saeimas deputātu nerunāt visas tautas vārdā. Mēs pārstāvam katrs tikai konkrētus vēlētājus. Nevis visu tautu kopumā. Un jāsaka ir tas, ka vēlētāji vēlēšanās balso par katru no partijām, bet vienlaikus viņi balso arī individuāli par katru no potenciālajiem deputātiem. Un ja kāds saka, ka šodien 5 vai 8 tūkstoši cilvēku, tauta, ir pateikusi, ka visiem ir jāatkāpjas… tad es varu pateikt to, ka es nekad neesmu bijis politiķis, kurš ir baudījis visas tautas atbalstu un mīlestību, jo es esmu bijis uzņēmējs pirms politikas. Pirms deviņiem gadiem, kad es ienācu politikā, es biju radījis ļoti daudzus uzņēmumus. Šie uzņēmumi šodien nodarbina Latvijā vairāk nekā sešus tūkstošus cilvēku. Šiem uzņēmumiem ir simtiem miljonu liels apgrozījums, šie uzņēmumi investē simtiem miljonu Latvijas ekonomikā, un man ir tiesības runāt par to, kā attīstīt valsti un kā nodrošināt veiksmīgu uzņēmējdarbību Latvijā. Un tieši tāpēc es aicinātu ikvienu cilvēku padomāt nevis par to, ko tauta grib, bet ko katrs deputāts ir gatavs dot, kā viņš ir gatavs kalpot tajā laikā, kad viņš ir ievēlēts, nevis mēģināt kaut kā iegūt jaunu termiņu caur ārkārtas vēlēšanām, bet atstrādāt to laiku, kas viņam ir dots. Vai ir bijušas kļūdas Kalvīša valdībā? Vai mēs esam pieļāvuši kļūdas, vai es esmu pieļāvis kļūdu? Jā! Kļūdas ir bijušas. Bet nekļūdās tie, kas nestrādā. Un tā ir tā reālā problēma, kas mums ir jāakceptē. Par mani nobalsoja trīsdesmit pieci tūkstoši cilvēku, un es šo cilvēku priekšā esmu uzņēmies atbildību strādāt un pildīt viņiem dotos solījumus. Un tas, ko es šodien prezentēju kā nepieciešamos un tuvākā laikā realizējamos darbus Satiksmes ministrijā, ir tas, ar ko es esmu gājis uz vēlēšanām. Tas ir tas, kas ir ierakstīts jaunajā valdības deklarācijā. Vēl es gribu teikt to, ka jaunajā deklarācijā ir parādījušies konkrēti punkti, kuri diemžēl tika izņemti iepriekšējo valdību laikā. Sakrālais tūrisms – mēs atjaunosim sakrālā tūrisma programmu, mēs atbalstīsim Latvijas dievnamus, tā kā tas ir bijis iepriekš. Ticiet man, dievnamiem ir nepieciešams atbalsts. Un šajā gadījumā, ja kāds runā, ka valsts un baznīca ir šķirta, jā, valsts un baznīca ir šķirta, bet vienlaikus, ja mums ir tiesības atbalstīt skolas, slimnīcas, tad mēs atbalstīsim arī dievnamus. Mēs esam ļoti skaidri pateikuši, kur mēs ieguldīsim līdzekļus un ko mēs darīsim. Un jāsaka tas, ka, ja mēs visi vienotos sadoties rociņās šeit un sēdēt opozīcijā, ticiet man, šie darbi netiktu realizēti. Un tieši tāpēc es gribētu izteikt nožēlu, ka šī piecu partiju koalīcija netika izveidota, bet es esmu pārliecināts, ka „Jaunais laiks” tomēr centīsies būt konstruktīvs uzraugs visam tam, ko valdība darīs nākamajos gados, jo konstruktīva opozīcija mums ir nepieciešama. Es ceru, ka tas, ko Ivars Godmanis ir piedāvājis, ka ministriem biežāk nāksies nākt uz Saeimu šeit, ka mēs varēsim debatēt par konkrētām lietām, ne tikai emocionāli, bet arī profesionāli. Jo ir jāsaprot viena lieta. Mūsu mērķi ir ļoti augsti, bet, lai tos sasniegtu, mums ir nepieciešams strādāt tā, kā to savā laikā panāca Īrija. Īrija ir bijusi viena no nabadzīgākajām vai visnabadzīgākā Eiropas valsts, un šodien tā ir viena no attīstītākajām un bagātākajām Eiropas valstīm. Kā Īrija to panāca? Īrija to panāca tā, ka politiķi, kas ilgu laiku savā starpā strīdējās un nespēja vienoties par vienotu attīstības plānu, sanāca kopā un pateica: neatkarīgi no tā, vai mēs esam opozīcijā vai pozīcijā, mums ir nepieciešams vienots valsts attīstības plāns. Un Īrija šodien bauda šos augļus. Un es esmu pārliecināts, ka pēc šīs Ivara Godmaņa valdības apstiprināšanas mēs sanāksim kopā ar „Jauno laiku”, neskatoties uz to, ka jūs esat opozīcijā, sanāksim kopā ar „Saskaņas Centru”, sanāksim kopā ar pārējiem opozīcijā strādājošiem deputātiem. Un vienosimies par to, kādu attīstības stratēģiju mēs redzam. Jo ir ļoti svarīgi saprast, ne tikai dzirdēt šīs emocijas, kas bieži izskan no šīs tribīnes, bet konkrētus plānus, ko konkrētajās ministrijās var darīt labāk. Es aicinu „Jauno laiku” uz šo sadarbību, un es ceru, ka „Jaunais laiks” tiešām būs profesionāls, opozīcijā strādājošs partneris valdībai. Paldies. (Aplausi.)".
• 2007_12_20_a-seq42 language "lv".
• 2007_12_20_a-seq42 speaker Ainars_Slesers-1970.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q822919.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q211.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q2660080.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q37.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q191.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q193089.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q39731.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q2167704.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q25931626.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q23666.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q57630.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q1357342.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q22890.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q903671.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q1250133.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q1770.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q210715.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q236968.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q210822.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q505421.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q969701.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q847711.
• 2007_12_20_a-seq42 mentions Q630524.