Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_10_24_a-seq72> ?p ?o. }

• 2007_10_24_a-seq72 type Speech.
• 2007_10_24_a-seq72 number "72".
• 2007_10_24_a-seq72 date "2007-10-24".
• 2007_10_24_a-seq72 isPartOf 2007_10_24_a.
• 2007_10_24_a-seq72 spokenAs 66.
• 2007_10_24_a-seq72 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nedaudz agrāk nekā pirms gada es jūs uzrunāju, būdams valdības vadītāja amata kandidāts, un vairākkārt pieminēju vārdu - pragmatisms. Pragmatiska ir bijusi valdību veidojošās koalīcijas izšķiršanās turpināt iesāktos darbus, nemēģināt iesaistīties jaunos politiskos ķīviņos un censties godīgi pildīt savus pienākumus šajos nebūt ne vienkāršajos ekonomiskajos apstākļos. Šā gada laikā situācija ir bijusi visai saspringta. Līdztekus stabili augstam nacionālā kopprodukta pieaugumam un visstraujākajam algu palielinājumam, kāds ir bijis pilnīgi visās nozarēs, kā neizbēgams spirāles slogs ir augusi arī inflācija. Optimistiskās prognozes par to, ka šis process varētu apstāties jau pieņemto darbību rezultātā, nav piepildījušās, un mēs esam bijuši spiesti ķerties arī pie nepopulāriem un nepatīkamiem lēmumiem. Tā ir viena lieta, kas jāsaprot: valdības rīcībā esošie instrumenti inflācijas samazināšanai ir ierobežojoši. Tie ierobežo uzņēmēju intereses, ietekmē valsts iedzīvotāju brīvības un vēlmes. Ja mēs dzīvotu totalitārā valstī, apturēt inflāciju varētu ar vienu valdības lēmumu. Mēs esam izvēlējušies dzīvot pēc tirgus ekonomikas noteikumiem, un ar tiem ir arī jārēķinās. Mēs nevaram palielināt algas un cerēt, ka tas neietekmēs cenu kāpumu. Mēs nevaram pieļaut nekontrolētu kredītu tirgu un cerēt, ka tas nenovedīs pie nepārdomātiem pirkumiem, kredītsloga palielināšanās un nekustamā īpašuma tirgus „burbuļa” plīšanas. Mēs nevaram turpināt apmierināt visas - lai arī cik pamatotas tās būtu! - izdevumu prasības, turpinot palielināt valsts parādu un budžeta deficītu. Pēdējo divu gadu laikā valdība ir nopietni strādājusi, lai izlīdzinātu algu proporciju sabiedriskajā sektorā strādājošiem. Pavisam konkrēti piemēri. Izglītības darbinieku algas ir palielinājušās par 32 procentiem salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu, veselības un sociālās aprūpes darbinieku - par 41 procentu, atpūtas, kultūras un sporta nozarē strādājošo - par 40 procentiem. Šie paaugstinājumi ir līdzvērtīgi un pat augstāki nekā kopumā valstī, kur algu paaugstinājums ir 33 procenti kopumā. Tāpat mēs nedrīkstam pieļaut, ka, tā teikt, pazūd no dienaskārtības pabalsti strādājošiem vecākiem. Tas stimulēs ne tikai ģimeņu pieaugumu; tas stimulēs vairāk strādāt, vairāk pelnīt, vairot savu un valsts labklājību. Lai attīstītu Latvijas reģionus, mēs nedrīkstam pieļaut, ka apstājas pašvaldību reforma un apmēram 50 miljoni latu paliek neapgūti. Latvijas nākotne ir tiešā veidā atkarīga no tā, cik ātri un kvalitatīvi spēsim mainīt situāciju reģionos. Šī valdība ir spērusi būtiskus soļus uz priekšu šajā jomā. Tie ir darbi, kas nedrīkst apstāties. Mēs nedrīkstam pārtraukt veiksmīgi uzsākto Eiropas naudas apguvi projektos, kuros nepieciešams valsts līdzfinansējums. Mēs nedrīkstam sagraut iesākto sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kas lieliski tiek galā ar daudziem uzdevumiem un paplašina sabiedrības līdzdalību valsts procesos. Arī tam ir nepieciešams valsts finansējums. Mēs lieliski apzināmies jomas, kurās pārdomāts finansējums spētu dot būtisku pienesumu visas ekonomikas atveseļošanā. Taču šis ir gads, kurā nepieciešams uz brīdi apvaldīt savu labo gribu un nesolīt vēl straujāku izdevumu pieaugumu. Šis ir gads, kurā mums ir jāpiebremzē visu cenu un izdevumu kāpums augstāku kopīgu mērķu vārdā. Mums ir jāapzinās, ka pārdomāta fiskālā politika var dot daudz lielāku ieguvumu nākotnē, ja vien šajā situācijā spēsim vienoties par kopīgām budžeta vadlīnijām. Pirmkārt, tas ir budžets ar ievērojamu, pārdomātu izdevumu sadaļu. Vislielākais izdevumu samazinājums tiek plānots, uz valsts institūciju darba efektivitātes paaugstināšanas rēķina likvidējot nevajadzīgās štata vietas, pārplānojot resursus, veicot rūpīgu administratīvo auditu. Otrkārt, mēs rēķināmies ar veiksmīgu Valsts ieņēmumu dienesta darbu un „ēnu” zonas samazināšanos ekonomikā arī turpmāk. Līdz ar to, gluži tāpat kā jau vairākus iepriekšējos gadus, mēs varam plānot ieņēmumu palielināšanos. Treškārt, mēs esam sasnieguši daudzu iepriekšējo valdību izvirzīto, bet tā arī nesasniegto mērķi. Varam apgalvot, ka ir izveidots pamatots vidēja termiņa budžets, kas ļauj rēķināties ne vien ar viena gada, bet jau ar triju gadu plāniem. Ceturtkārt (un tas ir pats svarīgākais, ko par šo budžetu var pateikt dažos vārdos!), pirmoreiz Latvijas vēsturē ir budžets ar pārpalikumu. Proti, 2008. gadā tas būs 1 procents no iekšzemes kopprodukta, 2009. un 2010. gadā - attiecīgi 1,2 un 1,5 procenti. Un tie nav tikai tukši skaitļi! Budžeta pārpalikums ļaus ievērojami stabilizēt valsts ekonomiku - veidot uzkrājumu fondu un tātad efektīvi reaģēt krīzes situācijās. Budžets ar pārpalikumu - tas nozīmē mūsu valsts stabilu virzību uz kopīgu eirovalūtas zonu. Tas ir nozīmīgs signāls investoriem un ārvalstu biznesa partneriem, kas spēs novērtēt Latvijas ekonomikas prognozējamību. Tas ir ne mazāk svarīgs nosacījums mūsu tālākajai attīstībai. Apņēmīga inflācijas ierobežošana, taupība valsts izdevumos, stingra fiskālā politika ir tikai viens nosacījums krīzes novēršanai nākotnē. Otrs nosacījums ir nacionālās uzņēmējdarbības, vietējās ražošanas un zinātņietilpīgu nozaru attīstība. Lai kādi ārkārtēji apstākļi ietekmētu šā budžeta apspriešanu un pieņemšanu, mēs nedrīkstam aizmirst par tiem mērķiem, kas izvirzīti Nacionālajā attīstības plānā. Tikai šādi - esot uzticīgi paši saviem dotajiem solījumiem - mēs varam cerēt uz sabiedrības uzticības atgūšanu. Zālē sēdošie lieliski zina, ka katra valdības maiņa prasa vairākus mēnešus ilgu saskaņošanas un izveides darbu - jauna Ministru kabineta formēšanu, jauna budžeta izstrādi. Tas ir gluži dabiski - ikviens jauns ministrs, ikviens jauns premjers nāk ar savu politiku, ar savām prioritātēm, kam jāatspoguļojas finanšu sadalījumā. Taču ikviena šāda pārplānošana prasa vairākus mēnešus. Vai vēlamies šajā brīdī valsts attīstību apstādināt uz daudziem mēnešiem? Ceru, ka ne. Jo politika ir kompromisu māksla. Un varbūt tieši šodien spējam to apliecināt. Šobrīd vēl nav par vēlu pieņemt lēmumu, lai valsts attīstība neapstātos. Valdības apņēmībai veidot taupības budžetu jau šodien ir jāsāk ietekmēt procesus, no kuriem atkarīgs cenu kāpums nākamā gada pirmajos mēnešos. No mūsu rīcības pragmatisma ir atkarīgs, vai valsts būs spējīga izvairīties no krīzes situācijām turpmākajos trijos gados. Tāpēc aicinu konsolidēt spēkus, atmest vecos kašķus, uzveikt kārdinājumu pārdalīt varu vai „izsist” kādu popularitātes procentu. Aicinu vienkārši pievērsties valsts nākotnes nodrošināšanai, nevis rakt katram savā dārziņā. Pirms balsot, katram no jums jāizvēlas. Balsojums „par” nozīmē kopīgu ceļu ar saviem vēlētājiem, lai labklājība tiktu sasniegta ātrāk. Balsodami „pret”, jūs norausiet stopkrānu gluži kā vilcienā un valsts attīstība apstāsies uz ilgiem mēnešiem. Jūsu izvēle būs īpaši atbildīga, un jūsu atbilde tiek gaidīta. Noliksim emocijas uz brīdi pie malas un kopīgi pieņemsim valstiski svarīgu, pārdomātu un atbildīgu lēmumu! Paldies. (Aplausi.)".
• 2007_10_24_a-seq72 language "lv".
• 2007_10_24_a-seq72 speaker Aigars_Kalvitis-1966.
• 2007_10_24_a-seq72 mentions Q822919.
• 2007_10_24_a-seq72 mentions Q211.
• 2007_10_24_a-seq72 mentions Q193089.