Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_12_20-seq404> ?p ?o. }

• 2007_12_20-seq404 type Speech.
• 2007_12_20-seq404 number "404".
• 2007_12_20-seq404 date "2007-12-20".
• 2007_12_20-seq404 isPartOf 2007_12_20.
• 2007_12_20-seq404 spokenAs 139.
• 2007_12_20-seq404 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu pievērst uzmanību tam, ka 23. priekšlikums būtiski maina pirmajā lasījumā pieņemtā panta „Piekrišana ārstniecībai” saturu. Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija ir šāda: ja pacients pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, lēmumu pieņem laulātais; ja tāda nav, tad pilngadīgie lejupējie; ja tādu nav, tad augšupējie radinieki; un, ja tādu nav, tad ārstniecības persona. Manuprāt, tā ir ļoti loģiska un saprātīga lēmuma pieņemšanas kārtība. Un pie likumprojekta pirmā lasījuma redakcijas ilgu un spraigu diskusiju rezultātā nonāca darba grupa, kas pie šā likuma strādāja vairākus gadus. Taču uz otro lasījumu parādās Veselības ministrijas ierēdņu priekšlikums, kas pacientam dod tiesības pilnvarot jebkuru personu lemt par vitāli svarīgu jautājumu un rada priekšnosacījumus situācijai, kad ne laulātajam, ne bērniem, ne vecākiem nav nekādu iespēju lemt par ārstniecību, ja pacients pats to nespēj. Persona, kura nav ģimenes loceklis, iegūst pilnvaras lemt par tik sensitīvu jautājumu kā cilvēka veselība un pat dzīvība! Es pieļauju, ka ģimenē ne vienmēr ir ideālas attiecības, taču uzskatu, ka nav izvērtēti visi riski, kas radīsies, iestrādājot likumā šādu normu. Pirmkārt, pilnvarotā persona uzliktos pienākumus var veikt pavirši vai neveikt nemaz (piemēram, doties komandējumā, atvaļinājumā vai pat saslimt). Ģimenes locekļiem šādā situācijā nebūs tiesību pieņemt lēmumu. Otrkārt, palielināsies risks, ka persona pilnvarojumu var izmantot savtīgos nolūkos. Un arī šādā situācijā ģimenei nebūs tiesību iejaukties un tā būs spiesta bezpalīdzīgi no malas noraudzīties uz notiekošo. Un ko darīt, ja būs ļaunprātīga rīcība un lēmums nebūs pacienta interesēs? Kurš to visu izvērtēs? Var jau teikt, ka tā ir paša cilvēka izvēle, bet tā var būt arī objektīvi neizvērtēta. Bet kur tad ir mūsu atbildība? Neaizmirsīsim, ka Civillikuma 188. pants uzliek bērniem par pienākumu rūpēties par saviem vecākiem un vecvecākiem, savukārt 84. pants - laulātajiem rūpēties vienam par otru! Arī tas, ka daži cilvēki nevēlas oficiāli reģistrēt savas attiecības, nekādā gadījumā nav uzskatāms par iemeslu, lai atbalstītu šo priekšlikumu, jo Latvijas valsts ir radījusi tiesisku bāzi laulāto attiecību regulēšanai un tā ir cilvēka brīva izvēle - to izmantot vai riskēt un neizmantot šo iespēju. Tādēļ uzskatu, ka nav nekāda pamata radikāli paplašināt pilnvarojamo personu loku. Situācijā, kad ģimenes locekļi vai tuvinieki nevar pieņemt lēmumu par personas ārstēšanu atbilstoši Ārstniecības likuma 49. pantam, ārstniecības persona savas kompetences ietvaros veic neatliekamus pasākumus - izmeklēšanu, ārstēšanu un ķirurģisku iejaukšanos. Šādos gadījumos izmeklēšanu, ārstēšanu, ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsilijs. Tāpēc uzskatu, ka veselība un dzīvība nav ar pilnvaru nododamas vērtības. Mums jādomā valstiski, lai mēs nevājinātu laulības un ģimenes institūciju kopumā. Situācijā, kad runa ir par cilvēku dzīvību un veselību, nav pieļaujama viņu ģimenes ignorēšana un atstumšana no svarīgu lēmumu pieņemšanas, jo pilnvarotā persona praktiski var atteikties informēt tuviniekus un vienpersoniski pieņemt lēmumu. Vēlos jums, kolēģi, atgādināt, ka arī Latvijas Republikas Satversme aizsargā ģimeni un laulību. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu - 23. priekšlikumu -, lai atstātu spēkā pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Paldies.".
• 2007_12_20-seq404 language "lv".
• 2007_12_20-seq404 speaker Inta_Feldmane-1959.
• 2007_12_20-seq404 mentions Q211.
• 2007_12_20-seq404 mentions Q8436.
• 2007_12_20-seq404 mentions Q957137.