Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_11_29-seq48> ?p ?o. }

• 2007_11_29-seq48 type Speech.
• 2007_11_29-seq48 number "48".
• 2007_11_29-seq48 date "2007-11-29".
• 2007_11_29-seq48 isPartOf 2007_11_29.
• 2007_11_29-seq48 spokenAs 40.
• 2007_11_29-seq48 spokenText "Cienītie kolēģi! Gribot negribot ir šad un tad jāizmanto arī kaut kādas pieticīgas zināšanas ķīmijā. Jaunāko kursu studentiem parasti dod tādu uzdevumu: jāprot izanalizēt piedāvātā šķīduma saturu. Jānosaka, kādi katjoni un anjoni ir tajā šķīdumā. (No zāles dep. K. Šadurskis: „Par tēmu!”) Studentam iedod glāzi ar bezkrāsainu šķīdumu, kura saturs ir jānoskaidro. Un atkarībā no tā, vai ir pareizi izvēlēta metode, vai ir piepilināts pareizais, atbilstošais šķidrums un iegūta atbilstošā krāsa, students ir spējīgs vai nav spējīgs noteikt to, kas tajā šķīdumā ir. Un tieši tas pats ir novērojams sabiedrībā - un ļoti bieži. Un arī mūsu jaunizveidotās izmeklēšanas komisijas darbībā bija reizēm jāpielieto un būs jāpielieto šīs analītiskās ķīmijas metodes. Komisija tika veidota ar ļoti cēlu mērķi - izmeklēt iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā. Tieši tāpēc uz pirmajām komisijas sēdēm tika uzaicinātas tādas augstākā līmeņa amatpersonas, kuras profesionāli varēja sniegt atbilstošo informāciju. Un tādas bija ģenerālprokurors Maizīša kungs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs, tieslietu ministrs Bērziņa kungs, Advokātu padomes priekšsēdētājs Grīnberga kungs, bijušais Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Muižnieka kungs. Taču, jo vairāk tika uzklausīta informācija un jo nopietnāk tā tika apkopota, jo vairāk nākas gribot negribot domāt par to, vai ir pilnībā attaisnojama tāda rīcība, ka nelikumīgi noklausītu tālruņa sarunu saturu izmanto it kā cīņā par taisnīgiem mērķiem. Tāpēc mēs uz komisijas sēdēm uzaicinājām arī tādas amatpersonas, kuras varētu sniegt informāciju par šādu rīcību. Komisijas sēdēs uzstājās Satversmes aizsardzības biroja direktors Kažociņa kungs un Drošības policijas priekšnieks Reinika kungs. Secinājumi pēc viņu uzstāšanās bija diezgan bēdīgi: diemžēl Latvijā mūsu pilsonis nav īpaši pasargāts no viņa telefonsarunu noklausīšanās. Protams, ir ļoti jauki pateikt: ja tavas nelikumīgi noklausītās tālruņa sarunas kāds izmanto sabiedrības iepazīstināšanai, tad tu, lūk, vari vērsties tiesā. Tanī pašā laikā skan šīs te pārdomas: „Kas tad tā tiesvedības sistēma tāda ir un cik tad nu būs tādu cilvēku, kas skraidīs pa tiesām?” Vairākums cilvēku Latvijā tādi noteikti nav, un tas tā ir dažādu iemeslu pēc. Tālāk rodas jautājums par informācijas izplatīšanu sabiedrībā - par šīs izplatīšanas veidu, par tās satura pasniegšanu. Un tas, neapšaubāmi, galvenokārt ir atkarīgs no žurnālistu profesionalitātes un ētikas. Un tāpēc bija svarīgi uzklausīt vismaz dažus šīs minētās profesijas pārstāvjus. Un tādi bija Avotiņa kungs un Lapsas kungs. Un jau šo divu žurnālistu sniegtā vai nesniegtā informācija bija pilnīgi atšķirīga. Pilnīgi! Viens no viņiem vēlējās sniegt komisijai informāciju un palīdzēt tās darbā, turpretī otrs pilnīgi atteicās sadarboties ar komisiju. Tas tā ir patlaban. Šo rīcību acīmredzot vērtēs arī juristi, cik lielas ir tiesības izmantot vai neizmantot likuma par izmeklēšanas komisijām 7. pantu. Komisijas pārstāvji ir saņēmuši krietnu skaitu dažādu vēstuļu ar ļoti atšķirīgu saturu, un to autori vēlas, lai komisija izlemj attiecīgos tiesu spriedumus un lai sniedz kaut kādu vērtējumu. Patlaban komisijā dominē viedoklis, ka visas vēstules vajadzētu mēģināt apkopot un iesniegt vērtēšanai ekspertiem. Pēc ekspertu atzinuma saņemšanas varētu domāt par to, kā rīkoties tālāk. Un tāpēc es uzdodu arī kolēģiem jautājumu: kas tad ir būtiskāk - cīnīties par taisnīgumu, izmantojot nelikumīgu iejaukšanos privātajā dzīvē, vai pakāpeniski veidot sistēmu, kura arvien vairāk izslēdz iespēju nelikumīgi rīkoties? Un tad kaut kur pie apvāršņa jau parādās arī Saeimas pienākumi. Un šie pienākumi iezīmējas arī komisijas darba gaitā. Ir arī, piemēram, tāds jautājums: vai Latvijā tiek ievērotas visas tās saistības, kuras mūsu valsts ir uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā? Un kāds varētu būt Latvijas Republikas 9. Saeimas ieguldījums tiesvedības sistēmas pilnveidošanā? Šie jautājumi iezīmējas arvien skaidrāk. Nesen notikusī tiesnešu konference, manuprāt, skaidri iezīmēja to, ka ir pilnīgi nepieņemami uzbrukt kādai sistēmai, aizvainojot līdz ar to gandrīz jebkuru šīs sistēmas pārstāvi. Latvijā diemžēl ir pietiekami izplatīta tāda taktika: „Tie tur no tās sistēmas visi ir tādi vai šitādi!” Katrā ziņā ne jau labi, bet slikti. Es arī īpaši nebrīnos par to, ka pašas Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētās Saeimas vērtējums ir tieši tāds pats - paši ievēlē un paši pēc tam ļoti negatīvi vērtē. To vēl varētu pieciest. Politiķim ir jāuzņemas viss kas. Taču, ja uzbrūk veselai sistēmai citā lauciņā, tad tas ir nepieņemami. Un tas sistēmā rada tieksmi sakļauties, nevēlēšanos sadarboties un vēlmi izmantot visas likumā dotās iespējas. Līdz ar to vispareizākais būtu dot maksimālu iespēju gan tiesnešiem, gan prokuroriem, gan advokātiem pirmām kārtām pašiem vērtēt savus kolēģus, veidojot vai pilnveidojot šīs attiecīgās iekšējās vērtēšanas struktūras. Savukārt Saeimas deputātu uzdevums būtu sadarboties ar jebkuru šādu sistēmu, piedalīties likumu veidošanā un uzlabot tos, cik nu mums tas ir iespējams. Ļoti labs piemērs ir Tiesu iekārtas likums. Cik ilgi tas jau guļ Saeimā? Savā laikā pat vienā komisijā bija divi nopietni likumi, bet tikai pēdējā laikā izveidoja apakškomisiju darbam tieši ar šo likumu. Vai mēs, deputāti, paši esam spējīgi novērtēt savu rīcību reizē ar visu to, ko mēs darām? Beigās es gribu pateikt - patīk tas vai nepatīk! -, bet mūsu komisijā ir ļoti raibs sastāvs, un mums komisijā ir deputāti, kuri katrā sēdē uzsver savu gudrību, savu pārākumu, tādā veidā noniecinot pārējo zināšanas. Tas ir jāuztver ļoti miermīlīgi, jo katrs komisijas pārstāvis nāk no savas frakcijas, bet mums beigu beigās tomēr būs jāpanāk kopīgs komisijas viedoklis, neizslēdzot iespēju jebkuram atsevišķajam deputātam pievienot pie šā kopīgā viedokļa savu vērtējumu. Par to nav runa! Līdz ar to šķiet, ka turpmākajā darbībā ir nepieciešams salikt kopā iegūto informāciju un izvērtēt to, ko eksperti būs izdarījuši. Taču arī pēc tam vēl būs nepieciešams zināms laiks darbam. Tieši tāpēc komisijas sēdē es jautāju saviem kolēģiem: „Vai mēs esam gatavi strādāt tālāk? Vai mēs esam gatavi lūgt Saeimu pagarināt komisijas darba laiku?” Neviens - vismaz atklāti! - komisijas pārstāvis neiebilda pret to. Līdz ar to es esmu tiesīgs pateikt, ka komisija vienprātīgi savā sēdē piekrita komisijas darbības laika pagarināšanai šinī brīdī uz trim mēnešiem, kas ir uzrādīts arī iesniegumā. Paldies.".
• 2007_11_29-seq48 language "lv".
• 2007_11_29-seq48 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2007_11_29-seq48 mentions Q822919.
• 2007_11_29-seq48 mentions Q211.
• 2007_11_29-seq48 mentions Q2660080.
• 2007_11_29-seq48 mentions Q193089.
• 2007_11_29-seq48 mentions Q458.
• 2007_11_29-seq48 mentions Q11213537.
• 2007_11_29-seq48 mentions Q20560178.