Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_10_24_a-seq80> ?p ?o. }

• 2007_10_24_a-seq80 type Speech.
• 2007_10_24_a-seq80 number "80".
• 2007_10_24_a-seq80 date "2007-10-24".
• 2007_10_24_a-seq80 isPartOf 2007_10_24_a.
• 2007_10_24_a-seq80 spokenAs 49.
• 2007_10_24_a-seq80 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šodien man ir tas gods valdības vārdā piedāvāt izskatīšanai parlamentā, mūsu Saeimā, 2008. gada valsts budžeta projektu. Lai arī 2008. gada valsts budžeta projekts ir ceturtais budžets manā finanšu ministra karjerā, šobrīd jūsu priekšā esošais budžeta projekts ir kardināli atšķirīgs no trim iepriekšējiem. Svarīgākais valdības piedāvātā 2008. gada budžeta mērķis - stabilizēt Latvijas ekonomikas attīstību, mazināt negatīvās tendences tautsaimniecībā un paaugstināt Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni ilgtermiņā. Situācija Latvijas tautsaimniecībā ir attīstījusies tiktāl, ka šīs diemžēl nav tikai pieklājības frāzes. Valdība skaidri apzinās nepieciešamību nākamā gada valsts budžetu izmantot kā maksimāli efektīvu ieroci Latvijas ekonomikas stabilizēšanā. Es labi saprotu, ka patlaban ir ļoti auglīga augsne dažādām politiskām spēlītēm, taču, lemjot par 2008. gada valsts budžeta projektu, tās būtu jānoliek malā. Ja kāds no klātesošajiem domā, ka budžeta neapstiprināšana ir veids, kā ieriebt Spurdziņam, Kalvītim vai valdībai kopumā, viņš rūgti maldās, jo sliktāk no tā kļūs kādam Latvijas iedzīvotājam, arī mūsu vēlētājiem. Vienīgais veids, kā mēs varam stabilizēt savu tautsaimniecību un izvairīties no vēl lielākām nepatikšanām ekonomikā, ir jūsu priekšā esošā budžeta projekta atbalstīšana. Varu pat teikt, ka šā budžeta projekta apstiprināšana ir katra godājamā Saeimas deputāta atbildības jautājums. Vēl viena kardināla atšķirība nākamā gada valsts budžeta projektā ir tā, ka pirmo reizi atjaunotās valstiskās neatkarības laikā valdība ir plānojusi vidēja termiņa budžetu - no 2008. līdz 2010. gadam. Un tas ir stingras fiskālās politikas paraugs, ar kuru valdība apliecina savu apņēmību stabilizēt situāciju Latvijas ekonomikā. Pirmo reizi valdība ir izstrādājusi budžetu ar pārpalikumu. Turklāt ar ievērojamu pārpalikumu, kas ir 1 procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta jeb 163 miljonu latu apmērā. 2009. un 2010. gadam plānotais pārpalikums attiecīgi ir 1,2 un 1,5 procenti. Apstiprinot šādu pārpalikumu, Latvija ierindojas starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piekopj stingru fiskālo politiku. Jau no 2004. gada Latvijas tautsaimniecība uzrāda ļoti stabilas izaugsmes tempus, un līdz ar to arī 2008. gada budžets ir veidots, prognozējot joprojām augstus iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus 7,5 procentu apmērā, kas 2010. gadā varētu nedaudz samazināties - līdz 7,3 procentiem. Budžeta projekts 2008. gadā paredz valsts budžeta ieņēmumus 5,5 miljardu latu apmērā, bet izdevumus - 5,3 miljardu latu apmērā. Paredzamais valsts budžeta izdevumu pieaugums 2008. gadā (salīdzinājumā ar 2007. gada plānu) ir 0,94 miljardi latu, un tas ir par 21 procentu lielāks, nekā bija šāgada plānā. Lai parādītu tautsaimniecības izaugsmes tempus pēdējos četros gados, vēlos atgādināt, ka 2005. gadā valdība izskatīšanai parlamentā piedāvāja budžetu, kurā ieņēmumi tika prognozēti tikai 2,58 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi - 2,73 miljardu latu apmērā. Turklāt 2005. gadā tika plānots 160 miljonu latu liels budžeta deficīts, kas sasniedza 2 procentus no tālaika iekšzemes kopprodukta apjoma. Trīsarpus gadu laikā, kopš es ieņemu finanšu ministra amatu, valsts budžeta apmērs ir dubultojies, savukārt piedāvātais budžeta pārpalikums 2008. gada budžetā ir lielāks par 2005. gadā plānoto deficītu. Domāju, ka par šādiem rādītājiem katrs finanšu ministrs var būt gandarīts, taču šodienas realitāte ir arī mūsu tautsaimniecībā vērojamās negatīvās blakusparādības - piemēram, divciparu skaitlī iestigusī inflācija un augstais tekošā konta deficīts, tāpēc mums kopīgiem spēkiem ir jāstrādā pie mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanas. Runājot par skaitļiem nākamā gada budžeta projektā, varu pateikt, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi tiek prognozēti 4,1 miljarda latu apmērā, bet izdevumi - 4,2 miljardu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums (salīdzinot ar 2007. gada budžetā apstiprināto plānu) ir 0,72 miljardi jeb 21 procents vairāk, valsts speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi par 24 procentiem jeb par 220 miljoniem latu vairāk. Kā jau minēju, prioritāte numur viens 2008. gada valsts budžeta projektā ir Latvijas ekonomikas stabilizācija ilgtermiņā, tāpēc valdība ierosina jau šā gada nogalē sākt veidot ilgtermiņa stabilizācijas rezervi. Tajā paredzēts ieskaitīt visus pamatbudžeta ieņēmumus, izņemot pašieņēmumus un ārvalstu finanšu palīdzību, kas ikgadējā valsts budžetā pārsniegs noteikto, kā arī visus privatizācijas ieņēmumus. Valdība ir vienojusies ar sociālajiem partneriem nākamgad palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 80 latiem mēnesī, bet nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām - līdz 56 latiem mēnesī. Bez tam ir paredzēts paaugstināt minimālo darba algu mēnesī no 120 latiem uz 160 latiem jau ar nākamā gada 1. janvāri. Lai pašvaldībām kompensētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājumu, kas radīsies šo likumdošanas izmaiņu rezultātā, Ministru kabinets ir apņēmies ar nākamo gadu pašvaldību budžetos pārskaitīt 80 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem līdzšinējo 79 procentu vietā. Lai uzlabotu mazturīgākās sabiedrības daļas dzīves līmeni un mazinātu inflācijas ietekmi, 116,9 miljoni latu papildus tiek paredzēti vecuma pensiju indeksācijas nodrošināšanai, ko joprojām tiek plānots veikt divas reizes gadā. Tāpat no 2008. gada 1. jūnija ir paredzēta piemaksa pie vecuma pensijas, palielinot piemaksas apmēru par 1 apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, no 19 santīmiem uz 40 santīmiem. Un šā mērķa realizācijai budžetā papildus ir paredzēti līdzekļi 16,4 miljonu latu apmērā. Lai samazinātu straujo patēriņu un vēl vairāk iegrožotu inflācijas kāpumu, valdība ir pieņēmusi lēmumu samazināt darba algas pieaugumu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Samazināt pieaugumu, nevis iesaldēt, cienījamie kolēģi! Šajā sakarā valdība ir pieņēmusi lēmumu par atalgojuma fonda nepalielināšanu 2008. gadā valsts tiešās pārvaldes iestādēm, izņemot tām valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kurās nodarbināto vidējā darba samaksa ir zemāka par valsts nodarbināto vidējo darba samaksu. Savukārt pedagogu, ārstniecības personāla, kultūras darbinieku, amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas pieaugums nākamgad ir plānots vismaz 10 procentu robežās. Turpinot sarunas ar sociālajiem partneriem, valdība saredz zināmas iespējas novirzīt papildu līdzekļus darba samaksas paaugstināšanai, tikai pārdalot līdzekļus jau esošo programmu ietvaros. Budžeta pārpalikums 1 procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta ir „sarkanā līnija”, kuru Aigara Kalvīša vadītā valdība negrasās pārkāpt. Šāda budžeta pārpalikuma ietvaros valdība ir atvērta visiem priekšlikumiem budžeta projekta uzlabošanai. Tāpat valdība ir panākusi vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību par darba algas pieauguma ierobežošanu tām pašvaldībām, tām darbinieku kategorijām, kuru atalgojums pārsniedz vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, un par darba samaksas fonda nepalielināšanu vairāk kā par 10 procentiem, salīdzinot ar 2007. gadu. Nozīmīgākās izmaiņas sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumos 2008. gadā ir saistītas ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, kas paredz, ka bērna kopšanas pabalsta vietā tiek ieviests vecāku pabalsts, kuru piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kas kopj bērnu vecumā līdz 1 gadam, un tam ir paredzēts papildus atvēlēt 36,2 miljonus latu. 2008. gada valsts budžets ir vērsts uz Latvijas tautsaimniecības stabilizēšanu, saglabājot strauju tās attīstību. Tajā pašā laikā ar šo budžetu valdība turpina realizēt vairākas valstiski būtiskas sociālās programmas un veic algu paaugstināšanu taupības budžeta ietvaros. 2008. gada budžets nodrošinās sociāli ekonomisko izaugsmi, katra iedzīvotāja labklājības pieaugumu, stabilitāti un prognozējamību mājsaimniecībā. Bez stabilitātes nav iedomājams Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes kāpums vidējā termiņā, lai sasniegtu Eiropas Savienības labklājības līmeni. Jūsu priekšā ir budžets, kura apstiprināšana ir ārkārtīgi būtiska Latvijas nākotnei. Iespējams, tas būs pats svarīgākais lēmums par budžetu kopš bezdeficīta budžeta apstiprināšanas pēc „Bankas „Baltija”” krīzes. Šī ir tā reize, kad atkal katrs Latvijas iedzīvotājs un arī mūsu partneri Eiropas Savienībā gaida no mums ļoti atbildīgu pieeju budžeta izvērtēšanā. Šodien ir pagrieziena punkts, un jūsu rokās ir lēmuma pieņemšana, kuru ceļu iesim - pa stabilitātes ceļu vai pa neziņas un sīkmanīgu cīniņu ceļu. Valdības vārdā aicinu atbalstīt 2008. gada valsts budžeta projektu, kas būs stingrs pamatakmens Latvijas tautsaimniecības stabilizācijā. Paldies, kolēģi! (Aplausi.)".
• 2007_10_24_a-seq80 language "lv".
• 2007_10_24_a-seq80 speaker Oskars_Spurdzins-1963.
• 2007_10_24_a-seq80 mentions Q822919.
• 2007_10_24_a-seq80 mentions Q211.
• 2007_10_24_a-seq80 mentions Q193089.
• 2007_10_24_a-seq80 mentions Q458.
• 2007_10_24_a-seq80 mentions Q39731.
• 2007_10_24_a-seq80 mentions Q210715.