Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_11_29-seq14> ?p ?o. }

• 2007_11_29-seq14 type Speech.
• 2007_11_29-seq14 number "14".
• 2007_11_29-seq14 date "2007-11-29".
• 2007_11_29-seq14 isPartOf 2007_11_29.
• 2007_11_29-seq14 spokenAs 5.
• 2007_11_29-seq14 spokenText "Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Es sākšu ar to, ka runa nebūs ne par Latvijas Nacionālo bibliotēku, ne par koncertzāli un pat ne par Laikmetīgās mākslas muzeju. Es atkārtoju - es nerunāšu par šo kultūrbūvju lietderību vai nelietderību. Savukārt par „Jauno Trīs brāļu” aģentūras lietderību mēs runājam jau no 2005. gada - laika, kad šī aģentūra tika izveidota. Toreiz uzrakstīju rakstu „Brīnumaino iespēju zeme”, kuru nenopublicēja neviena no lielākajām latviski rakstošajām avīzēm. Bet Latvijas televīzija raidījumā „Panorāma” 2005. gada 4. aprīlī, iespējams, būdama maldināta, vēstīja (citēju): „Aģentūras darbībai papildu līdzekļi no budžeta nav paredzēti. ” Arī Ministru kabineta mājaslapā internetā toreiz bija lasāms (un es atkal citēju), ka „kopumā rīkojuma projekts neradīs ietekmi uz valsts budžetu”. To, ka (citēju atkal) „mēs neprasīsim līdzekļus aģentūras darba nodrošināšanai nākamā gada budžetā, jo administratīvie izdevumi tiks segti no projektiem atvēlētās investīciju naudas”, apgalvoja „Jauno Trīs brāļu” direktors Zigurds Magone 2005. gada 22. jūnijā avīzē „Diena”, un vakarā raidījumā „Kas notiek Latvijā?” visai Latvijai to pašu apgalvoja arī kultūras ministre Helēna Demakova. Un tomēr aģentūras vajadzībām Latvija no valsts budžeta 2005. gadā iztērēja 613 975 latus, 2006. gadā - 614 636 latus, 2007. gadā - 809 169 latus, bet 2008. gadā plāno tērēt 814 778 latus. Un, protams, tas notiks no valsts budžeta. Jau 2005. gadā rakstā „Brīnumaino iespēju zeme” rakstīju: „Mūsu bērniem un mazbērniem kredītu un kredītprocentu apmaksāšanas slogs var izrādīties par smagu. Viņiem jau tāpat katram būs jāuztur divi pensijas vecuma cilvēki, jo tāda bērnu dzimstība, kāda tā bija pēdējo 50 gadu laikā, Latvijā nav bijusi kopš kara gadiem. Katru mēnesi Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 1300 cilvēkiem, un pat tad, ja ļoti gribētos redzēt labas arhitektūras piemērus, miljoniem vērtas koncertzāles un muzejus, cilvēkiem, kuru uzdevums ir redzēt valsts attīstību kopsakarībās un ilgtermiņā, vajadzētu pieturēties pie tradicionālām plānošanas un lēmumu pieņemšanas metodēm, nevis ļauties emocionāliem, resoriskiem un partiju programmās ar vieglu roku ierakstāmiem kārdinājumiem. Šobrīd valstī nav svarīgāka uzdevuma kā vien nodrošināt dzīvā procesa pēctecību. Kam mums jaunas, skaistas un modernas celtnes, ja nebūs, kas tajās dzied, spēlē teātri un lasa grāmatas? Nesaprotamu iemeslu dēļ nav pieejams kopējais projekta realizācijas plāns, kas skaidri definētu nozares prioritātes, projekta realizācijas nepieciešamības sasniedzamos mērķus, labumus un iespējamos zaudējumus, un parasti uz šādiem jautājumiem atbild līdz vērienīgu, naudasietilpīgu projektu uzsākšanai. Ja tas tā nenotiek, rodas jautājums: vai jel kādam no miljonu ieguldītājiem vispār pašam par to ir skaidrība? Valstī vēl aizvien neviens īsti nevar pateikt, par kādiem līdzekļiem tiks būvēta kaut vai tā pati Latvijas Nacionālā bibliotēka. ” Citāta beigas. Un kas tad ir mainījies šodien? Kādi tik skaitļi nav minēti Latvijas Nacionālās bibliotēkas sakarā! Mazliet virs un mazliet zem pusmiljarda latu celtniecības firmu piedāvājumā, 131… nav jau liela starpība… 139 miljoni latu „Jauno Trīs brāļu” aģentūras dažādos izteikumos, 232 miljoni par valsts naudu finansētajā, zviedru ekspertam Gopperam pasūtītajā Kultūras ministrijas pētījumā un tādā garā. Nebija skaidrības 2005. gadā, un tās nav arī šobrīd, stāvot uz 2008. gada sliekšņa. Un tālāk būs citāts no tā paša raksta 2005. gadā. „Visticamāk, Latvija pārskatāmā nākotnē neatradīs simtiem miljonu grandiozo plānu realizēšanai. No valsts budžeta dāsni apmaksātie aģentūras darbinieki pie tā nebūs vainīgi. Viņi baudīs dzīvi, braukājot pa pasauli pieredzes apmaiņā un mēģinot piesaistīt finansējumu, tiekoties ar citu valstu speciālistiem, veidojot sabiedriskās attiecības, piedaloties izstādēs ar „Jauno Trīs brāļu” maketiem visās pasaules malās, tādā garā un tā joprojām. Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmais makets kopā ar svītu par 150 tūkstošiem latu piedalījās Venēcijas biennālē 2002. gadā, Birkerta gatavotais jaunais makets par 130 tūkstošiem latu piedalīsies šoruden (un to es rakstīju 2005. gadā Latvijas dienās Francijā), sev līdzi pagaidām par nezināmu summu aizvizinot pavadītājus ministres vadībā. Dzīves baudīšanas process turpinās. Jāatgādina vien tas, ka līdzīgu nekoptu dzīves svinēšanas dzīru galdu ieraudzīju Kultūras ministrijā 2002. gadā. 12 gadu laikā neviens nebija painteresējies, cik Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizēšanā naudas ir ieguldīts, kas ir padarīts un kur mēs atrodamies. Vēl vairāk! Nebija pat sākti kārtot būvniecībai nepieciešamo zemju iegūšanas jautājumi. ” Citāta beigas. Skumji, bezgala skumji, bet prognozes atkal ir piepildījušās, un arī darbības rokraksts nav mainījies. Šobrīd valstī cīnāmies ar inflāciju, 87 procenti no gandrīz 575 000 pensionāru dzīvo zem iztikas minimuma un vispār vairs nezina, kā viņi dzīvos tālāk pēc 1. janvāra, bet Saeima un valdība valsts budžeta deficītu risina tieši uz pensionāru un maznodrošināto rēķina, apejot bāzes izdevumu, arī nelietderīgo, samazināšanu. Ciniski! Kā vēsta „Jauno Trīs brāļu” aģentūras 2007. gada izdevumu plāns, dāsni apmaksātie trīsdesmit aģentūras darbinieki ar vidējo algu septiņsimt deviņdesmit četri lati pērk ekspertu un ekspertīžu pakalpojumus, konsultācijas un vienkāršus pakalpojumus gandrīz sešsimt tūkstošu latu vērtībā, brauc komandējumos par sešdesmit tūkstošiem piecsimts latiem, veido sabiedriskās attiecības, nojauc trīs šķūnīšus un trīs ēkas Nacionālās bibliotēkas būvvietā gandrīz par pusmiljonu un turpina tērēt un tērēt, un tērēt un stāstīt un stāstīt, un stāstīt. . . Vai tiešām neredzam, nedzirdam un nesaprotam, ka izcili dāsni apmaksātā „Jauno Trīs brāļu” aģentūra šobrīd ir izrakstījusi sev nekompetences nabadzības apliecību, nespējot kaut cik tuvināti prognozēt ne būvju izmaksas, ne finansēšanas modeli, jo, lai arī kāds šobrīd tiktu atrasts šis finansēšanas veids, ir skaidrs, ka celtnieku nosauktā summa - pusmiljards latu - raksturo patiesās bibliotēkas izmaksas… Un arī koncertzāles. Turklāt būvniecības (ja tāda sāksies) laikā tās gaidāmas vēl lielākas. Arī bagātīgi tērētie līdzekļi visdažādākajās sabiedrisko attiecību kampaņās vairāku gadu garumā nav spējuši panākt sabiedrības atbalstu „Jauno Trīs brāļu” aģentūras darbībai. Klusi, bez liekas ažiotāžas Kultūras ministrija 2006. gadā atdeva visu Kultūras ministrijas īpašumu - kultūras būves - Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. Jau pēc gada, 2007. gadā, par šo soli nomas maksās no valsts budžeta, nomājot kultūras funkciju veikšanai no šīs aģentūras šos nodotos īpašumus, bija jāmaksā miljons latu vairāk, kas tranzītā caur Kultūras ministriju nonāca Valsts nekustamo īpašumu aģentūras kasē. Var tikai minēt neloģiskos iemeslus apjomīgajai valsts naudas pārsūknēšanai no vienas kabatas otrā. Tajā pašā laikā „Jauno Trīs brāļu” aģentūra, lai attaisnotu savu pastāvēšanu, mainīja nolikumu un tagad ir gatava konsultēt kultūras objektu celtniecību citās Latvijas pilsētās. Mūsu priekšlikums ir būtiski sašaurināt finansējumu un darbinieku skaitu „Jauno Trīs brāļu” aģentūrā. Varbūt pat varētu to likvidēt, nododot tās funkcijas Kultūras ministrijai vai Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. Un tikai tad, kad tiktu atrasts un skaidri iezīmēts finansējums dažādajiem kultūras projektiem, daļu šā finansējuma varētu novirzīt procesa menedžēšanai jeb, latviski sakot, vadīšanai. Nav nekādas loģikas „Jauno Trīs brāļu” aģentūrai dublēt nozaru speciālistu funkcijas, uzdevums ir tās pirkt - kvalitatīvas un valstij izdevīgas. Pie tam jāpiebilst: mēs par to nerunājam, bet sen jau ir noslēgts un ir spēkā līgums ar kompāniju Hill International kā ģenerāluzņēmēju Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības procesā. Tas tā, īsumā. Savukārt jautājums par simt astoņdesmit mākslas filmu, kas tapušas laika periodā no 1964. gada līdz 1993. gadam, varētu teikt, „latviešu kino zelta fonda”, nonākšanu Dānijas-Latvijas-Krievijas-Baltkrievijas firmas Voxell ApS rokās, nodots izmeklēšanai Ģenerālprokuratūrā; šobrīd tas viss tikai uzņem apgriezienus, un klajā nāk aizvien jauni interesanti fakti. To, cik nevainīga bija daļas valstij piederošo akciju nodošana lielo akcionāru rokās 2007. gada 22. februārī, tādējādi pēc būtības izjaucot ne teorētisko, bet faktisko līdzsvaru starp valsti un lielajiem akcionāriem par labu pēdējiem, rādīs laiks, proti, Ģenerālprokuratūras izmeklēšana. Iemesls it kā loģisks: pārbaudot Rīgas Kinostudijas projekta atbilstību Eiropas Savienības fondu finansēto projektu izvērtēšanas kritērijiem, tika konstatēts, ka pieļaujamais valsts akciju daudzums pārsniedz Latvijas Investīciju attīstības aģentūras izvirzītajos finansēšanas priekšnoteikumos noteikto daļu (ir runa par sabiedrībā esošo pieļaujamo valsts kapitāla lielumu, kas nedrīkst pārsniegt 25 procentu apjomu no kopējā sabiedrības pamatkapitāla). Tomēr fakts, ka nepagāja ne pusgads līdz nacionālā kino „zelta fonda” nonākšanai Konstantīna Vederņikova, Voxell Aps pārstāvja Latvijā, rokās, tas ir, nonākšanai zem Dānijas-Latvijas-Krievijas-Baltkrievijas kompānijas izkārtnes, liek uzdot jautājumus un šaubīties, vai Kultūras ministrijas lēmums bija izsvērts un pārdomāts, par labu latviešu kino veidotājiem un visiem Latvijas kinoskatītājiem. Paldies par uzmanību.".
• 2007_11_29-seq14 language "lv".
• 2007_11_29-seq14 speaker Inguna_Ribena-1956.
• 2007_11_29-seq14 mentions Q822919.
• 2007_11_29-seq14 mentions Q211.
• 2007_11_29-seq14 mentions Q2660080.
• 2007_11_29-seq14 mentions Q193089.
• 2007_11_29-seq14 mentions Q458.
• 2007_11_29-seq14 mentions Q35.
• 2007_11_29-seq14 mentions Q159.
• 2007_11_29-seq14 mentions Q142.
• 2007_11_29-seq14 mentions Q1419663.
• 2007_11_29-seq14 mentions Q1092499.
• 2007_11_29-seq14 mentions Q184.
• 2007_11_29-seq14 mentions Q641.
• 2007_11_29-seq14 mentions Q5710822.